aizkrāmēt
Lietojuma biežums :
aizkrāmēt 2. konjugācijas darbības vārds; sarunvaloda, transitīvs
Locīšana
1.Nosprostot (aiztaisīt) krāmējot, kraujot.
2.Piepildīt ar dažādiem krāmiem, grabažām (nosprostojot, traucējot).
3.apvidvārds Aiznest, aizkravāt (kur projām).
Avoti: ME, EH, ĒiV
Korpusa piemēri