Paplašinātā meklēšana
Meklējam zvaigznājs.
Atrasts vārdos (1):
Atrasts vārdu savienojumos (1):
Atrasts skaidrojumos (266):
- Norma [Leņķmērs]{s:1461}, niecīgs zvaigznājs uz dienvidiem no Skorpiona.
- Ara Altāris, debess dienvidu puslodes zvaigznājs; arī šī nosaukuma saīsinājums.
- And Andromeda, debess ziemeļu puslodes zvaigznājs.
- Aries Auns, debess ziemeļu puslodes zodiaka zvaigznājs.
- Col Balodis, debess dienvidu puslodes zvaigznājs.
- Columba Balodis, debess dienvidu puslodes zvaigznājs.
- Com Berenikes Mati, debess ziemeļu puslodes zvaigznājs.
- Coma Berenices Berenikes Mati, debess ziemeļu puslodes zvaigznājs.
- Sagitta Bulta, debess ziemeļu puslodes zvaigznājs.
- Sge Bulta, debess ziemeļu puslodes zvaigznājs.
- Vel Buras, debess dienvidu puslodes zvaigznājs.
- Vela Buras, debess dienvidu puslodes zvaigznājs.
- Cep Cefejs, zvaigznājs debess ziemeļu pola tuvumā.
- Cepheus Cefejs, zvaigznājs debess ziemeļu pola tuvumā.
- Cen Centaurs, debess dienvidu puslodes zvaigznājs.
- Centaurus Centaurs, debess dienvidu puslodes zvaigznājs.
- Cir Cirkulis, debess dienvidu puslodes zvaigznājs.
- Circinus Cirkulis, debess dienvidu puslodes zvaigznājs.
- Ser Čūska, plašs ekvatoriālais zvaigznājs.
- Serpens Čūska, plašs ekvatoriālais zvaigznājs.
- Oph Čūsknesis, ekvatoriāls zvaigznājs.
- Ophiuchus Čūsknesis, ekvatoriāls zvaigznājs.
- Mežāzis debess dienvidu puslodes zodiaka zvaigznājs (latīņu "Capricornus", saīsinājums "Cap") starp Ūdensvīru un Strēlnieku, spožākā zvaigzne Mežāža δ jeb Deneb-Algiedi; Latvijā vislabāk novērojams rudens vakaros.
- Svari debess dienvidu puslodes zodiaka zvaigznājs (latīņu "Libra"; saīsinājums "Lib") uz austrumiem no Jaunavas, spožākās zvaigznes - Zuben Elšemali, Zuben Elgenubi un Zuben Elakrab, Latvijā novērojams pavasarī.
- Skorpions debess dienvidu puslodes zodiaka zvaigznājs (latīņu "Scorpius"; saīsinājums "Sco"), atrodas Piena Ceļā uz dienvidiem no Čūskneša; spožākās zvaigznes - Antaress un El-Akrabs.
- Strēlnieks debess dienvidu puslodes zodiaka zvaigznājs (latīņu "Sgittarius"; saīsinājums "Sgr") Piena Ceļā, tajā daudz zvaigžņu, bet sevišķi spožu nav, tā virzienā atrodas Galaktikas centrs; Latvijā novērojams vasarā pie paša horizonta.
- Paradīzes Putns debess dienvidu puslodes zvaigznājs (latīņu "Apus", saīsinājums "Aps"), kurā nav spožu zvaigžņu (tā α zvaigžņlielums ir 3,8), Latvijā nav novērojams.
- Altāris debess dienvidu puslodes zvaigznājs (latīņu "Ara"; saīsinājums "Ara") Piena Ceļā uz dienvidiem no Skorpiona, Latvijā nav novērojams.
- Lielais Suns debess dienvidu puslodes zvaigznājs (latīņu "Canis Major", saīsinājums "CMa"), kurā atrodas visspožākā pie debesīm redzamā zvaigzne Lielā Suņa α jeb Sīriuss, kā arī mazāk spožās Mirzams, Vezens un Adara; Latvijā novērojams ziemā.
- Kuģa Ķīlis debess dienvidu puslodes zvaigznājs (latīņu "Carina", saīsinājums "Car"), Latvijā nav redzams; spožākā zvaigzne ir Kuģa Ķīļa α jeb Kanopuss.
- Centaurs debess dienvidu puslodes zvaigznājs (latīņu "Centaurus", saīcinājums "Cen"), atrodas uz dienvidiem no Hidras, spožākā zvaigzne Centaura Alfa, Latvijā nav novērojams.
- Cirkulis debess dienvidu puslodes zvaigznājs (latīņu "Circinus", saīsinājums "Cir") Centaura tuvumā, Latvijā nav novērojams.
- Balodis debess dienvidu puslodes zvaigznājs (latīņu "Columba", saīsinājums "Col") Lielā Suņa tuvumā; spožu zvaigžņu nav.
