aiztraukt
Lietojuma biežums :
aiztraukt 1. konjugācijas darbības vārds
Locīšana
1.intransitīvs Ātri attālināties; aizjoņot, aizdrāzties.
1.1.Ātri attālinoties, nokļūt (kur, līdz kādai vietai, aiz kā u. tml.).
2.transitīvs Ar strauju kustību dabūt nost, arī noraust.
2.1.Strauji aizvirzīt, aizraut prom (parasti par vēju).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri