Paplašinātā meklēšana
Meklējam vētīt.
Atrasts vārdos (27):
Atrasts vārdu savienojumos (3):
Atrasts skaidrojumos (107):
- inaugurēt (Svinīgi) iesvētīt amatā.
- asperages Altāra un dievlūdzēju apslacīšana ar svētīto ūdeni mises laikā.
- svēpēšana Apkūpināšana ar svētītām, dzidinošām zālītēm, pīlādža lapām, kadiķa zariem u. c.
- svēpināšana Apkūpināšana ar svētītām, dziedinošām zālītēm, pīlādža lapām, kadiķa zariem u. c.
- apgausināt Aplaimot, svētīt.
- aspersija Apslacināšana ar svētītu ūdeni.
- iesvaidīt Apslakot vai ieziežot ar smaržīgu eļļu, iesvētīt.
- niekāt Ar īpašu rīku, parasti ar vienkoča trauku, atšķirt graudus no sēnalām, vētīt graudus.
- nosvētīt Ar reliģisku rituālu padarīt (ko) svētu, piešķirt (kam) svētību (pēc ticīgo priekšstatiem); apsvētīt.
- mācītājs Baznīcā iesvētīta persona ar teoloģisko izglītību, kuram ir tiesības patstāvīgi noturēt dievkalpojumu.
- bērnīdze Bērniem bagātā, bērniem svētītā.
- Brans Brans Svētītais - milzu auguma karotājs, Līra dēls, Manavidana un Branvenas brālis.
- neofīts Cilvēks, kas ir tikko kristīts un uzņemts draudzē, tikko iesvētīts garīdznieku kārtā vai par mūku.
- svētīšana Darbība, process --> svētīt.
- Viļakas kapuciešu ordeņa klosteris darbojās Viļakā, Klostera ielā 1, dibināts 1936. g., ēka sākta celt 1936. g., pabeigta un iesvētīta 1940. g.; klosteris slēgts 1945. g.; klostera dārzā apbedīts kapuciešu tēvs Filips (N. Turks).
- gausīt Darīt bagātīgu, pietiekamu, svētīt.
- Bhaga Debesu dievs vēdiskajā mitoloģijā, viens no dievietes Aditi dēliem - laimes dievs, dāvanu dalītājs, bagātību īpašnieks, upuru svētītājs un saules vedējs, saules dieva Savitara pavadonis, viņa labvēlību mēdza izlūgties kāzu ceremonijas laikā.
- margarīts Grieķu baznīcā trauks, kur glabā svētītu dievmaizi.
- konfirmēt Iesvētīt.
- konsekrēt Iesvētīt.
- konserants Iesvētītājs.
- misti Iesvētītie, kas piedalījās seno grieķu mistērijās, un nedrīkstēja izpaust citiem mistēriju noslēpumus.
- priesteris Iesvētīts garīdznieks kristietībā (parasti katoļu, pareizticīgo, anglikāņu baznīcā), kas izpilda un vada reliģiskos rituālus.
- garīdznieks Iesvētīts reliģiskā kulta kalpotājs; arī mācītājs.
- garīdzniecība iesvētītu reliģiskā kulta kalpotāju kopums vai sociālā kārta.
- izsarvēties Ilgāku laiku, daudz vētīt (labību) ar sietu.
- atsaarpavāties Ilgāku laiku, daudz vētīt, parasti līdz nogurumam.
- dipa Indusu rituālā lampiņa, ko piepilda ar iesvētītu sezama eļļu.
- kulsms Izkulta, nevētīta labība; izkultie salmi.
- izsarvot Izsijāt, izvētīt.
- izsarvēt Izvētīt (labību) ar sietu - sarvi.
- pievētīt Izvētīt (piemēram, graudus) tādā daudzumā, ka (tie) piepilda (ko).
- apvētīt Izvētīt (vējā iztīrīt) visu daudzumu.
- izniekāt Izvētīt ar trauku, parasti ar muldu.
- izārpavāt Izvētīt ar vētījamo mašīnu.
- izvērtīt Izvētīt.
- vērsma Izvētīto graudu kaudze.
- mācībasbērni Jaunieši, kas gatavojas iesvētīties.
