Paplašinātā meklēšana
Meklējam vēsturisks.
Atrasts vārdos (9):
Vārdu savienojumos nav.
Atrasts skaidrojumos (198):
- taksodons Aizvēsturisks dzīvnieks peļu dzimtā, bet kamieļa lielumā
- allozaurs Aizvēsturisks dzīvnieks, kas dzīvojis juras periodā pirms \~200-145 miljoniem gadu, gaļēdājs, līdz 12 m garš, ar masīvu žokli un asiem zobiem
- celofizs Aizvēsturisks dzīvnieks, kas dzīvojis pirms \~220-200 miljoniem gadu, viens no agrīnākajiem dinozauriem, tā slaikais, 3 m garais ķermenis bij radīts ātrumam
- plateozaurs Aizvēsturisks dzīvnieks, kas dzīvojis pirms \~230-200 miljoniem gadu, zauropodu priekštecis, garkaklains augēdājs, kas sasniedza pat 10 m garumu
- cinognats Aizvēsturisks dzīvnieks, kas dzīvojis pirms \~230-220 miljoniem gadu, tā vārds nozīmē "suņa žoklis", jo tam bija plats žoklis un asi zobi
- proterozuhs Aizvēsturisks dzīvnieks, kas dzīvojis pirms \~240-230 miljoniem gadu, vislielākais agrā triasa rāpulis, līdzinājās krokodilam, 1,5 m garš ar spēcīgiem kakla muskuļiem
- listrozaurs Aizvēsturisks dzīvnieks, kas dzīvojis pirms \~250-240 miljoniem gadu, drukns augēdājs cūkas lielumā ar spēcīgām priekškājām, kas liecina, ka tam labi padevās rakšana
- Pendžāba Dabas apgabals un vēsturisks novads Indas-Gangas līdzenuma ziemeļrietumos ("Punjab"), Indijā un Pakistānā, augstums pārsvarā 150-350 m
- Sistāna Dabas apgabals un vēsturisks novads Irānas kalnienes vidienē, Afganistānā un Irānā, līdzenums, augstums - līdz 500 m, subtropu tuksnesis
- Sietiņieža Velnala dabas un kultūrvēsturisks piemineklis Sietiņieža dienvidu daļā, sākas ar 5 m platu, 4 m augstu un 2,5 m dziļu nišu, bet dziļumā ir tikai 30 cm augsta un 70 cm plata, garums - 10 m; Vellala
- Semirečje Dabas un vēsturisks apgabals starp Balhaša ezeru ziemeļos, Sasikola un Alakoja ezeru ziemeļaustrumos, Džungārijas Alatavu dienvidaustrumos un Ziemeļtjanšana grēdām dienvidos, Kazahstānas Almati apgabalā
- tematiska konjugācija darbības vārdu vēsturisks locīšanas tips, kurā starp sakni un personas galotni ir bijis tematiskais patskanis
- Alūksne dzelzceļa stacija Alūksnē, pie šaursliežu dzelzceļa līnijas Gulbene-Alūksne (kopš 1998. g. valsts nozīmes kultūrvēsturisks piemineklis), atklāta 1903. g. ar nosaukumu "Marienburg", tagadējais nosaukums kopš 1918. g.
- Dainava Dzūkija - Lietuvas kultūrvēsturisks novads, tā nosaukums līdz 19. gs.
- Brestas Poļesje ģeogrāfisks un kultūrvēsturisks apgabals Baltkrievijas dienvidrietumos, Brestas apgabalā
- Krāslavas Augusta akmens ģeoloģisks un kultūrvēsturisks piemineklis Krāslavā, Augusta ielā, tā garums 2,8 m, platums 2,2 m, augstums 0,7 m, sānos nolīdzinātā 130 x 55 cm virsmā iekalts kronis, līnijas un skaitlis 1729
- krurotarzs Hipotētisks aizvēsturisks rāpulis, dinozauru priekštecis, kas dzīvojis uz zemeslodes pirms \~250-200 miljoniem gadu
- leģenda Izcils vēsturisks notikums un atmiņas, nostāsti par to
- Gētalande Jētalande, vēsturisks novads Zviedrijas dienvidos
- Peloponesa Kalnaina pussala un vēsturisks apgabals Grieķijas dienvidos, platība - 21500 kvadrātkilometru, lielākais augstums - 2404 m, ar Balkānu pussalu galveno daļu to savieno Korintas zemesšaurums, apskalo Jonijas un Egejas jūras, kuras savieno Korintas kanāls
- Kalala Ilunga Kongo (agrākās Zairas) lubu mitoloģijā - pseidovēsturisks varonis un valdnieks, kurš nodibināja otro lubu impēriju mūsdienu Kongo Demokrātiskās Republikas (Zairas) dienvidaustrumos
- nolissement Kravas darījumu vēsturisks nosaukums Francijā un Itālijā
- Skansens Kultūrvēsturisks brīvdabas muzejs un zooloģiskais dārzs Stokholmā, atklāts 1891. g.
