Paplašinātā meklēšana
Meklējam valka.
Atrasts vārdos (31):
- valka:1
- valka:2
- svalka:1
- davalka:1
- ievalka:1
- izvalka:1
- kavalka:1
- novalka:1
- savalka:1
- ūzvalka:1
- valkans:1
- valkans:2
- valkata:1
- grīvalka:1
- izvalkas:1
- uzvalkas:1
- drievalka:1
- grievalka:1
- pavalkans:1
- Pāzevalka:1
- Pricvalka:1
- razvalkas:1
- valkanība:1
- valkanums:1
- valkatnis:1
- ievalkains:1
- pārvalkals:1
- Razģevalka:1
- Zirguvalka:1
- Navalkarnero:1
- uzvalkaudums:1
Atrasts vārdu savienojumos (4):
Atrasts skaidrojumos (400):
- uveīts Acābola asinsvadu apvalka iekaisums
- panuveīts Acābola asinsvadu apvalka iekaisums, kas skar visu šo slāni
- varavīksnene Acs ābola asinsvadu apvalka priekšējā daļa – apaļa vertikāla plāksnīte (piemēram, zila, brūna) ar atveri (zīlīti) vidū, kas var sašaurināties un paplašināties
- cīpslene Acs ārējā apvalka daļa, kas apņem acs ābola mugurējo un sānu daļu un veido acs baltumu
- radzene Acs ārējā apvalka priekšējā daļa - caurspīdīga, apaļa, nedaudz uz priekšpusi izliekta plātnīte
- starene Acs asinsvadu apvalka daļa, kuras sastāvam ir raksturīgas dažāda virziena muskuļu šūnas
- simpātiskais acs iekaisums acs asinsvadu apvalka iekaisums, kas rodas veselajā acī pēc perforējoša ievainojuma otrā acī
- Pētersona grāvis Acupītes kreisā krasta pieteka valkas novada Kārķu pagastā
- Schwarzbeckshof Ādama muiža, kas atradās valkas apriņķa Ilzenes pagastā
- Vidzemes guberņa administratīvi teritoriāla vienība Krievijas sastāvā 1796.-1917. g., ietvēra latviešu apdzīvotos Cēsu, Rīgas, Valmieras un valkas apriņķi un igauņu apdzīvotos Pērnavas, Sāmsalas, Tērbatas, Vēravas un Vilandes apriņķi
- apriņķis Administratīvi teritoriāla vienība Latvijā no 16. gs. līdz 1949. g.; 1920.-1940. g. Latvijā bija 19 apriņķu: Rīgas, Cēsu, Valmieras, valkas, Madonas, Liepājas, Aizputes, Kuldīgas, Ventspils, Talsu, Tukuma, Jelgavas, Bauskas, Jēkabpils, Ilūkstes, Daugavpils, Ludzas, Rēzeknes, Abrenes
- Ērģemes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta neliela daļa pirmskara valkas pagasta teritorijas, savukārt neliela daļa pirmskara Ērģemes pagasta teritorijas iekļauta Sedas pagastā
- Trapenes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā Trapenes pagastā iekļauta neliela daļa no bijušā Ilzenes pagasta; līdz 1949. gadam Trapenes (Bormaņu) pagasta teritorija bija valkas apriņķa sastāvā; 1902.-1923. g. teritorija bija pievienota Gaujienas pagastam
- gondola Aerostata apvalkam piekārts grozs cilvēku, ierīču, bagāžas novietošanai
- province ainavapvalka rajonēšanas vienība fizioģeogrāfiskās zemes robežās, ko nodala pēc morfostruktūras pazīmēm un klimata
- ainavu fizika ainavzinātnes nozare, kas izmanto fizikas principus un metodes ainavapvalka izpētē
- Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāts aizsargājama dabas teritorija Ziemeļvidzemē, no Rīgas līča piekrastes (no Liepupes līdz Ainažiem) līdz valkas novada ziemeļu daļai, platība - 457600 ha, izveidots, lai nodrošinātu ainavu, ekosistēmu, sugu un dabas ģenētiskās daudzveidības saglabāšanu un sekmētu degradētu ekosistēmu atjaunošanu
- Ziemeļgauja aizsargājamo ainavu apvidus Virešu, Gaujienas, Zvārtavas, valkas, Vijciema, Jērcēnu, Plāņu, Brenguļu, Kauguru, Trikātas un Valmieras pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība - 21749 ha, izveidots, lai aizsargātu Gaujas, tās pieteku un vecupju daudzveidīgos biotopus
- Akmeņupe Akmene - upe Latvijā, valkas novada Kārķu pagastā
- Silene Akmeņupītes kreisā krasta pieteka valkas novadā
- Marienburg Alūksnes muiža, kas atradās valkas apriņķa Alūksnes pagastā
- Līvena grāvis Andrupītes kreisā krasta pieteka valkas novada Kārķu pagastā
- ektoantigēns Antigēns, kas nekovalenti saistīts ar baktēriju virsmu un viegli atdalāms no tās; baktēriju apvalka produkts
- Trapene apdzīvota vieta (lielciems) Smiltenes novadā (2009.-2021. g. Apes novadā, 1957.-2009. g. Alūksnes rajonā, 1950.-1956. g. Apes rajonā, 1785.-1949. g. valkas apriņķī) 32 km no Alūksnes, izveidojusies bijušās Bormaņu muižas teritorijā, pagasta centrs; bijušais nosaukums - Bormaņi
- Gaujiena apdzīvota vieta (lielciems) Smiltenes novadā (2009.-2021. g. Apes novadā, 1957.-2009. g. Alūksnes rajonā, 1950.-1957. g. Apes rajonā, līdz 1949. g. valkas apriņķī) 52 km no Alūksnes, izveidojusies bijušās muižas "Adsel" teritorijā, pagasta centrs, pirmoreiz minēta Novgorodas Laika grāmatā 1111. gadā kā Atzele
- Kalnamuiža apdzīvota vieta (lielciems) Smiltenes novadā (līdz 2009. g. - valkas rajonā) 40 km no Valkas un 2 km no Smiltenes, izveidojusies bijušās Smiltenes muižas "Smilten" teritorijā, Smiltenes pagasta administratīvais centrs
- Palsmane apdzīvota vieta (lielciems) Smiltenes novadā (līdz 2009. g. - valkas rajonā) 72 km no Valkas un 23 km no Smiltenes, izveidojusies bijušās muižas "Palzmar" teritorijā, pagasta centrs; bijušais nosaukums Palsmanis
- Variņi apdzīvota vieta (lielciems) Smiltenes novadā (līdz 2009. g. - valkas rajonā) 75 km no Valkas, pagasta centrs
- Kārķi apdzīvota vieta (lielciems) valkas novadā 30 km no Valkas, izveidojusies bijušās Jaunkārķu muižas "Neu-Karkel" teritorijā, pagasta centrs; Jaunkārķi
- Staļi apdzīvota vieta (mazciems) valkas novada Ērģemes pagastā
- Kalnstaldoti apdzīvota vieta (mazciems) valkas novada Valkas pagastā
- Saule apdzīvota vieta (mazciems) valkas novada Valkas pagastā
- Ķeizarpurvs apdzīvota vieta (mazciems) valkas novada Valkas pagastā
- Bāci apdzīvota vieta (mazciems) valkas novada Vijciema pagastā
- Kairi apdzīvota vieta (mazciems) valkas novada Vijciema pagastā
- Lācupi apdzīvota vieta (mazciems) valkas novada Vijciema pagastā
- Peņģi apdzīvota vieta (mazciems) valkas novada Vijciema pagastā
- Jaunāmuiža apdzīvota vieta (mazciems) valkas novada Zvārtavas pagastā
- Kaģumciems apdzīvota vieta (mazciems) valkas novada Zvārtavas pagastā
- Putras apdzīvota vieta (mazciems) valkas novada Zvārtavas pagastā
- Vērsīši apdzīvota vieta (mazciems) valkas novada Zvārtavas pagastā
- Zaķi apdzīvota vieta (mazciems) valkas novada Zvārtavas pagastā
- Cirgaļi apdzīvota vieta (mazciems) valkas novada Zvārtavas pagastā; saukta arī - Cirgaļu mežniecība un padomju laikā - Priedaine
- Tomēni apdzīvota vieta (mazciems) valkas pagastā
- Zīle apdzīvota vieta (mazciems) valkas pagastā
- Zvārtava apdzīvota vieta (skrajciems) Smiltenes novada Gaujienas pagastā (2010.-2021. g. Apes novadā, 1967.-2009. g. Alūksnes rajonā, 1949. -1967. valkas rajonā, līdz 1949. g. Valkas apriņķī) 30 km no Apes
- Jērcēni apdzīvota vieta (skrajciems) valkas novada Vijciema pagastā
- Punkales apdzīvota vieta (skrajciems) valkas novada Vijciema pagastā
- Sūbri apdzīvota vieta (skrajciems) valkas novada Vijciema pagastā
- Žuldiņas apdzīvota vieta (skrajciems) valkas pagastā
- Alieši apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) valkas novada Valkas pagastā
- Bērzezers apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) valkas novada Valkas pagastā
- Launkalne apdzīvota vieta (vidējciems) Smiltenes novadā (1950.-2009. g. valkas rajonā, līdz 1949. g. Cēsu apriņķī) 74 km no Valkas, izveidojusies bijušās muižas "Launekaln" teritorijā, pagasta centrs
- Grundzāle apdzīvota vieta (vidējciems) Smiltenes novadā (1960.-2009. g. valkas rajonā) 65 km no Valkas, saukta arī Dzeņi, pagasta centrs
- Bilska apdzīvota vieta (vidējciems) Smiltenes novadā (līdz 2009. g. valkas rajonā) 10 km no Smiltenes un 34 km no Valkas, pagasta centrs, pirmās ziņas par muižu no 1683. g.
