Paplašinātā meklēšana

Meklējam valka.

Atrasts vārdos (30):

Atrasts vārdu savienojumos (6):

Atrasts skaidrojumos (199):

panuveīts Acābola asinsvadu apvalka iekaisums, kas skar visu šo slāni.
uveīts Acābola asinsvadu apvalka iekaisums.
varavīksnene Acs ābola asinsvadu apvalka priekšējā daļa – apaļa vertikāla plāksnīte (piemēram, zila, brūna) ar atveri (zīlīti) vidū, kas var sašaurināties un paplašināties.
cīpslene Acs ārējā apvalka daļa, kas apņem acs ābola mugurējo un sānu daļu un veido acs baltumu.
radzene Acs ārējā apvalka priekšējā daļa - caurspīdīga, apaļa, nedaudz uz priekšpusi izliekta plātnīte.
starene Acs asinsvadu apvalka daļa, kuras sastāvam ir raksturīgas dažāda virziena muskuļu šūnas.
simpātiskais acs iekaisums acs asinsvadu apvalka iekaisums, kas rodas veselajā acī pēc perforējoša ievainojuma otrā acī.
gondola Aerostata apvalkam piekārts grozs cilvēku, ierīču, bagāžas novietošanai.
province ainavapvalka rajonēšanas vienība fizioģeogrāfiskās zemes robežās, ko nodala pēc morfostruktūras pazīmēm un klimata.
ainavu fizika ainavzinātnes nozare, kas izmanto fizikas principus un metodes ainavapvalka izpētē.
ektoantigēns Antigēns, kas nekovalenti saistīts ar baktēriju virsmu un viegli atdalāms no tās; baktēriju apvalka produkts.
virsdrēbe Apģērbs (parasti mētelis, kažoks), ko ģērbj virs uzvalka, kleitas u. tml; arī apģērbs, ko valkā virs veļas.
virsdrāna Apģērbs (parasti mētelis, kažoks), ko ģērbj virs uzvalka, kleitas u. tml.; arī apģērbs, ko valkā virs veļas; virsdrēbes (2).
izstiknīt Ar pūlēm izvilkt (no kādas mitras, valkanas masas).
atoma polarizācija ārējā elektriskajā laukā radusies atoma elektronapvalka novirze attiecībā pret kodolu.
periarteriīts Artēriju ārējā saišķaudu apvalka iekaisums, reti novērojama asinsvadu slimība.
endarterīts Artēriju iekšējā apvalka iekaisums.
hemoperikards Asins uzkrāšanās sirds apvalka dobumā.
intimīts Asinsvada iekšējā apvalka iekaisums.
lobīt Atbrīvot, ņemt ārā (augli, kodolu) no apvalka.
redzoklis Atvere varavīksnenes apvalka centrā, caur kuru acī iekļūst gaismas stari; zīlīte.
mezokarpijs Augļa apvalka vidējā kārta.
endokarpijs Augu augļapvalka iekšējā kārta.
micela Augu šūnapvalka vissīkākā morfoloģiskā vienība, celulozes molekulu grupējumi, kuru uzbūve un izvietojums šūnapvalkā nodrošina augu (linu, kaņepju) lūksnes šķiedru tehnisko izturību.
plazmolīze Augu šūnas ķermeņa saspiešanās un atdalīšanās no apvalka, kas noris, šūnu ievietojot koncentrētā sāls vai cukura šķīdumā.
peruplazmatiskā telpa baktērijas ārējā apvalka iekšējā daļa - gļotains slānis ar receptoriem, kas noder kā "acis" un "ausis" vai ķīmiski "zobi" molekulu izšķīdināšanai.
porīni Baktērijas ārējā apvalka olbaltumvielas, kas veido poras, pa kurām baktērija var iesūkt ogļhidrātus un jonus.
dzenošais disks berzes sajūga dzenošā daļa, kas, motoram darbojoties, vienmēr griežas; sastāv no spararata un tam pieskrūvētā sajūga apvalka.
