aizkliegt

Lietojuma biežums :

aizkliegt 1. konjugācijas darbības vārds; transitīvs

Locīšana

1.Savienojumā ar “ausis”: ilgi, skaļi kliedzot, padarīt (uz laiku) nedzirdīgas (ausis).

2.lieto: pareti Pārspēt kliegšanā; pārkliegt.

3.parasti formā: trešā persona; lieto: reti Pārsteigt neēdušu (par dažu putnu kliedzieniem, kas pēc sena ticējuma vēstī ļaunu).

4.apvidvārds Uzkliegt.

Avoti: LLVV, KiV

Korpusa piemēri