- Piebalga Kultūrvēsturisks novads Vidzemē, kuram raksturīgas īpatnējas tautas mākslas, mājamatniecības u. c. tradīcijas, aptver bijušo Vecpiebalgas un Jaunpiebalgas muižas teritoriju (tagadējo Cēsu novada Inešu, Kaives, Vecpiebalgas, Jaunpiebalgas un Zosēnu pagastu)
- Mandžūrija Ķīnas ziemeļaustrumu daļas vēsturisks nosaukums, atvasināts no vārda "Mandžu" (nosaukums feodālai valstij, kas tur pastāvēja XVII gs. 1. pusē), 1932. III - 1945. VIII šajā teritorijā eksistēja Japānas dibināta valsts - Mandžugo
- Augškurzeme Latvijas kultūrvēsturiskā apvidus "Augšzeme" nosaukuma vēsturisks variants
- Sēlija Latvijas kultūrvēsturisks apgabals Daugavas kreisajā krastā aptuveni līdz Jaunjelgavai un Mazzalves pagastam
- Augšzeme Latvijas kultūrvēsturisks apgabals, aptver Daugavas kreisā krasta teritorijas no Augšdaugavas novada austrumiem līdz Jēkabpils novada rietumu robežām, senākās konstatētās zvejnieku un mednieku mītnes attiecas uz 9 gt. p. m. ē., baltu ciltis šeit apmetās 2. gt. p. m. ē., mūsu ēras pirmajos gadsimtos dzīvoja sēļi, 10.-13. gs. izveidojās vairāki novadi ar centru Sēlpilī
- Vidzeme Latvijas kultūrvēsturisks apgabals, izveidojās teritorijā, kur līdz 13. gs. dzīvoja latgaļi un lībieši, robežas galvenajos vilcienos sakrīt ar t. s. zviedru Vidzemes latviešu daļas robežām, ko dienvidos un dienvidaustrumos aptuveni norobežo Pededze, Aiviekste, Daugava, bet ietver arī joslu Daugavas kreisā krasta teritorijas aptuveni no Jaunjelgavas līdz Klapkalnciemam Rīgas līča rietumu krastā
- Zemgale Latvijas kultūrvēsturisks apgabals, kas izveidojās zemgaļu apdzīvotajās teritorijā, kas pēc 13. gs. tika iekļauta Livonijā, rietumos robežu aptuveni nosaka līnija Ezere-Saldus-Tukums, austrumos ietver Kurmenes un Valles pagastu
- Kurzeme Latvijas kultūrvēsturisks apgabals, no 13. gs. ietver tās kuršu apdzīvotās teritorijas, kas tika iekļautas Livonijas ordeņa valstī un Kurzemes bīskapijā, aptuvenu austrumu robežu iezīmē līnija Ezere-Saldus-Tukums
- Lievenhof Līvānu nosaukuma vēsturisks variants, kas cēlies no zemes īpašnieka J. Līvena vārda 16. gs.
- Mazovše Mazovija, vēsturisks novads Polijā
- Mingrēlija Megrēlija, vēsturisks novads Gruzijā
- Divupe Mezopotāmija - vēsturisks novads Rietumāzijā, Tigras un Eifratas vidueteces un lejteces baseinā
- Rietumpendžaba Pendžabas dabas apgabals un vēsturisks novada rietumu daļa Pakistānas ziemeļaustrumos, platība - 182000 kvadrātkilometru
- Ložmetējkalns Pirmā pasaules kara cīņu vieta, kultūrvēsturisks liegums, atrodas Jelgavas novada Valgundes pagastā, 2-2,5 km uz dienvidiem no Babītes ezera
- priekšvēsturisks saistīts ar priekšvēsturi (1), tai raksturīgs; arī ļoti sens; pirmsvēsturisks
- Džetisu Semirečje - dabas un vēsturisks apgabals Kazahstānā
- komentārs Senajā Romā - vēsturisks apcerējums
- Baižkalns Smiltenes novada Raunas pagasta apdzīvotās vietas (lielciema) "Rauna" daļas vēsturisks nosaukums
- alūzija Stilistiska figūra, kurā kādam dzīves faktam uz analoģijas pamata piekārto tēlainu izteicienu; izteiciena pamatā var būt pazīstams vēsturisks notikums, Bībeles stāsts vai literārs darbs (piem., Pirra uzvara, trīsdesmit sudraba graši, Ahilleja papēdis u. tml.)
- pseidovēsturisks tāds, kas stilā vai saturā pavirši atdarina ko vēsturisku; šķietami vēsturisks
- Galīcija Ukraiņu Rietumu novadu (tagadējās Ukrainas Ļvivas, Ivanofrankivskas un Ternopiļas apgabalu) vēsturisks nosaukums
- historisks vēsturisks
- Mazā Armēnija vēsturisks apgabals Eifratas upes augštecē, kas ietilpa Hetu valstī, vēlāk Persijā, neatkarīga no 322. g.- 2. gs. b. p. m. ē., tika iekļauta Lielās Armēnijas sastāvā m. ē. 1. gs.
- Anžū vēsturisks apgabals Francijas ziemeļrietumos, Luāras lejtecē, no 9. gs. grāfiste (centrs Anžē), 1154. g. tās grāfs kļuva par Anglijas karali (Indriķis Plantagenets); 13. gs. sākumā atjaunota Francijas karaļa vara, no 1360. g. - hercogiste, 1481. g. pievienota karaļa domēnei
- Žemaitija vēsturisks apgabals tagadējās Lietuvas ziemeļrietumu daļā, kas 13. gs. bija neatkarīga valsts, 13. gs. beigās to iekaroja Vācu ordenis, 15. gs. atbrīvojās un apvienojās ar Lietuvas lielkņazisti
- Kreisākrasta Ukraina vēsturisks apgabals Ukrainā, Dņepras kreisajā krastā, kas ietilpa tagadējā Čerņigovas un Poltavas apgabala teritorijā, Kijevas un Čerkasu apgabala kreisā krasta daļa, Dņepropetrovskas apgabala ziemeļu daļa, Kijeva ar nelielu apvidu labajā krastā
- ātrspiede vēsturisks apzīmējums iespiedmašīnām, kas 19. gadsimta vidū aizstāja rokas iespiedpreses
- atradeņu nami vēsturisks apzīmējums, kas savulaik lietots mājvietām, kurās uzturēja atradeņus, bērnus bāreņus vai bērnus, no kuriem bija atteikušies aprūpētāji (vecāki, tuvinieki, aizbildņi)
