Ā

Č

Ē

Ģ

Ī

Ķ

Ļ

Ņ

Ō

Ŗ

Š

Ū

Ž

Jūsu pārlūkprogrammai ir atslēgts JavaScript atbalsts, kas nepieciešams Tēzaurs.lv pilnvērtīgai darbībai (t.sk. locījumu tabulu un korpusa piemēru demonstrēšanai), tāpēc Jums tiek piedāvāta Tēzaurs.lv vienkāršota versija. Instrukcija, kā ieslēgt JavaScript, ir atrodama šeit.

Rudens versija 2025

412 004 šķirkļi

Paplašinātā meklēšana

Meklējam uh.

Atrasts vārdos (392):

Vārdu savienojumos nav.

Atrasts skaidrojumos (640):

raja "Lopu bars" - nemuhamedāņu tautu apzīmējums dažās islāma valstīs.
pastalāda Āda, no kuras gatavo pastalas; juhtāda
Austrumgobi aimaks Mongolijā (_Dornogovǐ_), valsts dienvidaustrumu daļā, robežojas ar Dienvidgobi, Vidusgobi, Henteju un Suhebatora aimaku, kā arī ar Ķīnu
Austrumi aimaks Mongolijas austrumos (_Dornod_), robežojas ar Henteja un Suhebatora aimaku, kā arī ar Krieviju un Ķīnu; Austrumu aimaks
kizilbaši Alarodu tautiņas atliekas Armēnijā un Mazāzijā, formāli muhamedāņi, bet faktiski turas pie veciem pirmticējumiem
andocezi Andocezu tautas - mazu tautu grupas Dagestānā (Krievijā): andi, ahvahi, baguli, botlihi, čamali, godoberi, karāti, tindi, cezi (didoji), bežti, gunzebi, ginuhi, tvarši; saplūst ar tuvu radniecīgajiem avāriem; valoda pieder pie nahu-dagestāniešu valodām
asasīni Ap 1080 g. dibināta muhamedāņu reliģiski politiska sekta, kuras savervētie jaunekļi akli un fanātiski izpildīja priekšnieka rīkojumus, veica slepkavības; asanīti; asasīdi
asasīdi Ap 1080 g. dibināta muhamedāņu reliģiski-politiska sekta, kuras savervētie jaunekļi akli un fanātiski izpildīja priekšnieka rīkojumus, veica slepkavības; asanīti; asasīni
asanīti Ap 1080 g. dibināta muhamedāņu reliģiski-politiska sekta, kuras savervētie jaunekļi akli un fanātiski izpildīja priekšnieka rīkojumus, veica slepkavības; asasīni; asasīdi
Sece apdzīvota vieta (lielciems) Aizkraukles novadā (2009.-2021. g. Jaunjelgavas novadā, 1990.-2009. g. Aizkraukles rajonā) 15 km no Aizkraukles pilsētas, izveidojusies bijušās muižas "Neuhof" teritorijā, pagasta centrs
Kalkūni apdzīvota vieta (lielciems) Augšdaugavas novadā 3 km no Daugavpils, izveidojusies bijušās muižas "Kalkuhnen" teritorijā, Kalkūnes pagasta centrs
Pilsrundāle apdzīvota vieta (lielciems) Bauskas novadā (2009.-2021. g. Rundāles novadā, 1990.-2009. g. Bauskas rajonā) 15 km no Bauskas, izveidojusies bijušās muižas "Ruhental" teritorijā, Rundāles pagasta administratīvais centrs; ietver arī bijušo atsevišķo apdzīvoto vietu "Rundāle"
Pūņas apdzīvota vieta (lielciems) Talsu novada Valdgales pagastā 13 km no Talsiem, izveidojusies bijušās muižas "Puhnjen", Valdgales pagasta administratīvais centrs
Pūre apdzīvota vieta (lielciems) Tukuma novadā 16 km no Tukuma, izveidojusies bijušās muižas "Puhren" teritorijā, vēstures avotos pirmo reizi minēta 1230. g., pagasta centrs
Abrapampa apdzīvota vieta Argentīnā, Huhujas štata ziemeļu daļā
