Paplašinātā meklēšana
Meklējam vecot.
Vārdu savienojumos nav.
Atrasts skaidrojumos (30):
- novecoties Būt tādam, kurā noris dabisks, neatgriezenisks bioloģisks process, kam ir raksturīga, piemēram, vielmaiņas palēnināšanās, uzbudināmības pavājināšanās (par cilvēkiem vai dzīvniekiem, to ķermeņa daļām); kļūt tādam, kam ir šāda procesa izraisītas ārējas pazīmes; novecot (1).
- novecoties Kļūt tādam, kas savu laiku ir pārdzīvojis, neatbilst attiecīgā laikposma prasībām, uzskatiem; novecot (3).
- vecēt Kļūt vecam vai vecākam, arī kļūt vecam, nelietojamam; vecot.
- ievecot Kļūt vecam, novecot.
- kārsināt Likt novecot.
- karsināt Likt novecot.
- morāli novecoties morāli novecot.
- nokārst Nobriest, nogatavoties, novecot.
- karst Nobriest, novecot.
- novecoties Novecot (4).
- vecēties Novecot, kļūt vecākam.
- savecot Novecot, parasti ļoti (par cilvēkiem vai dzīvniekiem, to ķermeņa daļām); savecēt.
- savecēt Novecot, parasti ļoti (par cilvēkiem vai dzīvniekiem, to ķermeņa daļām); savecot.
- ienākties Novecot, sabojāties, iepūt, ietrunēt.
- inveterēt Novecot.
- novecāt Novecot.
- novecēt Novecot.
- nolietoties Novecoties (par organismu, tā daļām).
- apsūbēt Novecoties.
- nogārnēt Novecoties.
- novecāties Novecoties.
- novecēties Novecoties.
- novecoties Pakāpeniski kļūt lietošanai, izmantošanai nepiemērotam, nederīgam, arī neizskatīgam; novecot (2).
- sūnot Pakāpeniski, parasti, pārklājoties ar sūnu, novecot, kļūt vecam.
- nodzīvot Parasti savienojumā ar "savu laiku", "mūžu": novecot, pazaudēt savu nozīmi, kļūt neiz mantojamam.
- pieziedēt Pārziedēt, novecot.
- pārvecēt Pilnīgi novecot, nodzīvot.
- apvīst Sākt novecot (parasti par sejas ādu).
- noziedēt Zaudēt jaunības skaistumu; novecot.
- pārziedēt Zaudēt jaunības skaistumu; novecot.
vecot citās vārdnīcās:
MLVV
LLVV