Paplašinātā meklēšana
Meklējam vālī.
Atrasts vārdos (16):
Vārdu savienojumos nav.
Atrasts skaidrojumos (109):
- Ā Ā Muns - maiju kukurūzas dievs, kurš parasti tiek attēlots tā, ka no viņa galvas spraucas kukurūzas vālīte.
- Uištosiuatla Acteku mitoloģijā - sāls un sāļo ūdeņu dievība, lietus dieva Tlaloka vecākā māsa, tika uzskatīta par izlaidības aizbildni, viņu attēloja ar viļņotām līnijām klātā tērpā, ar baltu vairogu un meldru vālīti rokās.
- stūga ādiņa spriguļa vālītes piestiprināšanai pie kāta.
- aizkartne Ārstniecības brūnvālīte ("Sanguisorba officinalis").
- asinszāle Ārstniecības brūnvālīte ("Sanguisorba officinalis").
- sarkangalvis Ārstniecības brūnvālīte ("Sanguisorba officinalis").
- vālītes Ārstniecības brūnvālīte ("Sanguisorba officinalis").
- Sanguisorba officinalis ārstniecības brūnvālīte.
- dragonārums Ārumu dzimtas ģints ("Dracunculus"), ziemcietīgs augs ar bultveida lapām, starp kurām attīstās lieli, tumšsarkani ziedi ar melnu vālīti.
- ķelnis Augi; ciesa; stiebri (meldri); ezervālītes; skalbes.
- tamtams Āzijas tautu metāla sitamais mūzikas instruments - liels, dobji skanošs disks, pa kuru sit ar vālītēm.
- Cimbex femorata bērzu lielā vālīšlapsene.
- strupā brūnvālīte brūnvālīšu suga ("Sanguisorba obtusa").
- smalklapu brūnvālīte brūnvālīšu suga ("Sanguisorba tenuifolia").
- sanguisorba Brūnvālītes.
- mazās bungas bungas ar nelielu (parasti metāla) korpusu, spēlē ar 2 koka vālītēm, gar apakšējo membrānu nostieptas stīgas, kuru vibrācija spēles laikā rada šķindošu pieskaņu.
- roulement Bungu vālīte; arī bungu "tremolo".
- likopodīns C16H25NO, kristālisks alkaloīds, ko iegūst no vālīšu staipekņa.
- Krēmeri Dabas liegums Rīgā, Pārdaugavā, Kurzemes rajona ziemeļu daļā, Daugavas kreisajā krastā, valsts aizsardzībā kopš 1993. g., platība - 15 ha, tā centrā atrodas ar niedrēm un vilkvālītēm aizaugusi ūdenskrātuve, ligzdo daudzas putnu sugas, arī aizsargājamas.
- ārstniecības brūnvālīte daudzgadīgs rožu dzimtas lakstaugs, brūnvālīšu suga ("Sanguisorba officinalis") ar horizontāliem sakneņiem, Latvijā aizsargājama, sastopama reti, drogu lieto par savelkošu un asinis apturošu līdzekli.
- gļotainā daudzvālīte daudzvālīšu sēņu ģints suga ("Multiclavula mucida").
- progresējošā difūzā intersticiālā pneimofibroze difūza, intersticiāla plaušu fibroze: attīstībā divas fāzes: lēns slimības sākums ar mokošu sausu klepu un sāpēm krūtīs, afebrils, reizēm vairāku nedēļu ilgs febrils stāvoklis; otrā fāze - plaušu mazspēja, progresējoša dispnoja, tahipnoja, izteikta vispārēja cianoze, poliglobulija, bungvālīšu pirksti.
- ksantofāns Dzeltens pigments tīklenes vālītēs.
- Poterium polygamum gliemežu zaļvālīte.
- Sanguisorba minor ssp. polygamum gliemežu zaļvālītes "Poterium polyganum" nosaukuma sinonīms.
- hiperrinecefālija Iedzimta smadzeņu deformācija ar pieres daivu pārsvaru un pārmērīgu ožas vālīšu attīstību.
- cūkausis Kallu dzimtas ģints ("Calla"), daudzgadīgi augi ar spīdīgām sirdsveida lapām un dzelteniem ziediem vālītē, ko ietver viena balta seglapa.
- gotiņa Kalmes ziedvālīte.
- timpāns Katla formas bungas ar regulējamu skaņas augstumu; spēlē ar īpašām vālītēm.
- haltēri Koka vai metāla smaguma vālītes, ko grieķu vingrotāji turēja rokās lecot.
- konomioidīns Kontraktila citoplazmas viela tīklenes vālītēs.
- lapta Krievu tautas komandu spēle ar bumbiņu un vālīti.
