aizkost
aizkost 1. konjugācijas darbības vārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | aizkožu | aizkožam | aizkodu | aizkodām | aizkodīšu | aizkodīsim |
| 2. pers. | aizkod | aizkožat | aizkodi | aizkodāt | aizkodīsi | aizkodīsiet, aizkodīsit |
| 3. pers. | aizkož | aizkoda | aizkodīs | |||
Pavēles izteiksme: aizkod (vsk. 2. pers.), aizkodiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: aizkožot (tag.), aizkodīšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: aizkostu
Vajadzības izteiksme: jāaizkož
3.apvidvārds Apsalt, nosalt salnā.
4.apvidvārds Kožot ievainot, bet nenogalināt.
Avoti: LLVV, EH, ĒiV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Nekādu netīru trauku, pusizlietu sulas glāžu un aizkostu ēdienu atlieku!
- Vienā rokā viņa turēja pītu groziņu ar saldumiem, otrā — aizkostu medusrausi.
- - viņš ierēcās un svieda spinātiem ar aizkosto garneli.
- — Tepat netālu, Silu mājās, jēram gaišā dienas laikā aizkosts sāns!
- Melnbārdis izņēma no mutes aizkosto desu un sauca: