Paplašinātā meklēšana
Meklējam vieši.
Atrasts vārdos (379):
- vieši:1
- avieši:1
- kvieši:1
- viešiņa:1
- viešiņi:1
- divieši:1
- idvieši:1
- javieši:1
- kāvieši:1
- Ķevieši:1
- luvieši:1
- tuvieši:1
- buivieši:1
- gatvieši:1
- gravieši:1
- grīvieši:1
- kalvieši:1
- kaļvieši:1
- klīvieši:1
- kļavieši:1
- latvieši:1
- lauvieši:1
- pravieši:1
- Telvieši:1
- vaivieši:1
- zalvieši:1
- želvieši:1
- ainavieši:1
- ārdavieši:1
- bāzavieši:1
- beļavieši:1
- bikavieši:1
- bikovieši:1
- bolīvieši:1
- bozavieši:1
- bozovieši:1
- deņevieši:1
- dunavieši:1
- dzērvieši:1
- egļavieši:1
- gajevieši:1
- igrivieši:1
- jehovieši:1
- jodavieši:1
- jučevieši:1
- kščevieši:1
- ķekavieši:1
- ķelovieši:1
- ķepavieši:1
- ķepovieši:1
- lāpovieši:1
- malāvieši:1
- morāvieši:1
- mordvieši:1
- orlovieši:1
- panovieši:1
- pikovieši:1
- prievieši:1
- račevieši:1
- rāmavieši:1
- rejevieši:1
- rekavieši:1
- rikavieši:1
- sakavieši:1
- sakovieši:1
- sausvieši:1
- silavieši:1
- spalvieši:1
- spilvieši:1
- tālavieši:1
- Tālavieši:1
- vējavieši:1
- ābeļavieši:1
- adamovieši:1
- ārlatvieši:1
- barkavieši:1
- berkavieši:1
- bratovieši:1
- brunavieši:1
- burzavieši:1
- burzovieši:1
- cesļavieši:1
- cesļevieši:1
- černovieši:1
- daugavieši:1
- Daugavieši:1
- deglavieši:1
- dītlovieši:1
- firsovieši:1
- guznavieši:1
- Jadlovieši:1
- jādrovieši:1
- kakarvieši:1
- Kakarvieši:1
- kaplavieši:1
- kāpukvieši:1
- kārsavieši:1
- kokorvieši:1
- kozlovieši:1
- krutovieši:1
- kudravieši:1
- kupravieši:1
- lietavieši:1
- lietuvieši:1
- lukševieši:1
- lūznavieši:1
- ļurbavieši:1
- ļurbovieši:1
- maldīvieši:1
- malnavieši:1
- markavieši:1
- markovieši:1
- medņavieši:1
- medņevieši:1
- meiravieši:1
- meļņavieši:1
- meļņevieši:1
- moldovieši:1
- naumovieši:1
- neigovieši:1
- obeļevieši:1
- obeļovieši:1
- paskavieši:1
- paškovieši:1
- pavlovieši:1
- pērnavieši:1
- Pērnavieši:1
- pešlevieši:1
- plešavieši:1
- plēšavieši:1
- pleševieši:1
- Purnavieši:1
- pūšļevieši:1
- rjabovieši:1
- ruskovieši:1
- saikavieši:1
- salnavieši:1
- sumbavieši:1
- svātovieši:1
- sviļavieši:1
- sviļevieši:1
- šiškovieši:1
- šķeņevieši:1
- šņekovieši:1
- šuškovieši:1
- tiltavieši:1
- tiltovieši:1
- tronovieši:1
- ubagavieši:1
- ubogovieši:1
- vaidavieši:1
- vainovieši:1
- vārkavieši:1
- Vārkavieši:1
- vārnavieši:1
- vilkavieši:1
- vilkovieši:1
- volkovieši:1
- zaicevieši:1
- zelgavieši:1
- zeļčavieši:1
- zeļčevieši:1
- aizpurvieši:1
- aksenovieši:1
- alženovieši:1
- astašovieši:1
- auguļevieši:1
- baharevieši:1
- bākaravieši:1
- baļinovieši:1
- barisavieši:1
- barisovieši:1
- beļejevieši:1
- bližnevieši:1
- brangovieši:1
- braslavieši:1
- brieževieši:1
- dagunavieši:1
- dagunovieši:1
- dagušavieši:1
- daguševieši:1
- daudzevieši:1
- degunavieši:1
- dēmeravieši:1
- dēmerovieši:1
- dietlavieši:1
- donikovieši:1
- dubinovieši:1
- dukuļavieši:1
- dukuļevieši:1
- dzelzavieši:1
- erzeļevieši:1
- evertovieši:1
- Gardrivieši:1
- glužņevieši:1
- goliševieši:1
- grebņavieši:1
- grebņevieši:1
- grūšļavieši:1
- grūšļevieši:1
- ignatovieši:1
- jezupavieši:1
- jumpravieši:1
- kakaravieši:1
- kalsnavieši:1
- katolovieši:1
- kazanovieši:1
- kliškovieši:1
- kokarovieši:1
- kovaļovieši:1
- krāslavieši:1
- kubulavieši:1
- kubulovieši:1
- kudinavieši:1
- kvašnavieši:1
- kvašņevieši:1
- lazerevieši:1
- lemešavieši:1
- lemeševieši:1
- ļimonovieši:1
- makarovieši:1
- maļinovieši:1
- marinovieši:1
- mazzalvieši:1
- mediševieši:1
- mihalovieši:1
- mikalavieši:1
- mīlgrāvieši:1
- plesņevieši:1
- pļuskavieši:1
- pļuskovieši:1
- pudinavieši:1
- punclavieši:1
- puškrīvieši:1
- rabskovieši:1
- ražanovieši:1
- rimstavieši:1
- rudinavieši:1
- rudinovieši:1
- rusakovieši:1
- ružinavieši:1
- saulesvieši:1
- selekovieši:1
- seļakovieši:1
- senlatvieši:1
- skuškavieši:1
- skuškovieši:1
- sprūževieši:1
- stabļavieši:1
- stabļevieši:1
- stiglavieši:1
- surikavieši:1
- surikovieši:1
- surukavieši:1
- svilpavieši:1
- svilpovieši:1
- šķeltovieši:1
- šķincevieši:1
- tabalovieši:1
- tabulovieši:1
- tadenavieši:1
- tadinavieši:1
- terehovieši:1
- timanovieši:1
- tokelavieši:1
- tutinavieši:1
- uļjanovieši:1
- vasiļovieši:1
- veclatvieši:1
- veselavieši:1
- vietalvieši:1
- zabolovieši:1
- zimbabvieši:1
- zvārtavieši:1
- žagatavieši:1
- žogotovieši:1
- andrijovieši:1
- andronovieši:1
- bahmatovieši:1
- bakmatavieši:1
- baltinavieši:1
- barkašovieši:1
- beirpurvieši:1
- benislavieši:1
- bondarevieši:1
- butkunavieši:1
- butkunovieši:1
- carnikavieši:1
- dargeļevieši:1
- eizbahovieši:1
- eķengrāvieši:1
- gaigalavieši:1
- gorbačevieši:1
- gribulovieši:1
- indrikovieši:1
- jadvigavieši:1
- jaunlatvieši:1
- jedvigavieši:1
- kazmirovieši:1
- kleperovieši:1
- kotļarovieši:1
- kraukļavieši:1
- kraukļevieši:1
- kurlinovieši:1
- kušņerovieši:1
- lazduļavieši:1
- lielzalvieši:1
- ļudvikovieši:1
- machajevieši:1
- magnusovieši:1
- makšinavieši:1
- makšinovieši:1
- nauduševieši:1
- nikaragvieši:1
- panfilovieši:1
- plītinavieši:1
- pricimovieši:1
- pričinovieši:1
- puncuļevieši:1
- pušmucovieši:1
- ramandovieši:1
- rozentavieši:1
- rozentovieši:1
- ruskulovieši:1
- semjonovieši:1
- stoļerovieši:1
- stuborovieši:1
- šķirotavieši:1
- tereškovieši:1
- vaicuļevieši:1
- vartulavieši:1
- vecrikavieši:1
- verpuļavieši:1
- verpuļevieši:1
- vertulovieši:1
- vitkupovieši:1
- zibergovieši:1
- ziedgravieši:1
- dreimanavieši:1
- dreimanovieši:1
- foļvarkovieši:1
- geraņimovieši:1
- gereņimovieši:1
- ieķingrāvieši:1
- jaunrikavieši:1
- jaunsilavieši:1
- jezufinovieši:1
- kārklinavieši:1
- kārklinovieši:1
- kazimirovieši:1
- nikolajevieši:1
- pārdaugavieši:1
- pozdņakovieši:1
- salacgrīvieši:1
- steķentavieši:1
- steķintavieši:1
- testečkovieši:1
- vecsaikavieši:1
- balisumbavieši:1
- dampjadruvieši:1
- daugavgrīvieši:1
- esmiraldovieši:1
- felicianovieši:1
- jaunjelgavieši:1
- jaunsaikavieši:1
- krivošejevieši:1
- lielzeļcavieši:1
- lielzeļčevieši:1
- maslobojevieši:1
- vecborisovieši:1
- veckalsnavieši:1
- vecmīlgrāvieši:1
- vecružinavieši:1
- aleksandrovieši:1
- jaunkalsnavieši:1
- jaunmīlgrāvieši:1
- konstantinovieši:1
- sarkandaugavieši:1
- zvejnieklīgavieši:1
Vārdu savienojumos nav.