betaglukāns Bioloģiski aktīva viela, kas atvasināta no maizes rauga šūnu apvalka.
incistēšanās Blīva apvalka (cistas) veidošanās vienšūnas organismiem.
mezobronhīts Bronhu muskuļapvalka iekaisums.
skarificēšana Cieta sēklapvalka ievainošana mehāniski - ar skarifikatoriem vai ķīmiski - ar sērskābi, lai veicinātu mitruma uzsūkšanu un sēklu dīgšanu.
sinuzits Cietā smadzeņu apvalka sinu jeb venozo dobumu iekaisums.
pahimeningopātija Cietā smadzeņu apvalka slimība.
sinustromboze Cietā smadzeņu apvalka venozā dobuma iekaisums ar trombozi.
sinusflebīts Cietā smadzeņu apvalka venozā dobuma iekaisums.
pahileptomeningīts Cietā un mīkstā smadzeņu apvalka iekaisums.
peridesmīts Cīpslas apvalka iekaisums.
sklēra Cīpslene, acs ābola apvalka necaurspīdīgā daļa.
ģeogrāfiskie komponenti dabas komponenti; vieliski atšķirīgas ģeogrāfiskā apvalka sastāvdaļas.
ģeogrāfiskais komplekss dabas teritoriālais komplekss, ar ko apzīmē jebkuru Zemes ģeogrāfiskā apvalka teritoriālās struktūras taksonomisko vienību, sākot no ģeogrāfiskajām fācijām un beidzot ar plašiem planetāriem kompleksiem – ģeogrāfiskām zemēm, subkontinentiem, kontinentiem, okeāniem.
mikropile Dažu dzīvnieku olšūnas apvalka atvere, pa ko olšūnā iekļūst spermatozoīds.
radziņš Dažu kontaktmīnu apvalka izvirzījums, kas, saskaroties ar objektu, lūst vai izliecas, izraisot mīnas eksploziju.
subokcipitālā punkcija diagnostikas un ārstniecības metode, ko lieto, lai iegūtu smadzeņu šķidrumu, kā arī lai ievadītu kontrastvielu (rentgenoloģiskai izmeklēšanai) vai medikamentus zem smadzeņu tīklainā apvalka.
sēklu dīgtspējas stimulēšana dīgšanas ātruma palielināšana, veicinot sēklapvalka ūdenscaurlaidību un aktivizējot bioķīmiskos procesus endospermā.
Pūņicu grāvis Dižvalka labā krasta pieteka Talsu novada Lubes pagstā.
perimetrīts Dzemdes ārējā apvalka iekaisums.
mezometrīts Dzemdes muskuļapvalka iekaisums.
endometrīts Dzemdes sieniņu iekšējā apvalka iekaisums.
šatra Dzirnavu ierīce graudu, parasti miežu ārējā apvalka nolobīšanai.
biogenosfēra Dzīvības izcelšanās sfēra; planētas apvalka daļa, kurā pamazām izveidojās apstākļi, kas ir labvēlīgi matērijas attīstībai no neorganiskām formām līdz dzīvībai.
protoplasts Dzīvnieku vai augu organisma šūnas saturs bez tās apvalka.
ektoglija Embrija agrīnās nervu caurules apvalka plānais, ārējais slānis.
pārnovas miglājs emisijas miglājs, kas rodas pārnovas sprādziena rezultātā; spīd, sprādzienā nomestajam gāzu apvalkam mijiedarbojoties ar starpzvaigžņu vidi.
virsmiziņa Epiderma (2); auga, tā daļas, augļa apvalka (mizas) ārējā, virsējā plānā kārta.
vistafoil Fabrikas marka lipīgam, caurspīdīgam plastmasas apvalkam, ko lieto grāmatu, attēlu vai darba karšu laminēšanai.
katenārija Gaisa balona gondolas piekabes konstrukcija, kas nodrošina vienmērīgu masas piepūles sadali uz apvalka; sastāv no jostas uz apvalka un elementiem, kas savieno gondolu ar apvalku.
