apdurt
apdurt 1. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | apduru | apduram | apdūru | apdūrām | apduršu | apdursim |
| 2. pers. | apdur | apdurat | apdūri | apdūrāt | apdursi | apdursiet, apdursit |
| 3. pers. | apdur | apdūra | apdurs | |||
Pavēles izteiksme: apdur (vsk. 2. pers.), apduriet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: apdurot (tag.), apduršot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: apdurtu
Vajadzības izteiksme: jāapdur
1.Saspraust (parasti ko asu kam apkārt); apspraust.
2.Nodurt (daudzus vai visus).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Lašu un taimiņu populācija palielināsies , būs vairāk īpatņu , kuri nodzīvos līdz savam pirmajam nārstam , kur tos varēs apdurt un apsist ar strāvu aktīvākā cilvēces daļa
- Krievun avoti ziņo, ka franči ar durkļiem apdūruši ievainotos krievu karavīrus un virsniekus, kas bija palikuši Frīdlandē.