- armilārā sfēra vēsturisks astronomijas instruments debess spīdekļu koordinātu noteikšanai, kuru veido vairāki koncentriski riņķi, kurus var griezt ap sfēras centru; riņķiem piekārtoti dioptri spīdekļu stāvokļa vizēšanai
- astrolabija vēsturisks astronomijas instruments Saules un spožāko zvaigžņu stāvokļa noteikšanai jebkuram laika momentam; sastāv no zvaigžņu kartes, grozāma tīkliņa un papildu skalām; ja astrolabija bija aprīkota ar vizūras iekārtu, to varēja izmantot arī debess spīdekļu leņķiskā augstuma noteikšanai
- gnomons vēsturisks astronomijas instruments, kas sastāv no vertikāla stieņa uz horizontāla pamata; pēc stieņa ēnas garuma nosaka Saules leņķisko augstumu, bet pēc īsākās ēnas virziena - pusdienas līnijas virzienu
- Kijivas Pečeru klosteris vēsturisks Austrumu Pareizticīgās baznīcas klosteris Kijivā, Ukrainā, izveidojies 11.-18. gs., 1926. gadā pasludināts par kultūrvēsturisko rezervātu, kopā ar Svētās Sofijas katedrāli iekļauts UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā
- Mazā Lietuva vēsturisks etnogrāfiskais Prūsijas, vēlāk Austrumprūsijas, reģions, kuru apdzīvoja Prūsijas lietuvieši, šīs provinces ziemeļu daļa un savu nosaukumu ieguva no pamatiedzīvotāju valodas, tās teritorija mūsdienās veido atsevišķu etnogrāfisko novadu, kas ļoti atšķiras no pārējās Lietuvas, citāda ir ne tikai šī novada vēsture, bet arī arhitektūras, saimnieciskās un garīgās kultūras attīstība
- mērrīkste vēsturisks garuma mērs, ko lietoja ģeodēzijā, minēta 1232. g. Rīgas patrimoniālā apgabala zemju uzmērīšanas rīkojumā, bet nav precīzu ziņu par reālo garumu, domājams, ka lietota flāmu mērrīkste, 16.-17. gs. Vidzemē lietoja 7, 7,5 un 10 Rīgas olektis garu mērrīksti (~376, 403 un 537,5 cm)
- sīkģimene vēsturisks ģimenes veids matriarhātā, māte ar bērniem, kurus vīrs apciemo tikai medību starplaikos un netika uzskatīts par bērnu tēvu
- arhaiskais iedzīvotāju atražošanas tips vēsturisks iedzīvotāju atražošanas tips ar ļoti augstu dzimstības un mirstības līmeni, kas pastāvēja pirmatnējās sabiedrībās
- tradicionālais iedzīvotāju atražošanas tips vēsturisks iedzīvotāju atražošanas tips, kurš pastāvēja verdzības un feodālajās iekārtās, kā arī plaši izplatīts mūsdienās tajās teritorijās, kur nav īstenota demogrāfiskā pāreja uz mūsdienu racionālo atražošanas režīmu; šim tipam raksturīga relatīvi augsta dzimstība un mirstība
- klavīrs vēsturisks kopapzīmējums visai taustiņinstrumentu saimei (klavesīns, klavihords, vērdžinels, spinets, pozitīvs, ērģeles), kuras pārstāvjus varēja izmantot "baso continuo" partijas spēlei (visbiežāk kopā ar čellu)
- Ambuhimanga vēsturisks kultūras piemineklis Madagaskarā (_Ambohimanga_), kalns un tradicionāla nocietināta karaliskā apmetne, kas atrodas aptuveni 24 kilometrus uz ziemeļaustrumiem no galvaspilsētas Antananarivo
- Ventava vēsturisks kuršu un lībiešu apdzīvots novads Kurzemes ziemeļaustrumu daļā, kas 13. gs. aptuveni ietvēra tagadējā Ventspils novada Piltenes, Popes, Tārgales, Ugāles, Užavas, Vārves, Ziru un Zlēku pagastu, kā arī daļu no tagadējā Kuldīgas novada Ēdoles pagasta
- euhēmerisms vēsturisks mītu izskaidrojums
- Augšēģipte vēsturisks nosaukums daļai Nīlas ielejas (Ēģiptē) uz dienvidiem no Kairas, līdz 1. krācei
- subelektrons vēsturisks nosaukums hipotētiskai elementārdaļiņai ar mazāku elektrisko lādiņu nekā elektronam, kas it kā reģistrēta kādā, vēlāk par kļūdainu atzītā, eksperimentā
- Lejasēģipte vēsturisks nosaukums Nīlas ielejas lejdaļai (uz ziemeļiem no Kairas) kopā ar deltas rajonu (Ēģiptē)
- kunstkamera vēsturisks nosaukums vēstures, mākslas, dabaszinātņu u. c. retumu kolekcijām un krātuvēm
- Brabante vēsturisks novadas Eiropas rietumos ("Brabant"), izveidojies XI gs. ap Briseli un Lūvenu, 1814.-1830. g. bija Nīderlandes karalistes sastāvdaļa, pēc tam dienvidu daļa kļuva par Beļģijas karalistes Brabantes provincēm, bet ziemeļu daļa par Nīderlandes Ziemeļbrabantes provinci
- Anhalte vēsturisks novads (_Anhalt_) Vācijas austrumu daļā, tagadējā Saksijas-Anhaltes zemes dienvidu daļā, platība - 2326 kvadrātkilometri, izveidojusies XII gs., kā feodāla kņaziste
- Gallija vēsturisks novads (latīņu _Gallia_) Francijā, kā arī Beļģijā, Šveicē un Ziemeļitālijā, ko apdzīvoja gallu ciltis
- Pomorje vēsturisks novads (XV-XVII gs.) Baltās jūras un Oņegas ezera piekrastē, Oņegas, Severnaja Dvinas, Mezeņas, Pečoras, Kamas, Vjatkas baseinā (līdz Urāliem)
- Bukovina vēsturisks novads abpus Ukrainas un Rumānijas robežas, Priekškarpatos, Ukrainas Čerņivcu apgabala dienvidu daļā un Rumānijas Sučavas žudeca ziemeļu daļā
- Baktrija vēsturisks novads Amudarjas vidusteces un augšteces apvidū, tagadējās Uzbekistānas dienvidos, Tadžikistānas dienvidrietumos un Afganistānas ziemeļos, viens no senākajiem zemkopības un valsts veidošanās centriem Vidusāzijā