pahiarahnīts Galvas smadzeņu cietā apvalka un plīvurapvalka iekaisums.
ependimoma Galvas smadzeņu dobumu vai muguras smadzeņu centrālā kanāla iekšējā apvalka audzējs.
baziarahnoidīts Galvas smadzeņu plīvurapvalka bazālās daļas iekaisums.
pahimeningīts Galvas vai mugurkaula smadzeņu cietā apvalka iekaisums.
skrotēt Gatavojot putraimus, daļēji atbrīvot (graudus) no apvalka, parasti beržot (to) galus.
sliekains Gļotains, valkans no gļotām.
sociosfēra ģeogrāfiskā apvalka daļa, kas ietver cilvēci ar tai raksturīgām ražošanas attiecībām, kā arī cilvēka apgūto dabas sfērs daļu.
Peldangas labirints ģeoloģiskais ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Talsu novada Dundagas pagastā, Liepniekvalka (Peldangas valka) labajā krastā augšpus Liepnieku mājām, valsts aizsardzībā kopš 2001. g. aizsargājamā platība - 4,9 ha, ir devona smilšakmeņos izveidojusies šauru pazemes eju sistēma ar 5 ieejām, eju kogarums - \~70 m un ir viens no garākajiem dabisko alu labirintiem Latvijā, tajā izveidojušies pilastri un nelielas kolonnas; Liepniekvalka alas.
cefalhematocēle Hematoma galvā, kas savienota ar cietā smadzeņu apvalka venozo sinusu.
ceflhematocēle Hematoma galvā, kas savienota ar cietā smadzeņu apvalka venozo sinusu.
folikuloma Hormonāli aktīvs audzējs, kas cēlies no olnīcas granulārā apvalka šūnām.
pahivaginalīts Iekaisīgs sēklinieka makstapvalka sabiezējums.
peritendinīts Iekaisums saistaudos ap cīpslu; cīpslas apvalka iekaisums.
periviscerīts Iekšējo orgānu serozā apvalka iekaisums.
sateces līnija ievalka (3); tālvegs.
dekusorijs Instruments cietā smadzeņu apvalka atbīdīšanai, galvaskausu trepanējot.
cibizotoms Instruments lēcas apvalka atvēršanai kataraktas operācijā.
duktilometrs Instruments pusšķidru materiālu (asfalta, sveķu) valkanuma noteikšanai.
atila Īss, divrindu pogu savienotājām auklām apšūts kamzolis; ungāru tautas apģērba un huzāru formas uzvalka daļa.
hitonīts Katra apvalka, piem., vēderplēves, iekaisums.
gutaperča Kaučukam līdzīga valkana masa - dažu tropu augu sacietējusī piensula.
teslice Kaut kas, kas uz leju slābs nokarājies (kabata, uzvalka stūris utt.).
klasiskais kostīms klasiska stila kostīms, kam pamatā ir tradicionālā vīriešu uzvalka līnijas un detaļu veidojums.
lipēt Kļūt biezi šķidram vai valkanam.
kokosšķiedra Koira - šķiedra, kas iegūta no auga "Cocos nucifera" augļu apvalka, izmanto arī kā tauvu materiālu.
ainavzinātne Kompleksā fizioģeogrāfija; fizioģeogrāfijas nozare, kurā pēta ģeogrāfiskos kompleksus kā Zemes ainavapvalka teritoriālās struktūras sastāvdaļas.
epitēka Kramaļģu šūnapvalka lielākā daļa, kas kā vāciņš uzvāzta hipotēkai.
hipotēka Kramaļģu šūnapvalka mazākā daļa, kam kā kārbiņas vāciņš uzvāzta epitēka.
gallijs Ķīmiskais elements - mīksts, valkans, sudrabaini balts metāls ar ļoti zemu kušanas temperatūru, atomnumurs - 31, atommasa - 62,73, zināmi 13 izotopi, nokuriem 2 ir stabili.
atsēnalošana Labības graudu virsmas mehāniska tīrīšana un daļēja graudu apvalka un dīglīša atdalīšana.
sarmenīte Lapu sūnu klases zaļsūnu apakšklases grimmiju dzimtas ģints ("Racomitrium"), lapu šūnas visā plātnē vai tikai pamatnē garas, taisnstūrainas, viscaur ar ļoti nevienādu apvalka uzbiezējumu, tādēļ izskatās robainas, \~80 sugu. Latvijā konstatētas 4 sugas.
totālā katarakta lēcas un apvalka pilnīgs apduļķojums.
episplenīts Liesas šķiedrainā apvalka iekaisums.
