apjukt1
apjukt 1. konjugācijas darbības vārds; intransitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | apjūku | apjūkam | apjuku | apjukām | apjukšu | apjuksim |
| 2. pers. | apjūc | apjūkat | apjuki | apjukāt | apjuksi | apjuksiet, apjuksit |
| 3. pers. | apjūk | apjuka | apjuks | |||
Pavēles izteiksme: apjūc (vsk. 2. pers.), apjūciet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: apjūkot (tag.), apjukšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: apjuktu
Vajadzības izteiksme: jāapjūk
1.Zaudēt (pēkšņi, uz neilgu laiku) orientēšanās un noteiktas rīcības spējas; apmulst, samulst.
1.1.Paust apmulsumu (par balsi, sejas izteiksmi).
Avoti: LLVV
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- - un atstāju viņus tur diezgan apjukušus," piebilda Makgregors.
- Ārēji puča dienās mēs, latvieši, izskatījāmies apjukuši un bezspēcīgi.
- Viens no žurnālistiem neapjuka un pavaicāja, vai tas sāpēja? „
- Visi apjuka: „ Tu taču negribēji ar to darboties?”
- Puika neapjuka un izsekoja noziedznieku, kurš iekāpa 6. maršruta tramvajā.