aizkliegt
aizkliegt 1. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | aizkliedzu | aizkliedzam | aizkliedzu | aizkliedzām | aizkliegšu | aizkliegsim |
| 2. pers. | aizkliedz | aizkliedzat | aizkliedzi | aizkliedzāt | aizkliegsi | aizkliegsiet, aizkliegsit |
| 3. pers. | aizkliedz | aizkliedza | aizkliegs | |||
Pavēles izteiksme: aizkliedz (vsk. 2. pers.), aizkliedziet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: aizkliedzot (tag.), aizkliegšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: aizkliegtu
Vajadzības izteiksme: jāaizkliedz
2.parasti formā: trešā persona; lieto: reti Pārsteigt neēdušu (par dažu putnu kliedzieniem, kas pēc sena ticējuma vēstī ļaunu).
Stabili vārdu savienojumiAizkliegt ausis.
- Aizkliegt ausis — ilgi, skaļi kliedzot, padarīt (uz laiku) nedzirdīgas (ausis)
Avoti: LLVV, KiV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Lai gan cik tālu gan mēs aizkliegsim.
- Pār galvu aizkliedza meža zosu kāsis, meitene ar acs kaktiņu paraudzījās augšup, taču tikai īsu brīdi, un atkal pievērsa skatienu upurkalnam.
- Savu vienīgo dēlu mans tēvs vēlējās izaudzināt par īstu vīrieti, tādu kā sevi pašu, un, lai norūdītu slimīgo bērnu, katru rītu aplēja viņu ar spaini ledusauksta ūdens, viņš aizkliedza prom asaras, ja dēlam ienāca prātā būt bēdīgam, jo padomju cilvēkiem galu galā nav nekāda iemesla būt skumjiem.
- par aizkliegtām naktīm laikos, kad tev bija divdesmit gadu,
- Ko tu aizkliedz?