- parastā kukurūza kukurūzas suga ("Zea mays"), viengadīgs lakstaugs ar garu un resnu posmainu stiebru, platām lapām un graudiem vālītēs, nodalītas 8 varietāšu grupas, >22000 šķirņu, Latvijā nozīmīgākas ir 2 varietāšu grupas - kramveida un zobveida kukurūza, kā arī to hibrīdi.
- Typha laxmanii Laksmaņa vilkvālīte.
- sudrabainā peperomija lapām sudrabota virsma, ziedi zaļgani, vālītēs.
- grumbotā peperomija lapas grumbotas, smaragdzaļas, ar tumšāku vidu, ziedi balti, vālītēs.
- tritanomālija Ļoti reta anomāla trihromāzija, samazināta zilo krāsu uztverošo vālīšu jutība, ar X hromosomu saistīta pārmantota pazīme, ko sastop 0,0001% baltās rases vīriešu.
- Typha minima mazā vilkvālīte.
- Poterium sanguisorba mazā zaļvālīte.
- Sanguisorba minor mazās zaļvālītes "Poterium sanguisorba" nosaukuma sinonīms.
- bodhrans Nelielas īru bungas, kas atgādina tamburīnu, parasti tiek gatavotas no kazas ādas; atšķirībā no līdzīgiem citu tautu sitaminstrumentiem pa bodhranu bungo nevis ar pirkstiem, bet ar īpašam vālītēm.
- bacchetta nūja; taktszizlis, sitamo instrumentu vālīte.
- vilkvālīte Pandānu rindas augu dzimta ("Typhaceae"), pie kuras pieder lakstaugi ar gariem stublājiem, šaurām lineārām lapām un vālītēs sakārtotiem ziediem, 1 ģints.
- klabate Pie sētas mieta vai pie diviem stabiem piekārts koka dēlītis, ko ritmiski sita ar koka vālītēm vai āmuriņiem, dodot ganiem vai lauku darbos aizgājušiem ziņu, ka laiks doties mājās; signālierīce.
- klaburis Pie sētas mieta vai pie diviem stabiem piekārts koka dēlītis, ko ritmiski sita ar koka vālītēm vai āmuriņiem, dodot ganiem vai lauku darbos aizgājušiem ziņu, ka laiks doties mājās; signālierīce.
- eritrolabs Pigments tīklenes vālītes, kurš ir daudz jutīgāks pret sarkano spektra daļu nekā pārējie pigmenti.
- ķelpis Platlapu vilkvālīte ("Typha latifolia").
- vāliņas Platlapu vilkvālīte ("Typha latifolia").
- vāliņi Platlapu vilkvālīte ("Typha latifolia").
- vālītes Platlapu vilkvālīte ("Typha latifolia").
- vangale Platlapu vilkvālīte ("Typha latifolia").
- Typha latifolia platlapu vilkvālīte.
- fotoreceptors Receptors (tīklenes nūjiņa, vālīte), kas uztver gaismu.
- ārējā robežmembrāna slānis starp tīklenes ārējo graudaino slāni un nūjiņu un vālīšu slāni
- Sanguisorba tenuifolia smalklapu brūnvālīte.
- neiroepitēlijs Specializētas epiteliālas struktūras, kas veido jušanas nervu galus, piem., tīklenes nūjiņas un vālītes, deguna ožas šūnas, iekšējās auss matiņšūnas, garšas šūnas garšas pumpuros.
- Sanguisorba obtusa strupā brūnvālīte.
- baltā sūnvālīte sūnvālīšu sēņu ģints suga ("Eocronartium muscicola").
- doņi Šaurlapu vilkvālīte ("Typha angustifolia").
- ērkuļi Šaurlapu vilkvālīte ("Typha angustifolia").
- Typha angustifolia šaurlapu vilkvālīte.
- melnais pipars šīs ģints suga ("Piper nigrum"), kāpelētājaugs ar sīkiem viendzimuma ziediem vārpās vai vālītēs un augļiem - kauleņiem, kam ir viena sēkla.
- acābola iekšējais apvalks tīklene, kurā atrodas fotoreceptori - nūjiņas un vālītes.
- deiteranomālija Trihromātiska anomālija ar samazinātu zaļās krāsas spektra vālīšu jutību; iedzimst saistībā ar X hromosomu; visbiežāk sastopamā krāsu redzes nepilnība.
- ezervālītes Ūdens un purvu augi ar ziediem cilindriskās vārpās vai vālītēs, gara ziedkāta galā.
- lielās bungas uz pamatnes vertikāli novietotas bungas, ko spēlē ar koka vālīti, kuras gals apvilkts ar tūbu vai gumiju.
- putekšņvabole Vaboļu kārtas dzimta ("Kateretidae"), 1,5-2,8 mm garas vaboles, segspārni īsi, nenosedz vēdera galu, taustekļi ar divposmainu vai trīsposmainu vālīti, sastopamas uz augu ziediem, Latvijā konstatētas 9 sugas.
