aizdarīt
Lietojuma biežums :
aizdarīt 3. konjugācijas darbības vārds; transitīvs
Locīšana
1.Novietot (piemēram, vārtus, durvis, vāku) tādā stāvoklī, ka laukums, telpa vai priekšmeta iekšiene kļūst no ārpuses nepieejama; aiztaisīt, aizvērt.
1.1.Padarīt (kā iekšējo daļu) no ārpuses nepieejamu (piemēram, aizbāžot, aizsedzot ar ko).
Saistītās nozīmesaizbāzīt.
2.lieto: reti Padarīt (ēdienu) taukāku, pieliekot pavalgu, aizdaru.
3.apvidvārds Aizadīt līdz noteiktai vietai.
Stabili vārdu savienojumiAizdarīt (arī aizlikt) acis (arī plakstus). Aizdarīt (biežāk aizdot) dusmas.
Avoti: LLVV, Lfv
Korpusa piemēri