- Ērģeme apdzīvota vieta (vidējciems) valkas novadā 12 km no Valkas, izveidojusies bijušās muižas "Ermes" teritorijā, pagasta centrs
- Vijciems apdzīvota vieta (vidējciems) valkas novadā 19 km no Valkas, izveidojusies bijušās muižas "Wiezenhof" teritorijā, pagasta centrs
- Omuļi apdzīvota vieta (vidējciems) valkas novada Ērģemes pagastā
- Turna apdzīvota vieta (vidējciems) valkas novada Ērģemes pagastā
- Veckārķi apdzīvota vieta (vidējciems) valkas novada Kārķu pagastā
- Lugaži apdzīvota vieta (vidējciems) valkas novada Valkas pagastā
- Pedele apdzīvota vieta (vidējciems) valkas novada Valkas pagastā
- Sēļi apdzīvota vieta (vidējciems) valkas novada Valkas pagastā
- Mierkalns apdzīvota vieta (vidējciems) valkas novada Zvārtavas pagastā
- Stepi apdzīvota vieta (vidējciems) valkas novada Zvārtavas pagastā
- Trikāta apdzīvota vieta (vidējciems) Valmieras novadā (2009.-2021. g. Beverīnas novadā, 1990.-2009. g. valkas rajonā) 19 km no Valmieras, izveidojusies bijušās muižas teritorijā, pagasta centrs
- Jērcēni apdzīvota vieta (vidējciems) Valmieras novadā (2009.-2021. g. Strenču novadā, 1990.-2009. g. - valkas rajonā) 36 km no Valkas un 7 km no Strenčiem, pagasta centrs
- Plāņi apdzīvota vieta (vidējciems) Valmieras novadā (2009.-2021. g. Strenču novadā, 1990.-2009. g. valkas rajonā) 32 km no Valkas un 10 km no Strenčiem, izveidojusies bijušās muižas "Planhof" teritorijā, vēstures avotos pirmo reizi minēta 1676. g., pagasta centrs
- Kokši apdzīvota vieta (viensēta) valkas novada Valkas pagastā
- Jaunjērcēni apdzīvota vieta (viensēta) valkas novada Vijciema pagastā
- Kankarīši apdzīvota vieta (viensēta) valkas novada Vijciema pagastā
- virsdrēbe Apģērbs (parasti mētelis, kažoks), ko ģērbj virs uzvalka, kleitas u. tml; arī apģērbs, ko valkā virs veļas
- virsdrāna Apģērbs (parasti mētelis, kažoks), ko ģērbj virs uzvalka, kleitas u. tml.; arī apģērbs, ko valkā virs veļas; virsdrēbes (2)
- izstiknīt ar pūlēm izvilkt (no kādas mitras, valkanas masas)
- atoma polarizācija ārējā elektriskajā laukā radusies atoma elektronapvalka novirze attiecībā pret kodolu
- periarteriīts Artēriju ārējā saišķaudu apvalka iekaisums, reti novērojama asinsvadu slimība
- endarterīts Artēriju iekšējā apvalka iekaisums
- hemoperikards Asins uzkrāšanās sirds apvalka dobumā
- intimīts Asinsvada iekšējā apvalka iekaisums
- lobīt Atbrīvot, ņemt ārā (augli, kodolu) no apvalka
- Ērģemes viduslaiku pils atradās valkas novada Ērģemē, celta (~15. gs. sākumā) līdzenā apvidū uz neliela reljefa pacēluma, ko no dienvidiem un austrumiem apliec Ērģemes upīte, ziemeļu un rietumu pusē bijuši aizsarggrāvji, nopostīta 1658. g. Zviedrijas-Polijas kara laikā, bet pilnībā pamesta pēc ugunsgrēka 1670. g.; līdz mūsu dienām saglabājušās divu apaļo torņu drupas, aizsargmūru atlieku un daži sienu fragmenti
- Lugažu viduslaiku pils atradās valkas pagasta Lugažos, pirmoreiz minēta 1431. g., domājams, ka celta 14. gs. 2. pusē vai 15. gs. sākumā, dzīvojamā ēka bijusi garena būve ar 2 torņiem un ieeju vienā galā, priekštelpu, apkurināmu zāli un 2 mazākām istabām; jau 18. gs. beigās bija saglabājušās tikai nelielas mūru paliekas
- redzoklis Atvere varavīksnenes apvalka centrā, caur kuru acī iekļūst gaismas stari; zīlīte
- mezokarpijs Augļa apvalka vidējā kārta
- Ķeizaru purvs augstais purvs valkas novada Valkas pagasta ziemeļu daļā, \~6 km uz ziemeļiem no Valkas, platība - 849 ha, kūdras slāņa lielākais dziļums - 7 m
- endokarps augu augļapvalka iekšējā kārta
- micela augu šūnapvalka vissīkākā morfoloģiskā vienība, celulozes molekulu grupējumi, kuru uzbūve un izvietojums šūnapvalkā nodrošina augu (linu, kaņepju) lūksnes šķiedru tehnisko izturību
- plazmolīze augu šūnas ķermeņa saspiešanās un atdalīšanās no apvalka, kas noris, šūnu ievietojot koncentrētā sāls vai cukura šķīdumā
- Roseneck Augulienas muiža, kas atradās valkas apriņķa Lejasciema pagastā; mūsdienās - Gulbenes novada Beļavas pagastā
- Āžu atteka Āžu atteka - Gaujas atteka valkas pagastā, platība - 2,8 ha
- peruplazmatiskā telpa baktērijas ārējā apvalka iekšējā daļa - gļotains slānis ar receptoriem, kas noder kā "acis" un "ausis" vai ķīmiski "zobi" molekulu izšķīdināšanai
- porīni Baktērijas ārējā apvalka olbaltumvielas, kas veido poras, pa kurām baktērija var iesūkt ogļhidrātus un jonus
- Balod Baložu muiža, kas atradās valkas apriņķa Alsviķa pagastā
- Beijenhof Bejas muiža, kas atradās valkas apriņķa Bejas pagastā
- Beyenhof Bejas muiža, kas atradās valkas apriņķa Bejas pagastā
- Bahnus Bēnūžu muiža, kas atradās valkas apriņķa Bilskas pagastā
- dzenošais disks berzes sajūga dzenošā daļa, kas, motoram darbojoties, vienmēr griežas; sastāv no spararata un tam pieskrūvētā sajūga apvalka
- Neu-Karkel Bijušās Jaunkārķu muižas nosaukums, kuras teritorijā valkas novadā izveidojies Kārķu ciems
- Jaunkārķi Bijušās muižas nosaukums, kuras teritorijā valkas novadā izveidojies Kārķu ciems
- Wilkenpahlen Biksējas muiža, kas atradās valkas apriņķa Blomes pagastā
- betaglukāns Bioloģiski aktīva viela, kas atvasināta no maizes rauga šūnu apvalka
- Birzuļi Birzuļu pagasts - pastāvēja bijušajā valkas apriņķī 1939.-1949. g.; teritorija mūsu dienās ietilpst Smiltenes novada Bilskas, Palsmanes un Grundzāles pagastā
- incistēšanās Blīva apvalka (cistas) veidošanās vienšūnas organismiem
- Blumenhof Blomes muiža, kas atradās valkas apriņķa Blomes pagastā
- Treppenhof Bormaņu muiža, kas atradās valkas apriņķa Trapenes pagastā
- Kokenberg Brentes muiža, kas atradās valkas apriņķa Ērģemes pagastā
- mezobronhīts Bronhu muskuļapvalka iekaisums
- Borishof Burgas muiža, kas atradās valkas apriņķa Lugažu pagastā
- Butar Butaru muiža, kas atradās valkas apriņķa Karvas pagastā
- Cepurīte Cepurītes ezers - atrodas valkas novada Zvārtavas pagastā, platība - 9,3 ha
- Ninigal Cērtenes (Smiltenes) muiža, kas atradās valkas apriņķa Smiltenes pagastā
- Zehrten Cērtenes muiža, kas atradās valkas apriņķa Smiltenes pagastā
- skarificēšana Cieta sēklapvalka ievainošana mehāniski - ar skarifikatoriem vai ķīmiski - ar sērskābi, lai veicinātu mitruma uzsūkšanu un sēklu dīgšanu
- sinuzits Cietā smadzeņu apvalka sinu jeb venozo dobumu iekaisums
- pahimeningopātija Cietā smadzeņu apvalka slimība
- sinusflebīts Cietā smadzeņu apvalka venozā dobuma iekaisums
- sinustromboze Cietā smadzeņu apvalka venozā dobuma iekaisums ar trombozi
- pahileptomeningīts Cietā un mīkstā smadzeņu apvalka iekaisums
- peridesmīts Cīpslas apvalka iekaisums
- sklēra Cīpslene, acs ābola apvalka necaurspīdīgā daļa
- Taču ezeri četru ezeru virkne Sedas līdzenumā, valkas novada Valkas pagasta dienvidu daļā: Dibena, Dziļais, Leišu un Zāļu ezers; Kokšu ezeri
- ģeogrāfiskie komponenti dabas komponenti; vieliski atšķirīgas ģeogrāfiskā apvalka sastāvdaļas
- Bednes purvs dabas liegums valkas novada Zvārtavas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g. (līdz 1999. g. dzērvenāju liegums), platība 30 ha, to veido aizaudzis ezers, kam vidū ir nepārejama slīkšņa, dzērvenāji aug gar purva malām 10-15 m platā joslā, galvenokārt lielā dzērvene
- Taurīšu ezers dabas liegums Vidzemes augstienes Aumeisteru paugurvalnī, valkas novada Zvārtavas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība - 2 ha, ietver ezeru un tā apkārtni ar slīkšņām un pārejas purvu, izveidots lai saglabātu 2 aizsargājamas sūnu sugas - Lapzemes āķīti un spīdīgo āķīti
