aizkomandēt
aizkomandēt 2. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | aizkomandēju | aizkomandējam | aizkomandēju | aizkomandējām | aizkomandēšu | aizkomandēsim |
| 2. pers. | aizkomandē | aizkomandējat | aizkomandēji | aizkomandējāt | aizkomandēsi | aizkomandēsiet, aizkomandēsit |
| 3. pers. | aizkomandē | aizkomandēja | aizkomandēs | |||
Pavēles izteiksme: aizkomandē (vsk. 2. pers.), aizkomandējiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: aizkomandējot (tag.), aizkomandēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: aizkomandētu
Vajadzības izteiksme: jāaizkomandē
1.Norīkot komandējumā (kur, uz kurieni u. tml.).
Avoti: LLVV, Sin
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Redakcijā cilvēku palicis mazāk, jo daļa rakstnieku aizkomandēti no divīzijas prom.
- Sarunā kreisos koncertus, aizkomandē tuvus draugus un paziņas sniegt priekšnesumus un saņem starpību.
- No turienes viņu aizkomandēja uz Viļņas junkuru skolu, kuru viņš absolvēja 1906. gadā kā podporučiks.
- Ar 4.decembri no iekšlietu sistēmas tiku aizkomandēts Aizsardzības spēku komandiera rīcībā, saglabājot man policijas darbinieka statusu.
- Viņa strādāja hidroelektrostaciju būvniecībā, un no Stučkas komjauniešu organizācijas aizbrauca uz Dagestānu, no turienes māsu aizkomandēja uz Amūras apgabalu.