Atrasts skaidrojumos (133):
- Harbinas latviešu kolonija 19. gs. beigās sakarā ar Harbinas dzelzceļa būvi tur nonāca pirmie latvieši (gk. inženieri un tehniķi), pēc Krievijas Pilsoņu kara Mandžūrijā bija \~2500 latviešu bēgļu, kas pakāpeniski izceļoja uz dažādām valstīm, 1935. g. bija \~100 latvieši un 1940. gadu otrajā pusē latvieši no Ķīnas izceļoja uz Austrāliju un Ziemeļameriku.
- bēgļu repatriācija 1944.-1945. g. no Latvijas uz Rietumvalstīm emigrēja >200000 cilvēku, no kuriem līdz 1949. g. bija atgriezušies 2242 latvieši; process turpinās pēc Latvijas neatkarības atgūšanas, 1995. g. pieņemts LR Repatriācijas likums.
- baltiešu izdošana 1946. g. 25. janvārī Zviedrija pēc PSRS valdības pieprasījuma izdeva PSRS 2518 internētos vācu armijas karavīrus, kuru vidū bija 148 Baltijas valstu pilsoņi (132 latvieši, 9 lietuvieši, 7 igauņi).
- Simjūddiena 28. oktobris, kad senlatvieši veļus mieloja.
- Pumpuri apdzīvota vieta (mazciems) Ogres novada Birzgales pagastā, kas senāk saucās - Daugavieši.
- Piedruja Apdzīvota vieta (vidējciems) Krāslavas novadā 27 km no Krāslavas, izveidojusies bijušās muižas teritorijā, pagasta centrs; Daugavieši.
- vārkaviešos Asares pagasta apdzīvotās vietas "Vārkavieši" apkārtnē.
- vārkavieši Asares pagasta apdzīvotās vietas "Vārkavieši" iedzīvotāji.
- Padomju Savienības varonis augstākais goda nosaukums PSRS, ko piešķīra no 1934. g. par izciliem sasniegumiem un varoņdarbiem valsts labā, to saņēmuši arī 28 latvieši vai personas, kas dzimušas Latvijā.
- augšzemnieki Augšzemes latvieši.
- dādiņi Austrumlatvieši.
- balisumbavieši Balisumbaviešu tautas - tautu grupa (balieši, sasaki, sumbavieši), dzīvo Bali, Lombokas un Sumbavas salā, Indonēzijā, valodas pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas.
- baltieši Baltijas valstu iedzīvotāji, t. i., igauņi, latvieši un lietuvieši.
- jātvingi Baltu cilšu grupa, etniski tuva lietuviešiem; dzīvoja Nemunas vidusteces, Šešupes un Narevas augšteces apkārtnē; vēl 1857 Grodņas guberņā 30,9 tk iedzīvotāju uzskatīja sevi par jātvingiem; sudāvi; sudīni.
- pērnavieši Bauskas novada Viesturu pagasta apdzīvotās vietas "Pērnavieši" iedzīvotāji.
- Rahaba Bībelē, Vecajā Derībā, Jērikas netikle, kas savā mājā uz jumta paslēpa divus Izraēla tautas izlūkus, bet vēlāk pievērsās īstajai ticībai un kļuva par ciltsmāti astoņiem praviešiem.
- Ecēhiēls Bībelē, Vecajā Derībā, vecākais no praviešiem, bija priestera dēls un dzīvoja Babilonijā trimdas laikā.
- Palangas novads daļa viduslaikos kuršu apdzīvotās Megavas zemes, ko 1253. g. pakļāva Livonijas ordenis, bet 14. gs. pievienoja Lietuvas dižkunigaitijai, 1819. g. pievienoja Kurzemes guberņai, bet 1921. g. nosakot Latvijas un Lietuvas robežu kopā ar Rucavas pagasta dienvidu daļu (Būtiņģes un Sventājas ciemu) atdeva Lietuvai, lai nodrošinātu tai izeju pie jūras, 1920. g. novadā dzīvoja 1840 lietuviešu un 773 latvieši.