- Kārķu purvs dabas liegums Ziemeļvidzemes (Tālavas) zemienes Burtnieka līdzenumā, Bezdibeņa purvā, valkas novada Kārķu pagastā, Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāta teritorijā, platība - 316 ha, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., lieguma vidū Bezdibeņa ezers, purvā ligzdo retas un aizsargājamas putnu sugas, migrācijas laikā atpūšas ūdensputni
- Vadaiņa purvs dabas liegums Ziemeļvidzemes (Tālavas) zemienes Sedas līdzenumā, valkas novada Zvārtavas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība — 238 ha, ir augstā un pārejas purva, kā arī purvaina meža nogabali, konstatētas vairākas retas putnu sugas
- Pirtslīča-līkā atteka dabas liegums Ziemeļvidzemes zemienes Sedas līdzenumā, valkas novada Valkas pagastā, ietilpst Ziemeļgaujas aizsargājamo ainavu apvidū, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība - 241 ha, to veido sarežģits Gaujas vecupju labirints, kurā ir gan nelielas atklātas ūdenstilpes, gan senākas vecupju ieplakas dažādās aizauguma stadijās, ietilpst arī ozolu un liepu tīraudzes, ligzdo daudzas putnu sugas
- ģeogrāfiskais komplekss dabas teritoriālais komplekss, ar ko apzīmē jebkuru Zemes ģeogrāfiskā apvalka teritoriālās struktūras taksonomisko vienību, sākot no ģeogrāfiskajām fācijām un beidzot ar plašiem planetāriem kompleksiem – ģeogrāfiskām zemēm, subkontinentiem, kontinentiem, okeāniem
- Dorotheenhof Dārtes muiža, kas atradās valkas apriņķa Gaujienas pagastā
- mikropile dažu dzīvnieku olšūnas apvalka atvere, pa ko olšūnā iekļūst spermatozoīds
- radziņš dažu kontaktmīnu apvalka izvirzījums, kas, saskaroties ar objektu, lūst vai izliecas, izraisot mīnas eksploziju
- subokcipitālā punkcija diagnostikas un ārstniecības metode, ko lieto, lai iegūtu smadzeņu šķidrumu, kā arī lai ievadītu kontrastvielu (rentgenoloģiskai izmeklēšanai) vai medikamentus zem smadzeņu tīklainā apvalka
- Munču ezers Dibena ezers valkas pagastā
- Dibenu ezers Dibena ezers valkas pagastā
- sēklu dīgtspējas stimulēšana dīgšanas ātruma palielināšana, veicinot sēklapvalka ūdenscaurlaidību un aktivizējot bioķīmiskos procesus endospermā
- Pūņicu grāvis Dižvalka labā krasta pieteka Talsu novada Lubes pagstā
- Duhrenhof Dūres muiža, kas atradās valkas apriņķa Dūres pagastā
- Dutkenshof Dutkas muiža, kas atradās valkas apriņķa Trikātas pagastā
- perimetrīts Dzemdes ārējā apvalka iekaisums
- mezometrīts Dzemdes muskuļapvalka iekaisums
- endometrīts Dzemdes sieniņu iekšējā apvalka iekaisums
- šatra Dzirnavu ierīce graudu, parasti miežu ārējā apvalka nolobīšanai
- biogenosfēra Dzīvības izcelšanās sfēra; planētas apvalka daļa, kurā pamazām izveidojās apstākļi, kas ir labvēlīgi matērijas attīstībai no neorganiskām formām līdz dzīvībai
- protoplasts Dzīvnieku vai augu organisma šūnas saturs bez tās apvalka
- ektoglija Embrija agrīnās nervu caurules apvalka plānais, ārējais slānis
- pārnovas miglājs emisijas miglājs, kas rodas pārnovas sprādziena rezultātā; spīd, sprādzienā nomestajam gāzu apvalkam mijiedarbojoties ar starpzvaigžņu vidi
- virsmiziņa Epiderma (2); auga, tā daļas, augļa apvalka (mizas) ārējā, virsējā plānā kārta
- Hermannshof Ermaņu muiža, kas atradās valkas apriņķa Mālupes pagastā
- Alt-Wohlfahrt Ēveles muiža, kas atradās valkas apriņķa Ēveles pagastā
- Ēvele Ēveles pagasts - pagasts Valmieras novadā (2009.-2021. g. Burtneiku novadā, 1950.-2009. g. valkas rajonā), robežojas ar Jērcēnu un Rencēnu pagastu, kā arī ar Valkas novadu (1992. g. pagasts atjaunots pirmskara robežās); bijušie nosaukumi: vāciski Alt-Wohlfahrt, krieviski - Eveļskaja
- Suķieris ezers valka novada Ērģemes pagastā, platība - 2,7 ha; Suķiera ezers
- Glēzeris ezers valkas novada Ērģemes pagastā pie Igaunijas robežas, platība - 2 ha; Pilsezers; Pirī ezers; Pīrī ezers; Piriču ezers
- Melnezers ezers valkas novada Ērģemes pagastā, platība - 1,3 ha
- Kurēlis ezers valkas novada Ērģemes pagastā, platība - 7 ha; Kurelis; Kurēļa ezers; Kuriļu ezers
- Bērzu ezers ezers valkas novada Ērģemes pagastā, platība — 15,8 ha, garums — 760 m, platums — 290 m, lielākais dziļums — 7,5-8 m; Ārītes ezers; Bērzezers; Pilsmuižas ezers
- Andums ezers valkas novada Ērģemes pagastā, Turnas ezeru grupā, platība - 1,1 ha, garums - \~150 m, lielākais platums - \~100 m
- Vēršādiņa ezers valkas novada Ērģemes pagastā, Turnas ezeru grupā, platība - 1,4 ha, garums - \~150 m, lielākais platums - \~130 m; Vēršāda; Vēršādas ezers
- Rūķis ezers valkas novada Ērģemes pagastā, Turnas ezeru grupā, platība - 14,3 ha, garums - 600 m, lielākais platums - 200 m, lielākais dziļums - 5,4 m; Glodis; Glūdes ezers; Rūķezers; Rūķu ezers
- Sutainis ezers valkas novada Ērģemes pagastā, Turnas ezeru grupā, platība - 2,4 ha, garums - \~200 m, lielākais platums - \~60 m; Sutaines ezers
- Kukris ezers valkas novada Ērģemes pagastā, Turnas ezeru grupā, platība - 21,9 ha, garums - 650 m, lielākais platums - >400 m, lielākais dziļums - 5,4 m; Kiekuru ezers; Kukru ezers; Kukuru ezers; Kūkuru ezers; Kūrīļu ezers
- Valdis ezers valkas novada Ērģemes pagastā, Turnas ezeru grupā, platība - 24,8 ha, garums - 900 m, lielākais platums - 350 m, vidējais dziļums - 6,3 m, lielākais dziļums - 14,1 m; Vadžu ezers; Valža ezers; Valžezers; Valžu ezers
- Vircelis ezers valkas novada Ērģemes pagastā, Turnas ezeru grupā, platība - 5,3 ha, garums un platums - >250 m; Viceļa ezers; Vircēlis; Virceļa ezers; Virdēlis; Viruļa ezers
- Bezdibenis ezers valkas novada Kārķu pagastā, Kārķu purvā, platība - 15,2 ha; Bezdibena ezers; Bezdibens; Bezdibeņu ezers
- Jaungložu ezers ezers valkas novada Kārķu pagastā, platība - 1 ha; Jāngložu ezers
- Cepšu ezers ezers valkas novada Kārķu pagastā, platība - 25,3 ha; Cepsis
- Pelēdas ezers ezers valkas novada Kārķu pagastā, platība - 4,5 ha; Lejaspelēdas ezers
- Purgaiļu ezers ezers valkas novada Kārķu pagastā, platība — 2,2 ha
- Trūdis ezers valkas novada Kārķu pagastā, Turnas ezeru grupā, platība - 1,4 ha, garums - \~250 m, lielākais platums - \~100 m; Trūdu ezers; Trūža ezers
- Leišu ezers ezers valkas novada Valkas pagasta dienvidu daļā, viens no Taču ezeriem, 49 m vjl., platība — 10,9 ha, garums — 800 m, lielākais platums — 150 m, lielākais dziļums — 14 m; Lapšu ezers; Lepšu ezers; Lubušs; Lubušu ezers
- Zāļu ezers ezers valkas novada Valkas pagasta dienvidu daļā, viens no Taču ezeriem, 51,2 m vjl., platība - 7,9 ha, garums - 500 m, lielākais platums - \~200 m
- Dziļais ezers ezers valkas novada Valkas pagasta dienvidu daļā, viens no Taču ezeriem, 52,7 m vjl., platība - 8,6 ha, garums - 600 m, lielākais platums - \~200 m
- Dibena ezers ezers valkas novada Valkas pagasta dienvidu daļā, viens no Taču ezeriem, 52,9 m vjl., platība — 6,9 ha, garums - 650 m, lielākais platums — \~150 m; Dibenu ezers; Munču ezers
- Silezers ezers valkas novada Valkas pagastā, platība - 3,8 ha; Sila ezers
- Vēderis ezers valkas novada Zvārtavas pagastā, ietilpst Aumeisteru ezeru grupā, 63,2 m vjl., platība - 50,8 ha, garums - 1,05 km, lielākais platums - 0,95 km, lielākais dziļums - 3,7 m; Vēdera ezers; Vederu ezers
- Garūlis ezers valkas novada Zvārtavas pagastā, ietilpst Aumeisteru ezeru grupā, platība - 17,3 ha; Garule-Vēdere; Garuļu ezers; Gaurelis
- Darvas ezers ezers valkas novada Zvārtavas pagastā, ietilpst Aumeisteru ezeru grupā, platība - 2,3 ha
- Sētas ezers ezers valkas novada Zvārtavas pagastā, ietilpst Aumeisteru ezeru grupā, platība - 22,6 ha