- Dienvidu Krusts debess dienvidu puslodes zvaigznājs (latīņu "Crux", saīsinājums "Cru"), kura četras spožākās zvaigznes it kā veido krusta galus, Latvijā nav redzams; Krusts.
- Zelta Zivs debess dienvidu puslodes zvaigznājs (latīņu "Dorado", saīsinājums "Dor"), kurā atrodas Lielais Magelāna Mākonis, Latvijā nav redzams.
- Krāsns debess dienvidu puslodes zvaigznājs (latīņu "Fornax", saīsinājums "For"); Latvijā paceļas nedaudz virs horizonta ziemas vakaros; Krāsns α atrodas 46 ly attālumā, tās spožums ir 3,9. zvaigžņlielums.
- Dzērve debess dienvidu puslodes zvaigznājs (latīņu "Grus", saīsinājums "Gru"), Latvijā nav novērojams, spožākā zvaigzne - Alnairs.
- Indiānis debess dienvidu puslodes zvaigznājs (latīņu "Indus", saīsinājums "Ind"), Latvijā nav novērojams; šī zvaigznāja α atrodas 100 ly attālumā, tās spožums 3,2.
- Zaķis debess dienvidu puslodes zvaigznājs (latīņu "Lepus"; saīsinājums "Lep") uz dienvidiem no Oriona, spožākā zvaigzne - Arneba; Latvijā novērojams ziemā.
- Vilks debess dienvidu puslodes zvaigznājs (latīņu "Lupus", saīsinājums "Lup") uz dienvidiem no Skorpiona un Svariem; Latvijā nav redzams.
- Muša debess dienvidu puslodes zvaigznājs (latīņu "Musca", saīsinājums "Mus") Piena Ceļā netālu no Dienvidu Krusta, Latvijā nav redzams; spožākās zvaigznes Mušas α spožums sasniedz 2,7. zvaigžņlielumu, un tā atrodas 306 ly attālumā.
- Oktants debess dienvidu puslodes zvaigznājs (latīņu "Octans", saīsinājums "Oct"), kurā atrodas debess dienvidpols, spožu zvaigžņu nav,, Latvijā nav redzams.
- Pāvs debess dienvidu puslodes zvaigznājs (latīņu "Pavo", saīsinājums "Pav"), tā spožākās zvaigznes (α) vizuālais zvaigžņlielums 1,94, pārējās zvaigznes ir ievērojami vājākas, Latvijā nav redzams.
- Tēlnieks debess dienvidu puslodes zvaigznājs (latīņu "Sculptor"; saīsinājums "Scl"), tā α ir tikai 4,4. zvaigžņlieluma un arī citas zvaigznes ir visai vājas, Latvijā redzama tikai tā ziemeļdaļa.
- Teleskops debess dienvidu puslodes zvaigznājs (latīņu "Telescopium"; saīsinājums "Tel"), spožākās zvaigznes (α) vizuālais zvaigžņlielums 3,5, Latvijā nav redzams.
- Tukāns debess dienvidu puslodes zvaigznājs (latīņu "Tucana"; saīsinājums "Tuc"), kurā atrodas Mazais Magelāna Mākonis, tā α ir 2,9. zvaigžņlieluma un atrodas 199 ly attālumā; Latvijā nav redzams.
- Buras debess dienvidu puslodes zvaigznājs (latīņu "Vela", saīsinājums "Vel") Piena Ceļā, Eiropā nav novērojams, spožākā zvaigzne tajā ir Buru γ (1,8. zvaigžņlieluma), kas ir zilganbalta 840 ly tāla zvaigzne.
- Krusts debess dienvidu puslodes zvaigznājs Piena Ceļā (latīņu "Crux", saīsinājums "Cru"), spožākā zvaigzne Akrukss ir balta četrkārtīga zvaigzne, ko veido divi spektrālo dubultzvaigžņu pāri ar kopējo vizuālo zvaigžņlielumu 0,79; Latvijā nav novērojams; Dienvidu Krusts.
- krusts Debess dienvidu puslodes zvaigznājs Piena Ceļā, Latvijā nav novērojams; Dienvidu Krusts.
- Dienvidu Zivs debess dienvidu puslodes zvaigznājs Valzivs tuvumā (latīņu "Piscis Austrinus", saīsinājums "PsA"), Latvijā nav novērojams; spožākā ir balta 1,2. lieluma zvaigzne "Formalhauts".
- teleskops debess dienvidu puslodes zvaigznājs.
- Vienradzis debess ekvatora apgabala zvaigznājs (latīņu "Monoceros"; saīsinājums "Mon") Piena Ceļā uz austrumiem no Oriona; Latvijā novērojams ziemā.
- Auns debess ziemeļu puslodes zodiaka zvaigznājs (latīņu "Aries", saīsinājums "Ari"), spožākās zvaigznes ir Hamals un Šeratans, Latvijā vislabāk novērojams rudenī; pirms \~2000 g. šajā zvaigznājā atradās pavasara punkts.
