aizkacēt
Lietojuma biežums :
aizkacēt 2. konjugācijas darbības vārds; apvidvārds
LocīšanaLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | aizkacēju | aizkacējam | aizkacēju | aizkacējām | aizkacēšu | aizkacēsim |
| 2. pers. | aizkacē | aizkacējat | aizkacēji | aizkacējāt | aizkacēsi | aizkacēsiet, aizkacēsit |
| 3. pers. | aizkacē | aizkacēja | aizkacēs | |||
Pavēles izteiksme: aizkacē (vsk. 2. pers.), aizkacējiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: aizkacējot (tag.), aizkacēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: aizkacētu
Vajadzības izteiksme: jāaizkacē
1.Aizāķēt, saķert.
2.Sasniegt, satvert.
Saistītās nozīmesatsniegt, aizsniegt, sasniegt.
Saistītās nozīmes
Sinonīmi
atsniegt1 — Sasniegt.
aizsniegt1 — Sniedzoties aizskart (ar roku vai kādu priekšmetu); sasniegt.
sasniegt2 — Sniedzoties aizskart, arī satvert ar roku.
sakacēt1 — Sasniegt.
Hiponīmi
kacēt1 — Pēc kaut kā sniegties; mēģināt aizsniegt.
3.Aizsniegt.
Avoti: ME, EH
Korpusa piemēri
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Sazin no kurienes bija uzradušās vairākas garas kārtis ar ķeksi galā, ar tiem viņi mēģināja aizkacēt zemā kūts jumta spāres, jau degošas tās plēsa nost un meta nostāk sniegā.
- Sākumā neviens neko nevarēja saprast, pēc tam neticēja, tikai trešajā vai ceturtajā dienā ciema vīri sanāca apspriesties: Aizpurvu ciems neatturami grima iekšā zemē, sākumā tikai durvis kļuva tādas kā zemākas, vēl varēja šaubīties, taču palēnām logi nonāca vienā augstumā ar zemi, tad iegrima vēl dziļāk, ieslēpās līdz vidum un pazuda pavisam, mūsējie ne tikai vairs nelaupīja — viņi vispār baidījās tuvoties šīm grimstošajām mājām, tikai bērni, vecākiem neklausīdami, kārstījās pa salmu jumtiem, kas bija nonākuši pavisam zem kājām, ūkšāja skursteņos, kaitināja apstulbušo stārķi — ja drusciņ palēcās, tā ligzdu varēja aizkacēt; arī es tur maisījos un ar briesmīgām žēlabām noskatījos, ka visas lupatu lelles pazūd zem zemes, tā arī tās pagaisa līdz ar visām mājām, kādu laiku no zāles rēgojās uz riteņa savītā stārķa ligzda, vēlāk arī tā nogrima, ciema vietā palika tukša vieta, cilvēki izdzisa no atmiņas, bet ciems — no zemes virsus, šis skats man stāv acu priekšā kā pašlaik Torņa ielas mājas, tās pamazām grimst lejup, un nevienam par to nav daļas, tuvumā vīri vienā mierā dzer alu, viņiem ne silts, ne auksts, ka drīz varbūt visa Viļņa pagrims zem zemes, tās vietā būs klajš tukšums: nogrims gan pils, gan visaugstākās mājas, kādu laiku vēl sliesies tālrādes tornis — kā zīme, ka šeit kādreiz ir bijusi pilsēta.
- Vidējas līdz 50cm var aizkacēt arī atkārtoti.