aizcelt
aizcelt 1. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | aizceļu | aizceļam | aizcēlu | aizcēlām | aizcelšu | aizcelsim |
| 2. pers. | aizcel | aizceļat | aizcēli | aizcēlāt | aizcelsi | aizcelsiet, aizcelsit |
| 3. pers. | aizceļ | aizcēla | aizcels | |||
Pavēles izteiksme: aizcel (vsk. 2. pers.), aizceliet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: aizceļot (tag.), aizcelšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: aizceltu
Vajadzības izteiksme: jāaizceļ
1.Ceļot aizvirzīt, attālināt.
1.1.nepabeigtas darbības nozīme Celt prom; ceļot novietot (kur, kam priekšā, pie kā, aiz kā u. tml.).
1.2.lieto: pareti Ceļot aiztaisīt.
Avoti: LLVV, VpJ
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Cilvēks aizcēla vārtus ciet un gāja man nopakaļus.
- — Mamma aizceļ konjaka glāzi uz galda otru malu.
- Bargs izrādījās Ziemelis, zemes vārtus atceļam aizcēla priekšā, aizcirta, aizslēdza, nobultēja.
- – Redzi nu, cik tālu tie mūs ir aizcēluši, tie “ cēlieni”.
- Kad iepriekšējais aizcelts projām, gudrojuši ilgi un dikti, līdz izvēlējušies viņu, virsleitnantu Sondoru.