- Vēzis debess ziemeļu puslodes zodiaka zvaigznājs (latīņu "Cancer"; saīsinājums "Cnc") starp Dvīņiem uņ Lauvu; Latvijā vislabāk novērojams pavasarī.
- Dvīņi debess ziemeļu puslodes zodiaka zvaigznājs (latīņu "Gemini", saīsinājums "Gem"), Latvijā vislabāk novērojams ziemā; spožākās zvaigznes ir Kastors un Pollukss.
- Lauva debess ziemeļu puslodes zodiaka zvaigznājs (latīņu "Leo"); spožākās zvaigznes ir Reguls un Denebola, kā arī Zosma un Algieba; Latvijā vislabāk novērojams pavasarī.
- Andromeda debess ziemeļu puslodes zvaigznājs (latīņu "Andromeda", saīsinājums "And"), vislabāk novērojams rudenī, spožākās zvaigznes: Sirrahs, Mirahs un Alamaks.
- Vedējs debess ziemeļu puslodes zvaigznājs (latīņu "Auriga"; saīsinājums "Aur") starp Perseju un Dvīņiem, spožākā zvaigzne - Kapella; Latvijā vislabāk novērojams ziemā.
- Vēršu Dzinējs debess ziemeļu puslodes zvaigznājs (latīņu "Bootes"; saīsinājums "Boo") uz austrumiem no Lielajiem Greizajiem Ratiem, spožākā zvaigzne - Arkturs, Latvijā vislabāk novērojams pavasarī.
- Medību Suņi debess ziemeļu puslodes zvaigznājs (latīņu "Canes Venatici", saīsinājums "CVn") starp Lielo Lāci un Vēršu Dzinēju, spožākā zvaigzne (α) ir Kārļa Sirds, Latvijā vislabāk novērojams pavasarī.
- Kasiopeja debess ziemeļu puslodes zvaigznājs (latīņu "Cassiopeia", saīsinājums "Cas"), kura piecas spožākās zvaigznes veido uzkrītošo "debess W", Latvijā novērojams visu gadu, spožākās zvaigznes - Šedirs (α) un Kafs (β), kā arī Ksora (δ) un Segins (ε).
- Gulbis debess ziemeļu puslodes zvaigznājs (latīņu "Cygnus", saīsinājums "Cyg"), atrodas Piena Ceļa blīvajā daļā, spožākās zvaigznes ir Denebs, Albireo un Sadors; spēcīgs radiostarojuma avots, 17. gs. uzliesmojusī maiņzvaigzne, rentgenstaru avots, spoža zvaigžņu kopa; Latvijā vislabāk novērojams vasarā.
- Berenikes Mati debess ziemeļu puslodes zvaigznājs (latīņu "Coma Berenices", saīsinājums "Com") starp Lauvu un Vēršu Dzinēju; spožu zvaigžņu nav, liela galaktiku kopa, kurā ietilpst vairāki tūkstoši galaktiku simtiem miljonu gaismas gadu attālumā, novērojams pavasarī.
- Mazais Zirgs debess ziemeļu puslodes zvaigznājs (latīņu "Equuleus", saīsinājums "Equ") stap Delfīnu un Pegazu, galvenā zvaigzne - Kitalfars, Latvijā vislabāk novērojams rudenī.
- Lūsis debess ziemeļu puslodes zvaigznājs (latīņu "Lynx"", saīsinājums "Lyn"), atrodas starp Lielo Lāci un Dvīņiem; Latvijā nenorietošs.
- Lira debess ziemeļu puslodes zvaigznājs (latīņu "Lyra", saīsinājums "Lyr"), Latvijā novērojams vasarā, spožākās zvaigznes - Vega un Šeliaks.
- Vērsis debess ziemeļu puslodes zvaigznājs (latīņu "Taurus"; saīsinājums "Tau") starp Perseju un Orionu, viens no zodiaka zvaigznājiem, spožākā zvaigzne - Aldebarans; Latvijā vislabāk novērojams ziemā.
- Trijstūris debess ziemeļu puslodes zvaigznājs (latīņu "Triangulum"; saīsinājums "Tuc") zem Andromedas; Latvijā vislabāk novērojams rudenī; tā α spožums ir 3,4. zvaigžņlielums, un tā atrodas 64 ly attālumā .
- Pegazs debess ziemeļu puslodes zvaigznājs ekvatora tuvumā (latīņu "Pegasus", saīsinājums "Peg"), spožākās zvaigznes: Markabs, Šeats, Algenibs, Enifs un Matars.
- Persejs debess ziemeļu puslodes zvaigznājs Piena Ceļā (latīņu "Perseus", saīsinājums "Per"), spožākās zvaigznes - Mirfaks, Algols un Menkibs; Latvijā novērojams ziemā.
- Berenīkes mati debess ziemeļu puslodes zvaigznājs starp Lauvu un Vēršu Dzinēju.
