aizdārdēt
aizdārdēt 3. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs; parasti formā: trešā personaLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | aizdārdu | aizdārdam | aizdārdēju | aizdārdējām | aizdārdēšu | aizdārdēsim |
| 2. pers. | aizdārdi | aizdārdat | aizdārdēji | aizdārdējāt | aizdārdēsi | aizdārdēsiet, aizdārdēsit |
| 3. pers. | aizdārd | aizdārdēja | aizdārdēs | |||
Pavēles izteiksme: aizdārdi (vsk. 2. pers.), aizdārdiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: aizdārdot (tag.), aizdārdēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: aizdārdētu
Vajadzības izteiksme: jāaizdārd
Dārdot attālināties.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Man bija pieci vai seši gadi, kad es pirmoreiz pievērsu uzmanību mūzikai, kuru klausījās mans tēvs pēc tam, kad bija aizdārdējis jau par ierastu kļuvušais mājas skandāls.
- Viņa laikam to dara diezgan ilgi, jo augšā pa šoseju jau aizdārdējušas daudzas mašīnas.
- Tālumā atkal iedžinkstējās pārbrauktuves zvans, garām aizdārdēja preču vilciens, visapkārt valdīja miers un klusums.
- Kad garām aizdārdēja tramvajs, palodze sadrebēja, bet virtuvē smalki un satraukti rējās stikla burkas uz plaukta.
- es vecos tramvajos aizdārdu