apdūņot
apdūņot 2. konjugācijas darbības vārds; transitīvs; parasti formā: trešā personaLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | apdūņoju | apdūņojam | apdūņoju | apdūņojām | apdūņošu | apdūņosim |
| 2. pers. | apdūņo | apdūņojat | apdūņoji | apdūņojāt | apdūņosi | apdūņosiet, apdūņosit |
| 3. pers. | apdūņo | apdūņoja | apdūņos | |||
Pavēles izteiksme: apdūņo (vsk. 2. pers.), apdūņojiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: apdūņojot (tag.), apdūņošot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: apdūņotu
Vajadzības izteiksme: jāapdūņo
Pārklāt ar dūņām (visapkārt vai vietumis).
Avoti: LLVV