ķīmisko elementu periodiskais likums likums, pēc kura ķīmisko elementu atomu elektronu apvalka uz būves periodiskās izmaiņas nosaka ķīmisko elementu īpašību periodisku maiņu.
piķīgs lipīgs, valkans.
šķilties Lobīties (no sēklapvalka) - parasti par kastaņiem.
izlobīt Lobot izņemt (augli, kodolu no apvalka).
artrosinovīts Locītavas sinoviālā apvalka iekaisums.
sinovektomija Locītavas sinoviālā apvalka izgriešana.
izlupināt Lupinot izņemt (piemēram, augli, kodolu no apvalka).
frēzkultivators Mašīna augsnes pirmssējas apstrādei un dziļirdināšanai; sastāv no rāmja ar uzkāri, frēzveltņiem ar nažiem, pārvalka, aizmugurējām un priekšējām bultveida ķepām un balstriteņiem.
ablācija Materiāla saārdīšanās (izgarošanas, kušanas vai ķīmiskās erozijas rezultātā) augstas temperatūras gāzes plūsmas u. c. iedarbībā; arī kosmiskā lidaparāta ārējā apvalka daļēja izkušana vai iztvaikošana berzes dēļ, tam nonākot atmosfēras zemākajos slāņos.
mieloģenēze Mielīna apvalka veidošanās ap aksonu.
medulācija Mielīna apvalka veidošanās.
ortomiksovīrusi Miksovīrusi, kas ierosina dzīvnieku elpošanas ceļu slimības; sastāv no RNS un lipīdus saturoša olbaltumvielu apvalka.
leptomeningioma Mīkstā smadzeņu apvalka audzējs.
sangīna Mīksts, brūngani sarkans zīmulis bez ārējā apvalka.
miofibrozīts Muskuļa ārējā saistaudu apvalka iekaisums.
miocēle Muskuļa trūce, muskuļaudu izvirzījums caur apvalka plīsumu.
oligodendrocīts Neiroglijas šūna ar nelielu skaitu izaugumu, kas aptver neirona ķermeni; šīs šūnas piedalās neironu vielmaiņā un nervšķiedru apvalka veidošanā.
ierakstīšanas aizsagbīdnis neliela atvere 3,5 collu disketes plastmasas apvalka stūrī, ko izmanto, lai aizsargātu disketi pret nejaušu informācijas ierakstīšanu, kas var radīt vajadzīgo datu zudumu. Ja atvere nav aizklāta ar bīdni, kas speciāli ierīkots disketes plastmasas apvalkā, diskete pret ierakstīšanu ir aizsargāta.
gāķens Neliels, īpaši apdarināts (apšūts, nostiprināts ar metāla gredzenu u. tml.) apaļš caurums buras, pārvalka vai cita auduma gabala malā, kas atkārtojas vienādos attālumos un kalpo nostiprināšanai.
nukleoze Nenormāla kodolu proliferācija, piem., muskuļšķiedru zemapvalka kodolu proliferācija pēc muskuļa traumas.
neirotecīts Nerva apvalka iekaisums.
demielinizācija Nervu vai nervu šķiedru mielīna apvalka iznīcināšana.
renipunktūra Nieres apvalka pār-duršana, piem., materiāla iegūšanai citoloģiskai diagnozei.
paranefrīts Nieres tauku apvalka iekaisums.