- Jorkšīra vēsturisks novads Anglijas ziemeļaustrumos (angļu val. "Yorkshire"), starp Peninu kalnu austrumu nogāzi un Ziemeļjūru
- Hadramauta vēsturisks novads Arābijas pussalas dienvidos ("Hadramaut"), Adenas līča piekrastē, Jemenā, platība - 152000 kvadrātkilometru, tuksnešaina kaļķakmens plakankalne (augstums - 500-1000 m, dienvidrietumos - līdz \~2500 m) ar sausgultnēm, piekrastē - šaura zemiene
- Arnanu vēsturisks novads Austrālijā (_Aṉangu_), Rietumaustrālijā, Ziemeļu teritorijā un Dienvidaustrālijā, starp Gibsona tuksnesi un Lielo Viktorijas tuksnesi
- Arernte vēsturisks novads Austrālijā (_Arrernte_), Ziemeļu teritorijas dienvidu daļā
- Kašmira vēsturisks novads Āzijā ("Kāshmīr"), Himalaju un Tibetas kalnienes saskares rajons, kur dzīvo gk. kašmirieši; līdz 19. gs. vidum termins "Kašmira" tika attiecināts tikai uz Kašmiras ieleju, kas atrodas starp Pīrpandžālas kalniem un atlikušo Himalaju kalnu sistēmu; mūsdienās ar terminu "Kašmira" apzīmē daudz lielāku teritoriju, kas robežojas ar Sindžanas Uiguru autonomo reģionu ziemeļaustrumos un Tibetas autonomo reģionu rietumos, kā arī ar Indijas štatiem Himāčalu Pradēšu un Pendžābu dienvidos, Pakistānu austrumos un Afganistānu ziemeļrietumos
- Hercegovina vēsturisks novads Balkānos ("Heregovina"), mūsdienās Bosnijas-Hercegovinas sastāvā, tās dienvidu daļa
- Illīrija vēsturisks novads Balkānu pussalas ziemeļrietumos, kur dzīvoja illīrieši, 1. gs. p. m. ē. teritoriju pakļāva romieši (Illīrijas province), 476. g. to iekaroja ostgoti, 537. g. - Bizantija
- Morāvija vēsturisks novads Čehijas austrumos, Morāvas baseinā, kur I gt. vidū apmetās morāvu ciltis, IX gs. 1. pusē - X gs. sākumam pastāvēja Lielmorāvijas valsts, kas apvienojās ar Čehiju un līdz 1628. g. saglabāja pašpārvaldi, 1526.-1918. g. bija Hābsburgu monarhijas varā, līdz 1992. g. Čehoslovākijas sastāvā
- Nūbija vēsturisks novads Ēģiptes dienvidos un Sudānas ziemeļos, starp Nīlas 1. un 6. krāci, platība - \~550000 kvadrātkilometru, plato, augstums - līdz 1240 m vjl.
- Kuša vēsturisks novads Ēģiptes dienvidos un Sudānas ziemeļos, tā nosaukums līdz X gs., vēlākā Nūbija
- Flandrija vēsturisks novads Eiropas rietumos (fr. "Flandre", flāmu "Vlaanderen"), pie Ziemeļjūras, izveidojās IX gs., no 1830. g. lielākā daļa iekļauta Beļģijā, un Noras departamentā Francijā
- Ogadena vēsturisks novads Etiopijas dienvidaustrumos, krūmu pustuksnesis, vietām tuksnesis, līdz 1000 m augsts plato
- Gaskoņa vēsturisks novads Francijas dienvidrietumos, no 602. g. hercogiste, 1036. g. pievienota Akvitānijas hercogistei, no 1156. g. piederēja Anglijai, 1453. g. atkal apvienota ar Franciju
- Puatū vēsturisks novads Francijas rietumos ("Poitou"), Biskajas līča piekrastē, ietver Desevras, Vandejas, Vjennas departamentu, pārsvarā paugurains reljefs
- Turēna vēsturisks novads Francijas rietumos ("Touraine"), ietver Endras un Luāras departamentu
- Tesālija vēsturisks novads Grieķijas vidusdaļā ("Thesalia"), kas izveidojās 4. gs. p. m. ē., bet drīz iekaroja Maķedonija, vēlāk ietilpa Romas provincē Maķedonijā, no 395. g. bija Bizantijas, no 1396. g. - Osmaņu impērijas varā, kopš 1881. g. ietilpst Grieķijā
- Kartlija vēsturisks novads Gruzijā, Kūras vidusteces rajonā, IV-III gs. p. m. ē. ietilpa Austrumgruzijas valstī
- Kahetija vēsturisks novads Gruzijas austrumos, Jori un Alazani augšteces rajonos, nozīmīgs Gruzijas vīnkopības un graudkopības rajons
- Meshetija vēsturisks novads Gruzijas dienvidrietumos, Kūras augšteces apvidū, kas IX gs. bija Taoklardžetas valsts centrs (daudzi vēsturnieki to uzskata par Gruzijas nacionālās kultūras šūpuli), XVI gs to iekaroja turki, 1829. g. iekļāva Krievijā
- Megrēlija vēsturisks novads Gruzijas rietumdaļā, iedzīvotāji gk. megreli, 16.-19. gs. pastāvēja kā feodāla valsts, 1803. g. nonāca Krievijas pakļautībā, 1867. g. juridiski beidza pastāvēt
- Kolhīda vēsturisks novads Gruzijas rietumu daļā, Melnās jūras austrumu piekraste, kur no VI gs. p. m. ē. radās grieķu kolonijas, VI-II gs. p. m. ē. pastāvēja Kolhīdas valsts, kas vēlāk ietilpa dažādās Gruzijas valstīs
- Imeretija vēsturisks novads Gruzijas rietumu daļā, Rioni vidusteces rajonā, no XV gs. beigām valsts (galvaspilsēta — Kutaisi), kas apvienoja Mergēliju, Gūriju, Abhāziju un Saventiju, 1811. - 1990. g. bija iekļauta Krievijas un Padomju Savienības sastāvā
- Mtiuletija vēsturisks novads Gruzijas ziemeļaustrumos
- Tušetija vēsturisks novads Gruzijas ziemeļaustrumos
- Rača vēsturisks novads Gruzijas ziemeļos
- Svanetija vēsturisks novads Gruzijas ziemeļrietumos, Inguri augšteces baseinā, Lielā Kaukāza dienvidrietumu nogāzē, no X gs. vidus ietilpa apvienotajā Gruzijas valstī, no XIII gs. - Rietumgruzijas valstī, XIX gs. - pievienota Krievijai
- Slavonija vēsturisks novads Horvātijas austrumu daļā, Savas un Dravas upstarpā
