aizkabināt
aizkabināt 3. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | aizkabinu | aizkabinām | aizkabināju | aizkabinājām | aizkabināšu | aizkabināsim |
| 2. pers. | aizkabini | aizkabināt | aizkabināji | aizkabinājāt | aizkabināsi | aizkabināsiet, aizkabināsit |
| 3. pers. | aizkabina | aizkabināja | aizkabinās | |||
Pavēles izteiksme: aizkabini (vsk. 2. pers.), aizkabiniet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: aizkabinot (tag.), aizkabināšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: aizkabinātu
Vajadzības izteiksme: jāaizkabina
1.Aizāķējot, uzkarinot sastiprināt (kopā), aiztaisīt (ciet).
1.1.Aizlikt (aiz kā).
2.apvidvārds Viegli iejūgt.
3.apvidvārds Aizklāt, aizsegt.
Avoti: LLVV, MLVV, ME
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Helikopters panāk mašīnu, aizkabina to un paceļ augšā no zemes.
- Viņš aizkabināja zābaku aiz koka saknes, taču zābaks noslīdēja no kājas.
- Aizkabinājusi krūštura āķus, viņa pārvilka pār galvu svīteri ar augsto kaklu.
- Marta aizkabināja Irmas roku aiz savējās un lēnām uzveda pa pakāpieniem kapličā.
- Divas segas aizkabinātas priekšā, debeszila un smilšu sarkana.