amorālisms
amorālisms vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; parasti formā: vienskaitlisLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | amorālisms | amorālismi |
| Ģen. | amorālisma | amorālismu |
| Dat. | amorālismam | amorālismiem |
| Akuz. | amorālismu | amorālismus |
| Lok. | amorālismā | amorālismos |
Morāles noliegšana; tikumības trūkums; amoralitāte, netikumība.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Kritiķu un sabiedrības acīs Aspazija tika attaisnota amorālisma sludināšanā, taču viņai tika pārmesta pārmērīga sekošana ārzemju literatūras strāvām, aizrādot uz drāmā “ Zaudētas tiesības” tēloto personāžu un apstākļu mākslīgumu.
- Balstoties uz hedonismu , tiek pamatotas cilvēka " tiesības" uz nekontrolējamu, neierobežotu baudu, respektīvi, uz amorālismu ( anarhohedonisms).
- Šo robežu nosaka cilvēka amorālisms , nevis tehnika , tehnoloģija vai zinātnes
- Uzskatāms piemērs ir Grigorijs Rasputins , kurš apvienoja kvazireliģiozitāti un marginālu amorālismu
- Dieva sodu pelnījušus amorālisma iemiesojumus , bet tagad tie ir varoņi