aizkrampēt
aizkrampēt 2. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | aizkrampēju | aizkrampējam | aizkrampēju | aizkrampējām | aizkrampēšu | aizkrampēsim |
| 2. pers. | aizkrampē | aizkrampējat | aizkrampēji | aizkrampējāt | aizkrampēsi | aizkrampēsiet, aizkrampēsit |
| 3. pers. | aizkrampē | aizkrampēja | aizkrampēs | |||
Pavēles izteiksme: aizkrampē (vsk. 2. pers.), aizkrampējiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: aizkrampējot (tag.), aizkrampēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: aizkrampētu
Vajadzības izteiksme: jāaizkrampē
Aizāķējot krampi, nostiprināt (aizvērtu logu, durvis u. tml.).
Avoti: LLVV, MLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Loranga rūpīgi aizvēra šķūņa durvis un aizkrampēja ar lielo krampi.
- Kad Alvīne aizvadīta un durvis aizkrampētas, Dzidra ieslēdz radio.
- Viņa aizkrampēja aiz sevis durvis un atpogāja jakas augš-daļu.
- Es aizkrampēju vannas istabas durvis un skaļi svilpoju – būs jauki ieiet vannā.
- Es aizkrampēju durvis un nostājos dušā ar biksēm kājās.