aizklibot
aizklibot 2. konjugācijas darbības vārds; intransitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | aizkliboju | aizklibojam | aizkliboju | aizklibojām | aizklibošu | aizklibosim |
| 2. pers. | aizklibo | aizklibojat | aizkliboji | aizklibojāt | aizklibosi | aizklibosiet, aizklibosit |
| 3. pers. | aizklibo | aizkliboja | aizklibos | |||
Pavēles izteiksme: aizklibo (vsk. 2. pers.), aizklibojiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: aizklibojot (tag.), aizklibošot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: aizklibotu
Vajadzības izteiksme: jāaizklibo
1.Klibojot attālināties, aiziet.
1.1.nepabeigtas darbības nozīme Klibot prom.
1.2.Klibojot nokļūt (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
Avoti: LLVV
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- – Roberts aizkliboja līdz pieliekamajam un ar veselo roku atvēra durvis.
- Viņš, klusi pie sevis ķiķinādams, aizkliboja pa gaiteni.
- Kāds vīrietis izņem no automašīnas divus debeszilus sintētiskus kruķus un aizklibo prom.
- Viņa padeva roku, un viņš lēnām aizkliboja līdz Mārškortai.
- Pēc tam gan viņš paša spēkiem aizkliboja uz ģērbtuvēm.