Paplašinātā meklēšana
Meklējam vētīt.
Atrasts vārdos (27):
Vārdu savienojumos nav.
Atrasts skaidrojumos (107):
- inaugurēt (Svinīgi) iesvētīt amatā
- asperages Altāra un dievlūdzēju apslacīšana ar svētīto ūdeni mises laikā
- svēpēšana Apkūpināšana ar svētītām, dzidinošām zālītēm, pīlādža lapām, kadiķa zariem u. c.
- svēpināšana Apkūpināšana ar svētītām, dziedinošām zālītēm, pīlādža lapām, kadiķa zariem u. c.
- apgausināt Aplaimot, svētīt
- aspersija Apslacināšana ar svētītu ūdeni
- iesvaidīt Apslakot vai ieziežot ar smaržīgu eļļu, iesvētīt
- niekāt ar īpašu rīku, parasti ar vienkoča trauku, atšķirt graudus no sēnalām, vētīt graudus
- nosvētīt ar reliģisku rituālu padarīt (ko) svētu, piešķirt (kam) svētību (pēc ticīgo priekšstatiem); apsvētīt
- mācītājs Baznīcā iesvētīta persona ar teoloģisko izglītību, kuram ir tiesības patstāvīgi noturēt dievkalpojumu
- bērnīdze Bērniem bagātā, bērniem svētītā
- Brans Brans Svētītais - milzu auguma karotājs, Līra dēls, Manavidana un Branvenas brālis
- neofīts cilvēks, kas ir tikko kristīts un uzņemts draudzē, tikko iesvētīts garīdznieku kārtā vai par mūku
- svētīšana darbība, process --> svētīt
- Viļakas kapuciešu ordeņa klosteris darbojās Viļakā, Klostera ielā 1, dibināts 1936. g., ēka sākta celt 1936. g., pabeigta un iesvētīta 1940. g.; klosteris slēgts 1945. g.; klostera dārzā apbedīts kapuciešu tēvs Filips (N. Turks)
- gausīt darīt bagātīgu, pietiekamu, svētīt
- Bhaga Debesu dievs vēdiskajā mitoloģijā, viens no dievietes Aditi dēliem - laimes dievs, dāvanu dalītājs, bagātību īpašnieks, upuru svētītājs un saules vedējs, saules dieva Savitara pavadonis, viņa labvēlību mēdza izlūgties kāzu ceremonijas laikā
- margarīts Grieķu baznīcā trauks, kur glabā svētītu dievmaizi
- konfirmēt Iesvētīt
- konsekrēt Iesvētīt
- konserants Iesvētītājs
- misti Iesvētītie, kas piedalījās seno grieķu mistērijās, un nedrīkstēja izpaust citiem mistēriju noslēpumus
- priesteris Iesvētīts garīdznieks kristietībā (parasti katoļu, pareizticīgo, anglikāņu baznīcā), kas izpilda un vada reliģiskos rituālus
- garīdznieks Iesvētīts reliģiskā kulta kalpotājs; arī mācītājs
- garīdzniecība iesvētītu reliģiskā kulta kalpotāju kopums vai sociālā kārta
- izsarvēties ilgāku laiku, daudz vētīt (labību) ar sietu
- atsaarpavāties ilgāku laiku, daudz vētīt, parasti līdz nogurumam
- dipa Indusu rituālā lampiņa, ko piepilda ar iesvētītu sezama eļļu
- kulsms Izkulta, nevētīta labība; izkultie salmi
- izsarvot Izsijāt, izvētīt
- izvērtīt Izvētīt
- izsarvēt Izvētīt (labību) ar sietu - sarvi
- pievētīt Izvētīt (piemēram, graudus) tādā daudzumā, ka (tie) piepilda (ko)
- apvētīt Izvētīt (vējā iztīrīt) visu daudzumu
- izniekāt Izvētīt ar trauku, parasti ar muldu
- izārpavāt Izvētīt ar vētījamo mašīnu
- vērsma Izvētīto graudu kaudze
- mācībasbērni Jaunieši, kas gatavojas iesvētīties
- jaunāmeita Jauniete, kas iesvētās, gatavojas iesvētīties vai ir nesen iesvētīta
- jaunaismeita Jauniete, kas iesvētās, gatavojas iesvētīties vai ir nesen iesvētīta; jaunāmeita
- mācībasmeita Jauniete, kas iet mācībā, gatavojas iesvētīties; jauniete, kas iesvētās
- mācībaspuisis Jaunietis, kas gatavojas iesvētīties
- jaunaispuisis Jaunietis, kas iesvētās, gatavojas iesvētīties vai ir nesen iesvētīts
- ieērpēt kādu daudzumu izvētīt, izsijāt ar ērpi
- primicija Katoļu baznīcā pirmais dievkalpojums, ko jauniesvētīts mācītājs tur patstāvīgi pēc sava ordinācijas dievkalpojuma
- sanctissimum Katoļu baznīcā: iesvētīta (konsekrēta) hostija (dievmaize)
- Līrs Ķeltu mitoloģijā - dzimtas galva ar dievišķu izcelsmi, galvenais tēls otrajā "Mabinogiona" teikā, Branvenas, Brana Svētītā un Manavidana tēvs
- beatus Laimīgs, svētīts, svētlaimīgs
- kričināt lēnām vētīt ar kretuli
- eucharistija Lūgšana, ko senā kristīgā baznīcā teica, iesvētījot vakarēdiena elementus; pati iesvētītā dievmaize; vakarēdiena svinēšana
- nazīrieši Ļaužu grupa Izraēlā, kuri bija devuši īpašu atturības solījumu un īpaši iesvētīti kalpošanai Dievam
- čakra Mistisks iesvētīto tantristu loks, kas veido "dievišķu" savienību, rituāli tādā lokā tiek uzskatīti par sevišķi iedarbīgiem
- atsvēte Nākamā (retāk aiznākamā) svētdiena pēc svētkiem, kas tiek svētīta; neliela (nesen pagājušu svētku) svinēšana
- eiloģija Neiesvētīta Svētā vakarēdiena maize
- zvoļģis Neiesvētīts jauneklis
- denčis Neiesvētīts jauneklis (zēns)
- pavētīt neilgu laiku, mazliet vētīt
- aspersorijs neliela slotiņa, ko Romas katoļu baznīcas dievkalpojumu liturģijā lieto ticīgo apslacīšanai ar svētīto ūdeni; aspergils
- aspergils neliela slotiņa, ko Romas katoļu baznīcas dievkalpojumu liturģijā lieto ticīgo apslacīšanai ar svētīto ūdeni; aspersorijs
- atsvētīt Nosvētīt
- pārsvētīt Nosvētīt
- piesvētīt Nosvētīt (ko) pietiekami, daudz
- daarpavāt pabeigt vētīt (kā) daļu
- āgiasma Pareizticīgajiem kristiešiem - pirms svētkiem, ko parasti svin 6. (19.) janvārī, pieminot Jēzus kristīšanu, iesvētīts ūdens
- pārvērtīt Pārvētīt
- paviškāt Pašķirot, pavētīt (graudus), sviežot ar liekšķeri - višku
- pavišķēt Pašķirot, pavētīt (graudus), sviežot ar liekšķeri - višku; paviškāt
- eiharistija Pateicības lūgsna kristiešu sv. vakarēdiena elements (maizes, vīna) apsvētīšanā; apsvētītā dievmaize un vīns; pats dievgalda sakraments
- pavērtīt Pavētīt
- paniekāt Pavētīt ar muldu
- apvētīt Pavirši vētīt
- duga Pelavas, netīrumi no nevētītiem un nesijātiem graudiem
- aspersorijs Pie ieejas baznīcā novietots trauks svētītā ūdens uzglabāšanai
- pieārpavāt Pievētīt (pietiekami daudz)