Abū Minkāra apdzīvota vieta Ēģiptē (_Abī Minqār_, _Abu Minqar_, أبو منقار), Vādī el Džedīdas muhāfazā, Farāfira tuksnesī
Abū Girga apdzīvota vieta Ēģiptē (_Abū Jirj_), Minjas muhāfazā
Aijāta apdzīvota vieta Ēģiptē (_Al ʻAyyāț_), Gīzas muhāfazā, Nīlas kreisajā krastā
Atfīha apdzīvota vieta Ēģiptē (_Ațfīḩ_), Benī Suveifa muhāfazā. Nīlas labajā krastā
Ain Suhna apdzīvota vieta Ēģiptē (_ʻAyn Sukhnah_), Suvaisas muhāfazā, Suecas līča rietumu krastā
Kuivastu apdzīvota vieta Igaunijā, Sāremā apriņķī, Muhu salas dienvidaustrumos
Līva apdzīvota vieta Igaunijā, Sāremā apriņķī, Muhu salas vidienē
Alī eš Šerkī apdzīvota vieta Irākā (_Alī ash Sharqī_), Meisānas muhāfazā, Tigras krastos
Akāšāta apdzīvota vieta Irākā (_ʻAkāshāt_), Anbāras muhāfazas rietumos, Sīrijas tuksnesī
Anbarāna apdzīvota vieta Irānā (_‘Anbarān_), Ardabīlas muhāfazas austrumos
Ahvara apdzīvota vieta Jemenā (_Aḩwar_), Abjānas muhāfazas dienvidaustrumos
Absa apdzīvota vieta Jemenā (_ʻAbs_, عبس), Hadžas muhāfazā
Azrak el Dženūbīja apdzīvota vieta Jordānijā (_Al Azraq al Janūbīyah_), Zarkas muhāfazā
Azrak eš Šemālī apdzīvota vieta Jordānijā (_Al Azraq ash Shamālī_), Zarkas muhāfazā
Āla apdzīvota vieta Jordānijā, Ammānas muhāfazā
Adira apdzīvota vieta Jordānijā, Kerakas muhāfazā
Aiji apdzīvota vieta Jordānijā, Kerakas muhāfazā
Arhāba apdzīvota vieta Jordānijā, Mefrakas muhāfazas rietumu daļā
Altuhova apdzīvota vieta Krievijā (_Altuhovo_), Brjanskas apgabala dienvidaustrumu daļā
Anciferova apdzīvota vieta Krievijā (_Anciferovo_), Pleskavas apgabala rietumos, Kuhvas (Kūkovas) kreisajā krastā
Abrīna apdzīvota vieta Libānā (_Aabrine_, عبرين), Ziemeļlibānas muhāfazas dienvidrietumu daļā
Aadlūna apdzīvota vieta Libānā (_Aadloun_, عدلون), Dienvidlibānas muhāfazā, Vidusjūras piekrastē
Ajāta apdzīvota vieta Libānā, Bekaa muhāfazā
Aina apdzīvota vieta Libānā, Bekaa muhāfazas ziemeļu daļā
Aadīsa apdzīvota vieta Libānā, Nabatijas muhāfazā, pie Izraēlas robežas
Abda apdzīvota vieta Libānā, Ziemeļlibānas muhāfazā, Vidusjūras piekrastē
Andkita apdzīvota vieta Libānā, Ziemeļlibānas muhāfazas ziemeļaustrumu daļā
Sankara apdzīvota vieta Lielbritānijā (_Sanquhar_), Skotijā, Nitas kreisajā krastā
Ain Leūha apdzīvota vieta Marokā (_Ain Leuh_), Miknēsa-Tāfīlālta reģiona ziemeļu daļā
Asgata apdzīvota vieta Mongolijā (_Asgat_), Suhebatora aimakā
Bajandelgera apdzīvota vieta Mongolijā, Suhebatora aimaka dienvidrietumu daļā
Anāta apdzīvota vieta Palestīnā, Jeruzālemes muhāfazā
Ašāra apdzīvota vieta Sīrijā (_Al Ashārah_), Deir ez Zoras muhāfazā, Eifratas labajā krastā
Bektāla apdzīvota vieta Sīrijā, Deir ez Zora muhāfazas dienvidu daļā
Arna apdzīvota vieta Sīrijā, Rīfdimeškas muhāfazas dienvidrietumos
Ara apdzīvota vieta Sīrijā, Suveidas muhāfazā
Anāta apdzīvota vieta Sīrijā, Suveidas muhāfazas dienvidos
Arīka apdzīvota vieta Sīrijā, Suveidas muhāfazas rietumu daļā
