aizkrāmēt

aizkrāmēt 2. konjugācijas darbības vārds; sarunvaloda, transitīvs

Locīšana

1.Nosprostot (aiztaisīt) krāmējot, kraujot.

2.Piepildīt ar dažādiem krāmiem, grabažām (nosprostojot, traucējot).

3.apvidvārds Aiznest, aizkravāt (kur projām).

Avoti: ME, EH, ĒiV

Korpusa piemēri