apgarots
apgarots darbības vārds; formā: lokāmais ciešamās kārtas pagātnes divdabis (-ts, -ta)Locīšana
Pamata pakāpe:
Nenoteiktā galotne
Vīriešu dzimte | ||
|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | |
| Nom. | apgarots | apgaroti |
| Ģen. | apgarota | apgarotu |
| Dat. | apgarotam | apgarotiem |
| Akuz. | apgarotu | apgarotus |
| Lok. | apgarotā | apgarotos |
Sieviešu dzimte | |
|---|---|
| Vsk. | Dsk. |
| apgarota | apgarotas |
| apgarotas | apgarotu |
| apgarotai | apgarotām |
| apgarotu | apgarotas |
| apgarotā | apgarotās |
Noteiktā galotne
Vīriešu dzimte | ||
|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | |
| Nom. | apgarotais | apgarotie |
| Ģen. | apgarotā | apgaroto |
| Dat. | apgarotajam | apgarotajiem |
| Akuz. | apgaroto | apgarotos |
| Lok. | apgarotajā | apgarotajos |
Sieviešu dzimte | |
|---|---|
| Vsk. | Dsk. |
| apgarotā | apgarotās |
| apgarotās | apgaroto |
| apgarotajai | apgarotajām |
| apgaroto | apgarotās |
| apgarotajā | apgarotajās |
Pārākā pakāpe: piedēklis -āk-
Vispārākā pakāpe: priedēklis vis-, piedēklis -āk- un noteiktā galotne
apgaroti apstākļa vārds
Lietojuma biežums :
1.Ar dziļām, cildenām domām un jūtām, kas izpaužas ārēji; ar bagātu garīgo pasauli (par cilvēku).
1.1.Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
1.2.Tāds, kurā paustas dziļas, cildenas domas un jūtas; ar bagātu, cildenu saturu.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Es jutos apgarots, man svīda plaukstas, bet ikrus sāka vilkt krampī.
- Šteins viņai pastūma pretī pavērtu grāmatu, un Sarmīti pārņēma negaidīts, apgarots prieks.
- Solihs: Tas būtu labāks, apgarots.
- Dzidrai šķiet, ka viņa vaigā rotājas mierīgs un apgarots smaids.
- Skaņdarba kulminācijas brīdī pēkšņi iestājas paskumjš, apgarots pianissimo.