žakete No blīva auduma šūts apģērba gabals, kas sniedzas pāri jostasvietai vai līdz tai un kam priekšpusē ir aizdare ar pogām; šāda augšējā daļa vīriešu uzvalkam vai sieviešu kostīmam.
novilkas Novalka (2).
novelka Novalka.
dranskas Novalkāti apģērba gabali; novalkas.
celuloze ogļhidrāts (C~6~H~10~O~5~)~n~ jeb (C~6~H~7~O~2~(OH)~3~)~n~, lielmolekulāra dabas viela, kas veidojas fotosintēzes procesā, augu šūnapvalka galvenā sastāvdaļa.
tekoluteocīts Olnīcu folikulu saistaudapvalka šūna.
miosalpingīts Olvada muskuļapvalka iekaisums.
lignīns Organiska viela, kas ietilpst augu šūnapvalka sastāvā.
stingt Pazeminoties temperatūrai, arī iztvaikojot kādām sastāvdaļām, kļūt cietam, arī valkanam, želejveidīgam.
sastingt Pazeminoties temperatūrai, arī iztvaikojot kādām sastāvdaļām, kļūt, parasti pilnīgi, cietam, arī valkanam, želejveidīgam; arī sasalt (1).
sinceloms Periviscerālie ķermeņa dobumi kā vienota struktūra; pie tiem pieder pleiras, perikarda un vēderplēves dobums, kā arī sēklinieka makstapvalka dobums.
Neringa pilsēta Lietuvā (_Neringa_), Klaipēdas apriņķī, pašvaldības administratīvais centrs, aizņem Kuršu kāpas \~50 km garumā, 2720 iedzīvotāju (2013. g.), pilsētas tiesības kopš 1961. g., izveidota no kūrortu un zvejnieku ciematiem (Jodkrante, Pervalka, Preilla, Nida - administratīvais centrs).
Dižvalks Plančvalka labā krasta pieteka Talsu novada Rojas pagastā, augštece Lubes pagastā.
plīvurapvalks Plāns, caurspīdīgs smadzeņu apvalks, kas nesatur asinsvadus, atrodas zem smadzeņu cietā apvalka un apņem smadzenes, neieejot to rievās un bedrītēs; tīklainais apvalks.
uveoplastika Plastiska acābola asinsvadu apvalka operācija.
plazmoptīze Protoplazmas izplūšana no šūnas, pārplīstot šūnapvalkam.
gimnoplasts Protoplazmas masa bez norobežojoša apvalka; gimnocīts.
zemeszvaigzne pūpēžu klases dzimta ("Geastraceae"), sēne, kuras augļķermeņa apvalka ārējā daļa saplaisā un atliecas, izveidojot zvaigžņveida figūru, >50 sugu, Latvijā konstatētas 2 ģintis, 10 sugu.
retrobulbārais perineirīts redzes nerva apvalka iekaisums.
izbraukuma kinokamera relatīvi portatīva kinokamera brīvdabas filmēšanai bez trokšņslāpējošā apvalka.
Knātervalks Rudiķvalka kreisā krasta pieteka Talsu novada Rojas pagastā, augštece Lubes pagastā.
Bebrupe Rudupes labā krasta pieteka Kuldīgas novada Rendas un Rumbas pagastā, garums - 8 km; Zirguvalka.
inkapsulācija Saistaudu apvalka (kapsulas) izveidošanās ap organismam svešām vielām (svešķermeņiem, svešām šūnām u. tml.).
gangliozīdi Salikti lipīdi; atrasti neironu apvalka membrānā un liesā.
turgors Saspriegts šūnapvalka stāvoklis, ko rada šūnas satura spiediens uz šūnapvalku.
