aizceļot
aizceļot 2. konjugācijas darbības vārds; intransitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | aizceļoju | aizceļojam | aizceļoju | aizceļojām | aizceļošu | aizceļosim |
| 2. pers. | aizceļo | aizceļojat | aizceļoji | aizceļojāt | aizceļosi | aizceļosiet, aizceļosit |
| 3. pers. | aizceļo | aizceļoja | aizceļos | |||
Pavēles izteiksme: aizceļo (vsk. 2. pers.), aizceļojiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: aizceļojot (tag.), aizceļošot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: aizceļotu
Vajadzības izteiksme: jāaizceļo
1.Doties ceļojumā.
1.1.nepabeigtas darbības nozīme Ceļot prom.
1.2.Ceļojot nokļūt (kur, līdz kādai vietai, pie kā u. tml.).
1.3.Doties prom (piemēram, par gājputniem).
Avoti: LLVV, MLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Tās nav vis nosalušas, bet gan aizceļojušas uz siltākām zemēm.
- Tas sola intrigai aizceļot arī uz „ Anfield” stadionu Liverpūlē.
- Kopš likuma pieņemšanas no Austrijas jau aizceļojuši aptuveni 10 000 mākslas darbu.
- Dažas mākslīgās ligzdvietas ir aizceļojušas uz kaimiņu lietuviešu un igauņu dārziem.
- Vai tas nozīmē, ka bez kristālu līdzdalības es nebūtu aizceļojusi?