aizripināt
aizripināt 3. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | aizripinu | aizripinām | aizripināju | aizripinājām | aizripināšu | aizripināsim |
| 2. pers. | aizripini | aizripināt | aizripināji | aizripinājāt | aizripināsi | aizripināsiet, aizripināsit |
| 3. pers. | aizripina | aizripināja | aizripinās | |||
Pavēles izteiksme: aizripini (vsk. 2. pers.), aizripiniet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: aizripinot (tag.), aizripināšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: aizripinātu
Vajadzības izteiksme: jāaizripina
1.Ripinot attālināt.
1.1.nepabeigtas darbības nozīme Ripināt prom.
1.2.Ripinot aizvirzīt (kur, līdz kādai vietai, kam garām u. tml.).
1.3.Stumjot, bīdot pārvietot (ratus, vagonus u. tml.).
Avoti: LLVV, SLG
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Maziem solīšiem viņa aizripināja zibsnījošajā puskrēslā, ar acīm ieurbusies vizuļojošajā bārā.
- Visu īpašo viņas bija aizripinājušas pa sabradāto grīdu uz neatgriešanos.
- Trīs riteņi tika aizripināti," vēstīja hokejists.
- Tad zēns bumbu atkal aizripināja uz laukuma vidu.
- Mēs piecēlāmies, atlocījām skrejriteņus un aizripinājām prom.