aiztumšot
aiztumšot 2. konjugācijas darbības vārds; transitīvs; lieto: paretiLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
---|---|---|---|---|---|---|
Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
1. pers. | aiztumšoju | aiztumšojam | aiztumšoju | aiztumšojām | aiztumšošu | aiztumšosim |
2. pers. | aiztumšo | aiztumšojat | aiztumšoji | aiztumšojāt | aiztumšosi | aiztumšosiet, aiztumšosit |
3. pers. | aiztumšo | aiztumšoja | aiztumšos |
Pavēles izteiksme: aiztumšo (vsk. 2. pers.), aiztumšojiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: aiztumšojot (tag.), aiztumšošot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: aiztumšotu
Vajadzības izteiksme: jāaiztumšo
1.Aizklāt, aizsegt (gaismas avotu); aizklāt (ko) tā, ka (tas) nelaiž vai mazāk laiž cauri gaismu.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- aiztumšodama sauli ar sava ķermeņa auglīgo daļu.
- Starp citu, – Herberts pavērās tukšajā un aiztumšotajā skatītāju zālē, – kādā cenā bija biļetes?
- It viss šķiet vieni vienīgi tikumi, kurus zaudējuma aiztumšotā apziņa izceļ un padara vēl lieliskākus, — camera obscura, kurā viss ir kājām gaisā, gandrīz kā baznīcā, kur ierīkota noliktava un kurp mani atvilkusi Marija, kas maniakāli apsēsta ar svētvietām.
- Melnums tev aiztumšo acis?
- Kara laikā logiem vakaros un naktīs vajadzēja obligāti būt aiztumšotiem