aiztraucēt
aiztraucēt 2. konjugācijas darbības vārds; transitīvs; lieto: retiLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | aiztraucēju | aiztraucējam | aiztraucēju | aiztraucējām | aiztraucēšu | aiztraucēsim |
| 2. pers. | aiztraucē | aiztraucējat | aiztraucēji | aiztraucējāt | aiztraucēsi | aiztraucēsiet, aiztraucēsit |
| 3. pers. | aiztraucē | aiztraucēja | aiztraucēs | |||
Pavēles izteiksme: aiztraucē (vsk. 2. pers.), aiztraucējiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: aiztraucējot (tag.), aiztraucēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: aiztraucētu
Vajadzības izteiksme: jāaiztraucē
1.Iztraucējot aizbaidīt, aizdzīt.
2.Iztraucēt.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Nesen Melburnā kāds austrālietis sabija slimnīcā trīs mēnešus , jo , strādājot dārzā , bija aiztraucējis baru baltastaino zirnekļu , kas viņam uzbrukuši , līduši zem apģērba un zābakos , sakožot daudzās vietās
- Vadītāja droši vien redzot, ka viņa steiga nokļūt uz dievvārdiem beigusies ar fiasko, ātri vien grieza mašīnu apkārt un aiztraucēs nezināmā virzienā.