Āsfara apdzīvota vieta Sīrijā, Suveidas muhāfazas ziemeļu daļā
Muhosa apdzīvota vieta Somijā (_Muhos_), Ziemeļpohjanmā reģionā
Puhosa apdzīvota vieta Somijā (_Puhos_), Ziemeļpohjanmā reģionā
juchtāda ar eļļām piesūcināta liellopu āda (ūdenszābaku, zirglietu gatavošanai); juhtāda
zindīki Arābiešu sekta 8. gadsimtenī, kas atmeta korānu un Muhamedu un vispārim jebkuru pozitīvu reliģiju
koreišīti Arābu cilts, kas dzīvoja Mekā, un pie kuriem piederēja Muhameds; tās locekļi pārraudzīja Kaabu: līdz 1517 kalifs vienmēr bija no šīs cilts
hašimīti Arābu dinastija Irākā un Jemenā, kas esot cēlusies no Muhameda
Donecas akmeņogļu baseins atrodas gk Ukrainas dienvidaustrumu daļā, Luhanskas un Doņeckas apgabalā un Krievijas Rostovas apgabalā, platība – >60000 kvadrātkilometru (garums rietumu-austrumu virzienā – 620 km, platums – 70–170 km)
Hanhuhijnorgils Augstākā virsotne Hanhuhijnula kalnu grēdā Mongolijā, augstums - 2928 m
Hezars Augstākā virsotne Vidusirānas kalnos ("Hazaran"), Kuhruda grēdas dienvidaustrumu daļā, Irānas dienvidos, aprimis vulkāns, augstums - 4420 m
Beluha Augstākais kalns Altajā, Katuņas grēdā, Krievijas Altaja novadā, 2 virsotnes: Rietumbeluha (4440 m) un Austrumbeluha (4506 m), apledojums – 70 kvadrātkilometru, nogāzēs šļūdoņi
pašā Augstāko militārpersonu un civilo augstmaņu goda tituls (sultānu Turcijā, Ēģiptē un dažās citās muhamedāņu zemēs); persona, kam ir šāds tituls
Avicenna Avicenna Ibn Sīna (980.-1037. g.), filozofs, ārsts, dzejnieks, dzimis netālu no Buhāras, bet darbojies Persijā, darbi stipri ietekmējuši Eiropas filozofijas, medicīnas u. c. zinātņu attīstību
Hieracium bauhinii Bauhina mauraga, mataino mauragu apakšģints "Pilosella" suga
Valaki Bērziņu pagasta apdzīvotās vietas "Valuhi" nosaukuma variants
bacinki Biezas juhtādas saišu zābaki
Kalabuhina Biķernieku pagasta apdzīvotās vietas "Kolobuhino" nosaukuma variants
Kolobuhina Biķernieku pagasta apdzīvotās vietas "Kolobuhino" nosaukuma variants
Bogosa Bogosas grēda - atrodas Lielā Kaukāza ziemeļu daļā, starp Avāras Koisu un Andijas Koisu, Krievijas Dagestānas Republikā, garums - \~70 km, augstums - līdz 4151 m (Adala-Šuhgelmeers), korēs apledojums (20 kvadrātkilometru)
Bogoduhova Bohoduhiva - pilsēta Ukrainā
Gymnocalycium bruchii Bruha gimnokalīcijs
Buhara Buhāra - pilsēta Uzbekistānā
Buhara Buharas Emirāts - Buharas Hanistes nosaukums pēc 1747. g.
Buhara Buharas Haniste - valsts Vidusāzijā 16. gs. - 1920. g., galvaspilsēta - Samarkanda
Buhāras Emirāts Buharas Hanistes nosaukums 1747.-1920. g.
Iris bucharica Buhāras īriss
šaria Ceļš, pa ko jāiet ticīgam muhamedānim
Džohera Čauhara - pilsēta Somālijā
Čugujeva Čuhujiva - pilsēta Ukrainā
Austrummongolijas līdzenums dabas apvidus Mongolijas austrumos (_Mongolyn Dornod tai_), Austrumu un Suhebator aimakā