- kāpu kvieši daudzgadīgs graudzāļu dzimtas lakstaugs ar cietām, zilganām lapām un garu, ložņājošu sakneni (jūras piekrastes smiltājos); kāpukvieši.
- daugavietis Daugavieši.
- emers Divgraudu kvieši, kviešu suga no plēkšņu kviešu grupas.
- pēcdzēriens Dzēriens, ko viesiem pasniedz banketa, sarīkojuma vai citu svinību noslēgumā, parasti tas ir alkoholisks dzēriens; latviešiem iecienīts svinību noslēgums pirms viesu atvadīšanās - "ceļa kāja".
- ķēkas Ēdiens, pagatavots no rudziem, kviešiem, miežiem, zirņiem, pupām un griķiem.
- balti Indoeiropiešu tautu grupa, pie kuras pieder latvieši un lietuvieši, senatnē arī senprūši, jātvingi, žemaiši, kurši, zemgaļi, sēļi, latgaļi, galindi u. c.
- bizmaņi Ironisks nosaukums, ko 19. gs. 2. pusē jaunlatvieši attiecināja uz Baltijas vāciešiem, kas mēģināja latviešus atturēt no nacionālo centienu paušanas.
- rasuls Islāma dibinātāja pravieša Muhameda tituls, kas viņu atšķir no visiem citiem praviešiem un apzīmē viņa Dievišķo Misiju īstenās ticības sludināšanā.
- malāiki Islāma mitoloģijā - eņģeļi, kurus Allāhs radījis kā sūtņus starp Allāhu un praviešiem, cilvēkiem, tie sargā debesis no džinniem un šaitāniem, vēro visas cilvēku darbības un tās pieraksta, nopratina cilvēkus kapā un soda neticīgos.
- Zulkifls islāma mitoloģijā - tēls, kas Korāna tekstos minēts līdzās praviešiem Ismaīlam un Idrīsam; komentētāji identificēja ar Jesaju, Ecekiēlu u. c. Bībeles praviešiem.
- Džibrīls Islāma mitoloģijā - viens no četriem erceņģeļiem, vistuvākais Allāham, kas nogādā Allāha pavēles praviešiem un atklāj tiem viņa gribu, atbilst Bībeles Gabriēlam.
- Linkolnas latviešu kopiena izveidojās 1948. g., kad ASV sāka ieceļot latvieši - 2. pasaules kara bēgļi, 1950. gadu sākumā bija \~700-1000 latviešu, 1990. gadu vidū - \~350 latviešu.
- jaunlatviete Jaunlatvieši.
- kāpu mieži kāpukvieši.
- leymus Kāpukvieši.
- pamieži Kāpukvieši.
- daugavieši Krāslavas novada Piedrujas pagasta apdzīvotās vietas "Daugavieši" iedzīvotāji.
- Sibīrijas strēlnieki Krievijas armijas daļas, kas tika komplektētas galvenokārt no Sibīrijas guberņās iesauktajiem karavīriem, 1. pasaules kara laikā Krievijas armijā bija 7 šādi korpusi, 5 no tiem dažādā laikā ietilpa Ziemeļu frontē; līdz latviešu strēlnieku bataljonu izveidošanai šajos pulkos dienēja arī daudzi latvieši.
- Jura krusts Krievijas militārais apbalvojums, dibināts 1807. g., no 1914. g., kad sākās 1. pasaules karš, tika piešķirts visi bieži, saņēmuši arī daudzi latvieši - 1. pasaules kara dalībnieki.
- Jānis Kristītājs kristīgajos priekšstatos pēdējais no praviešiem, mesijas atnākšanas vēstnešiem, tiešais Jēzus Kristus priekštecis.
- krīža Krucifikss vai Jaunavas Marijas statuja ceļmalā (pie katoļu lietuviešiem).
- krīžis Krucifikss vai Jaunavas Marijas statuja ceļmalā (pie katoļu lietuviešiem).
- krīžus Krucifikss vai Jaunavas Marijas statuja ceļmalā (pie katoļu lietuviešiem).
- pūris Kvieši ("Triticum hibernum").
- polītis Kvieši bez kātiem.
- pūri Kvieši; ziemas kvieši.
- kviesis Kvieši.
- triticum Kvieši.
- maize Labība, labības graudi (parasti rudzi, kvieši).
