apdūmot
apdūmot 2. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | apdūmoju | apdūmojam | apdūmoju | apdūmojām | apdūmošu | apdūmosim |
| 2. pers. | apdūmo | apdūmojat | apdūmoji | apdūmojāt | apdūmosi | apdūmosiet, apdūmosit |
| 3. pers. | apdūmo | apdūmoja | apdūmos | |||
Pavēles izteiksme: apdūmo (vsk. 2. pers.), apdūmojiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: apdūmojot (tag.), apdūmošot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: apdūmotu
Vajadzības izteiksme: jāapdūmo
1.Apžāvēt dūmos (piemēram, zivis, gaļu).
2.Virzīt dūmus (kam virsū), lai (ko) pasargātu vai atvairītu.
2.1.Izdarīt apdūmošanu, lai pasargātu no salnām (augļu kokus, ogulājus), lai iznīcinātu kaitēkļus u. tml.
2.2.Atvairīt, arī apdullināt ar dūmiem.
Avoti: LLVV, MLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Turpmāk nevienam smēķētājam nebūs tiesību apdūmot citu cilvēku bez viņa piekrišanas.
- Tas var būt dažāds - svaigs, nogatavināts, apdūmots, drupens.
- Gaisma viesistabā pamazām kļūst nespodra kā apdūmots stikls.
- Zem ziedošas liepas vārtās suņi tveices apdūmotām acīm.
- Attinam – a tur palicis tikai drusciņ apsvilušas, apdūmotas šalas [34].