navābs Dažādu Indijas muhamedāņu valdnieku tituls, sākumā augstu valdības ierēdņu tituls lielmogula valstī
Hauheta Dieviete ēģiptiešu mitoloģijā, kas Hēliopoles dievu ogdoādē kopā ar dievu Huhu iemieso telpas bezgalību, gaisu un gaismu
DIN 1451 dizaina standarts, ko 1931. gadā radījusi Vācijas standartu organizācija, pateicoties _Bauhaus_ dizaina principiem, un ir tik precīzs un funkcionāls, ka joprojām tiek plaši lietots satiksmes zīmēm un citām administratīvām un tehniskām vajadzībām
duhoborci Duhobori
Grīva Dzelzceļa stacija Daugavpilī, atrodas pie dzelzceļa līnijas Daugavpils-Kurcums, 7 km no Daugavpils dzelzceļa stacijas, atklāta 1862. g. ar nosaukumu "Kalkuhnen", 1920.-1922. g. saucās "Kalkuni"
jaunbuharieši Džadidisma kustības virziens Buharas hanistē 1916.-20. g.
Ēģipte Ēģiptes Arābu Republika – valsts Āfrikas ziemeļaustrumos un Sinaja pussalā Āzijā, 81,7 mlj iedzīvotāju (2008. g.), administratīvais iedalījums – 26 muhāfazas, robežojas ar Izraēlu, Jordāniju, Saūda Arābiju, Sudānu un Lībiju, apskalo Vidusjūra un Sarkanā jūra
mehdī Ēģiptieša Muhameda Ahmeta pievārds, kas 1881. gadā Sudānā rīkoja sacelšanos
Huhs Ēģiptiešu mitoloģijā - Hēliopoles dievu ogdoādē kopā ar dievieti Hauhetu iemieso telpas bezgalību, gaisu un gaismu
einuhisms Einuha stāvoklis
sarisimi Einuhi Jūdejā, kas sevi kastrēja, lai sasniegtu pilnību un tiktu uzskatīti par gudrajiem
einuks Einuhs
eunuhs Einuhs
Svētais vakarēdiens euharistija
Glušenis ezers Andzeļu pagastā, plaatība - 1,7 ha; Glušaks; Gluhoje ezers; Mamonu ezers
Limins ezers Kastuļinas pagastā, platība - 4,8 ha; Gluhoja ezers; Gluhoje ezers; Limans; Līmanu ezers
Zaisans ezers Kazahstānas austrumu daļā, 395 m vjl., ieplakā starp Altaja dienvidu grēdām un Tarbagataju, platība - 1800 kvadrātkilometri (kopā ar Buhtarmas ūdenskrātuvi 5510 kvadrātkilometru), garums - >500 km, platums - līdz 35 km, lielākais dziļums - 17 m, pēc Buhtarmas HES izbūves Irtišā līmenis paaugstināts par 7 m
Kubenas ezers ezers Krievijā, Vologdas apgabalā 100 m vjl., platība — 648 kvadrātkilometru, vidējais dziļums — \~3 m, garums — \~60 km, platums — līdz 15 km, ietek \~30 upju, iztek Suhona
Tribuku ezers ezers Latgales augstienē, Ludzas novada Pureņu pagastā, >139 m vjl., platība — 14,7 ha, garums — 0,83 km, lielākais platums — 0,26 km, lielākais dziļums — 2 m; Mazais Kivdalovas ezers; Mazais Kivdaļu ezers; Mazais Kivdulova ezers; Tribuhovas ezers
Lauderu ezers ezers Latgales auhstienes Rāznavas paugurainē, Lauderu pagastā, 139,3 m vjl., platība — 55,3 ha, garums — 2 km, lielākais platums — 0,5 km, lielākais dziļums — 6,5 m, krasti slīpi 3-8 m augsti, eitrofs, stipri aizaudzis
Airagnūrs ezers Mongolijā (_Ajrag nuur_), Uvsnūra aimakā, iekļauts Hanhuhīūla-Hjargasnūra nacionālajā parkā
UTAG Fiduciārā izceļošanas akciju sabiedrība (vācu "Umsiedlungs Treuhand Aktiengesellschaft"), dibināta saskaņā ar 30.10.1939. Latvijas-Vācijas līgumu par baltvācu izceļošanu