ģeosistēma Savstarpēji saistītu un cits ciyu ietekmējošu ģeogrāfiskā apvalka komponentu kopums.
intīna Sēklaugu putekšņu apvalka iekšējais slānis.
hidrocēlektomija Sēklinieka apvalka daļas izgriešana hidrocēles ārstēšanas nolūkā.
perididimīts Sēklinieka makstapvalka iekaisums.
periorhīts Sēklinieka makstapvalka iekaisums.
vagīnektomija Sēklinieka makstapvalka izgriešana.
serozīts Serozā apvalka iekaisums.
mikoplazma Sīka baktērija bez šūnapvalka, kas dzīvo uz cilvēka un dzīvnieku gļotādas.
smelknes Sīkas, smalkas graudu apvalka daļas, kas rodas, pārstrādājot graudus.
paduška Silkšņa daļa - polsterējums bez ādas, auduma pārvalka.
sinovīts Sinoviālā apvalka iekaisums.
endokardīts Sirds iekšējā apvalka - endokarda iekaisums.
uveosklerīts Sklēras iekaisums, kas pievienojies acābola asinsvadu apvalka iekaisumam.
duroarahnīts Smadzeņu cietā apvalka un plīvurapvalka iekaisums.
artēziskie urbumi speciāli urbumi artēzisko ūdeņu ņemšanai; urbuma vidusdaļa ir stobrs, ko nostiprina tērauda apvalka caurule; tajā ievieto arī ierīces ūdens ņemšanai no akas - pašteces vadu vai iegremdētu sūkni ar spiedvadu.
parasoma Spermatīdas mitohondriju sakopojums ass pavediena apvalka veidošanai.
valks Staipīgs, lokans, elastīgs; valkans.
peristrumīts Strumas apvalka iekaisums.
pioperikards Strutas sirds apvalka dobumā.
piopneimoperikards Strutas un gāze sirds apvalka dobumā.
pioperikardīts Strutojošs sirds apvalka iekaisums.
koira Šķiedra, kas iegūta no "Cocos nucifera" auga augļu apvalka; kokosšķiedra.
gimnocīts Šūna bez apvalka.
kails Tāds, kam nav apvalka, pārklāja, aizsega.
pliks Tāds, kam nav apvalka, pārklāja, aizsega.
retrodurāls Tāds, kas atrodas aiz cietā smadzeņu apvalka.
ekstradurāls Tāds, kas atrodas ārpus smadzeņu cietā apvalka.
intrapiāls Tāds, kas atrodas smadzeņu mīkstā apvalka audos.
interpiāls Tāds, kas atrodas starp diviem mīkstā smadzeņu apvalka slāņiem.
ekstrameningeāls Tāds, kas atrodas vai rodas ārpus smadzeņu mīkstā apvalka.
epidurāls Tāds, kas atrodas virs smadzeņu cietā apvalka.
hipolemmāls Tāds, kas atrodas zem apvalka, piem., motoriskā nerva gala aparāts muskulī.
subserozs Tāds, kas atrodas zem serozā apvalka.
subdurāls Tāds, kas atrodas, tiek ievadīts vai notiek zem cietā smadzeņu apvalka.
stings Tāds, kuram ir raksturīga cietība, arī valkanums, želejveidīgums, kas parasti izveidojas, pazeminoties temperatūrai, iztvaikojot kādām sastāvdaļām.
vijīgs Tāds, no kura vai pagatavot ko staipīgu, valkanu (piemēram, par mālu).
aerometodes tālizpētes metodes (piem., aerofotogrāfiskā, aerovizuālā metode) Zemes ģeogrāfiskā apvalka, tā sastāvdaļu un tajos notiekošo procesu izpētei un kartēšanai.
virstērps Tērps, ko valka virs cita tērpa; virsapģērbs; arī virsvalks.
Dusmvalks ūdenstece Kuldīgas novada Alsungas pagastā, Dravniekvalka labā krasta pieteka.
tālvegs upes ielejas dibena, gravas, sengravas visdziļākā ass līnija; ūdens sateces līnija dabā, kas iet pa mikroreljefa ieplaku zemākajām vietām; ievalka (3).