- Avadha vēsturisks novads Indijā (_Avadh_), Utarpradēšas štata ziemeļaustrumu daļā
- Baghelkhanda vēsturisks novads Indijā (_Baghelkhand_), tagadējo Utarpradēšas, Madhja Pradēšas un Čatisgarhas štatu saskares apkārtnē
- Karnatika vēsturisks novads Indijas dienvidaustrumos, starp Austrumgatiem un Koromandelas krastu, iedzīvotāji - tamili, XVIII gs. 1. pusē nodibināja atsevišķu valsti (galvaspilsēta - Arkota), no 1754. g. Ostindijas kompānijas pakļautībā, no 1801. g. - Madrasas provincē, mūsdienās - Tamilnadas štatā
- Malabara vēsturisks novads Indijas dienvidos ("Malabar"), starp Arābijas un Lakšadvīpu jūru un Rietumgatu kalniem, mūsdienās ietilpst Keralas un Karnātakas štatos
- Auda vēsturisks novads Indijas ziemeļos, Utarpradēšas štatā, uz Ziemeļiem no Gangas vidusteces, senajos laikos un viduslaikos Gangas ielejas lielo valstu nozīmīga sastāvdaļa, XVIII-XIX gs. viena no ievērojamākajām Indijas radžistēm (galvaspilsēta - Laknava)
- Radžputāna vēsturisks novads Indijas ziemeļrietumu daļā, kur XIII-XIX gs. bijis \~20 neatkarīgu valstiņu, 1818.-1947. g. Anglijas pakļautībā, kopš 1950. g. ietilpst Rādžastānas štatā
- Bengālija vēsturisks novads Indostānā, Gangas lejteces, kā arī Gangas un Bramaputras deltas baseinā, kur dzīvo gk bengāļi, no 1947. g. rietumu daļa iekļauta Indijā (Rietumbengāles štats), bet austrumu daļa Austrumpakistānā (kopš 1971. g. Bangladeša)
- Māzenderāna vēsturisks novads Irānā ("Māzandarān"), Kaspijas jūras piekrastē tagadējā Māzenderānas ostāna teritorija, platība - 47400 kvadrātkilometru
- Gīlāna vēsturisks novads Irānā, Kaspijas jūras dienvidrietumu piekrastē, platība - \~15000 kvadrātkilometru
- Hūzestāna vēsturisks novads Irānā, Persijas līča piekrastē, platība - \~88000 kvadrātkilometru
- Mekrāna vēsturisks novads Irānas dienvidaustrumos un daļēji Pakistānā, Arābijas jūras piekrastē, platība - \~160000 kvadrātkilometru, kalnains reljefs, augstums pārsvarā - 1000-2000 m, sauss subtropu klimats, pustuksneši un tuksneši
- Beludžistāna vēsturisks novads Irānas kalnienes dienvidaustrumos, platība – >500000 kvadrātkilometru, Austrumbeludžistāna (348000 kvadrātkilometru) no XIX gs. vidus bija Lielbritānijas pakļautībā, 1948. g. iekļauta Pakistānā, Rietumbeludžistāna kopš 1857. g. – Irānā
- Luristāna vēsturisks novads Irānas rietumos, tagad - ostāns, platība - >30000 kvadrātkilometru
- Horasāna vēsturisks novads Irānas ziemeļaustrumos, tagadējā Dienvidhorasānas un Rezāvi Horasānas ostāna teritorijā, kā arī Turkmenistānas dienvidu daļa un Afganistānas ziemeū un ziemeļrietumu daļa
- Azerbaidžāna vēsturisks novads Irānas ziemeļrietumos, gk. Austrumazerbaidžānas un Rietumazerbaidžānas ostānu teritorijā, platība - >100000 kvadrātkilometru, iedzīvotāji gk. azerbaidžāņi, kā arī persieši, kurdi un armēņi
- Irānas Azerbaidžāna vēsturisks novads Irānas ziemeļrietumos; nosaukums radies pēc Turkmančajas līguma noslēgšanas (1828. g.), kad par Irānas Azerbaidžānu sāka saukt Irānai palikušo Azerbaidžānas daļu
- Austrumu Zeme vēsturisks novads Islandes salas austrumu daļā (_Austurland_)
- Dienvidu Zeme vēsturisks novads Islandes salas dienvidu daļā
- Rietumu Zeme vēsturisks novads Islandes salas rietumu daļā
- Rietumfjordi vēsturisks novads Islandes salas ziemeļrietumos ar ļoti izrobotu krasta līniju un atdalīts no pārējās salas ar samērā šauru pārejas joslu
- Ziemeļu Zeme vēsturisks novads Islandes salas ziemeļu daļā
- Akadija vēsturisks novads Kanādā (_Acadie_), Ņūbransvikas un Jaunskotijas provincē
- Ingermanlande vēsturisks novads Krievijā ("Ingermanland"), starp Somu jūras līci un Lādogas ezeru 1617.-1721. g. piederēja Zviedrijai; Ižora; Indrija
- Džungārija vēsturisks novads Ķīnas ziemeļrietumu daļā ("Jungaria"), Siņdzjanas Uiguru autonomajā reģionā, platība - \~700000 kvadrātkilometru
- Keitnesa vēsturisks novads Lielbritānijas salas ziemeļaustrumu stūrī, Skotijā, galvenokārt rietumos no Tērso upes
- Saterlenda vēsturisks novads Lielbritānijas salas ziemeļos, Skotijā, galvenokārt rietumos no Tērso upes
- Rosa vēsturisks novads Lielbritānijas ziemeļos, Skotijā, dienvidos no Saterlendas aptuveni līdz Inera šaurumam un Marifērtam
- Bambuka vēsturisks novads Mali un Senegālā
- Bitīnija vēsturisks novads Mazāzijā (tagadējā Turcijā), nosaukums cēlies no trāķiešu cilts - bitīniešiem
- Kilikija vēsturisks novads Mazāzijā, tagadējās Turcijas dienvidos, Vidusjūras piekrastē, aizņem Čukurovas zemieni un apkārtējos Taura kalnu apgabalus, ar Anatolijas plakankalni savieno Kilikijas Vārti; 1080.-1375. g. pastāvēja Kilikijas armēņu valsts; 1515. g. iekaroja turki
- Šumera vēsturisks novads Mezopotāmijas dienvidos, tagadējās Irākas teritorijā starp Tigru un Eifratu, pirmās šumeru pilsētvalstis izveidojās 27.-23. gs. p. m. ē., beidza pastāvēt kā valsts 21. gs. beigās p. m. ē.
