akuzatīvs
akuzatīvs vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; parasti formā: vienskaitlis; joma: valodniecībaLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | akuzatīvs | akuzatīvi |
| Ģen. | akuzatīva | akuzatīvu |
| Dat. | akuzatīvam | akuzatīviem |
| Akuz. | akuzatīvu | akuzatīvus |
| Lok. | akuzatīvā | akuzatīvos |
acc. saīsinājums
ak. saīsinājums
akuz. saīsinājums
Nomenu un pronomenu locījuma forma, kas atbild uz jautājumu: ko?
Avoti: LLVV, SV06, i1
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Pārejošais piepilda savu nozīmi ar objektu akuzatīvā, bet nepārejošais ne.
- Pēc tam pievieno akuzatīvu: Kas tā ir?
- Pēc akuzatīva pāriet uz citiem locījumiem, un tā pamazām tiek paplašināts leksikas apjoms.
- Ja vajag akuzatīvā, viņš teiks akuzatīvā.”
- Salīdzinoši reti ir sastopams nominatīvs un akuzatīvs.