- Vjatlag Labošanas darbu nometņu sistēma, Gulaga struktūrvienība Krievijā Kirovas apgabalā, dibināta 1938. g., 1956. g. bija 35 nometnes, 1176 nometņu punkti un 56 darba kolonijas, 1953. g. bija \~31,4 tk ieslodzīto, 1938.-1956. g. šajās nometnēs ieslodzīti vairāk nekā 6500 Latvijas iedzīvotāji un vairāki simti PSRS dzīvojošie latvieši, no tiem 2567 gāja bojā ieslodzījumā.
- ļuturi Latgaļu iesauka pārējiem latviešiem.
- latvji Latvieši (1).
- latvji Latvieši (2).
- ārlatvieši Latvieši, kas dzimuši, auguši ārpus Latvijas.
- veclatvieši Latvieši, kas kādā ārvalstī ir apmetušies pirms samērā ilga laika (atšķirībā no latviešiem, kas tur ir apmetušies vēlāk).
- laķi Latvieši.
- letiņi Latvieši.
- Lejas Bulāna latviešu apdzīvots ciems Krievijas Federācijas Krasnojarskas novada Karatuzas rajonā, dibināts 1859. g., kad tur apmetās par dažādiem nodarījumiem uz Sibīriju izsūtītie latvieši, ap 1870. g. sāka ierasties brīvprātīgie pārceļotāji no Latvijas, 1860. g. atvērta latviešu skola, 1897. g. bija 910 iedzīvotāju (no tiem 786 latvieši), 1930. gadu otrajā pusē represēti \~150 cilvēki, skolā ieviesta apmācība krievu valodā; 1989. g. izveidota Latviskas izglītības misija, kas organizē latviešu skolotāju darbu šajā ciematā.
- Augšbebri Latviešu kolonija Krievijā, Rietumsibīrijā, Omskas apgabalā pie Irtišas upes, tuvākā pilsēta Tara atrodas 40 km attālumā, dibināta 1897. g., 1928. g. bija 58 zemnieku saimniecības, 21. gs. sākumā ciemā dzīvoja \~200 cilvēku, no kuriem >110 sevi uzskata par latviešiem.
- Austrumciems Latviešu koloniju grupa Krievijā, Baškīrijā, Ufas apgabalā, pirmie latvieši ieceļoja 1883. g., 20. gs. 20. gados šajā grupā ietilpa Ozolciema, Baltijas ciema, Simbirskas, Novodježinskas, Rīgas ciema, Ziemeļu sētu, Puķu ciema, Baložciema, Novocvetajevkas, Jelohovas latviešu kolonijas.
- Čikāgas latviešu kopiena latviešu kopiena ASV, Ilinoisas štatā, pirmie latvieši Čikāgā ieceļoja 19. gs. beigās, 1970. gados dzīvoja \~6000 sabiedriski aktīvu latviešu, darbojas daudzas latviešu organizācijas.
- Bukskaunti latviešu kopiena latviešu kopiena ASV, Pensilvānijas štatā, Bukskaunti apgabalā (zu ziemeļiem no Filadelfijas), pirmie latvieši apgabalā ieceļoja 20. gs. sākumā, 1948.-1949. g. ieceļoja \~500 latviešu bēgļu.
- Atsevišķā latviešu partizānu vienība latviešu padomju partizānu vienība, ko izveidoja 1942. g. novembrī Maskavas apgabalā no latviešiem, kas 1941. g. vasarā bija evakuējušies uz Krieviju, 1943. g. martā pārveidota par latviešu partizānu brigādi.
- Misiņa bibliotēka Latvijas Akadēmiskās bibliotēkas filiāle, atrodas Rīgā, Rūpniecības ielā 10, dibināta 1885. g., tajā glabājas visi Latvijā izdotie iespieddarbi, ārzemēs izdotās grāmatas par Latviju un latviešiem, kā arī izdotie latviešu autoru darbi un to tulkojumi.
- augšzemnieki Latvijas austrumdaļas latvieši ar šim apgabalam raksturīgā dialekta izrunu.
- lejzemnieki Latvijas centrālās daļas un rietumdaļas latvieši ar šiem apgabaliem raksturīgajām valodas īpatnībām.
- keraunijs Lejup vērsts bultas gals, kas vecos rokrakstos rāda sabojātas vietas; Jaunā derībā apzīmējums vietām, kas ņemtas no praviešiem.
- leiši Lietuvieši (1).
- lietuvji Lietuvieši (1).
- leiši Lietuvieši (2).
- lietuvji Lietuvieši (2).
- lietavieši Lietuvieši.