- Vadainis ezers valkas novada Zvārtavas pagastā, ietilpst Aumeisteru ezeru grupā, platība - 49,6 ha; Vadaiņa ezers
- Līdacis ezers valkas novada Zvārtavas pagastā, ietilpst Aumeisteru ezeru grupā, platība - 7,6 ha; Līdaces ezers; Līdača ezers; Līdaču ezers; Līdaku ezers; Līkaču ezers
- Būdas ezers ezers valkas novada Zvārtavas pagastā, platība - 1,4 ha; Būdu ezers
- Žūrenes ezers ezers valkas novada Zvārtavas pagastā, platība - 1,5 ha; Rogas ezers
- Bednes ezers ezers valkas novada Zvārtavas pagastā, platība — <1ha
- Cepurītes ezers ezers valkas novada Zvārtavas pagastā, platība — 9,3 ha
- Salainis ezers Ziemeļvidzemes (Tālavas) zemienes Sedas līdzenumā, valkas novada Zvārtavas pagastā, ietilpst Aumeisteru ezeru grupā, 62,9 m vjl., platība - 77,8 ha, garums - 1,9 km, lielākais platums - 0,6 km, vidējais dziļums - 1,6 m, lielākais dziļums - 5,5 m, 3 salas
- Aumeisteru ezeri ezeru grupa uz ziemeļiem no Aumeisteru paugurvaļņa, valkas novada Zvārtavas pagastā, gk. Vidusgaujas ieplakā, 15 ezeri ar 240 ha kopplatību; Zaķu ezeri
- Turnas ezeri ezeru grupa valkas novada Ērģemes pagastā: Valdis, Kukris, Rūķis, Vircelis, Andums, Vēršādiņa, Sutainis un Trūdis
- vistafoil Fabrikas marka lipīgam, caurspīdīgam plastmasas apvalkam, ko lieto grāmatu, attēlu vai darba karšu laminēšanai
- katenārija Gaisa balona gondolas piekabes konstrukcija, kas nodrošina vienmērīgu masas piepūles sadali uz apvalka; sastāv no jostas uz apvalka un elementiem, kas savieno gondolu ar apvalku
- pahiarahnīts Galvas smadzeņu cietā apvalka un plīvurapvalka iekaisums
- ependimoma Galvas smadzeņu dobumu vai muguras smadzeņu centrālā kanāla iekšējā apvalka audzējs
- baziarahnoidīts Galvas smadzeņu plīvurapvalka bazālās daļas iekaisums
- pahimeningīts Galvas vai mugurkaula smadzeņu cietā apvalka iekaisums
- skrotēt Gatavojot putraimus, daļēji atbrīvot (graudus) no apvalka, parasti beržot (to) galus
- Līkā atteka Gaujas atteka valkas novada Plāņu pagastā, platība - 3,1 ha
- Līkā atteka Gaujas atteka valkas novada Valkas pagastā, platība - 2,9 ha
- Maltuves atteka Gaujas atteka valkas novada Vijciema pagastā, platība - 8,7 ha
- Vārpulīča atteka Gaujas atteka valkas pagastā, platība - 2,5 ha
- Lopu atteka Gaujas atteka valkas pagastā, platība - 2,7 ha
- Vija Gaujas kreisā krasta pieteka valkas novada Vijciema pagastā, augštece Smiltenes novada Bilskas pagastā, garums - 62 km, kritums - 129 m, sākas Vidzemes augstienes Mežoles paugurainē; augštecē - Vijiņa
- Alkšņupe Gaujas kreisā krasta pieteka valkas novada Zvārtavas pagastā, augštece Smiltenes novada Grundzāles pagastā, garums - 10 km; Zvirguļupe; Milnupīte
- Stepupe Gaujas kreisā krasta pieteka valkas novada Zvārtavas pagastā, augštece Smiltenes novada Grundzāles pagastā, garums - 9 km, kritums - 33 m
- Kāršupīte Gaujas kreisā krasta pieteka valkas novada Zvārtavas pagastā, garums - 8 km; Kāršupes strauts; Kāšupe
- Stakļupīte Gaujas labā krasta pieteka Jērcēnu pagastā, augštece valkas pagastā, garums - 22 km, kritums - 4 m; Staklupīte; Seda; augštecē arī Vīkšņupīte
- Kaičupe Gaujas labā krasta pieteka valkas novada Valkas pagstā, garums - 17 km, no tiem Latvijā \~8 km, augštece Igaunijā, kur saucas - Ujuste; Kaicupe; Kalčupe
- sliekains Gļotains, valkans no gļotām
- Grundsahl Grundzāles muiža, kas atradās valkas apriņķa Grundzāles pagastā
- sociosfēra ģeogrāfiskā apvalka daļa, kas ietver cilvēci ar tai raksturīgām ražošanas attiecībām, kā arī cilvēka apgūto dabas sfērs daļu
- Peldangas labirints ģeoloģiskais ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Talsu novada Dundagas pagastā, Liepniekvalka (Peldangas valka) labajā krastā augšpus Liepnieku mājām, valsts aizsardzībā kopš 2001. g. aizsargājamā platība - 4,9 ha, ir devona smilšakmeņos izveidojusies šauru pazemes eju sistēma ar 5 ieejām, eju kogarums - \~70 m un ir viens no garākajiem dabisko alu labirintiem Latvijā, tajā izveidojušies pilastri un nelielas kolonnas; Liepniekvalka alas
- Spiģu ala ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis valkas novada Kārķu pagastā, 60 m no Sedas labā krasta, Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāta teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 2001. g., aizsargājamās teritorijas platība - 11,9 ha, alas garums - 7,8 m, ieejas platums - 2 m, augstums - 2 m, dziļāk sašaurinās, no alas izplūst avots; Rūcekļa ala
- cefalhematocēle Hematoma galvā, kas savienota ar cietā smadzeņu apvalka venozo sinusu
- ceflhematocēle Hematoma galvā, kas savienota ar cietā smadzeņu apvalka venozo sinusu
- folikuloma Hormonāli aktīvs audzējs, kas cēlies no olnīcas granulārā apvalka šūnām
- pahivaginalīts Iekaisīgs sēklinieka makstapvalka sabiezējums
- peritendinīts Iekaisums saistaudos ap cīpslu; cīpslas apvalka iekaisums
- periviscerīts Iekšējo orgānu serozā apvalka iekaisums
- sateces līnija ievalka (3); tālvegs
- Ilsen Ilzenes muiža, kas atradās valkas apriņķa Ilzenes pagastā
- Heinrichshof Indriķa muiža, kas atradās valkas apriņķa Trapenes pagastā
- dekusorijs instruments cietā smadzeņu apvalka atbīdīšanai, galvaskausu trepanējot
- cibizotoms instruments lēcas apvalka atvēršanai kataraktas operācijā
- duktilometrs instruments pusšķidru materiālu (asfalta, sveķu) valkanuma noteikšanai
- atila Īss, divrindu pogu savienotājām auklām apšūts kamzolis; ungāru tautas apģērba un huzāru formas uzvalka daļa
- Strenču novads izveidots 2009. g., pastāvēja līdz 2021. g., ietvēra Jērcēnu un Plāņu pagastu, kā arī Strenču un Sedas pilsētu, robežojās ar valkas, Smiltenes, Beverīnas un Burtnieku novadu
- Johannishof Jāņa muiža, kas atradās valkas apriņķa Smiltenes pagastā
- Frauental Jaunā muiža, kas atradās valkas apriņķa Gaujienas pagastā
- Neuhof Jaunā muiža, kas atradās valkas apriņķa Lugažu pagastā
- Neuhof Jaunā muiža, kas atradās valkas apriņķa Zvārtavas pagastā
- Neu-Marienburg Jaunalūksnes muiža, kas atradās valkas apriņķa Alūksnes pagastā
- Hoefwellshof Jaunbilskas muiža (vācu "Neu-Bilsken", arī "Neu-Bilskenshof") , kas atradās valkas apriņķa Bilskas pagastā
- Neu-Bilskenshof Jaunbilskas muiža, kas atradās valkas apriņķa Bilskas pagastā
- Neu-Smilten Jaunsmiltenes muiža, kas atradās valkas apriņķa Blomes pagastā
- Karlsberg Jaunzeltiņu muiža, kas atradās valkas apriņķa Alūksnes pagastā
- Bebrupe Kaičupes labā krasta pieteka valkas novada Valkas pagastā
- Kalnemois Kalna muiža, kas atradās valkas apriņķa Kalncempju pagastā
- Kalnciema pagasts Kalnciema pagasts (Alūksnes apkārtnē) - pastāvēja valkas apriņķī līdz 1925. gadam, kad to pārdēvēja par Kalncempju pagastu, kas mūsdienās iekļauts Alūksnes novadā
- Kalndzirnavu Kalndzirnavu ezers - Zāģezers valkas pagastā
- Palteskalns kalns Sakalas augstienes Ērģemes paugurainē, valkas novada Kārķu pagastā, garums - \~1,6 km, platums - līdz 0,5 km, absolūtais augstums - 102,1 m vjl., relatīvais augstums - 5-20 m
- Engelhardshof Kāpostiņu muiža, kas atradās valkas apriņķa Valkas pagastā (tagad Igaunijas teritorijā)
- Alexanderhof Kārķu muiža, kas atradās tagadējā valkas novada Kārķu pagasta teritorijā
- hitonīts katra apvalka, piem., vēderplēves, iekaisums
- gutaperča Kaučukam līdzīga valkana masa - dažu tropu augu sacietējusī piensula
- Kaule Kaulu muiža, kas atradās valkas apriņķa Annas pagastā
- teslice kaut kas, kas uz leju slābs nokarājies (kabata, uzvalka stūris utt.)
