aizkrāpt
aizkrāpt 1. konjugācijas darbības vārds; transitīvs; lieto: retiLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | aizkrāpju | aizkrāpjam | aizkrāpu | aizkrāpām | aizkrāpšu | aizkrāpsim |
| 2. pers. | aizkrāp | aizkrāpjat | aizkrāpi | aizkrāpāt | aizkrāpsi | aizkrāpsiet, aizkrāpsit |
| 3. pers. | aizkrāpj | aizkrāpa | aizkrāps | |||
Pavēles izteiksme: aizkrāp (vsk. 2. pers.), aizkrāpiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: aizkrāpjot (tag.), aizkrāpšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: aizkrāptu
Vajadzības izteiksme: jāaizkrāpj
Ar viltību, mānot aizvilināt prom (uz kurieni).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Bet pēc kāzām velni nāca un gribēja abus uz elli aizkrāpt