apgarotība
apgarotība sieviešu dzimtes 4. deklinācijas lietvārds; parasti formā: vienskaitlisLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | apgarotība | apgarotības |
| Ģen. | apgarotības | apgarotību |
| Dat. | apgarotībai | apgarotībām |
| Akuz. | apgarotību | apgarotības |
| Lok. | apgarotībā | apgarotībās |
Vispārināta īpašība → apgarots, šīs īpašības konkrēta izpausme.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Mēs remdējām alkas pēc tādas apgarotības pakāpes, kad negribas runāt.
- Tomēr viņas dzeja ir mīlestības, piedošanas, apgarotības pilna.
- Lieliski atspoguļots mūzikas pildītais Atmodas periods ar tā apgarotību un brīžiem trauslo naivumu.
- Kas bija zīmīgākais šai rakstnieku jundā, kurā patiesi bija jundas pacilātība un apgarotība?
- Arī sīki lietains laiks – tad ainavas iegūst dziļumu, noslēpumainību, apgarotību – kā impresionistu gleznā.