alkums
alkums vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; parasti formā: vienskaitlis; lieto: retiLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | alkums | alkumi |
| Ģen. | alkuma | alkumu |
| Dat. | alkumam | alkumiem |
| Akuz. | alkumu | alkumus |
| Lok. | alkumā | alkumos |
2.Izsalkums, bada sajūta.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- gaidas, alkas, alkums
- Cik atminos viņas seju , es redzu , kā tā smaida , pilna dzīvības alkuma un straujuma
- Šis dzelžainais dēkainis un skalds, kas izsirojis visu Eiropu, starp citu 845. g. izlaupīdams Parīzi, mūžīgā slavas alkumā sadomājis padarīt kaut ko tādu, ko neviens līdz tam nebija iedrošinājies darīt, un proti : 2 kuģos iekarot Angliju. "