aizšķilt
aizšķilt 1. konjugācijas darbības vārds; transitīvs; lieto: retiLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | aizšķiļu | aizšķiļam | aizšķīlu | aizšķīlām | aizšķilšu | aizšķilsim |
| 2. pers. | aizšķil | aizšķiļat | aizšķīli | aizšķīlāt | aizšķilsi | aizšķilsiet, aizšķilsit |
| 3. pers. | aizšķiļ | aizšķīla | aizšķils | |||
Pavēles izteiksme: aizšķil (vsk. 2. pers.), aizšķiliet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: aizšķiļot (tag.), aizšķilšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: aizšķiltu
Vajadzības izteiksme: jāaizšķiļ
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Pazīstamas sienas, pazīstama grīda, rokas trīc, aizšķiļot sērkociņu.
- Nejauša tikšanās lielveikalā aizšķiļ neparastu attiecību dzirksteli starp abām sievietēm.
- Es likšu atmaigt viņas skatienam un viņas acu zīlītēs aizšķilšu jaunības dzirksti.
- Milzis paņem sērkociņu, aizšķiļ to pret īkšķa nagu un aizdedzina paņemto papīru.
- Tad izdabūja no kabatas sērkociņu kastīti un aizšķīla vienu no sērkociņiem pret kurpju zoli.