- sēņgrauzis Vaboļu kārtas dzimta ("Mycetophagidae"), >200 sugu, Latvijā konstatēts 11 sugu, vaboļu ķermenis 2,3-6 mm garš, ovāls, nedaudz saplacināts, segspārni gk. brūngani vai melni ar gaišākiem plankumiem vai joslām, taustiņi vālīšveidīgi, sastopami uz sēnēm, biežāk uz piepēm.
- skarabejs Vaboļu kārtas dzimta ("Scarabaeidae"), kurā apvienotas vaboles, kam raksturīgi elkoņveida taustekļi, kuru galā ir plāksnīšveida vālīte, tiek iedalīta daudzās apakšdzimtās, >2000 sugu, Latvijā - 90 sugu (neskaitot mūmijvaboles, ko arī dažkārt iekļauj skarabeju dzimtā).
- bērzu lielā vālīšlapsene vālīšlapseņu dzimtas suga ("Cimbex femorata").
- Lobelia tupa vālīšu lobēlija.
- Lycopodium clavatum vālīšu staipeknis.
- Clausilia pumila vālīšveida vārpstiņgliemezis.
- vālīte Vārpai līdzīga ziedkopa, kurai atsevišķie ziedi atrodas uz paresninātas, galīgas ass (piemēram, kalmēm, cūkaušiem, kukurūzai, vilkvālītēm).
- vibrafons Vibrofons - sitaminstruments ar dažāda garuma metāla plāksnītēm un rezonatoriem, kuriem ir noteikts skaņas augstums; to spēlē ar vālītēm.
- vālīšaugi Viendīglapju dzimta ar vairākās velteniskās vālītēs vai bumbveidīgās galviņās sakopotiem ziediem.
- skalbjaugi Viendīgļlapju augu dzimta, tikai vienu veltenisku (cilindrisku) ziedvālīti; araceju augi.
- pandāns Viendīgļlapju klases palmu apakšklases pandānu rindas dzimta ("Pandanaceae"), krūmi, liānas, koki ar cietām, šaurām, līdz 4 m garām lapām, kas sakārtotas pušķos zaru galā, ziedi vālītēs vai galviņās, kas sakārtotas skarās, 3 ģintis, \~900 sugu.
- pandanales Viendīgļlapju ziedaugu rinda ar kāta galā vālītes veida ziedkopās sakopotiem ziediem, kam nenoteikts putekšlapu un augļlapu skaits, pa daļai lakstaugi purvainās vietās un ūdeņos, pa daļai koki un krūmi (tropos).
- šaurlapu vilkvālīte vikvālīšu suga ("Typha angustifolia").
- platlapu vilkvālīte vikvālīšu suga ("Typha latifolia").
- Lasmaņu vilkvālīte vikvālīšu suga ("Typha laxmanii").
- mazā vilkvālīte vikvālīšu suga ("Typha minima").
- typhaceae Vilkvālīšu dzimta.
- Thelmatophilus typhae vilkvālīšu kriksis.
- typhales Vilkvālīšu rinda.
- bungu vāle vilkvālīte ("Typha").
- bunguvāle Vilkvālīte ("Typha").
- bungvāles Vilkvālīte ("Typha").
- doņi Vilkvālīte ("Typha").
- vilkuvāle Vilkvālīte ("Typha").
- vilkvāle Vilkvālīte ("Typha").
- vilkvālītes Vilkvālīte ("Typha").
- vilku vāle vilkvālīte (1).
- vilku (arī vilka) vāle, arī vilku (arī vilka) vālīte vilkvālīte (1).
- vālīna Vilkvālīte.
- vālīte Vilkvālīte.
- ērkuļi Vilkvālītes ("Typha").
- ezerkalmji Vilkvālītes ("Typha").
- madžgales Vilkvālītes ("Typha").
- vālītes Vilkvālītes ("Typha").
- vilkkalmes Vilkvālītes ("Typha").
- typha Vilkvālītes.
- jodopsīns Violetais redzes pigments, ar proteīnu saistīts karotinoīds tīklenes vālītēs.
- gliemežu zaļvālīte zaļvālīšu suga ("Poterium polygamum syn. Sanguisorba minor subsp. polygamum").
- mazā zaļvālīte zaļvālīšu suga ("Poterium sanguisorba"), Latvijā aizsargājama.
- poterium Zaļvālītes.
- vārpste Ziedu sastats, vārpa ar gaļainu resnu asi (vālīte).
- mēle Zvana sastāvdaļa - garena, kustīgi iestiprināta vālīte zvana vidū, kas piesitoties rada skaņu.
Citās vārdnīcās nav šķirkļa vālī.