- Keysen Keisen - Ķeižu muiža, kas atradās valkas apriņķa Jērcēnu pagastā
- klasiskais kostīms klasiska stila kostīms, kam pamatā ir tradicionālā vīriešu uzvalka līnijas un detaļu veidojums
- Klētene Klētenes ezers - atrodas valkas novada Zvārtavas pagastā, ietilpst Aumeisteru ezeru grupā, platība - 7,6 ha
- Klētenes Klēteres ezers - atrodas valkas novada Zvārtavas pagastā, platība - 7,6 ha
- lipēt kļūt biezi šķidram vai valkanam
- kokosšķiedra Koira - šķiedra, kas iegūta no auga "Cocos nucifera" augļu apvalka, izmanto arī kā tauvu materiālu
- Kokši Kokšu ezeri - Taču ezeri valkas novada Valkas pagasta dienvidu daļā
- Kolberģis Kolberģa pagasts - pastāvēja bijušajā valkas apriņķī līdz 1925. gadam, kad pārdēvēts par Bejas pagastu; teritorija mūsu dienās ietilpst Alūksnes novada Jaunalūksnes, neliela daļa - Mārkalnes pagastā
- ainavzinātne Kompleksā fizioģeogrāfija; fizioģeogrāfijas nozare, kurā pēta ģeogrāfiskos kompleksus kā Zemes ainavapvalka teritoriālās struktūras sastāvdaļas
- Schreibershof Korneta muiža, kas atradās valkas apriņķa Veclaicenes pagastā
- Korstenhof Korstes muiža, kas atradās valkas apriņķa Alūksnes pagastā
- Korwenhof Korvas muiža, kas atradās valkas apriņķa Karvas pagastā
- epitēka Kramaļģu šūnapvalka lielākā daļa, kas kā vāciņš uzvāzta hipotēkai
- hipotēka Kramaļģu šūnapvalka mazākā daļa, kam kā kārbiņas vāciņš uzvāzta epitēka
- vidzemnieki Kultūrvēsturiskā apgabala Vidzeme (Cēsu, Limbažu, Valmieras, valkas, Gulbenes rajonu, Rīgas, Ogres, Aizkraukles, Madonas, Alūksnes rajonu daļu) iedzīvotāji
- Keisen Ķeižu muiža, kas atradās valkas apriņķa Jērcēnu pagastā
- Kemmershof Ķemeres muiža, kas atradās valkas apriņķa Ēveles pagastā
- Kempen Ķempēnu muiža, kas atradās valkas apriņķa Ēveles pagastā
- Kenge Ķeņģu muiža, kas atradās valkas apriņķa Smiltenes pagastā
- gallijs Ķīmiskais elements - mīksts, valkans, sudrabaini balts metāls ar ļoti zemu kušanas temperatūru, atomnumurs - 31, atommasa - 62,73, zināmi 13 izotopi, nokuriem 2 ir stabili
- Linupīte Ķires kreisā krasta pieteka valkas novada Kārķu pagastā
- Akmene Ķires kreisā satekupe valkas novada Kārķu pagastā, garums - 9 km; Akmeņupe
- Acupīte Ķires labā krasta pieteka (senāk uzskatīta par Rūjas pieteku un Ķire par Acupītes pieteku), lielā posmā ir Valmieras un valkas novada robežupe, garums - 22 km, iztek no nelielā Piliča ezera Ērģemes paugurainē, augštecē līkums Igaunijā, kur saucas - Atse, arī Latvijas-Igaunijas robežupe, iztek caur Pukšezeru
- Šēlupīte Ķires labā satekupe valkas novada Kārķu pagastā; Šēlupe
- atsēnalošana Labības graudu virsmas mehāniska tīrīšana un daļēja graudu apvalka un dīglīša atdalīšana
- Wichmannshof Lāču muiža, kas atradās valkas tuvumā tagadējā Igaunijas teritorijā
- Oppekaln Laicienes muiža, kas atradās valkas apriņķa Veclaicenes pagastā
- sarmenīte lapu sūnu klases zaļsūnu apakšklases grimmiju dzimtas ģints ("Racomitrium"), lapu šūnas visā plātnē vai tikai pamatnē garas, taisnstūrainas, viscaur ar ļoti nevienādu apvalka uzbiezējumu, tādēļ izskatās robainas, \~80 sugu; Latvijā konstatētas 4 sugas
- Fianden Lāsberģes muiža, kas atradās valkas apriņķa Mārkalnes pagastā
- Latvijas rajoni Latvijas teritoriju 1990.-2009. g. iedalīja 26 rajonos: Aizkraukles, Alūksnes, Balvu, Bauskas, Cēsu, Daugavpils, Dobeles, Gulbenes, Jēkabpils, Jelgavas, Krāslavas, Kuldīgas, Liepājas, Limbažu, Ludzas, Madonas, Ogres, Preiļu, Rīgas, Rēzeknes, Saldus, Talsu, Tukuma, valkas, Valmieras, Ventspils
- totālā katarakta lēcas un apvalka pilnīgs apduļķojums
- Lēģerīšu Lēģerīšu atteka - Gaujas atteka valkas novada Zvārtavas pagastā, platība - 1,4 ha
- Leišu Leišu ezers - atrodas valkas novada Valkas pagastā, viens no Taču ezeriem, platība - 10,9 ha; Lapšu ezers; Lepšu ezers; Lubušs; Lubušu ezers
- Lubušs Leišu ezers valkas pagastā
- Lepšu ezers Leišu ezers valkas pagastā
- Lubušu ezers Leišu ezers valkas pagastā
- Lapšu ezers Leišu ezers valkas pagastā
- Lindenhof Liepājas muiža, kas atradās valkas apriņķa Pededzes pagastā
- episplenīts Liesas šķiedrainā apvalka iekaisums
- ķīmisko elementu periodiskais likums likums, pēc kura ķīmisko elementu atomu elektronu apvalka uz būves periodiskās izmaiņas nosaka ķīmisko elementu īpašību periodisku maiņu
- piķīgs lipīgs, valkans
- Lipskaln Lipškalna muiža, kas atradās valkas apriņķa Trikātas pagastā
- Blumbergshof Loberģu muiža, kas atradās valkas apriņķa Cirgaļu pagastā
- šķilties Lobīties (no sēklapvalka) - parasti par kastaņiem
- izlobīt Lobot izņemt (augli, kodolu no apvalka)
- artrosinovīts Locītavas sinoviālā apvalka iekaisums
- sinovektomija Locītavas sinoviālā apvalka izgriešana
- Lubbenhof Lubu muiža, kas atradās valkas apriņķa Trikātas pagastā
- Lude Lugažu muiža, kas atradās valkas apriņķa Lugažu pagastā
- Luhde Lugažu muiža, kas atradās valkas apriņķa Lugažu pagastā
- izlupināt Lupinot izņemt (piemēram, augli, kodolu no apvalka)
- Adsel-Luttershof Luturu muiža, kas atradās valkas apriņķa Zvārtavas pagastā
- Zāģezers Mākslīga ūdenskrātuve valkas novada Valkas pagastā, Pedeles ielejā, platība - 13,0 ha, garums - 1,4 km, platums - līdz 0,2 km, lielākais dziļums - 2,1 m; Zāģu ezers; Dzirnavu ezers; Kalndzirnavu ezers
- Mahlenhof Mālu muiža, kas atradās valkas apriņķa Sinoles pagastā
- Mahlup Mālupes muiža, kas atradās valkas apriņķa Mālupes pagastā
- Marienstein Māriņkalna muiža, kas atradās valkas apriņķa Ziemera pagastā
- frēzkultivators Mašīna augsnes pirmssējas apstrādei un dziļirdināšanai; sastāv no rāmja ar uzkāri, frēzveltņiem ar nažiem, pārvalka, aizmugurējām un priekšējām bultveida ķepām un balstriteņiem
- ablācija materiāla saārdīšanās (izgarošanas, kušanas vai ķīmiskās erozijas rezultātā) augstas temperatūras gāzes plūsmas u. c. iedarbībā; arī kosmiskā lidaparāta ārējā apvalka daļēja izkušana vai iztvaikošana berzes dēļ, tam nonākot atmosfēras zemākajos slāņos
- Pedele Mazās Emajegi kreisā krasta pieteka Igaunijā un Latvijā, valkas novada Valkas pagastā un pilsētā, garums - 31 km (Latvijā 16 km), kritums - 32 m, iztek no Katai ezera Igaunijā, pēc dažiem kilometriem nelielu posmu ir Latvijas un Igaunijas robežupe; Igaunijā saucas "Pedeli"
- Mehrhof Mēra muiža, kas atradās valkas apriņķa Mēra pagastā
- medulācija Mielīna apvalka veidošanās
- mieloģenēze Mielīna apvalka veidošanās ap aksonu
- ortomiksovīrusi Miksovīrusi, kas ierosina dzīvnieku elpošanas ceļu slimības; sastāv no RNS un lipīdus saturoša olbaltumvielu apvalka
- leptomeningioma Mīkstā smadzeņu apvalka audzējs
- sangīna Mīksts, brūngani sarkans zīmulis bez ārējā apvalka
- miofibrozīts Muskuļa ārējā saistaudu apvalka iekaisums
