Paplašinātā meklēšana
Meklējam varen.
Atrasts vārdos (24):
Vārdu savienojumos nav.
Atrasts skaidrojumos (97):
- zarot Attīstoties kļūt plašākam, spēcīgākam, varenākam.
- zaroties Attīstoties kļūt plašākam, spēcīgākam, varenākam.
- Svjatogors Austrumslāvu mitoloģijā - spēkavīrs, kas bija tik varens, ka zeme viņu nespēja nest, viņš neveica varoņdarbus, bet plātījās ar savu spēku, līdz mēģināja pacelt zemi un gāja bojā iegrimstot zemē.
- dižs Bagāts, varens.
- refajieši Bībelē, Vecajā Derībā, milzīga auguma cilvēki, kas apveltīti ar varenu spēku.
- brīvmūrnieku ložas brīvmūrnieki jeb masoni apvienojās draudzēs - ložās, godināja Dievu kā visu pasauļu visvarenāko celtnieku, deklarēja cilvēku brālību, vienlīdzību, toleranci; Latvijā masonu ložas darbojās Rīgā (dib. 1750. g.), Jelgavā (1754. g.).
- Kučaviva Čibču-muisku (Kolumbija, Venecuēla) mitoloģijā - varavīksnes iemiesojums varena vīrieša tēlā.
- aukiss Dienvidamerikas indiāņu ticējumos - kalnu gars, kas dzīvo zemākās Andu kalnu virsotnēs un nav tik vareni kā apusi, un valda pār mazāku apgabalu; katram aukisam ir vārds, kas ir tā kalna vai pakalna nosaukums, kurā šis gars mājo.
- Āte Grieķu mitoloģijā - dievu valdnieka Zeva meita, varena dievība, kas personificē prāta aptumsumu un maldus, ir ļaunprātīga un kaitē cilvēkiem; neprātīgas kaislības iemiesojums, nespēja atšķirt labu rīcību no ļaunas.
- Sarpēdons grieķu mitoloģijā - likiešu karavadonis Trojas karā, viens no varenākajiem Priama sabiedrotajiem, kuru nogalināja Patrokls.
- sparti grieķu mitoloģijā - spēkavīri, kas izauguši no zemes, kuru Tēbu dibinātājs Kadms apsēja ar paša nogalinātā pūķa zobiem, viņi parādījušies pasaulē pilnā apbruņojumā un uzreiz sāka cīnīties cits ar citu, kamēr palika tikai pieci: Htonijs (zemes cilvēks), Ūdejs (pazemes cilvēks, Pelors (milzis), Hiperīons (supervarenais), Ehions (cilvēks čūska).
- Borejs grieķu mitoloģijā - ziemeļvēja dievs, titanīdu Astrejas (zvaigžņotās debess) un Ēosas (rītausmas) dēls, Zefira un Nota brālis, tiek attēlots kā varens dievs ar spārniem un gariem matiem
- hekatoncheiri Hekatonheiri - grieķu mitoloģijā - no zemes un debess dzimuši vareni milži, katrs ar 50 galvām un 100 rokām, skaitā 3.
- Istans Hetu (vēst. Anatolijas līdzenums, Turcija) mitoloģijā - visvarens saules dievs, kas valda pār pārējiem dieviem, cilvēkiem un dzīvniekiem.
- avatāra hindu mitoloģijā - dievības izpausmes forma, dievišķā pienākuma jeb dharmas nosacīta dievības iemiesošanās zemākas kārtas radībā, zaudējot daļu savas varenībasun iegūstot jaunas iespējas īstenot savu sūtību: piemēram, Višnu iemiesošanās dievos (Krišna, Rāma) vai dzīvniekos (piem., bruņurupucis); pavisam ir pazīstamas 10 Višnu avatāras.; Šivam ir zināmas 28 avatāras.
- Hiranjākša hindu mitoloģijā - varens asura, Kāšjapas un Diti dēls, Hiranjakašipu dvīņubrālis, nesamierināms dievu ienaidnieks, kurš novilka zemi pasaules okeāna dibenā, pēc tūkstoš gadu ilga cīniņa viņu nonāvēja Višnu, kurš bija iemiesojies meža kuilī.
- sapoteki Indiāņu tauta, agrāk dzīvoja Meksikas dienvidu daļā; pirms spāņu ierašanās bija izveidojuši varenu valsti, valoda pieder pie otomangu saimes (rakstība latīņu alfabētā), reliģija - kristiānisms (katolicisms), saglabājušies arī vietējie tradicionālie ticējumi.