- jaunaismeita Jauniete, kas iesvētās, gatavojas iesvētīties vai ir nesen iesvētīta; jaunāmeita.
- jaunāmeita Jauniete, kas iesvētās, gatavojas iesvētīties vai ir nesen iesvētīta.
- mācībasmeita Jauniete, kas iet mācībā, gatavojas iesvētīties; jauniete, kas iesvētās.
- mācībaspuisis Jaunietis, kas gatavojas iesvētīties.
- jaunaispuisis Jaunietis, kas iesvētās, gatavojas iesvētīties vai ir nesen iesvētīts.
- ieērpēt Kādu daudzumu izvētīt, izsijāt ar ērpi.
- primicija Katoļu baznīcā pirmais dievkalpojums, ko jauniesvētīts mācītājs tur patstāvīgi pēc sava ordinācijas dievkalpojuma.
- sanctissimum Katoļu baznīcā: iesvētīta (konsekrēta) hostija (dievmaize).
- Līrs Ķeltu mitoloģijā - dzimtas galva ar dievišķu izcelsmi, galvenais tēls otrajā "Mabinogiona" teikā, Branvenas, Brana Svētītā un Manavidana tēvs.
- beatus Laimīgs, svētīts, svētlaimīgs.
- kričināt Lēnām vētīt ar kretuli.
- eucharistija Lūgšana, ko senā kristīgā baznīcā teica, iesvētījot vakarēdiena elementus; pati iesvētītā dievmaize; vakarēdiena svinēšana.
- nazīrieši Ļaužu grupa Izraēlā, kuri bija devuši īpašu atturības solījumu un īpaši iesvētīti kalpošanai Dievam.
- čakra Mistisks iesvētīto tantristu loks, kas veido "dievišķu" savienību, rituāli tādā lokā tiek uzskatīti par sevišķi iedarbīgiem.
- atsvēte Nākamā (retāk aiznākamā) svētdiena pēc svētkiem, kas tiek svētīta; neliela (nesen pagājušu svētku) svinēšana.
- eiloģija Neiesvētīta Svētā vakarēdiena maize.
- denčis Neiesvētīts jauneklis (zēns).
- zvoļģis Neiesvētīts jauneklis.
- pavētīt Neilgu laiku, mazliet vētīt.
- aspersorijs neliela slotiņa, ko Romas katoļu baznīcas dievkalpojumu liturģijā lieto ticīgo apslacīšanai ar svētīto ūdeni; aspergils.
- aspergils Neliela slotiņa, ko Romas katoļu baznīcas dievkalpojumu liturģijā lieto ticīgo apslacīšanai ar svētīto ūdeni; aspersorijs.
- piesvētīt Nosvētīt (ko) pietiekami, daudz.
- atsvētīt Nosvētīt.
- pārsvētīt Nosvētīt.
- daarpavāt Pabeigt vētīt (kā) daļu.
- āgiasma Pareizticīgajiem kristiešiem - pirms svētkiem, ko parasti svin 6. (19.) janvārī, pieminot Jēzus kristīšanu, iesvētīts ūdens.
- pārvērtīt Pārvētīt.
- pavišķēt Pašķirot, pavētīt (graudus), sviežot ar liekšķeri - višku; paviškāt.
- paviškāt Pašķirot, pavētīt (graudus), sviežot ar liekšķeri - višku.
- eiharistija Pateicības lūgsna kristiešu sv. vakarēdiena elements (maizes, vīna) apsvētīšanā; apsvētītā dievmaize un vīns; pats dievgalda sakraments.
- paniekāt Pavētīt ar muldu.
- pavērtīt Pavētīt.
- apvētīt Pavirši vētīt.
- duga Pelavas, netīrumi no nevētītiem un nesijātiem graudiem.
- aspersorijs Pie ieejas baznīcā novietots trauks svētītā ūdens uzglabāšanai.
- pieārpavāt Pievētīt (pietiekami daudz).