Kuhruds Galvenā kalnu grēda Vidusirānas kalnos ("Kuhrud"), Irānas vidienē, garums - \~900 km, vidējais augstums - 2000-3000 m, augstākā virsotne - 4420 m (Hezara kalns)
Gaobaohu Gaojouhu - ezers Ķīnas austrumu daļā
Bekaa ieleja garena starpkalnu ieleja Libānā, Bekaa muhāfazā, ziemeļaustrumos iesniedzas arī Sīrijā
Suņepu ezers Gluhoje ezers Riebiņu pagastā
namazliks Grīdsega, uz kuras muhamedāņi izdara namazu jeb ikdienēju lūgšanu
jungūnija himēnijsēņu klases piepju sēņu grupas ģints ("Junghuhnia")
Gluhova Hluhiva, pilsēta Ukrainā
Huhoto Huhhota - pilsēta Ķīnā
Žužuja Huhuja - pilsēta Argentīnā
mikroorhisms Iedzimta sēklinieku hipoplāzija; var būt saistīta ar einuhoīdismu
galbansveķi Iegūti no "Ferula galbaniflua Boiss. et Buhse"; senāk lietoti kā kairinātājs un atkrēpošanas līdzeklis, ārīgi - čulgu radīšanai plāksteros
Karaugoms Ielejas šļūdonis Galvenās Kaukāza grēdas ziemeļu nogāzē, Ziemeļosetijas-Alānijas Republikā, garums - 14 km, noslīd līdz 1820 m vjl., sākas Terekas pieteka Uruha
Muharrams Ikgadēja atceres diena, ko musulmaņu šiīti atzīmē pieminot Muhameda mazdēla Huseina noslepkavošanu 680. gada muharrama mēneša desmitajā dienā
tukani Indiāņu cilšu grupa (tukani, desani, tujuki, eruliji, buhagani, coli, makuni, kvereti, jahuni, gvanani, kobevi, orehoni, koregvahi, sioni u. c.), dzīvo Brazīlijas un Kolumbijas robežrajonos, kā arī Peru ziemeļos, Ekvadoras un Kolumbijas robežrajonā, valoda veido īpašu saimi, spēcīgas tēvas ģints paražas, animistiski ticējumi, šamanisms
Bagdāde Irākas galvaspilsēta (angļu val. "Baghdad"), muhāfazas centrs, atrodas pie Tigras upes, 5,8 mlj iedzīvotāju (2007. g.), dibināta 762. g.
Irāka Irākas Republika - valsts dienvidrietumu Āzijā (arābu val. "Al 'Irāq"), federatīva parlamentāra republika, platība - 438317 kvadrātkilometri, 28945600 iedzīvotāju (2009. g.), galvaspilsēta - Bagdāde, administratīvais iedalījums - 18 muhāfazu, no tām 3 Kurdistānā, robežojas ar Turciju, Irānu, Kuveitu, Saūda Arābiju, Jordāniju un Sīriju
Kurdistānas reģions Irākas Republikas administratīva vienība, kurā ietilpst 3 muhāfazas (Dahūka, Erbīla un Suleimānīja), administratīvais centrs — Erbīla, platība — 38650 kvadrātkilometru, 3941500 iedzīvotāju (2007. g.), valoda — kurdu, ticīgie — musulmaņi sunnīti
Barzu Irāņu mitoloģijā - varonis, varonīgā Suhrāba dēls un spēkavīra Rustama mazdēls, kurš kļuva par ļaunā Afrāsijāba viltus upuri
rasuls Islāma dibinātāja pravieša Muhameda tituls, kas viņu atšķir no visiem citiem praviešiem un apzīmē viņa Dievišķo Misiju īstenās ticības sludināšanā
Munkars un Nakīrs islāma mitoloģijā - eņģeļi, kas pārbauda mirušo cilvēku ticību Allāham, kas naktī pēc apbedīšanas iekļūst kapā, pieceļ mirušo un uzdod jautājumu par Muhamedu, ja atbilde ir pareiza, eņģeļi atver kapa malā durvis, pa kurām pastardienā varēs iekļūt paradīzē; neticīgos viņi līdz pat pastardienai drausmīgi sit
