apjukums
apjukums vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; parasti formā: vienskaitlisLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | apjukums | apjukumi |
| Ģen. | apjukuma | apjukumu |
| Dat. | apjukumam | apjukumiem |
| Akuz. | apjukumu | apjukumus |
| Lok. | apjukumā | apjukumos |
1.Rezultāts → apjukt 1.
1.1.joma: medicīna Psihisks stāvoklis, kad ir zudis pareizs priekšstats par savu personību, laiku un telpu; izpaužas neizpratnes sajūtā.
Avoti: LLVV, VE
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Tas ir dārgāk, bet cilvēki apjukumā paraksta jebkuru visneizdevīgāko līgumu.
- Atrodi patieso apjukuma iemeslu, atrisini to, un iesnas atkāpsies.
- Tas var radīt pārlieku uzbudinājumu, apjukumu, galvassāpes, bezmiegu.
- Sieviete gaidībās līdzās priekam un neskaitāmām citām emocijām izjūt arī apjukumu.
- Nereti rodas apjukums un vēlēšanās, lai viss paliek pa vecam.