- miocēle Muskuļa trūce, muskuļaudu izvirzījums caur apvalka plīsumu
- oligodendrocīts Neiroglijas šūna ar nelielu skaitu izaugumu, kas aptver neirona ķermeni; šīs šūnas piedalās neironu vielmaiņā un nervšķiedru apvalka veidošanā
- ierakstīšanas aizsagbīdnis neliela atvere 3,5 collu disketes plastmasas apvalka stūrī, ko izmanto, lai aizsargātu disketi pret nejaušu informācijas ierakstīšanu, kas var radīt vajadzīgo datu zudumu. Ja atvere nav aizklāta ar bīdni, kas speciāli ierīkots disketes plastmasas apvalkā, diskete pret ierakstīšanu ir aizsargāta
- gāķens Neliels, īpaši apdarināts (apšūts, nostiprināts ar metāla gredzenu u. tml.) apaļš caurums buras, pārvalka vai cita auduma gabala malā, kas atkārtojas vienādos attālumos un kalpo nostiprināšanai
- nukleoze Nenormāla kodolu proliferācija, piem., muskuļšķiedru zemapvalka kodolu proliferācija pēc muskuļa traumas
- neirotecīts Nerva apvalka iekaisums
- demielinizācija Nervu vai nervu šķiedru mielīna apvalka iznīcināšana
- renipunktūra Nieres apvalka pār-duršana, piem., materiāla iegūšanai citoloģiskai diagnozei
- paranefrīts Nieres tauku apvalka iekaisums
- žakete no blīva auduma šūts apģērba gabals, kas sniedzas pāri jostasvietai vai līdz tai un kam priekšpusē ir aizdare ar pogām; šāda augšējā daļa vīriešu uzvalkam vai sieviešu kostīmam
- Valkas novads nodibināts 2009. g. kā daāla no bijušā valkas rajona, 2021. g. administratīvi teritoriālajā reformā palicis bez izmaiņām, ietver Ērģemes, Kārķu, Valkas, Vijciema un Zvārtavas pagastu, robežojas ar Sniltenes un Valmieras novadu, kā arī ar Igauniju
- Smiltenes novads nodibināts 2009. g., sākotnēji ietvēra Smiltenes pilsētu un Bilskas, Blomes, Brantu, Grundzāles, Launkalnes, Smiltenes un Variņu pagastus, 2021. g. reformā pievienots Apes, Drustu, Gaujienas, Raunas, Trapenes un Virešu pagasts, robežojas ar Alūksnes, Gulbenes, Cēsu, Valmieras un valkas novadu, kā arī ar Igauniju
- Valmieras novads nodibināts 2021. g., ietver Mazsalacas, Rūjienas, Sedas, Strenču un Valmieras pilsētu, kā arī Bērzaines, Brenguļu, Burtnieku, Dikļu, Ēveles, Ipiķu, Jeru, Jērcēnu, Kauguru, Kocēnu, Ķoņu, Lodes, Matīšu, Mazsalacas, Naukšēnu, Plāņu, Ramatas, Rencēnu, Sēļu, Skaņklanes, Trikātas, Vaidavas, Valmieras, Vecates, Vilpulkas un Zilākalna pagastu, robežojas ar valkas, Smiltenes, Cēsu un Limbažu novadu, kā arī ar Igauniju
- novelka Novalka
- novilkas Novalka (2)
- dranskas Novalkāti apģērba gabali; novalkas
- celuloze ogļhidrāts (C~6~H~10~O~5~)~n~ jeb (C~6~H~7~O~2~(OH)~3~)~n~, lielmolekulāra dabas viela, kas veidojas fotosintēzes procesā, augu šūnapvalka galvenā sastāvdaļa
- tekoluteocīts Olnīcu folikulu saistaudapvalka šūna
- miosalpingīts Olvada muskuļapvalka iekaisums
- Homeln Omuļu muiža, kas atradās valkas apriņķa Omuļu pagastā
- lignīns Organiska viela, kas ietilpst augu šūnapvalka sastāvā
- Ohselshof Ozolu muiža, kas atradās valkas apriņķa Pededzes pagastā
- Aumeisteru pagasts pagasts bijušajā valkas apriņķī, 1925. g. pārdēvēts par Cirgaļu pagastu; teritorija mūsu dienās ietilpst Zvārtavas, Grundzāles un Bilskas pagastā
- Valkas pagasta teritorija pagasts dibināts 1909. gadā atdalot tā teritoriju no toreizējā Lugažu pagasta un šādā 4910 ha platībā pastāvēja līdz 1949. g., atjaunojot pagastus 1990. g. valkas pagasta teritorija izveidojusies 27984 ha platībā, pievienojot gandrīz visu pirmskara Lugažu pagasta teritoriju
- Grundzāles pagasts pagasts Smiltenes novada ziemeļaustrumu daļā, robežojas ar Palsmanes un Bilskas pagastu, kā arī ar valkas un Apes novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Grundsahl, krieviski — Grundzaļskaja
- Bilskas pagasts pagasts Smiltenes novada ziemeļu daļā, robežojas ar Grundzāles, Palsmanes, Launkalnes un Smiltenes pagastu, kā arī ar Strenču un valkas novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Bilskenshof, krieviski — Biļskenskaja
- Gaujienas pagasts pagasts Smiltenes novadā, robežojas ar Trapenes, Virešu un Grundzāles pagastu un valkas novadu, kā arī ar Igauniju; bijušie nosaukumi: Pilsgaujienas pagasts, vāciski — Schloss-Adsel, krieviski — Adzeļskaja
- Valkas pagasts pagasts tāda paša nosaukuma novadā, aptver valkas pilsētu no trim pusēm, robežojas ar Zvārtavas, Vijciema un Ērģemes pagastu, kā arī ar Strenču novadu un Igauniju; bijušie nosaukumi: vāciski — Walksche, krieviski — Valkskaja
- Zvārtavas pagasts pagasts valkas novadā ar administratīvo centru Stepos, robežojas ar Vijciema un Valkas pagastu, kā arī ar Smiltenes novadu un Igauniju; bijušie nosaukumi: vāciski — Adsel-Schwarzhof, krieviski — Svartskaja
- Kārķu pagasts pagasts valkas novada rietumu daļā, robežojas ar Ērģemes pagastu, kā arī ar Valmieras novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Karkell, krieviski — Karkeļskaja
- Ērģemes pagasts pagasts valkas novadā, robežojas ar Valkas un Kārķu pagastu, kā arī ar Valmieras novadu un Igauniju; bijušie nosaukumi: vāciski — Ermeshoft, krieviski — Ermesskaja
- Vijciema pagasts pagasts valkas novadā, robežojas ar Valkas un Zvārtavas pagastu, kā arī ar Smiltenes un Valmieras novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Wiezenhof, krieviski — Vijcemskaja
- Ēveles pagasts pagasts Valmieras novadā (2009.-2021. g. Burtneiku novadā, 1950.-2009. g. valkas rajonā), robežojas ar Jērcēnu un Rencēnu pagastu, kā arī ar Valkas novadu (1992. g. pagasts atjaunots pirmskara robežās); bijušie nosaukumi: vāciski Alt-Wohlfahrt, krieviski — Eveļskaja
- Jērcēnu pagasts pagasts Valmieras novadā, robežojas ar Plāņu, Trikātas, Valmieras un Ēveles pagastu, ar Strenču un Sedas pilsētu, kā arī ar valkas novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Neu-Wohlfahrt, krieviski — Jercenskaja
- Naukšēnu pagasts pagasts Valmieras novadā, robežojas ar Rencēnu, Jeru un Ķoņu pagastu, kā arī ar valkas novadu un Igauniju; bijušie nosaukumi: vāciski — Naukschen, krieviski — Naukšenskaja
- Plāņu pagasts pagasts Valmieras novadā, robežojas ar Strenču un Sedas pilsētām, Trikātas un Jērcēnu pagastu, kā arī ar valkas un Smiltenes novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Planhof, krieviski — Planskaja
- Palzmar Palsmanes muiža, kas atradās valkas apriņķa Palsmanes pagastā
- Papenhof Pāpiņa muiža, kas atradās valkas apriņķa Bilskas pagastā
- Cēsu apriņķis pastāvēja 1566.-1949. g., ietvēra (1935. g.) Baižkalna, Cēsu, Cirstu, Drabešu, Drustu, Druvienas, Dzērbenes, Ērgļu, Gatartas, Jaunpiebalgas, Jaunraunas, Jumurdas, Kārļu, Kosas, Kūduma, Launkalnes, Lenču, Lielstraupes, Liepas, Līvu, Lizuma, Mārsnēnu, Mazstraupes, Ogres, Priekuļu, Raiskuma, Rāmuļu, Rankas, Raunas, Rozulas, Sērmūkšu, Skujenes, Stalbes, Taurenes, Vaives, Vecpiebalgas, Veļķu un Veselavas pagastu, robežojās ar Valmieras, valkas, Madonas un Rīgas apriņķi