- Akvan-dēvs Irāņu mitoloģijā - viens no varenākajiem dēviem, kuram bija galva kā zilonim, gari mati, mute pilna zobu kā meža kuilim, baltas acis un melnas lūpas; viņu nogalināja varonis Rustams.
- dižan Izcili, braši, vareni.
- Takamimusubi Japāņu mitoloģijā - varena dievība, viens no pieciem pirmatnējiem nepāra dieviem, kas no Visuma haosa sācis radīt pasauli; kopā ar Saules dievieti Amaterasu viņš lemj Zemes likteņus.
- leviatāns Kaut kas milzīgs, varens, arī briesmīgs.
- arhonti Kristietības mitoloģiskajā tradīcijā gari, pasaules pārvaldītāji, varenas un noslēpumainas, Dievam un cilvēkiem naidīgas būtnes.
- Kristofers Kristietības mitoloģiskajā tradīcijā un leģendās — moceklis, kas dzīvoja imperatora Decija valdīšanas laikā ap 250. g., bijis labsirdīgs milzis un drosminieks, kas meklē varenāko valdnieku, lai tam kalpotu.
- Lielais Beli ķeltu mitoloģijā - varens dievs, kurš tiek uzskatīts par vairāku Velsas karaļu dzimtu ciltstēvu.
- Si-Vanmu Ķīniešu mitoloģijā - varenā valdniece, kas mīt Ķīnas galējos rietumos, svētajā Kuņluņa kalnā, kur atrodas nemirstīgo mājoklis.
- magnāts Lielkapitālists; bagāts un varens cilvēks.
- dižans Liels (apjomā, augumā); izcils, brašs, varens.
- maktīgs Liels, varens; ļoti liels; spēcīgs.
- dziļumdziļš Ļoti dziļš, varen dziļš.
- olimpisks Ļoti liels, plašs, varens.
- dižens Ļoti spēcīgs, varens.
- lielvarens Ļoti varens.
- varens Ļoti, ārkārtīgi, varen.
- diktam Ļoti, varen.
- parliekam Ļoti; visai; gauži; varen.
- negantam Ļoti; visai; varen.
- umaš Ļoti; visai; varen.
- AGLA Maģiska formula, kas veidota no ebreju frāzes "ato gadol le-olam adonai" - Kungs, lai Tava varenība ir mūžīga.
- pokomānija Mistiska sinkrētiska sekta Jamaikas salā, kas tic arī burvībām un tumšajiem gariem, kā arī obiamena - maga un burvja varenībai, kuram viņi pakļaujas, lai izvairītos no viņpasaules uzbrukumiem un noslēpumiem.
- monstrozs Monstrāls - monstram līdzīgs, briesmīgs bailes uzdzenošs; ļoti varens, milzīgs.
- monstrāls Monstram līdzīgs, briesmīgs bailes uzdzenošs; ļoti varens, milzīgs; monstrozs.
- pārvarens Neparasti varens, spēcīgs.
- moguls Nozīmīga, varena, ietekmīga persona (parasti uzņēmējs).
- Nimrods pēc citas tradīcijas - varenākais mednieks.
- Apaoša Persiešu mītos viens no ļaunuma dieva Ahrimāna radītajiem varenajiem ļaunuma gariem, sausuma dēmons, kuru uzvarēja lietus dievs Tištrija.
- Hilvarenbēka Pilsēta Nīderlandē ("Hilvarenbeek"), Ziemeļbrabantes provincē, 15100 iedzīvotāju (2014. g.).
- spārdīt pret dzeloni pretoties kam pārākam, varenākam.
- Muts rietumsemītu mitoloģijā - draudīgais un varenais nāves dievs, mirušo valstības vadītājs, kurš uzsūta dabai sausumu un neauglību, cilvēkiem slimības un nāvi, viņa izskats ir atbaidošs un iedveš bailes pat dieviem.
- kā pērkons saka par ļoti bargu, skaļu, varenu balsi.
- kā pils saka par varenu, lepnu, greznu celtni.
- ka tik turies saka, raksturojot ko lielu, varenu, pamatīgu.
- gigants Sengrieķu mitoloģijā - varens, mežonīgs milzis.
- Tārkšja senindiešu mitoloģijā - dievišķs zirgs, divreiz minēt Rigvēdā, žigls, varens, vienmēr uzvarošs, traucas cīņā, viņu piesauc kā Indras velti; senajos vēdiskajos tekstos viņš ir putns.
- īpaš Sevišķi, varen.
