Paplašinātā meklēšana
Meklējam velte.
Atrasts vārdos (12):
Atrasts vārdu savienojumos (3):
Atrasts skaidrojumos (45):
- bunostoma "Ancylostomatidae" dzimtas velteniskais tārps, kas lokalizējas atgremotāju tievajās zarnās, bojā to gļotādu, rada gļotādu asiņojumus, sūc asinis, izdala hemolītiskas vielas.
- listels Arhitektūrā un akmens vāzēs izvēzums veltenīša vai jostas veidā; kolonnu kāja
- zušveidīgie Augstāko kaulzivju kārta, pie kuras pieder zivis ar mīkstu, līdz trim metriem garu veltenisku ķermeni; šīs kārtas zivis
- sāles Balandaugu dzimtas ģints, vienmājnieki ar pusvelteniskām, gaļīgām lapām un zaļiem, pa 1-3 lapu žākļos novietotiem ziediem, apziednis ar piecām biezām, gaļīgām, zaļām daļām; zviedres
- zviedres Balanžaugu dzimtas ģints, vienmājnieki ar pusvelteniskām, gaļīgām lapām un zaļiem, pa 1-3 lapu žākļos novietotiem ziediem, apziednis ar piecām biezām, gaļīgām, zaļām daļām
- oblācija Baznīcas draudzes locekļu ziedojuma veltes baznīcai
- ankilostomoze Cilvēku un dažu zīdītāju slimība, ko izraisa organismā parazitējoši velteniskie tārpi
- pienķimenis Čemurziežiem piederīgs, Vidusjūras zemēs un Austrumos savvaļā augošs, Latvijā dārzos kopts augs - veltenisku, zarainu stublāju, daudzkārt plūksnotām, galotnēs īlēnveidīgām lapām, dzelteniem ziediem, ārstniecībā tējai lietotām sēklām
- balva Dāvana, velte
- balve Dāvana, velte
- deviens Dāvana, velte, devums
- apveltīt Dot, pasniegt (parasti vairākas, daudzas) dāvanas, veltes
- tārps Dzīvnieks, kas pieder pie kāda no bezmugurkaulnieku tipiem (piemēram, plakantārpiem, velteņtārpiem, posmtārpiem); vairāku bezmugurkalnieku tipu kopīgs nosaukums ("Vermes")
- filči Filca velteņi; velteņi
- pilči Filca velteņi; velteņi
- piļči Filca velteņi; velteņi
- viļči Filca velteņi; velteņi
- dubļenes Galošas - gumijas apavi, ko valkā, piemēram, virs kurpēm, velteņiem, lai aizsargātu tos no slapjuma, dubļiem
- stiebrzare Grīšļaugu dzimtas zaru ("Cladium") ģints suga, diezgan bieži satopama purvos, ezeros, gar jūrmalu, 1-1,5 m gara, zied no jūnija līdz jūlijam, stublājs veltenisks, lapains, lapas plati linealas, ziedu sastats plašs, apziedņa nav, auglis olējāds
- krausēt Grūst, mīdīt kājām; ar kuļamo velteni uz klona grūst miežu akotus; beržot dalīt nost (parasti akotus)
- galošas Gumijas apavi, ko valkā, piemēram, virs kurpēm, velteņiem, lai aizsargātu tos no slapjuma, dubļiem
- milerioze Helmintozes veids, veltenisko tārpu ierosināta aitu un kazu pneimonija un pleiropneimonija
- kraķiski Kūleņiem, velteniski u. tml. (gāzties, virzīties, krist)
- cērme Nematožu klases apakškārta ("Ascaridata"), līdz 30 cm garš parazītisks velteniskais tārps (dzīvnieku, arī cilvēku organismā)
- trihinella Nematožu klases ģints ("Trichinella"), velteņtārps, kas parazitē zīdītājdzīvnieku, arī cilvēku organismā, Latvijā konstatēta 1 suga - trihīna
- nervu stiegra nervu sistēmas pavedienveida daļa (piemēram, plakantārpiem, velteņtārpiem)
- timeo Danaos et dona ferentes no danajiem [grieķiem] baidos, pat ja tie veltes nes (vārsma no Vergilija "Eneīdas")
- burka no lietotas vadmalas vai no kāda cita auduma šūti apavi, kas pēc formas ir līdzīgi velteņiem
- tūba no šāda materiāla izgatavots zābaks; veltenis
- ragainais pākšāboliņš pļavās, norās, gar laukmalām, lielāko tiesu 5 zeltdzelteniem ziediem galviņā, gulošu vai pacilu stublāju, bieži ārpusē iesarkanu ziedu karogu, tievu un līku kā ragu laiviņas galu, taisnu, veltenisku pāksti
- adekļi Pūra cimdi vai zeķes, ko kāzās dalīja kā veltes
- takatra Putnu suga Madagaskarā, vienīgā "Scopus Briss." ģintī un dzimtā, kas ir putns ar gandrīz veltenisku ķermeni, īsu resnu kaklu un samērā lielu cekulainu, āmuram līdzīgu galvu (tāpēc to sauc arī par āmurgalvi)
- čūska rāpuļu klases zvīņrāpuļu kārtas apakškārta ("Ophidia syn. Serpentes"), dzīvnieks bez kājām ar garu, veltenisku ķermeni (piemēram, odze, zalktis), 12 dzimtas, \~2700 sugu, Latvijā konstatētas 2 dzimtas, 3 sugas; čūskveidīgie
- rateniski Ripeniski, velteniski
- kalnu rūgtņi rūgtdiļļu suga ("Peucedanum oreoselinum", senāk "Peucedanum ceruselinum") ar veltenisku (cilindrisku) ļoti smalki rievotu stublāju, Latvijā reti sastopams augs, sausos mežos, pļavās; kalnu pētersīļi
- opistodoms Seno grieķu tempļu dibena celle, kurā glabāja templim nodotās veltes
- vējzāles Skaraino salmaugu ģints, meža zāles, no muguras saspiestām vai velteniskām, zaļām vienzieda vārpiņām, plaši uz visām pusēm izpletušos skaru, gandrīz līmeniskiem zariem, platām lapām, garām lapu mēlītēm
- zutis šīs dzimtas suga ("Anguilla anguilla"), zivs ar ļoti slaidu veltenisku ķermeni, zaļganbrūnu muguru, dzeltenīgu vēderu; Eiropas zutis
- ripu ripām veldamies, velteniski
- timpa velte, dāvana, magaričas
- velteniskie tārpi velteņtārpi
- ripeniski Veļoties; arī velteniski, kūleniski
- vālīšaugi Viendīglapju dzimta ar vairākās velteniskās vālītēs vai bumbveidīgās galviņās sakopotiem ziediem
- skalbjaugi Viendīgļlapju augu dzimta, tikai vienu veltenisku (cilindrisku) ziedvālīti; araceju augi
- oscillātorijas Zilaļģes, kuru ķermenis vienkāršs, nezarojošs, mikroskopiski sīks veltenisks daudzšūnu pavediens, kas aug garumā, interkalāri daloties
velte citās vārdnīcās:
MLVV
LLVV