- Pūpe debesu dienvidu puslodes zvaigznājs (latīņu "Puppis"; saīsinājums "Pup") Piena Ceļā Lielā Suņa tuvumā, Latvijā nav redzams, spožākā zvaigzne - Naoss; Kuģa Gals.
- Delphinus Delfīns, debess ziemeļu puslodes zvaigznājs.
- Hydrus Dienvidu Hidra, zvaigznājs debess dienvidpola tuvumā.
- Hyi Dienvidu Hidra, zvaigznājs debess dienvidpola tuvumā.
- Triangulum Australe Dienvidu Trijstūris, debess dienvidu puslodes zvaigznājs.
- TiA Dienvidu Trijstūris, debess dienvidu puslodes zvaigznājs.
- CrA Dienvidu Vainags, debess dienvidu puslodes zvaigznājs.
- Corona Australis Dienvidu Vainags, debess dienvidu puslodes zvaigznājs.
- Piscis Austrinus Dienvidu Zivs, debess dienvidu puslodes zvaigznājs.
- PsA Dienvidu Zivs, debess dienvidu puslodes zvaigznājs.
- Gem Dvīņi, debess ziemeļu puslodes zvaigznājs.
- Gemini Dvīņi, debess ziemeļu puslodes zvaigznājs.
- Gru Dzērve, debess dienvidu puslodes zvaigznājs.
- Grus Dzērve, debess dienvidu puslodes zvaigznājs.
- Čūsknesis ekvatoriālais zvaigznājs (latīņu "Ophiuchus", saīsinājums "Oph"), atrodas Piena Ceļā; dala 2 daļās Čūskas zvaigznāju; nav zodiaka zvaigznājs, taču Saule tajā atrodas ik gadus 27.XI-17.XII, Latvijā novērojams vasarā.
- Aql Ērglis, zvaigznājs Piena Ceļā debess ekvatora rajonā.
- Aquila Ērglis, zvaigznājs Piena Ceļā debess ekvatora rajonā.
- Eri Eridāna, debess dienvidu puslodes zvaigznājs.
- Eridanus Eridāna, debess dienvidu puslodes zvaigznājs.
- Phe Fēnikss, debess dienvidu puslodes zvaigznājs.
- Phoenix Fēnikss, debess dienvidu puslodes zvaigznājs.
- Men Galds, zvaigznājs debess dienvidpola tuvumā.
- Mensa Galds, zvaigznājs debess dienvidpola tuvumā.
- Hidra gari izstiepts zvaigznājs (latīņu "Hydra", saīsinājums "Hya") debess ekvatora rajonā starp Vēzi un Svariem; Latvijā vislabāk novērojams pavasarī; spožākā zvaigzne - Hidras sirds jeb Alfards.
- Pic Gleznotājs, zvaigznājs debess dienvidu puslodē.
- Pictor Gleznotājs, zvaigznājs debess dienvidu puslodē.
- Cae Greblis, debess dienvidu puslodes zvaigznājs.
- Caelum Greblis, debess dienvidu puslodes zvaigznājs.
- Cyg Gulbis, debess ziemeļu puslodes zvaigznājs.
- Cygnus Gulbis, debess ziemeļu puslodes zvaigznājs.
- Cha Hameleons, debess dienvidu puslodes zvaigznājs.
- Chamaeleon Hameleons, debess dienvidu puslodes zvaigznājs.
- Her Herkuless, debess Ziemeļu puslodes zvaigznājs.
- Hercules Herkuless, plašs debess Ziemeļu puslodes zvaigznājs.
- Hya Hidra, zvaigznājs debess ekvatora rajonā.
- Hydra Hidra, zvaigznājs debess ekvatora rajonā.
- Ind Indiānis, debess dienvidu puslodes zvaigznājs.
- Indus Indiānis, debess dienvidu puslodes zvaigznājs.
- Vir Jaunava, zodiaka zvaigznājs debess ekvatora rajonā.
- Virgo Jaunava, zodiaka zvaigznājs debess ekvatora rajonā.
- Cas Kasiopeja, debess ziemeļu puslodes zvaigznājs.
- Cassiopeia Kasiopeja, debess ziemeļu puslodes zvaigznājs.
- Crater Kauss, neievērojams zvaigznājs uz dienvidiem no debess ekvatora.
- Crt Kauss, neievērojams zvaigznājs uz dienvidiem no debess ekvatora.
- Pyx Kompass, neliels debess dienvidu puslodes zvaigznājs.
- Pyxis Kompass, neliels debess dienvidu puslodes zvaigznājs.
- For Krāsns, debess dienvidu puslodes zvaigznājs.
- Fornax Krāsns, debess dienvidu puslodes zvaigznājs.
- Corvus Krauklis, neliels zvaigznājs uz dienvidiem no debess ekvatora.
- Crv Krauklis, neliels zvaigznājs uz dienvidiem no debess ekvatora.
- Cru Krusts jeb Dienvidu Krusts, debess dienvidu puslodes zvaigznājs Piena Ceļā.