- Doma ērģeles pirmās ziņas par Rīgas Doma ērģelniekiem ir no 1541. g., bet nelielās ērģeles gāja bojā 1547. g. pilsētas ugunsgrēkā; 1601. g. iebūvētas jaunas (3 manuāļi, 42 reģistri), kuras kalpoja līdz 19. gs. beigām; 1884. g. tika iesvētītas tobrīd pasaulē lielākās ērģeles ar 4 manuāļiem, 124 reģistriem, 6768 stabulēm.
- ezoteriķi Pitagoriešu apvienības biedri, kuri iesvētīti un iepazīstināti ar visiem noslēpumiem un ir pilntiesīgi adepti.
- eksoteriķi Pitagoriešu apvienības biedri, kuri vēl nav iesvētīti visos noslēpumos, bet šīs pakāpes iegūšanai parasti vajadzēja izturēt klusēšanas pārbaudi, kas varēja ilgt no diviem līdz pieciem gadiem.
- akusmatiķi Pitagoriešu kopienu biedri, kas vēl nav pilnīgi iepazinušies un iesvētīti pitagorisma noslēpumos, tādi paši kā klosteru noviči.
- kalada Plāna svētīta dievmaizīte, ko pēc katoļu tradīcijas cep Ziemassvētkos.
- euloģija Priestera svētība pār draudzi, arī tik daudz kā euharistija; vēl neiesvētīta maize.
- daršana Rituāls hinduismā un budismā slepenu zināšanu saņemšanai no apskaidrota, iesvētīta gudrā.
- epopts Sengrieķu iesvētītais, kurš izturējis iepriekšējo pārbaudījumu ciklu un apguvis dažādu mistēriju noslēpumainās zināšanas.
- kantars Seno kristīgo baziliku ātrijos novietotā šķīstīšanas aka ar svētītu ūdeni.
- šarvēt Sijāt, vētīt, šķirot.
- krejot Sijāt, vētīt.
- mistērija Slepena reliģiska ceremonija (sengrieķiem, senajām Austrumu tautām), kurā piedalījās tikai ar īpašu rituālu iesvētītie.
- nolaimāt Svētīt, aplaimot.
- svētot Svētīt.
- vakarēdiens Svētīta maize un vīns, kas simbolizē Jēzus Kristus miesu un asinis; arī attiecīgais sakraments; dievgalds (1).
- svētūdens Svētītais ūdens.
- viškāt Šķirot (graudus), tīrīt, vētīt, sviežot ar liekšķeri, višku 1(1).
- iesvētīties Tikt iesvētītam (1), būt par iesvētāmo.
- izaarpavāties Tikt izvētītam ar vētījamo mašīnu.
- nosasvētīties Tikt nosvētītam.
- arpavāties Tikt vētītam ar vētījamo mašīnu.
- stupa Trauks ar ūdeni pie ieejas Romas katoļu baznīcā; tajā atrodas svētītais ūdens, kurā ticīgie, ienākot baznīcā, iemērc pirkstus un apzīmē sevi ar krusta zīmi.
- dakiņas Vadžrajānas tantriskajā praksē par dakiņu sauc sievieti lamu, kas iesvētīta par vangu.
- bagaslavēt Vēlēt (labu); vēlēt (laimi); svētīt.
- pārvētīt Vētīt (ko) visu, viscaur; vētīt (ko) vēlreiz, no jauna.
- izaarpavāties Vētīt un pabeigt vētīt (ar vētījamo mašīnu).
- izvētīt Vētīt un pabeigt vētīt.
- novētīt Vētīt un pabeigt vētīt.
- laiškōt vētīt.
- sakrarijs Viduslaiku katoļu baznīcās īpaša niša altāra tuvumā, vai bedre aiz altāra, kur izlēja liturģiskos mazgājumos lietotu ūdeni, novietoja citu izlietotu iesvētītu priekšmetu pelnus un atliekas.
- benedictus Viena no rekviēma daļām – "esi svētīts".
- svaidīt Ziežot (piemēram, ar eļļu), arī slakot (piemēram, ar ūdeni), svētīt.
- čams Zināmu laiku ilgstoša vientulība, kas ieteicama visiem lamām, un obligāta mistiķiem un augstāko pakāpju iesvētītajiem.
vētīt citās vārdnīcās:
MLVV
LLVV