- zirgagalva Lietuviešu dota palama latviešiem.
- Saules kauja lietuviešu un Zobenbrāļu ordeņa kauja 1236. g. 22. septembrī, kurā katrā pusē bija līdz 5000 vīru, norisa purvainā vietā, kas ierobežoja bruņinieku kavalērijas iespējas un lietuvieši uzvarēja; vairākums vēsturnieku uzskata, ka tā notikusi netālu no Šauļiem, Lietuvā, bet pēc dažu vēsturnieku domām pie Vecsaules Čāpānu mājām Bauskas novadā.
- letonika Literatūras, arhīvu materiālu kopums par Latviju, latviešiem, to kultūru, vēsturi, valodu (neatkarīgi no izdošanas vietas un valodas).
- Gardrivīši Līvānu novada Rudzātu pagasta apdzīvotās vietas "Gardrivieši" nosaukums latgaliski.
- manieši Mana ģimene, radinieki, savieši.
- zīlēšana Mantika - savdabīgu paņēmienu un rituālu darbību kopa, ar kuru palīdzību magi, pravieši, pareģi, burvji, zintnieki mēģina atklāt nezināmo, paredzēt nākotni.
- pūšļkājis Mazs kukainis, kas mīt uz augu lapām, ziediem un mizas ("Thrips physopus"); Latvijā bieži uz rudziem, kviešiem, miežiem un auzām.
- likteņdievietes Mitoloģiskas būtnes, kas sargā dievu un cilvēku likteni, kā arī lemj likteni, cilvēkam piedzimstot, un sargā cilvēka dzīvi no šūpuļa līdz kapam; indoeiropiešu tautu leģendās parasti tiek minētas trīs dievietes: grieķiem bija trīs moiras, romiešiem - trīs parkas, skandināviem - trīs nornas, bet latviešiem likteņdievības bija Laima, Dēkla un Kārta.
- mordvini Mordvieši.
- mordviņi Mordvieši.
- Batērstas latviešu kopiena nedaudzi latvieši pēc nometnes ir palika šajā pilsētā un izveidoja latviešu koloniju.
- Jehovas liecinieki neortodoksāla kristiešu jaunā reliģiskā kustība, kas sludina domu par Kristus nenovēršamo atgriešanos; kustības locekļi ir politiski neitrāli un nepiedalās karos, viņiem aizliegta asins pārliešana; jehovisti; jehovieši.
- Vorkavīši Nīcgales pagasta apdzīvotās vietas "Vārkavieši" nosaukuma variants.
- Vuorkavīši Nīcgales pagasta apdzīvotās vietas "Vārkavieši" nosaukums latgaliski.
- kauka Nicināms katoļticīgo latviešu apzīmējums luterticīgiem latviešiem.
- daugavieši Ogres novada Birzgales pagasta apdzīvotās vietas "Daugavieši" iedzīvotāji.
- daugavieši Ogres novada Ogresgala pagasta apdzīvotās vietas "Daugavieši" iedzīvotāji.
- Dzintares pilskalns pilskalns Dienvidkurzemes novada Lažas pagastā, Tebras un Grāpstes satekā, \~200 m uz rietumiem no Saulaiņu mājām, tas ir \~8 m augsts zemesrags ar dabiski stāvām ziemeļu, rietumu un dienvidu nogāzēm, bet austrumu pusē 15 m plats grāvis, plakums - 25 x 60 m; domājams, ka šeit atradusies Vecākajā atskaņu hronikā minētā kuršu pils "Sinteles" jeb "Sintelin", ko 1261. g. kurši kopā ar lietuviešiem aizstāvējuši pret vācu krustnešu uzbrukumu, bet zaudējuši šo kauju un pils nodedzināta.
- Baltkrievijas latviešu kopiena pirmās latviešu apmetnes tagadējās Baltkrievijas teritorijā izveidojās jau 17. gadsimtā, lielāks skaits latviešu ieceļoja 19. gs. 2. pusē, kad latvieši iepirka zemes īpašumus Vitebskas un Mogiļovas guberņā un 20. gs. sākumā tur dzīvoja \~19000 latviešu, bet stipri cieta 1937.-1938. g. represiju laikā, daļa 2. pasaules kara laikā atgriezās Latvijā.
- Brazīlijas latviešu kopienas pirmie latvieši Brazīlijā ieceļoja 19. gs. beigās un līdz 20. gs. 40. gadiem tie bija gk. latviešu baptisti, līdz 1. pasaules karam \~3000 latviešu, pēc 2. pasaules kara ieceļoja \~1500 latviešu, kopumā Brazīlijā dzīvo \~5000 latviešu.
