aiztramdīt
aiztramdīt 3. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | aiztramdu | aiztramdām | aiztramdīju | aiztramdījām | aiztramdīšu | aiztramdīsim |
| 2. pers. | aiztramdi | aiztramdāt | aiztramdīji | aiztramdījāt | aiztramdīsi | aiztramdīsiet, aiztramdīsit |
| 3. pers. | aiztramda | aiztramdīja | aiztramdīs | |||
Pavēles izteiksme: aiztramdi (vsk. 2. pers.), aiztramdiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: aiztramdot (tag.), aiztramdīšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: aiztramdītu
Vajadzības izteiksme: jāaiztramda
Tramdot panākt, ka attālinās, aizbēg; aizbiedēt, aizbaidīt.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Domu aiztramdīja dzīvīgumu atguvusi balss.
- Ne motociklista mēģinājumi aunu aiztramdīt, ne skaļi rūcošais braucamrīks draudīgi noskaņoto ragulopu nobiedēt nespēja, un viņš mērķtiecīgi uzsāka savu uzbrukumu.
- Pirms Armands paguva iedomāties par piemērotu atbildi, ceļabiedrs jau bija meties skrējienā, izpletis rokas kā lidmašīnas spārnus, aiztramdīdams pakalna virsotnē sasēdušos kovārņus un apkārt šaudelējošās bezdelīgas.
- Ik pa brīdim tur lagūnā noplunkšķ ūdens, lecot zivij, citreiz steidzīga, skaļa šļakata, kad brūnganā haizivs aiztramda visas pārējās zivis, kuras bēg, ko māk, lai glābtu dzīvību.
- Bikšu Jānis aizstūma savu ķerru tālāk, un devos pie brāļiem Jāzepa un Antona Kalvāniem, pie tiem, kuri ar dakšām aiztramdīja prom no Īdeņas to resno padomju armijas majoru.