- Crux Krusts jeb Dienvidu Krusts, debess dienvidu puslodes zvaigznājs Piena Ceļā.
- Car Kuģa Ķīlis, debess dienvidu puslodes zvaigznājs.
- Carina Kuģa Ķīlis, debess dienvidu puslodes zvaigznājs.
- Lac Ķirzaka, debess ziemeļu puslodes zvaigznājs.
- Lacerta Ķirzaka, debess ziemeļu puslodes zvaigznājs.
- Vulpecula Lapsiņa, debess ziemeļu puslodes zvaigznājs.
- Vul Lapsiņa, neievērojams debess ziemeļu puslodes zvaigznājs.
- Leo Lauva, dabess ziemeļu puslodes zodiaka zvaigznājs.
- Nor Leņķmērs, niecīgs zvaigznājs uz dienvidiem no Skorpiona.
- Vol Lidojošā Zivs, debess dienvidu puslodes zvaigznājs.
- Volans Lidojošā Zivs, debess dienvidu puslodes zvaigznājs.
- Lielie Greizie Rati Lielais Lācis, debess ziemeļu puslodes zvaigznājs.
- Ursa Major Lielais Lācis, debess ziemeļu puslodes zvaigznājs.
- UMa Lielais Lācis, debess ziemeļu puslodes zvaigznājs.
- CMa Lielais Suns, debess dienvidu puslodes zvaigznājs.
- Canis Major Lielais Suns, debess dienvidu puslodes zvaigznājs.
- Canis Maior Lielais Suns, debess dienvidu puslodes zvaigznājs.
- Valzivs liels zvaigznājs debess ekvatora rajonā (latīņu "Cetus"; saīsinājums "Cet"), uz dienvidiem no Zivīm un Auna; spožākās zvaigznes - Mira, Deneb Kaitoss un Menkars; Latvijā vislabāk novērojams rudenī.
- Lyr Lira, debess ziemeļu puslodes zvaigznājs.
- Lyra Lira, debess ziemeļu puslodes zvaigznājs.
- Ursa Minor Mazais Lācis, debess ziemeļu puslodes zvaigznājs.
- UMi Mazais Lācis, debess ziemeļu puslodes zvaigznājs.
- LMi Mazais Lauva, neliels debess ziemeļu puslodes zvaigznājs.
- Leo Minor Mazais Lauva, neliels debess ziemeļu pusslodzes zvaigznājs.
- CMi Mazais Suns, neliels debess ziemeļu puslodes zvaigznājs.
- Canis Minor Mazais Suns, neliels debess ziemeļu puslodes zvaigznājs.
- Equ Mazais Zirgs, debess ziemeļu puslodes zvaigznājs
- Equuleus Mazais Zirgs, debess ziemeļu puslodes zvaigznājs.
- Leņķmērs mazs debess dienvidu puslodes zvaigznājs (latīņu "Norma", saīsinājums "Nor") Piena Ceļā, spožākās zvaigznes atbilst 4. un 5. zvaigžņlielumam; Latvijā nav redzams.
- Vairogs mazs debess dienvidu puslodes zvaigznājs (latīņu "Scutum", saīsinājums "Sct") Piena Ceļā uz dienvidiem no Ērgļa, spožākā jeb α ir 3,8. zvaigžņlieluma, atrodas 174 ly attālumā; Latvijā redzams vasaras beigās un rudenī tuvu horizontam.
- Lidojošā Zivs mazs debess dienvidu puslodes zvaigznājs (latīņu "Volans", saīsinājums "Vol"), Latvijā nav redzams, spožākajai zvaigznei (β) ir 4,0. zvaigžņlielums un tā atrodas 180 ly attālumā.
- Dienvidu Trijstūris mazs debess dienvidu puslodes zvaigznājs Piena Ceļa malā (latīņu "Triangulum Australe", saīsinājums "TiA"), Latvijā nav novērojams.
- Delfīns mazs debess ziemeļu puslodes zvaigznājs (latīņu "Delphinus", saīsinājums "Del") starp Pegazu un Ērgli; Latvijā vislabāk novērojams vasarā.
- Ķirzaka mazs debess ziemeļu puslodes zvaigznājs (latīņu "Lacerta", saīsinājums "Lac"), starp Pegazu, Gulbi, Cefeju un Andromedu, tajā ir tikai dažas, ne pārāk spožas zvaigznes, Ķirzakas α spožums 3,7 zvaigžņlielumi un tā atrodas 102 ly attālumā, Latvijā nenorietošs.
- Bulta mazs debess ziemeļu puslodes zvaigznājs (latīņu "Sagitta", saīsinājums "Sge") Piena Ceļā uz dienvidiem no Gulbja; spožu zvaigžņu nav, vislabāk novērojams vasarā.
- Greblis mazs, neievērojams debess dienvidu puslodes zvaigznājs (latīņu "Caelum", saīsinājums "Cae"), spožākās jeb α zvaigžņlielums ir 4,5; Latvijā nav redzams.