- Filadelfijas latviešu kopiena pirmie latvieši Filadelfijā apmetušies 1888. g., 1. pasaules kara laikā pilsētā un apkaimē dzīvoja līdz 4000 latviešu, taču 30. gados lielākā daļa jau bija amerikanizējušies, 1949. g. ieceļoja 1200-1500 latviešu bēgļu, 80. gadu beigās tur dzīvoja \~2500 latviešu.
- daugavieši Preiļu novada Aizkalnes pagasta apdzīvotās vietas "Daugavieši" iedzīvotāji.
- Daugavīši Preiļu novada Aizkalnes pagasta apdzīvotās vietas "Daugavieši" nosaukuma variants.
- kaltenis Pūtelis - senlatviešu ēdiens karstajās vasaras dienās, gatavots no sagrauzdētas un samaltas labības (rudziem, kviešiem, griķiem, zirņiem), uz miltiem uzlejot rūgušpienu un ļaujot rūgt, kamēr milti atmiekšķējušies mīksti.
- kakarvieši Rēzeknes novada Dricānu pagasta apdzīvotās vietas "Kakarvieši" iedzīvotāji.
- kokorvieši Rēzeknes novada Dricānu pagasta apdzīvotās vietas "Kokorvieši" iedzīvotāji.
- Audēji Rīgas amatnieku cunfte, pirmie statūti zināmi no 1458. g., 1625. g. statūti izdoti latviešu valodā, jo vairākums cunftes locekļu bija latvieši, cunftē ietilpa ne tikai vīrieši, bet arī sievietes - meistaru atraitnes.
- kvietrudzi Rudzi, kas sajaukti ar kviešiem.
- Tobāgo Sala Mazo Antiļu salu grupā ("Tobago"), Trinidādas un Tobāgo Republikas sastāvdaļa, platība - 303 km^2^), 17. gs. 40. gados Kurzemes hercogs Jēkabs centās iegūt šo salu savā īpašumā un izveidot tur koloniju, tika nomitinātas 80 kolonistu ģimenes, domājams, ka starp tiem arī nedaudzi latvieši, izveidojās pilsētiņa ("Jacobusstadt", tagadējā Plimuta), saglabājušies daži vietvārdi, kā Lielais Kurzemes līcis ("Great Courland Bay"), Kalpu līcis ("Kalpi Bay"), Kuršu līcis ("Coerse Bay").
- jumpraviešnieki Saldus novada Jaunauces pagasta apdzīvotās vietas "Jumpravaiši" (arī "Jumpravieši") iedzīvotāji.
- vieši Saules vieši - parastais deviņvīruspēks ("Verbascum thapsus"), arī vasaras saulgrieze ("Helianthus annuus").
- senlatvji senlatvieši.
- senlatviete Senlatvieši.
- miekšis Senlatviešu ēdiens karstajās vasaras dienās, gatavots no sagrauzdētas un samaltas labības (rudziem, kviešiem, griķiem, zirņiem), uz miltiem uzlejot rūgušpienu un ļaujot rūgt, kamēr milti atmiekšķējušies mīksti.
- miekšķis Senlatviešu ēdiens karstajās vasaras dienās, gatavots no sagrauzdētas un samaltas labības (rudziem, kviešiem, griķiem, zirņiem), uz miltiem uzlejot rūgušpienu un ļaujot rūgt, kamēr milti atmiekšķējušies mīksti.
- pūtelis Senlatviešu ēdiens karstajās vasaras dienās, gatavots no sagrauzdētas un samaltas labības (rudziem, kviešiem, griķiem, zirņiem), uz miltiem uzlejot rūgušpienu un ļaujot rūgt, kamēr milti atmiekšķējušies mīksti.
- kviesēni Slikti izauguši (mazi) kvieši.
- jehovisti starptautiska reliģiska organizācija, kas dibināta ASV 19. gs.; atzīst tikai vienu dievu - Jahvi; Jehovas liecinieki; jehovieši.
- ciete Šī viela balta pulvera veidā (parasti iegūst no kartupeļiem, rīsiem, kukurūzas, kviešiem).
- kviesinis Tāds, kas ir iegūts un gatavots no kviešiem.
- latvisks Tāds, kas ir rakstīts, runāts latviešu valodā; raksturīgs latviešu valodai, saistīts ar to; raksturīgs latviešiem.
