aizcelt
Lietojuma biežums :
aizcelt 1. konjugācijas darbības vārds; transitīvs
Locīšana
1.Ceļot aizvirzīt, attālināt.
1.1.nepabeigtas darbības nozīme Celt prom; ceļot novietot (kur, kam priekšā, pie kā, aiz kā u. tml.).
1.2.lieto: pareti Ceļot aiztaisīt.
Avoti: LLVV, VpJ
Korpusa piemēri