- CVn Medību Suņi, debess ziemeļu puslodes zvaigznājs.
- Canes Venatici Medību Suņi, debess ziemeļu puslodes zvaigznājs.
- Cap Mežāzis, debess dienvidu puslodes zodiaka zvaigznājs.
- Capricornus Mežāzis, debess dienvidu puslodes zodiaka zvaigznājs.
- Mic Mikroskops, neievērojams debess dienvidu puslodes zvaigznājs.
- Microscopium Mikroskops, neievērojams debess dienvidu puslodes zvaigznājs.
- Mus Muša, debess dienvidu puslodes zvaigznājs.
- Musca Muša, debess dienvidu puslodes zvaigznājs.
- Dienvidu Vainags neievērojams debess dienvidu puslodes zvaigznājs (latīņu "Corona Australis", saīsinājums "CrA") Piena Ceļā uz dienvidiem no Strēlnieka, Latvijā nav novērojams.
- Pulkstenis neievērojams debess dienvidu puslodes zvaigznājs (latīņu "Horologium"; saīsinājums "Hor"), tā galvenā zvaigzne (α) atrodas 117 ly attālumā, tās spožums ir 3,8. zvaigžļlielums.
- Mikroskops neievērojams debess dienvidu puslodes zvaigznājs (latīņu "Microscopium", saīsinājums "Mic"), Latvijā nav redzams; 380 ly tālās galvenās zvaigznes Mikroskopa α spožums ir tikai 5,0. zvaigžņlielums.
- Fēnikss neievērojams debess dienvidu puslodes zvaigznājs (latīņu "Phoenix", saīsinājums "Phe"); Latvijā nav redzams; galvenā zvaigzne - 77 ly tālā, oranžā Fēniksa α, kuras spožums ir 2,4 zvaigžņlielumi.
- Gleznotājs neievērojams debess dienvidu puslodes zvaigznājs (latīņu "Pictor", saīsinājums "Pic"); Latvijā nav redzams.
- Tīkliņš neievērojams debess dienvidu puslodes zvaigznājs (latīņu "Reticulum"; saīsinājums "Ret") Lielā Magelāna Mākoņa tuvumā, Latvijā nav redzams.
- Žirafe neievērojams debess ziemeļu puslodes zvaigznājs (latīņu "Camelopardalis"; saīsinājums "Cam") starp Polārzvaigzni un Kapellu, Latvijā nenoriet.
- Lapsiņa neievērojams debess ziemeļu puslodes zvaigznājs (latīņu "Vulpecula", saīsinājums "Vul") Piena Ceļā uz dienvidiem no Gulbja, Latvijā redzams vasarā; spožākā zvaigzne Lapsiņas α sasniedz tikai 4,4. zvaigžņlielumu.
- Kauss neievērojams zvaigznājs (latīņu "Crater", saīsinājums "Crt"), atrodas uz dienvidiem no debess ekvatora, blakus Krauklim; Latvijā redzams pavasara vakaros.
- Hameleons neliels debess dienvidu puslodes zvaigznājs (latīņu "Chamaeleon", saīsinājums "Cha"), galvenā zvaigzne Hameleona α atrodas 63 ly attālumā, un tās spožums ir 4,1. zvaigžņlielums; Latvijā nav novērojams.
- Kompass neliels debess dienvidu puslodes zvaigznājs (latīņu "Pyxis", saīsinājums "Pyx"), Latvijā redzams ziemas vakaros zemu pie horizonta; spožākā zvaigzne ir 845 ly tālā Kompasa α, bet tās spožums ir tikai 3,7.
- Mazais Suns neliels debess ziemeļu puslodes zvaigznājs (latīņu "Canis Minor", saīsinājums "CMi") zem Dvīņiem, tā spožākā zvaigzne ir Procions, kas kopā ar Betelgeizi un Sīriusu veido gandrīz vienādmalu trijstūri, t. s. ziemas trijstūri, Latvijā vislabāk novērojams ziemā.
- Ziemeļu Vainags neliels debess ziemeļu puslodes zvaigznājs (latīņu "Corona Borealis"; saīsinājums "CrB") uz dienvidiem no Herkulesa, spožākā zvaigzne (α) - Gemma; Latvijā novērojams pavasarī.
- Mazais Lauva neliels debess ziemeļu puslodes zvaigznājs (latīņu "Leo Minor", saīsinājums "LMi") starp Lauvu un Lielo Lāci, spožu zvaigžņu nav, Latvijā vislabāk novērojams pavasarī.
- Sūknis neliels zvaigznājs debess dienvidu puslodē (latīņu "Antlia", sengrieķu "ἀντλία", saīsinājums "Ant"), spožu zvaigžņu nav, Latvijā nav redzams.
- Sekstants neliels zvaigznājs debess ekvatora rajonā (latīņu "Sextans"; saīsinājums "Sex") zem Lauvas; spožu zvaigžņu nav; Latvijā redzams pavasarī.