- Holande vēsturisks novads Nīderlandē ("Holland"), ietvēra piekrasti uz ziemeļiem no Reinas grīvas un pussalu starp Ziemeļjūru un Eiselmēra līci
- Trennelāga vēsturisks novads Norvēģijas vidusdaļā, ietver Nūrtrendelāgas un Sērtrendelāgas filki
- Dofara vēsturisks novads Omānas dienvidrietumos, sausgultņu saposmots tuksnešains plato, administratīvais centrs - Salāla
- Galileja vēsturisks novads Palestīnas ziemeļu daļā, kur Kristus kļuva par sludinātāju un skolotāju
- Varmija vēsturisks novads Polijā ("Varmia"), Varmijas-Mazūrijas vojevodistē, Vislas līča krastā, senatnē senprūšu cilts - vārmiešu apdzīvota teritorija, kuru 1243. g. pakļāva krustneši, pēc Toruņas miera līguma 1466. g. iekļauta Polijā, kuru sadalot 1772. g. atkal nodota Prūsijai, Polija to atguva 1945. g.
- Silēzija vēsturisks novads Polijā un Čehijā, Odras augšteces un vidusteces rajonā
- Mazpolija vēsturisks novads Polijas dienvidaustrumu daļā ("Malopolska"), IX-X gs. vairākas kņazistes (vasaļatkarīgas no Čehijas un Lielās Morāvijas), X gs. beigās iekļāvās Polijas valstī, pēc Polijas dalīšanas XVIII gs. beigās līdz 1918. g. lielākā daļa ietilpa austriešu Galicijā
- Podhale vēsturisks novads Polijas dienvidos, Mazpolijas vojevodistē, Karpatos, aizņem plašu ieplaku starp Beskidiem un Tatriem
- Lielpolija vēsturisks novads Polijas rietumos ("Wielkopolska"), starp Pomoži (ziemeļos), Mazoviju (austrumos), Mazpoliju un Silēziju (dienvidos), kur X gs. izveidojās Poznaņas un Kališas kņazistes, kas 1569. g. iekļāvās Polijas-Lietuvas valstī kā Lielpolijas province, no 1815. g. - Prūsijā, bet pēc 1919. g. lielākā daļa tika atdota atpakaļ Polijai
- Mazovija vēsturisks novads Polijas vidienē un ziemeļaustrumos, gar Vislu, Bugu un Narevu ("Mazowsze"), kas sākot ar X gs. ietilpa Pjastu valstī (galvaspilsēta - Plocka), XIII gs. sadalījās un vēlāk nokļuva poļu karaļu varā (Plockas, Ravas un Mazovijas vojevodistes, pēc tam guberņas), pēc apvienošanās ar Lielpoliju te atrodas Polijas galvaspilsēta (Varšava, kopš 1596. g.)
- Kujāvija vēsturisks novads Polijas vidienē, starp Vislas kreiso krastu un Notecas augšteci (Goplo ezers), kur senatnē dzīvoja kujāvi, 1194.-1327. g. - kņaziste ar galvaspilsētu Krušvicu, vēlāk - Inovroclavu
- Kašūbija vēsturisks novads Polijas ziemeļos, Pomožes vojevodistē, lielākā apdzīvotā vietas - Vejherovo un Kartuzi
- Augšalentežu vēsturisks novads Portugālē (_Alto-Alentejo_), mūsdienu Evoras un Portulegres apgabalā
- Augšbeira vēsturisks novads Portugālē (_Beira-Alta_), Viseu un Guardas apgabalā
- Algarve vēsturisks novads Portugāles dienvidos (_Algarve_), Faru apgabalā
- Algarvi vēsturisks novads Portugāles dienvidos, Faru apgabala rietumu un centrālā daļa
- Mezopotāmija vēsturisks novads Rietumāzijā, Tigras un Eifratas vidueteces un lejteces baseinā; viens no senākajiem civilizācijas centriem ar attīstītu apūdeņojuma zemkopību un augstu kultūru: Divupe
- Palestīna vēsturisks novads Rietumāzijā, Vidusjūras dienvidaustrumu piekrastē, platība 26300 kvadrātkilometru
- Gūrija vēsturisks novads Rietumgruzijā, ko apdzīvo gruzīnu etnogrāfiskā grupa - gūrieši, XIV gs. te izveidojās Gūrijas valsts, XVI gs. tai bija pakļauta Adžārija un Batumi, XVIII gs. iekaroja turki, 1811. g. iekļauta Krievijas sastāvā
- Banata vēsturisks novads Rumānijā un Serbijā, starp Donavu, Tisu, Murešu un Dienvidkarpatiem, X-XI gs. feodāla valstiņa, no XII gs. ietilpa Ungārijā, XVI-XVIII gs. Osmaņu impērijā, no 1718. g. – Austroungārijā, no 1920. g. sadalīta – lielākā daļa Rumānijā, rietumu daļa - Dienvidslāvijā, tagad - Serbijā (Vojvodina)