Alboraks Islāma mitoloģijā - erceņģeļa Džibrīla sudrabspalvainais zirgs, ar kuru viņš un Muhameds naktī devās uz Jeruzālemi, no turienes izjāja cauri visām septiņām debesīm un atgriezās atpakaļ Mekā
Huseins Islāma mitoloģijā - Muhameda meitas Fātimas un viņas vīra Alī dēls, kuru halīfa Jazīda karavīri nogalināja 680. g., šiīti viņu godā kā svēto mocekli, kas kritis kaujas laukā, viņa kapavieta Kerbelā (Irākā) ir viena no šiītu galvenajām svētvietām
isra Islāma mitoloģijā - Muhameda nakts ceļojums uz Jeruzālemi ar spārnoto dzīvnieku Burāku
Alī Islāma mitoloģijā - pravieša Muhameda brālēns un viņa meitas Fātimas vīrs; dēvu un pūķu uzvarētājs
mirādžs Islāma mitoloģijā - pravieša Muhameda ceļojums uz debesīm
Mūsa Islāma mitoloģijā - pravietis, atbilst Bībeles Mozum, pēc Korāna Muhameda priekštecis, kas māca to pašu, ko Muhameds
Burāks Islāma mitoloģijā - teiksmains dzīvnieks, ar kuru Muhameds eņģeļa Džibrīla pavadībā devās ceļojumā no Mekas uz Jeruzālemi
džāhilīja Islāma mitoloģijā un reliģijā - laiks, pirms Muhameds piedzīvoja savu atklāsmi un Allāhs viņam atklāja Korānu
zulfakārs Islāma mitoloģiskajā tradīcijā - pravieša Muhameda zobens, kuram piemitis maģisks spēks un kuru viņš ieguva kādā kaujā
musulmanis Islāma piekritējs, islāmticīgais; muhamedānis
vahābītisms Islāma reliģiski politiska mācība, kas radās Arābijā XVIII gs. un nosaukta Muhameda ibn Abdela Vahaba vārdā, kurš aicināja arābu ciltis apvienoties un cīnīties pret turku kundzību; XIX gs. vahābītu mācība kļuva par arābu feodāļu ideoloģiju un mūsu dienās ir oficiāla ideoloģija Saūda Arābijā; vahābītisms; vahābisms
sunna Islāma tekstu krājums, kurā ietilpst leģendas par Muhamedu, kā arī korāna papildinājumi un iztulkojumi
šerīfs Islāma zemēs - Muhameda pēcteča tituls; persona, kam ir šāds tituls
Musulmaņu kalendārs islāma zemēs pieņemtais kalendārs, kura gadā ir 354 dienas, sadalītas 12 mēnešos, pārmaiņus ar 29 un 30 dienām, papildus, sākot ar 2. gadu. ik pēc 3 g. pēdējam mēnesim pieliek 1 papildus dienu; gada sākums un pārējie datumi pastāvīgi mainās attiecībā pret Gregora kalendāru un aptuveni atkārtojas 33 gados; nedēļā septiņas dienas un no tām svētī to, kurā notika Muhameda bēgšana, kas sakrīt ar piektdienu mūsu kalendārā; dienas sākumu skaita no Saules norietēšanas
modžahedi Islāmticīgie kaujinieki, kas Muhameda laikā cīnījās Islāma Svētajā karā (džihadā)
Jalpugs Jalpuhs, ezers Ukrainā
meidzi Japānas imperatora Mucuhito valdīšanas laika (1867.-1912. g.) oficiālais nosaukums (no 1868. g.; japāņu "apgaismota valdīšana")
Akihito Japānas imperators no 1989. g. 7. janvāra līdz 2019. g. 30. aprīlim ("Akihito", dz. 1933. g.), imperatora Hirohito dēls; labprātīgi atkāpās no amata, to nododot savam vecākajam dēlam un troņmantniekam Naruhito