- Krauklis neliels zvaigznājs uz dienvidiem no debess ekvatora (latīņu "Corvus", saīsinājums "Crv"), Latvijā redzams pavasara vakaros; spožākā zvaigzne - Gijena (Kraukļa γ).
- sekstants neliels, blāvs tuvu debess ekvatoram esošs zvaigznājs, tajā ir 34 ar neapbruņotu aci redzamas zvaigznes, spožākā no tām ir Sekstanta Alfa — tās redzamais spožums ir tikai 4,49; nevienai no šī zvaigznāja zvaigznēm nav sava vārda.
- Oct Oktants, debess dienvidu puslodes zvaigznājs.
- Octans Oktants, debess dienvidu puslodes zvaigznājs.
- Ori Orions, zvaigznājs debess ekvatora rajonā.
- Orion Orions, zvaigznājs debess ekvatora rajonā.
- Aps Paradīzes Putns, debess dienvidu puslodes zvaigznājs.
- Apus Paradīzes Putns, debess dienvidu puslodes zvaigznājs.
- Pav Pāvs, debess dienvidu puslodes zvaigznājs.
- Pavo Pāvs, debess dienvidu puslodes zvaigznājs.
- Peg Pegazs, debess ziemeļu puslodes zvaigznājs ekvatora tuvumā.
- Pegasus Pegazs, debess ziemeļu puslodes zvaigznājs ekvatora tuvumā.
- Per Persejs, debess ziemeļu puslodes zvaigznājs.
- Perseus Persejs, debess ziemeļu puslodes zvaigznājs.
- Eridāna plašs debess dienvidu puslodes zvaigznājs (latīņu "Eridanus", saīsinājums "Eri") uz dienvidiem no Oriona, spožākās zvaigznes - Ahernars, Kursa un Zauraks; Latvijā nav novērojams.
- Pūķis plašs debess ziemeļu puslodes zvaigznājs (latīņu "Draco"; saīsinājums "Dra") starp Lielo un Mazo Lāci, spožākās zvaigznes - Etamins un Tubans; Latvijā nekad nenoriet.
- Herkuless plašs debess Ziemeļu puslodes zvaigznājs (latīņu "Hercules", saīsinājums "Her") starp Liru un Ziemeļu Vainagu, spožākās zvaigznes - Ras Algethi un Kornefoross.
- Lielais Lācis plašs debess ziemeļu puslodes zvaigznājs (latīņu "Ursa Major", saīsinājums "UMa), kura spožākās zvaigznes - Dubhe, Meraks, Fekda, Megrecs, Aliots, Micars ar Alkoru un Benetnašs - veido kausam līdzīgu figūru; Latvijā nekad nenoriet; Lielie Greizie Rati.
- Čūska plašs ekvatoriālais zvaigznājs (latīņu "Serpens", saīsinājums "Ser"), atrodas uz dienvidiem no Herkulesa; Latvijā vislabāk novērojams vasarā.
- Dra Pūķis, debess ziemeļu puslodes zvaigznājs.
- Draco Pūķis, debess ziemeļu puslodes zvaigznājs.
- Hor Pulkstenis, debess dienvidu puslodes zvaigznājs.
- Horologium Pulkstenis, debess dienvidu puslodes zvaigznājs.
- Kuģa Gals Pūpe, debess dienvidu puslodes zvaigznājs.
- Pup Pūpe, debess dienvidu puslodes zvaigznājs.
- Puppis Pūpe, debess dienvidu puslodes zvaigznājs.
- Sex Sekstants, zvaigznājs debess ekvatora rajonā.
- Sextans Sekstants, zvaigznājs debess ekvatora rajonā.
- Sco Skorpions, debess dienvidu puslodes zodiaka zvaigznājs.
- Scorpius Skorpions, debess dienvidu puslodes zodiaka zvaigznājs.
- Sagittarius Strēlnieks, debess dienvidu puslodes zvaigznājs.
- Sgr Strēlnieks, debess dienvidu puslodes zvaigznājs.
- Ant Sūknis, neliels zvaigznājs debess dienvidu puslodē.
- Antlia Sūknis, neliels zvaigznājs debess dienvidu puslodē.
- Lib Svari, debess dienvidu puslodes zvaigznājs.
- Libra Svari, debess dienvidu puslodes zvaigznājs.
- Tel Teleskops, debess dienvidu puslodes zvaigznājs.
- Telescopium Teleskops, debess dienvidu puslodes zvaigznājs.
- Scl Tēlnieks, debess dienvidu puslodes zvaigznājs.
- Sculptor Tēlnieks, debess dienvidu puslodes zvaigznājs.
- Ret Tīkliņš, debess dienvidu puslodes zvaigznājs.
- Reticulum Tīkliņš, debess dienvidu puslodes zvaigznājs.
- Tri Trijstūris, debess ziemeļu puslodes zvaigznājs.
- Triangulum Trijstūris, debess ziemeļu puslodes zvaigznājs.
