aizkorķēt
aizkorķēt 2. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | aizkorķēju | aizkorķējam | aizkorķēju | aizkorķējām | aizkorķēšu | aizkorķēsim |
| 2. pers. | aizkorķē | aizkorķējat | aizkorķēji | aizkorķējāt | aizkorķēsi | aizkorķēsiet, aizkorķēsit |
| 3. pers. | aizkorķē | aizkorķēja | aizkorķēs | |||
Pavēles izteiksme: aizkorķē (vsk. 2. pers.), aizkorķējiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: aizkorķējot (tag.), aizkorķēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: aizkorķētu
Vajadzības izteiksme: jāaizkorķē
1.Aiztaisīt ar korķi.
1.1.nepabeigtas darbības nozīme Korķēt ciet.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Saskalina, aizkorķē un guļus noliek pagrabā vai citā aukstā vietā.
- Kad sāk izdalīties sula, to tecina izkarsētās pudelēs un tūdaļ aizkorķē.
- Viņš izvelk no azotes aizkorķētu stikla trauku ar caurspīdīgu šķidrumu.
- Kur tas redzēts, ka pudeles tik ilgi pēc veikala stāv aizkorķētas?
- Turiet aizkorķētu vīna pudeli ledusskapī, lai paildzinātu uzglabāšanas laiku par dažām dienām.