- Valmieras apriņķis pastāvēja 1785.-1949. g., ietvēra (1935. g.) Ainažu, Alojas, Augstrozes, Bauņu, Braslavas, Brenguļu, Burtnieku, Dauguļu, Dikļu, Duntes, Idus, Ipiķu, Jaunburtnieku, Jaunvāles, Jeru, Katvaru, Kauguru, Kokmuižas, Koņu, Ķieģeļu, Lādes, Liepupes, Limbažu, Lodes, Mazsalacas, Mujānu, Nabes, Naukšēnu, Ozolu, Pāles, Pociema, Puikules, Rencēnu, Rozēnu, Rūjienas, Salacas, Sēļu, Skaņkalnes, Stienes, Svētciema, Ternejas, Tūjas, Umurgas, Vaidavas, Vainižu, Valmieras, Vecates, Viļķenes, Vilzēnu un Vitrupes pagastu, robežojās ar valkas, Cēsu un Rīgas apriņķi, kā arī ar Rīgas jūras līci un Igauniju
- Valkas apriņķis pastāvēja 1785.-1949. g., ietvēra (1935. g.) Alsviķa, Alūksnes, Annas, Bejas, Bilskas, Blomes, Cirgaļu, Dūres, Ērģemes, Ēveles, Gaujienas, Grundzāles, Ilzenes, Jaunlaicenes, Jaunroxes, Jērcēnu, Kalncempju, Kārķu, Karvas, Lejasciema, Lugažu, Mālupes, Mārkalnes, Mēra, Omuļu, Palsmanes, Pededzes, Plāņu, Rauzas, Sinoles, Smiltenes, Trapenes, Trikātas, valkas, Veclaicenes, Vijciema, Zeltiņu, Ziemera un Zvārtavas pagastu, robežojās ar Abrenes (Jaunlatgales), Madonas, Cēsu un Valmieras apriņķi, kā arī ar Igauniju
- Madonas apriņķis pastāvēja 1924.-1949. g., ietvēra (1935. g.) Adulienas, Beļavas, Bērzaunes, Cesvaines, Dzelzavas, Galgauskas, Grašu, Grostonas, Iršu, Jaungulbenes, Kalsnavas, Kārzdabas, Kraukļu, Kusas, Lazdonas, Ļaudonas, Liepkalnes, Liezeres, Litenes, Lubānas, Lubejas, Mārcienas, Mēdzūlas, Meirānu, Mētrienas, Odzienas, Oļu, Patkules, Pērses, Praulienas, Saikavas, Sarkaņu, Sausnējas, Sāvienas, Stāmerienas, Tirzas, Vecgulbenes, Vējavas, Vestienas, Viesienas, Vietalvas un Virānes pagastu, robežojās ar valkas, Abrenes, Rēzeknes, Daugavpils, Rīgas un Cēsu apriņķi
- Abrenes apriņķis pastāvēja 1938.-1944. g., ietvēra Augšpils, Baltinavas, Balvu, Bērzpils, Gauru, Kacēnu, Liepnas, Linavas, Purvmalas, Rugāju, Šķilbēnu, Tilžas un Viļakas pagastu, robežojās ar Ludzas, Rēzeknes, Madonas un valkas apriņķi, kā arī ar Igauniju un Krieviju
- Apes rajons pastāvēja 1950.-1957. g., ietvēra Apes pilsētu, Gaujienas, Apes, Trapenes un Virešu pagastu, robežojās ar Alūksnes, Gulbenes, Smiltenes un valkas novadu, kā arī ar Igauniju
- Alūksnes rajons pastāvēja 1950.-2009. g., ietvēra (1995. g.) Alūksnes pilsētu, Alsviķu, Annas, Apes, Gaujienas, Ilzenes, Jaunalūksnes, Jaunannas, Jaunlaicenes, Kalncempju, Liepnas, Malienas, Mālupes, Mārkalnes, Pededzes, Trapenes, Veclaicenes, Virešu, Zeltiņu un Ziemera pagastu, robežojās ar Balvu, Gulbenes un valkas rajonu, kā arī ar Igauniju un Krieviju
- Cēsu rajons pastāvēja 1950.-2009. g., ietvēra (1995. g.) Amatas, Drabešu, Drustu, Dzērbenes, Inešu, Jaunpiebalgas, Kaives, Liepas, Līgatnes, Mārsnēnu, Nītaures, Priekuļu, Raiskuma, Raunas, Skujenes, Stalbes, Straupes, Taurenes, Vaives, Vecpiebalgas, Veselavas, Zaubes un Zosēnu pagastu, robežojās ar Valmieras, valkas, Gulbenes, Madonas, Ogres, Rīgas un Limbažu rajonu
- Valmieras rajons pastāvēja 1950.-2009. g., ietvēra (1995. g.) Rūjienas pilsētu, Mazsalacas pilsētu ar lauku teritoriju, Bērzaines, Brenguļu, Burtnieku, Dikļu, Ipiķu, Jeru, Kauguru, Kocēnu, Ķoņu, Lodes, Matīšu, Naukšēnu, Ramatas, Rencēnu, Sēļu, Skaņkalnes, Vaidavas, Valmieras, Vecates, Vilpulkas un Zilākalna pagastu, robežojās ar valkas, Cēsu un Limbažu rajonu, kā arī ar Igauniju
- Valkas rajons pastāvēja 1950.-2009. g., ietvēra (1995. g.) valkas, Sedas, Smiltenes un Strenču pilsētu, Bilskas, Blomes, Brantu, Ērģemes, Ēveles, Grundzāles, Jērcēnu, Kārķu, Launkalnes, Palsmanes, Plāņu, Smiltenes, Trikātas, Valkas, Variņu, Vijciema un Zvārtavas pagastu, robežojās ar Alūksnes, Gulbenes, Cēsu un Valmieras rajonu, kā arī ar Igauniju
- Gulbenes rajons pastāvēja 1950.-2009. g., ietvēra Gulbenes pilsētu, Beļavas, Daukstu, Druvienas, Galgauskas, Jaungulbenes, Lejasciema, Līgo, Litenes, Lizuma, Rankas, Stāmerienas, Stradu un Tirzas pagastu, robežojas ar Alūksnes, Balvu, Madonas, Cēsu un valkas rajonu
- Apes novads pastāvēja 2009.-2021. g. Vidzemes ziemeļaustrumu daļā, ietvēra Apes pilsētu, Gaujienas, Apes, Trapenes un Virešu pagastu, robežojās ar Alūksnes, Gulbenes, Smiltenes un valkas novadu, kā arī ar Igauniju
- Nigras pagasts pastāvēja bijušajā valkas apriņķī 1925.-1928. g., līdz 1925. g. un pēc 1928. g. saucās Blomes pagasts, no 2009. g. Smiltenes novadā
- Birzuļu pagasts pastāvēja bijušajā valkas apriņķī 1939.-1949. g.; teritorija mūsu dienās ietilpst Smiltenes novada Bilskas, Palsmanes un Grundzāles pagastā
- Lejas pagasts pastāvēja bijušajā valkas apriņķī līdz 1925. gadam, kad pārdēvēts par Lejasciema pagastu; teritorija mūsu dienās ietilpst Gulbenes novada Lejasciema pagastā
- Pedeles pagasts pastāvēja bijušajā valkas apriņķī līdz 1925. gadam, kad tas pārdēvēts par Lugažu pagastu; teritorija mūsu dienās ietilpst Valkas novada Valkas un Ērģemes pagastā
- Rauzas pagasts pastāvēja bijušajā valkas apriņķī līdz 1939. gadam, kad apvienots ar Mēra pagastu un izveidots Birzuļu pagasts; teritorija mūsu dienās ietilpst Smiltenes novada Palsmanes pagastā
- Mēra pagasts pastāvēja bijušajā valkas apriņķī līdz 1939. gadam, kad apvienots ar Rauzas pagastu un izveidots Birzuļu pagasts; teritorija mūsu dienās ietilpst Smiltenes novada Bilskas, Grundzāles un Palsmanes pagastā
- Alūksnes pagasts pastāvēja bijušajā valkas apriņķī līdz 1949. gadam, pēc 1990. g. teritorija ietilpst Alsviķu, Jaunalūksnes un Ziemeru pagastā, neliela daļa - Alūksnes pilsētā
- Bejas pagasts pastāvēja bijušajā valkas apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst Alūksnes novada Jaunalūksnes pagastā un neliela daļa — Mārkalnes pagastā
- Dūres pagasts pastāvēja bijušajā valkas apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst gk. Gulbenes novada Lejasciema pagastā, bet neliela daļa Smiltenes novada Trapenes un Virešu pagastā
- Sinoles pagasts pastāvēja bijušajā valkas apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst Gulbenes novada Lejasciema un Lizuma pagastā
- Jaunrozes pagasts pastāvēja bijušajā valkas apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst Smiltenes novada Apes pagastā
- Omuļu pagasts pastāvēja bijušajā valkas apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst Valkas novada Ērģemes pagastā, neliela daļa — Valmieras novada Naukšēnu pagastā
- Lugažu pagasts pastāvēja bijušajā valkas apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst Valkas novada Valkas un Ērģemes pagastā