- Alfadurs Skandināvu mitoloģijā - varenais dievs, kurš bija eksistējis pirms pasaules rašanās un kurš paliks arī tad, kad pasaules vairs nebūs, neviens nezina, kā viņš izskatās, jo neviens viņu nav redzējis, viņš valda pār visu, jo viņš visu ir radījis.
- Api Skitu (vēst. Melnās jūras ziemeļu piekraste) mitoloģijā - zemes dieviete, varenā debesu dieva un visu cilvēku radītāja sieva; saistīta ar ūdens stihiju.
- Sventovits Slāvu mitoloģijā - varens dabas auglības dievs, no kura labvēlības bija atkarīga raža.
- vigoroso Spēcīgi, stipri, enerģigki; vareni, krāšņi.
- potents Spēcīgs, stiprs, varens.
- purenis Stalts un varens puisis.
- sabrs Stiprs, spēcīgs, varens.
- majestātisks Svinīgs, skaists, arī varens.
- himniskums Svinīgums, pacilātība, varenība.
- dīn- Šausmīgs, varens; lietots salikteņos, sevišķi augu un dzīvnieku nosaukumos, piem., dīnozaurs u. c.
- majestātisks Tāds (cilvēks), kas iedveš cieņu; dižens, varens.
- grandiozs Tāds, kam ir neparasti liels vērienīgums, iedarbīgums u. tml.; varens, dižens.
- orķestrāls Tāds, kam ir spēcīgs, varens, simfoniskajam orķestrim līdzīgs skanējums.
- dievticīgs Tāds, kas tic dieva esamībai, visvarenībai; reliģiozs, dievbijīgs.
- reliģiozs Tāds, kas tic dieva vai dievu esamībai, visvarenībai, izpilda reliģiskos priekšrakstus.
- dievbijīgs Tāds, kas tic dievam, tā varenībai, jūt bijību pret to, cītīgi izpilda reliģiskos priekšrakstus.
- visspēcīgs Tāds, kas var, spēj visu; arī visvarens.
- ražens Tāds, kur nekā netrūkst; ienesīgs, varens.
- Kurikaveri Tarasku (vēst. Meksika) mitoloģijā - saules un uguns dievs, pats varenākais un dāsnākais dievs, pēc kura gribas cilvēki dzīvo un iegūst visu dzīvei nepieciešamo.
- dievticība Ticība dieva kā augstākās būtnes esamībai, visvarenībai; reliģiozas jūtas; dievbijība.
- dievbijība Ticība dievam, tā varenībai, bijība pret to, reliģisko priekšrakstu cītīga izpildīšana.
- Diomēda zirgi Trāķijas valdnieka Diomēda, Areja un Kirēnes dēla, varenie zirgi, kas pārtika no cilvēka gaļas.
- resnais gals varenākā, stiprākā, ietekmīgākā daļa.
- senoni Viena no varenākajām ķeltu tautām senā Gallijā, kas Cēzaram ierodoties Gallijā sākotnēji bija romiešu sabiedrotie, bet vēlāk piedalījās sazvērestībā pret Cēzaru un kļuva par nesamierināmiem romiešu ienaidniekiem.
- varenums Vispārināta īpašība - varens (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; varenība (1).
- varenums Vispārināta īpašība - varens (2), šīs īpašības konkrēta izpausme; varenība (2).
- varenība Vispārināta īpašība - varens (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- varenums Vispārināta īpašība - varens (3), šīs īpašības konkrēta izpausme; varenība (3).
- diženums Vispārināta īpašība --> dižens (2), šīs īpašības konkrēta izpausme; varenums.
- grandiozitāte Vispārināta īpašība --> grandiozs, šīs īpašības konkrēta izpausme; varenums, diženums.
- varenība Vispārināta īpašība --> varens (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- varenība Vispārināta īpašība --> varens (3), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- visvarenīgums Vispārināta īpašība --> visvarens, šīs īpašības konkrēta izpausme; visvarenība.
- visvarenība Vispārināta īpašība --> visvarens, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- abdelkaders Visvarenā kalps.
- visuvaldītājs Visvarenais, vienīgais valdnieks.
- pantokratija Visvarenība.
- visuvarenība Visvarenība.
- visuvarenīgums Visvarenīgums.
- omnipotents Visvarens, visspēcīgs.
- visuvarens Visvarens.
- visvarīgs Visvarens.
- mammons Zelta elks (zelta teļš), bagātības visvarenība, kārotas laicīgas mantas vara.
varen citās vārdnīcās:
MLVV
LLVV
MEV