Bērzkalnupe Užavas kreisā krasta pieteka Alsungas pagastā, kas izveidojas kā Dravniekvalka un Muceniekvalka satekupe; Brenčsātes upīte; Mucenieku valks (augštecē); Muceniekvalks (augštecē); Mucniekvalks (augštecē); Siliņa; Siliņu upe; Siliņupe; Valks.
velt Veidot (parasti ko apaļu) no valkanas masas, radot tai rotācijas kustību un spiežot starp divām savstarpēji kustīgām virsmām (piemēram, plaukstām, priekšmetiem); šādi veidot (valkanu masu) apaļā formā.
venofibroze Vēnas vidējā apvalka fibrozo audu hiperplāzija.
Narvas svīta vidusdevona Eifela stāva stratigrāfiskā vienība, biezums — 70-170 m, atsegumi Kurzemes pussalas ziemeļos pie Zviedrvalka ietekas Pitragupē, kā arī gravā netālu no Sīkraga.
elastoīds Viela dzemdes asinsvados pēc dzemdībām, kura ir šo asinsvadu iekšējā apvalka elastīgā slāņa hialīniskās deģenerācijas produkts.
svārki Vīriešu uzvalka augšējā daļa; vīriešu žakete, arī jaka, mētelis.
mētelis Virsējais apģērba gabals, kas parasti sniedzas pāri ceļgaliem un ko valkā virs kleitas, uzvalka u. tml.
valkanums Vispārināta īpašība --> valkans, šīs īpašības konkrēta izpausme; valkanība.
valkanība Vispārināta īpašība --> valkans, šīs īpašības konkrēta izpausme.
dzimumhromatīns X hromosomu veidoti ķermenīši, kas atrodas dažādu audu šūnu kodolā, parasti pie kodola apvalka, augstākajiem zīdītājiem un cilvēkiem tie sastopami tikai sievišķajiem īpatņiem vai ar'īpatņiem ar dzimumhromosomu skaita novirzēm.
ohromonāde Zeltaino aļģu nodalījuma dzimta ("Ochromonadaceae"), brīvi peldošas vai pie substrāta piestiprinātas viešūnas, retāk koloniju aļģes, kamšūnas parasti ir dorsiventrālas, bez šūnapvalka, klātas ar periplastu, \~15 ģinšu, Latvijā konstatētas 6 ģintis.
monas Zeltaino aļģu nodalījuma ohromonāžu dzimtas ģints ("Monas"), brīvi peldošas vai ar tievu pavedienu pie substrāta piestiprinātas bezkrāsainas vienšūnas aļģes, kam nav šūnapvalka, \~20 sugu, Latvijā konstatētas 5 sugas.
biosfēra Zemes apvalka daļa, kurā pastāv dzīvība (litosfēras augšējā daļa, hidrosfēra un atmosfēras apakšējā daļa).
Zemes rotācija Zemes cietā apvalka griešanās ap savu asi virzienā no rietumiem uz austrumiem; pilns apgrieziens notiek 23 stundās 56 minūtēs un 4,09 sekundēs.
Zemes rotācijas nevienmērība Zemes cietā apvalka griešanās ātruma izmaiņas un Zemes rotācijas ass stāvokļa maiņa.
dabassaimniecība Zemes ģeogrāfiskā apvalka un tā saimnieciskās izmantošanas sociāli ekoloģisks komplekss.
skropstzvaigzne Zemeszvaigžņu dzimtas ģints ("Trichaster"), sēņu augļķermeņi ir apaļi, ar smailu galotni, to apvalka - perīdija - ārējais slānis uzplīst un sadalās 4-7 daivās, kas atliecas un uz augsnes veido zvaigznei līdzīgu figūru, Latvijā konstatēta 1 suga.
piesmērēt Ziežot, triepjot (valkanu vielu, ziedi), piepildīt (ar to).
alfortioze Zirgu nematodes, helmintozes paveids, ko ierosina "Alfortia edentatus" kāpuri, kas lokalizējas gk. zem vēdera plēves serozā apvalka.
Kampargrāvis Žulniekvalka labā krasta pieteka Talsu novada Rojas pagastā, augštece Ārlavas pagastā.

valka citās vārdnīcās:

MEV

valka^I

valka^II

valka^III