- Moldova vēsturisks novāds Rumānijas austrumos, starp Austrumkarpatiem un Prutu, kur 1359. g. kopā ar Besarābiju un Bukovinu izveidoja Moldāvijas kņazisti
- Valahija vēsturisks novads Rumānijas dienvidos, starp Dienvidkarpatiem un Donavu, valsts vēsturiskais kodols, Oltas upe to dala 2 daļās: Muntenijā un Oltenijā
- Muntenija vēsturisks novads Rumānijas dienvidos, Valahijas novada austrumu daļa; Lielā Valahija
- Oltenija vēsturisks novads Rumānijas dienvidrietumos, Valahijas daļa; Mazā Valahija
- Transilvānija vēsturisks novads Rumānijas vidienē ("Transilvania"), kur I gs. izveidojās daku valsts, IX gs. sāka apmesties valahi, vēlāk ungāri, 1920. g. iekļauta Rumānijā
- Krišana vēsturisks novads Rumānijas ziemeļrietumu pierobežā, no X gs. vaivadija Ungārijas karalistē, no 1451. g. - Transilvānijas satāvdaļa, tagad - Bihoras un daļēji - Aradas žudecs
- Sasuna vēsturisks novads senajā Armēnijā, uz dienvidrietumiem no Vana ezera (tag. Turcijas teritorija), no X gs. līdz Timura karagājieniem XIV gs. beigās - patstāvīga kņaziste
- Bačka vēsturisks novads Serbijā, Vojvodinas autonomā novada rietumu daļa, starp Donavu un Tisas lejteci, dzīvo serbi un ungāri
- Leona vēsturisks novads Spānijā, Kastīlijas un Leonas autonomajā apgabalā, platība 38400 kvadrātkilometru, ietver Leonas, Salamankas un Samoras provinci
- Jaunkastīlija vēsturisks novads Spānijas centrālajā daļā ("Castilia la Nueva"), ietver tagadējo Madrides apgabalu un rajonus ap to, kopējā platība - 72300 kvadrātkilometru
- Astūrija vēsturisks novads Spānijas ziemeļos (_Asturias_) un autonoms apgabals "Astūrijas karaliste" Biskajas līča piekrastē, platība - 10604 kvadrātkilometri, 1057200 iedzīvotāju (2007. g.), administratīvais centrs - Ovjedo, robežojas ar Kantarbiju, Kastīliju un Leonu un Galisiju
- Basku-Navarras Zeme vēsturisks novads Spānijas ziemeļos ("Pais Basco-navarro"), platība - 17600 kvadrātkilometru, ietver aptuveni tagadējo Basku Zemi un Navarru
- Veckastālija vēsturisks novads Spānijas ziemeļu un centrālajā daļā, tagadējā Kastīlijas un Leonas autonomā apgabala dienvidu un centrālā daļa
- Besarābija vēsturisks novads starp Dņestru, Prutu un Donavas lejteci, Moldovā un Ukrainā, līdz XIX gs. sākumam tā sauca tikai Prutas un Dņestras upstarpas dienvidu daļu
- Kordofana vēsturisks novads Sudānā, kas aptuveni atbilst tagadējo Ziemeļkordofānas un Dienvidkordofānas vilāju teritorijai
- Ankole vēsturisks novads Ugandā (_Ankole_), atrodas valsts dienvidrietumu daļā, uz rietumiem no Viktorijas ezera
- Boikivščina vēsturisks novads Ukrainā, Ļvovas apgabala dienvidrietumos un Aiakarpatu apgabala ziemeļu daļā
- Dobrudža vēsturisks novads un dabas apgabals starp Melno jūru un Donavas lejteci Rumānijā (Tulčas, Konstancas žudeci) un Bulgārijā (Dobričas, Silistras apgabali), platība \~23000 kvadrātkilometru
- Zangezura vēsturisks novads un kalnu rajons Armēnijas dienvidaustrumos, tagadējās Sjunikas marzas teritorijā
- Farsa vēsturisks novads un ostāns pēc mūsdienu iedalījuma Irānas dienvidos, administratīvais centrs - Šīrāza
- Mēdija vēsturisks novads un sena valsts Irānas ziemeļrietumos, dibināta ap 700. g. p. m. ē., ap 555. g. p. m. ē. to iekaroja persieši; galvaspilsēta - Ekbatana
- Horezma vēsturisks novads un sena valsts Vidusāzijā, Amudarjas lejteces apvidū, kas sāka veidoties tāda paša nosaukuma oāzē 7.-6. gs. p. m. ē. un ar pārtraukumiem pastāvēja līdz 1512. g.