- Cirgaļu pagasts pastāvēja bijušajā valkas apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst Zvārtavas, Grundzāles un Bilskas pagastā
- Jaunlatgales apriņķis pastāvēja no 1925. g. līdz 1938. g., kad pārdēvēts par Abrenes apriņķi, ietvēra (1935. g.) Augšpils, Baltinavas, Balvu, Bērzpils, Gauru, Kacēnu, Liepnas, Linavas, Purvmalas, Rugāju, Šķilbēnu, Tilžas un Viļakas pagastu, robežojās ar Ludzas, Rēzeknes, Madonas un valkas apriņķi, kā arī ar Igauniju un Krieviju
- stingt Pazeminoties temperatūrai, arī iztvaikojot kādām sastāvdaļām, kļūt cietam, arī valkanam, želejveidīgam
- sastingt Pazeminoties temperatūrai, arī iztvaikojot kādām sastāvdaļām, kļūt, parasti pilnīgi, cietam, arī valkanam, želejveidīgam; arī sasalt (1)
- Ragīšupīte Pedeles kreisā krasta pieteka valkas novadā
- Rīzupe Pedeles kreisā krasta pieteka valkas novada Valkas pagastā, augštece Igaunijā; Rizupe
- Peddeln Pedeles muiža, kas atradās valkas apriņķa Lugažu pagastā
- sinceloms Periviscerālie ķermeņa dobumi kā vienota struktūra; pie tiem pieder pleiras, perikarda un vēderplēves dobums, kā arī sēklinieka makstapvalka dobums
- Friedrichshof Pidriķa muiža, kas atradās valkas apriņķa Valkas pagastā
- Smiltene pilsēta Latvijā, Vidzemē, novada centrs no 2009. g. (1960.-2009. valkas rajonā, 1950.-1959. rajona centrs, 1785.-1949. g. Valkas apriņķī) 132 km no Rīgas, 44 km no Valkas un 31 km no Valmieras, pilsētas tiesības kopš 1920. g., vēstures avotos 1427. g. pirmo reizi minēts, ka pie pils (kas uzcelta 1359. g.) pastāv amatnieku un tirgotāju apmetne
- Ape pilsēta Latvijā, Vidzemes ziemeļaustrumu daļā 174 km no Rīgas, Smiltenes novada austrumos, (2009.-2021. g. novada centrs, 1957.-2009. g. Alūksnes rajonā, 1950.-1956. g. rajona centrs, 1785.-1949. valkas apriņķī), pilsētas tiesības kopš 1928. gada, miesta - no 1921. g., pilsēta izveidojusies uz muižas zemes, ko Livonijas ordeņa mestrs 1420. gadā izlēņoja G. G. Hopem (no viņa vārda cēlies muižas un miesta nosaukums)
- Strenči pilsēta Latvijā, Vidzemes ziemeļu daļā, Gaujas labajā krastā, Valmieras novadā (2009.-2021. g. novada centrs, 1950.-2008. g. valkas rajonā, līdz 1949. g. Valkas apriņķī) 126 km no Rīgas un 29 km no Valkas, pilsētas tiesības kopš 1928. g., miesta tiesības no 1895. g., kā nozīmīga apdzīvota vieta sāka veidoties 1889. g. sakarā ar dzelzceļa izbūvi un tilta uzcelšanu pār Gauju
- Seda pilsēta Latvijā, Vidzemes ziemeļu daļā, Valmieras novadā (2009.-2021. g. Strenču novadā, 1950.-2008. g. valkas rajonā) 132 km no Rīgas un 30 km no Valkas, pilsētas tiesības kopš 1991. g., pilsētciemats no 1971. g., strādnieku ciemata tiesības no 1954. g., kas sāka attīstīties 1952. g. līdz ar kūdras fabrikas būvi
- Alūksne pilsēta Latvijas ziemeļaustrumos, novada centrs no 2009. gada (1950.-2009. - rajona centrs, 1783.-1949. - valkas apriņķī) 200 km no Rīgas, pilsētas tiesības kopš 1920. gada, Pleskavas 2. hronikā pirmo reizi minēta 1285. gadā
- Neringa pilsēta Lietuvā (_Neringa_), Klaipēdas apriņķī, pašvaldības administratīvais centrs, aizņem Kuršu kāpas \~50 km garumā, 2720 iedzīvotāju (2013. g.), pilsētas tiesības kopš 1961. g., izveidota no kūrortu un zvejnieku ciematiem (Jodkrante, Pervalka, Preilla, Nida - administratīvais centrs)
- Ērģemes pilskalns pilskalns valkas novada Ērģemē, Rikandas krastā, augstums — \~15 m, plakums — 100 x 25 m, datējums nav zināms, stipri postīts ar rakumiem
- Vijciema Celītkalns pilskalns valkas novada Vijciema pagastā, ir paugurs, kas paceļas 22 m virs Vijas mitrās ielejas, ziemeļu un dienvidu pusē stāvas nogāzes, rietumu pusē nocietināts ar valni un grāvi, kultūrslānis nav konstatēts, datējums nav zināms, saistāms ar 1224. g. Tālavas dalīšanas līgumā minēto ciemu pie Vijas ("villa apud Viwam fluvium")
- Veckurpnieku pilskalns pilskalns valkas novada Zvārtavas pagastā, tas ir šaura, stāva paugura augstākā daļa (augstums - 12-14 m), kas no pārējā paugura norobežota ar \~5 m dziļu pāržmaugu un \~1 m dziļu grāvi, veikti nelieli mākslīgi pārveidojumi, kultūrslānis nav konstatēts un datējums nav zināms; Krautavu kalns
- Dižvalks Plančvalka labā krasta pieteka Talsu novada Rojas pagastā, augštece Lubes pagastā
- plīvurapvalks Plāns, caurspīdīgs smadzeņu apvalks, kas nesatur asinsvadus, atrodas zem smadzeņu cietā apvalka un apņem smadzenes, neieejot to rievās un bedrītēs; tīklainais apvalks
- Planhof Plāņu muiža, kas atradās valkas apriņķa Plāņu pagastā
- uveoplastika Plastiska acābola asinsvadu apvalka operācija
- makadamiju rieksti proteju dzimtas mūžzaļa koka augļa sēklas, kuras lieto pārtikā un kuras cietā apvalka dēļ tiek dēvētas par riekstiem
- plazmoptīze Protoplazmas izplūšana no šūnas, pārplīstot šūnapvalkam
- gimnoplasts Protoplazmas masa bez norobežojoša apvalka; gimnocīts
- Pubbul Pubuļu muiža, kas atradās valkas apriņķa Cirgaļu pagastā
- zemeszvaigzne pūpēžu klases dzimta ("Geastraceae"), sēne, kuras augļķermeņa apvalka ārējā daļa saplaisā un atliecas, izveidojot zvaigžņveida figūru, >50 sugu, Latvijā konstatētas 2 ģintis, 10 sugu
- Hochberg Putras muiža, kas atradās valkas apriņķa Cirgaļu pagastā
Atrasts piemēros (6):
- atpazīšana Agrāk šuvju kvalitāte bija galvenā dārga uzvalka atpazīšanas pazīme.
- elektrisks Ir uzcelta elektriskā stacija, ērta un gaiša slimnīca, kura noderēs tāpat valkai, kā tuvākai apkārtnei.
- dibens Kreisajā pusē, visu laiku kratīdams cigareti, steidzās pavisam jauns puisis, ģērbies Reebok firmas blūzē ar kapuci, platās reiveru biksēs, kuru dibens gandrīz vai vilkās pa asfaltu, bet labajā pusē, mazliet atpalikdami, sarunājās divi vīrieši, ģērbušies kā tipiski vidusslāņa birokrāti — lēts, pelēks lietusmētelis, tam no apakšas lien laukā uzvalka bikses, melnas kurpes, kaklasaite.
- drupata Reiz viņa manā priekšā lēni ēda vārītu olu un vēroja, kā dzeltas un baltas drupatas krīt uz zilā virsvalka.
- putraimdesa Šogad valkas novadā varēs apgūt ne tikai aušanas prasmes, bet pat gatavot īstas putraimdesas.
- noslēpt Vecais tiešām neizskatījās diez ko labi saglabājies, nātnās uzvalka bikses bija izdilušas un nespēja noslēpt ceļgalu stūraino kaulainumu.
valka citās vārdnīcās:
Neatradi meklēto? Iesaki vārdu!
Aicinām Tēzaura lietotājus iesaistīties Tēzaura papildināšanā – iesakiet vārdu, ko latviešu valodā lieto, bet kas līdz šim nav iekļauts Tēzaurā! Norādiet vārdu, tā nozīmes skaidrojumu un lietojuma piemēru.
Varat ieteikt arī jaunas nozīmes vārdiem, kuri Tēzaurā jau ir, un teicienus.
Tēzaura komanda izskatīs ieteikumu, pārbaudīs tā atbilstību Tēzaura vadlīnijām, precizēs informāciju, un jaunais šķirklis būs apskatāms jau kādā no nākamajiem vārdnīcas laidieniem.
Saziņa jautājumiem un ierosinājumiem: iesaki@tezaurs.lv