- Tuc Tukāns, debess dienvidu puslodes zvaigznājs.
- Tucana Tukāns, debess dienvidu puslodes zvaigznājs.
- Aqr Ūdensvīrs, zodiaka zvaigznājs debess ekvatora rajonā.
- Aquarius Ūdensvīrs, zodiaka zvaigznājs debess ekvatora rajonā.
- Sct Vairogs, mazs debess dienvidu puslodes zvaigznājs.
- Scutum Vairogs, mazs debess dienvidu puslodes zvaigznājs.
- Cet Valzivs, liels zvaigznājs debess ekvatora rajonā.
- Cetus Valzivs, liels zvaigznājs debess ekvatora rajonā.
- Aur Vedējs, debess ziemeļu puslodes zvaigznājs.
- Auriga Vedējs, debess ziemeļu puslodes zvaigznājs.
- Tau Vērsis, debess ziemeļu puslodes zvaigznājs.
- Taurus Vērsis, debess ziemeļu puslodes zvaigznājs.
- Boo Vēršu Dzinējs, debess ziemeļu puslodes zvaigznājs.
- Bootes Vēršu Dzinējs, debess ziemeļu puslodes zvaigznājs.
- Cancer Vēzis, debess ziemeļu puslodes zvaigznājs.
- Cnc Vēzis, debess ziemeļu puslodes zvaigznājs.
- Mon Vienradzis, debess ekvatora apgabala zvaigznājs.
- Monoceros Vienradzis, debess ekvatora apgabala zvaigznājs.
- Lup Vilks, debess dienvidu puslodes zvaigznājs.
- Lupus Vilks, debess dienvidu puslodes zvaigznājs.
- Lep Zaķis, debess dienvidu puslodes zvaigznājs.
- Lepus Zaķis, debess dienvidu puslodes zvaigznājs.
- Dor Zelta Zivs, debess dienvidu puslodes zvaigznājs.
- Dorado Zelta Zivs, debess dienvidu puslodes zvaigznājs.
- Zobenzivs Zelta Zivs, debess dienvidu puslodes zvaigznājs.
- CrB Ziemeļu Vainags, debess ziemeļu puslodes zvaigznājs.
- Corona Borealis Ziemeļu Vainags, debess ziemeļu puslodes zvaigznājs.
- Pisces Zivis, zodiaka zvaigznājs debess ekvatora rajonā.
- Psc Zivis, zvaigznājs debess ekvatora rajonā.
- Ūdensvīrs zodiaka zvaigznājs (latīņu "Aquarius", saīsinājums "Aqr") debess ekvatora rajonā zem Pegaza, spožākās zvaigznes tikko sasniedz 3. zvaigžņlielumu, Latvijā novērojams rudenī.
- Zivis zodiaka zvaigznājs debess ekvatora rajonā (latīņu "Pisces"; saīsinājums "Psc"), uz dienvidiem no Pegaza kvadrāta; spožu zvaigžņu nav; Latvijā vislabāk novērojams rudenī.
- Jaunava zodiaka zvaigznājs debess ekvatora rajonā (latīņu "Virgo", saīsinājums "Vir"), tajā atrodas rudens punkts, spožākās zvaigznes - Spika, Porrima un Vindemiatrikse; Latvijā vislabāk novērojams pavasarī.
- Mazais Lācis zvaigznājs (latīņu "Ursa Minor", saīsinājums "UMi"), kurā atrodas debess ziemeļpols, tā spožākās zvaigznes ir Polārzvaigzne jeb Kinosura, Kohaba un Ferkada, Latvijā nekad nenoriet; Mazie Greizie Rati
- Dienvidu Hidra zvaigznājs debess dienvidpola tuvumā (latīņu "Hydrus", saīsinājums "Hyi"), Latvijā nav novērojams.
- Galds zvaigznājs debess dienvidpola tuvumā (latīņu "Mensa", saīsinājums "Phe"), tajā iesniedzas daļa no Lielā Magelāna Mākoņa; spožu zvaigžņu nav, Latvijā nav novērojams.
- Orions zvaigznājs debess ekvatora rajonā (latīņu "Orion", saīsinājums "Ori"), spožākās zvaigznes - Betelgeize, Rīgels, Bellatrikse.
- Cefejs zvaigznājs debess ziemeļu pola tuvumā (latīņu "Cepheus", saīsinājums "Cep") starp Kasiopeju un Gulbi; spožākā ir 2,5. vizuālā zvaigžņlieluma zvaigzne Aldermins jeb Cefeja α.
- Ērglis zvaigznājs Piena Ceļā debess ekvatora rajonā (latīņu "Aquila", saīsinājums "Aql"), spožākās zvaigznes Altairs (vai Atairs) un Tarazeds.
- Cam Žirafe, debess ziemeļu puslodes zvaigznājs.
- Camelopardalis Žirafe, debess ziemeļu puslodes zvaigznājs.
zvaigznājs citās vārdnīcās:
MLVV
LLVV
MEV