- Aizdonava vēsturisks novads Ungārijā (_Dunántúl_)
- Vestfālene vēsturisks novads Vācijā ("Westfalen"), starp Reinu un Vēzeri, XIX gs. - karaliste, no 1949. g. Ziemeļreinas-Vestfālenes federālās zemes daļa
- Saksija vēsturisks novads Vācijā pie Rūdu kalniem un Elbas
- Bādene vēsturisks novads Vācijā, no 11. gs markgrāfiste (1535. g. sašķēlās 2 markgrāfistēs, 1771. g. tās apvienojās); 1806. - 1918. g. lielhercogiste, vēlāk - zeme Vācijā, kopš 1952. g. apvienota ar Virtenbergu - Bādenes-Virtenbergas federālā zeme
- Brandenburga vēsturisks novads Vācijā, no 12. gs. markgrāfiste, no 1356. g. kūrfirstiste (no 1415. g. valdīja Hoencollerni), 1618. g. apvienojās ar Prūsiju, izveidojot Brandenburgas un Prūsijas firsisti; 1815. - 1945. g. - Prūsijas province
- Angelne vēsturisks novads Vācijā, Šlēsvigas-Holšteinas ziemeļaustrumos, pussalā starp Flensburgas un Šlejas līci; V-VI gs. no šejienes uz Britu salām izceļoja angļi
- Virtemberga vēsturisks novads Vācijas dienvidrietumu daļā, XIX gs. - karaliste, no 1951. g. Bādenes-Virtenbergas federālās zemes daļa
- Mēklenburga vēsturisks novads Vācijas ziemeļaustrumos, kur XII gs. ģermāņi nodibināja firsta valsti, no 1348. g. - hercogiste, 1934.-1952. g. un no 1990. g. ietilpst Mēklenburgas-Priekšpomerānijas federālajā zemē
- Atika vēsturisks novads Vidusgrieķijā (_Attikē_), 6. gs. p. m. ē. par tā ekonomisko un kultūras centru kļuva Atēnas
- Boiotija vēsturisks novads Vidusgrieķijā, kur 8. - 7. gs. p. m. ē. radās aristrokrātijas pārvaldītas polisas, ko Tēbas apvienoja savienībā un 4. gs. p. m. ē. Boiotijas federācija, kas bija nozīmīgs spēks Grieķijas politiskajā dzīvē
- Barocelenda vēsturisks novads Zambijā, tagadējās Rietumu provinces vidusdaļā un Dienvidu provinces ziemeļrietumos
- Svealande vēsturisks novads Zviedrijas centrālajā daļā, platība - 81000 kvadrātkilometru, kur XI-XVI gs. izveidojās Zviedrijas valsts vēsturiskais kodols
- Norlande vēsturisks novads Zviedrijas ziemeļos (_Norrland_), platība - 243300 kvadrātkilometru, lielāko daļu teritorijas aizņem plakankalne (augstums 500-800 m vjl.)
- Fezāna vēsturisks reģions Lībijā, tās dienvidrietumu daļa, 1963. g. to sadalīja Ubari un Sebhas šebijās
- Tripolitānija vēsturisks reģions Lībijā, tās ziemeļrietumu daļa, ko ap VI gs. p. m. ē. izveidoja fēniķieši apvienojot iepriekš nodibinātās kolonijas, vēlāk kartāgiešu, romiešu, spāņu, turku, 1911.-1920. g. itāliešu pakļautībā (1918.-1919. g. pastāvēja neatkarīga Tripolitānijas valsts), 1939. g. apvienojoties ar Kirēnaiku un Fezānu
- Kirēnaika vēsturisks reģions Lībijas ziemeļos ("Cyrenaica"), starp Bombas un Sidras līci, platība - 885000 kvadrātkilometru
- Altmarka vēsturisks reģions Vācijā (_Altmark_), Saksijas-Anhaltes federālās zemes ziemeļu daļa
- diakonijas māsas vēsturisks termins, kas 19. gs. parādās Vācijā un tiek attiecināts uz nabago un slimo aprūpē iesaistītajām sievietēm; Latvijā 20. gs. starpkaru periodā nosaukumu nomainīja uz "žēlsirdīgās māsas"
- pelēkās māsas vēsturisks termins, kas lietots attiecībā uz begīnēm (_beguines_), 12. gs. Brabantē radušās reliģiskas labdarības kopienas loceklēm, kas veica slimnieku aprūpi un ārstēšanu, nespējīgu ļaužu kopšanu, rūpējās par bāreņiem
- arheopterikss vienīgā zināmā izmirušās senputnu apakšklases suga (_Archaeopteryx litographica_), arheorniss, aizvēsturisks dzīvnieks, kas dzīvojis juras periodā pirms \~200-145 miljoniem gadu, daudzas ar rāpuļiem kopīgas pazīmes, tie nav mūsdienu putnu tiešie priekšteči, bija kraukļa lielumā un svēra aptuveni 1 kilogramu
- Aragona viens no Spānijas septiņpadsmit autonomajiem apgabaliem un vēsturisks novads (_Aragón_), platība - 47719 kvadrātkilometru, 1325000 iedzīvotāju (2014. g.), atrodas valsts ziemeļaustrumos
- pseidovēsturiskums vispārināta īpašība --> pseidovēsturisks, šīs īpašības konkrēta izpausme
- vēsturiskums vispārināta īpašība --> vēsturisks (2), šīs īpašības konkrēta izpausme
- makimono zīmējums uz papīra vai zīda, kurā attēlots vēsturisks vai reliģisks sižets un dots paskaidrojums; pazīstams Japānā un Ķīnā kopš 11. gs. kā ilustrētas grāmatas vissenākais veids
Atrasts piemēros (4):
- veiksmes stāsts Kā vienu no veiksmes stāstiem, kurā sadarbojoties gan valsts un pašvaldība, gan arī privātie sponsori, Dambis minēja Rīgas Brāļu kapu sakopšanu, kas ir kultūrvēsturisks un valstiski nozīmīgs piemineklis.
- grozījums Šis ir svarīgs, vēsturisks brīdis, un es ceru, ka Jūs, Prezidenta kungs, šos likuma grozījumus izsludināsiet.
- piemērs Vēl viens kliedzošs, jau vēsturisks netaisnības piemērs.
- vēsturisks Viņš bija piestrādājis pie pāris antoloģijām un ceļvežiem, un rudens listē stāvēja vēsturisks romāns.
vēsturisks citās vārdnīcās:
MLVV
LLVV
MEV
Neatradi meklēto? Iesaki vārdu!
Aicinām Tēzaura lietotājus iesaistīties Tēzaura papildināšanā – iesakiet vārdu, ko latviešu valodā lieto, bet kas līdz šim nav iekļauts Tēzaurā! Norādiet vārdu, tā nozīmes skaidrojumu un lietojuma piemēru.
Varat ieteikt arī jaunas nozīmes vārdiem, kuri Tēzaurā jau ir, un teicienus.
Tēzaura komanda izskatīs ieteikumu, pārbaudīs tā atbilstību Tēzaura vadlīnijām, precizēs informāciju, un jaunais šķirklis būs apskatāms jau kādā no nākamajiem vārdnīcas laidieniem.
Saziņa jautājumiem un ierosinājumiem: iesaki@tezaurs.lv