apgarot
apgarot 2. konjugācijas darbības vārds; transitīvs; parasti formā: trešā personaLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | apgaroju | apgarojam | apgaroju | apgarojām | apgarošu | apgarosim |
| 2. pers. | apgaro | apgarojat | apgaroji | apgarojāt | apgarosi | apgarosiet, apgarosit |
| 3. pers. | apgaro | apgaroja | apgaros | |||
Pavēles izteiksme: apgaro (vsk. 2. pers.), apgarojiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: apgarojot (tag.), apgarošot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: apgarotu
Vajadzības izteiksme: jāapgaro
1.Piešķirt cildenumu (piemēram, darbam, mūžam).
1.1.Piešķirt (sejai) cildenu izteiksmi (par domām, jūtām).
2.Izraisīt cēlas jūtas, centienus; iedvesmot, sajūsmināt.
Avoti: LLVV
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Viņa arī perfekti runā vairākās valodās un ir apgarota vēstuļu rakstītāja.
- Manīju, ka seja ķirurgam kopta, skatiens arī tāds apgarots.
- Ne tāda kā mēs, laicīgās pasaules aliņa iedzērāji, bet apgarota.
- Tu pat nespēj atcerēties sajūtu, kāda rodas, kad esi apgarots.
- Tikai mājās viņa var būt “ apgarota, pacilāta un pati”.