- Doma ērģeles pirmās ziņas par Rīgas Doma ērģelniekiem ir no 1541. g., bet nelielās ērģeles gāja bojā 1547. g. pilsētas ugunsgrēkā; 1601. g. iebūvētas jaunas (3 manuāļi, 42 reģistri), kuras kalpoja līdz 19. gs. beigām; 1884. g. tika iesvētītas tobrīd pasaulē lielākās ērģeles ar 4 manuāļiem, 124 reģistriem, 6768 stabulēm
- ezoteriķi Pitagoriešu apvienības biedri, kuri iesvētīti un iepazīstināti ar visiem noslēpumiem un ir pilntiesīgi adepti
- eksoteriķi Pitagoriešu apvienības biedri, kuri vēl nav iesvētīti visos noslēpumos, bet šīs pakāpes iegūšanai parasti vajadzēja izturēt klusēšanas pārbaudi, kas varēja ilgt no diviem līdz pieciem gadiem
- akusmatiķi Pitagoriešu kopienu biedri, kas vēl nav pilnīgi iepazinušies un iesvētīti pitagorisma noslēpumos, tādi paši kā klosteru noviči
- kalada Plāna svētīta dievmaizīte, ko pēc katoļu tradīcijas cep Ziemassvētkos
- euloģija Priestera svētība pār draudzi, arī tik daudz kā euharistija; vēl neiesvētīta maize
- daršana Rituāls hinduismā un budismā slepenu zināšanu saņemšanai no apskaidrota, iesvētīta gudrā
- epopts Sengrieķu iesvētītais, kurš izturējis iepriekšējo pārbaudījumu ciklu un apguvis dažādu mistēriju noslēpumainās zināšanas
- kantars Seno kristīgo baziliku ātrijos novietotā šķīstīšanas aka ar svētītu ūdeni
- krejot Sijāt, vētīt
- šarvēt Sijāt, vētīt, šķirot
- mistērija Slepena reliģiska ceremonija (sengrieķiem, senajām Austrumu tautām), kurā piedalījās tikai ar īpašu rituālu iesvētītie
- svētot Svētīt
- nolaimāt Svētīt, aplaimot
- vakarēdiens Svētīta maize un vīns, kas simbolizē Jēzus Kristus miesu un asinis; arī attiecīgais sakraments; dievgalds (1)
- svētūdens Svētītais ūdens
- viškāt Šķirot (graudus), tīrīt, vētīt, sviežot ar liekšķeri, višku 1(1)
- iesvētīties tikt iesvētītam (1), būt par iesvētāmo
- izaarpavāties tikt izvētītam ar vētījamo mašīnu
- nosasvētīties tikt nosvētītam
- arpavāties tikt vētītam ar vētījamo mašīnu
- stupa Trauks ar ūdeni pie ieejas Romas katoļu baznīcā; tajā atrodas svētītais ūdens, kurā ticīgie, ienākot baznīcā, iemērc pirkstus un apzīmē sevi ar krusta zīmi
- dakiņas Vadžrajānas tantriskajā praksē par dakiņu sauc sievieti lamu, kas iesvētīta par vangu
- bagaslavēt Vēlēt (labu); vēlēt (laimi); svētīt
- laiškuot vētīt
- pārvētīt Vētīt (ko) visu, viscaur; vētīt (ko) vēlreiz, no jauna
- izvētīt Vētīt un pabeigt vētīt
- novētīt Vētīt un pabeigt vētīt
- izaarpavāties Vētīt un pabeigt vētīt (ar vētījamo mašīnu)
- sakrarijs Viduslaiku katoļu baznīcās īpaša niša altāra tuvumā, vai bedre aiz altāra, kur izlēja liturģiskos mazgājumos lietotu ūdeni, novietoja citu izlietotu iesvētītu priekšmetu pelnus un atliekas
- benedictus viena no rekviēma daļām – "esi svētīts"
- svaidīt Ziežot (piemēram, ar eļļu), arī slakot (piemēram, ar ūdeni), svētīt
- čams Zināmu laiku ilgstoša vientulība, kas ieteicama visiem lamām, un obligāta mistiķiem un augstāko pakāpju iesvētītajiem
vētīt citās vārdnīcās:
MLVV
LLVV
MEV