aizkliegt
Lietojuma biežums :
aizkliegt 1. konjugācijas darbības vārds; transitīvs
Locīšana
2.parasti formā: trešā persona; lieto: reti Pārsteigt neēdušu (par dažu putnu kliedzieniem, kas pēc sena ticējuma vēstī ļaunu).
Stabili vārdu savienojumiAizkliegt ausis.
Avoti: LLVV, KiV
Korpusa piemēri