- lietuvisks Tāds, kas ir rakstīts, runāts lietuviešu valodā; raksturīgs lietuviešu valodai, saistīts ar to; raksturīgs lietuviešiem.
- kviesinis Tāds, kur aug kvieši.
- moldāvi Tauta, Moldovas pamatiedzīvotāji, moldovieši; runā rumāņu valodā, ticīgie - pareizticīgie.
- krimčaki Tautība, dzīvo galvenokārt Krimas pilsētās (Simferopolē, Sevastopolē, Kerčā u. c.), valoda pieder pie tjurku grupas, ticīgie - jūdaisti, etnoģenēze neskaidra, domājams, ka cēlušies no Krimas seniedzīvotājiem, kam vēlāk piejaukušies ebreji, tjurki, varbūt arī itāļi (dženovieši).
- sojoni Tuvieši - tauta, Tivas Republikas (Krievijā) pamatiedzīvotāji, senāk lietots tās nosaukums.
- sojoti Tuvieši - tauta, Tivas Republikas (Krievijā) pamatiedzīvotāji, senāk lietots tās nosaukums.
- urjanhaji Tuvieši - tauta, Tivas Republikas (Krievijā) pamatiedzīvotāji, senāk lietots tās nosaukums.
- tuvi Tuvieši.
- tālavieši Vecumu pagasta apdzīvotās vietas "Tālavieši" iedzīvotāji.
- Tolavīši Vecumu pagasta apdzīvotās vietas "Tālavieši" nosaukuma variants.
- Tuolavīši Vecumu pagasta apdzīvotās vietas "Tālavieši" nosaukums latgaliski.
- Slobodka Vecumu pagasta apdzīvotās vietas "Tālavieši" otrs nosaukums.
- Mazā Lietuva vēsturisks etnogrāfiskais Prūsijas, vēlāk Austrumprūsijas, reģions, kuru apdzīvoja Prūsijas lietuvieši, šīs provinces ziemeļu daļa un savu nosaukumu ieguva no pamatiedzīvotāju valodas, tās teritorija mūsdienās veido atsevišķu etnogrāfisko novadu, kas ļoti atšķiras no pārējās Lietuvas, citāda ir ne tikai šī novada vēsture, bet arī arhitektūras, saimnieciskās un garīgās kultūras attīstība.
- lībieši Viena no Baltijas somugru tautībām, kas mūsu ēras sākumā apdzīvoja Kurzemes ziemeļdaļu un galvenokārt Vidzemes rietumdaļu un līdz 19. gadsimta vidum gandrīz visa asimilējās ar latviešiem.
- kurši Viena no baltu ciltīm, vēlāk tautībām, kas mūsu ēras sākumā apdzīvoja Kurzemi un daļu Lietuvas un 16. un 17. gadsimtā asimilējās ar latviešiem un lietuviešiem.
- zemgaļi Viena no baltu ciltīm, vēlāk tautībām, kas mūsu ēras sākumā apdzīvoja Lielupes baseinu un 16. un 17. gadsimtā asimilējās ar latviešiem un lietuviešiem.
- graudzāles Viendīgļlapju klases dzimta ("Poaceae syn. Gramineae"), daudzgadīgi, retāk viengadīgi vai divgadīgi lakstaugi, pie kuriem pieder, piemēram, galvenie maizes augi (kvieši, rudzi, auzas u. tml.). Dzimtā ietilpst šādi lakstaugi, \~730 ģintis, \~10 tk sugu, Latvijā konstatētas 63 ģintis, 156 sugas.
- Habakuks Viens no Bībeles Vecās Derības 12 mazajiem praviešiem.
- bizmanis Vīrietis ar bizi - simbolisks tēls, ar kuru jaunlatvieši izsmēja tos, kas vēlējās latviešus atturēt no nacionālo centienu paušanas un saglabāt visu veco, atpalikušo.
- letika Visas latviešu valodā izdotās grāmatas, periodika un sīkiespieddarbi neatkarīgi no izdošanas vietas; latviešu autoru darbu tulkojumi; literatūra par latviešiem (tautu, valodu, literatūru, etnogrāfiju, vēsturi).
- kūķi Ziemassvētku, arī Meteņa u. c. svētku reižu ēdiens, ka gatavots no piestā grūstiem miežiem vai kviešiem, kam nolobīta čaumala; kūčas.
- kūčas Ziemassvētku, arī Meteņa u. c. svētku reižu ēdiens, kas gatavots no piestā grūstiem miežiem vai kviešiem, kam nolobīta čaumala.
Citās vārdnīcās nav šķirkļa vieši.