subuda Javas musulmaņu skolotāja Paka Subuha (dz. 1901. g.) garīga mācība, kas akcentē pakļaušanos Dzīves spēkam ar garīgu vingrinājumu palīdzību, kuru mērķis ir atvērt cilvēku Dieva realitātei un pārvaldīt zemākos dabas līmeņus
Jemena Jemenas Republika - atrodas Arābijas pussalas dienvidrietumu daļā (arābu val. "Al Yaman"), galvaspilsēta - Sana, platība - 536869 kvadrātkilometri, 22858240 iedzīvotāju (2009. g.), administratīvais iedalījums - 21 muhāfaza, robežojas ar Saūda Arābiju un Omānu, apskalo Adenas līcis un Sarkanā jūra, līdz 1990. g. bija sadalīta divās valstīs
Ammāna Jordānijas galvaspilsēta (_‘Ammān_), muhāfazas centrs, atrodas 40 km uz austrumiem no Jordānas upes, 1,3 miljoni iedzīvotāju (2007. g.); senatnē - Rabatammona, hellēnisma posmā - Filadelfija
jukta Juhtāda
juktāda Juhtāda
juktsāda Juhtāda
ļēmenes Juhtāda
Sūrveins jūras šaurums Baltijas jūrā, starp Muhu salu un Igaunijas kontinentālo daļu, savieno Rīgas jūras līci ar Veinameri
Veikeveins jūras šaurums Igaunijā, starp Sāmsalu un Muhu salu, savieno Veinameri ar Rīgas jūras līci
kalifāts Kalifa pārvaldītas valsts teokrātiska iekārta (muhamedāņu zemēs); halifāts
halifāts Kalifāts - kalifa pārvaldītas valsts teokrātiska iekārta (muhamedāņu zemēs)
Beraka kalna virsotne Jemenā, Hadramauta muhāfazas dienvidrietumu daļā, augstums - 2185 m
Asfars kalna virsotne Jordānijā (_Așfar, Jabal al_), Mefrakas muhāfazā, augstums - 1073 m
Ašākifs kalna virsotne Jordānijā (_Ashāqif, Jabal al_), Mefrakas muhāfazā, augstums - 1049 m
Arabs kalna virsotne Sīrijā (_‘Arab, Jabal al_), Suveidas muhāfazā, augstums - 1803 m
Agmas plato kalniene Ēģiptē (_‘Ajmah, Jabal al_), Dienvidsīnāja muhāfazā, Sīnāja pussalā
Atākas kalns kalns Ēģiptē (_‘Atāqah, Jabal_), Suvaisas muhāfazā, augstums - 875 m
Zerdkuhs kalns Irānas dienvidrietumos ("Zardkuh"), Zagrosa kalnu vidienē, starp Karunas un Bazoftas augšteci, augstums - 4548 m
Donecas skrausts kalnu grēda Austrumeiropas līdzenuma dienvidu daļā, Krievijas Rostovas apgabalā un Ukrainas Luhanskas, Doneckas un Harkivas apgabalā, garums – 370 km, platums – no 50 km austrumos līdz 120 km rietumos, augstums – līdz 367 m
Kalbas grēda kalnu grēda Kazahstānā, Altaja rietumu daļā, Rūdu Altajā, Buhtarmas ūdenskrātuves rietumu krastā, garums - \~400 km, augstums - līdz 1606 m
Amūrs kalnu grēda Sahāras Atlasā (_Amour, Djebel_), Alžīrijas Bejedas un Agvātas muhāfazā
Altajs Kalnu sistēma Centrālāzijā (Kazahstānā, Ķīnā, Krievijā, Mongolijā), stiepjas no Rietumsibīrijas līdzenuma rietumos līdz Gobi līdzenumam austrumos vairāk nekā 2000 km, augstākā virsotne - Beluha (4506 m)
Austrumu Hadžars kalnu sistēma Omānā (_Al Ḩajar ash Sharqī_), Dāhilījas un Šerkījas muhāfazā
eunūchs Kastrēts, izrūnīts harēma sargs; einuhs
muridi Kaukāzā muhamedāņu sekta (19. gadsmiteņa pirmā pusē), kas prasīja nerimstīgu cīņu ar neticīgajiem, bet sevišķi ar krieviem; sektas priekšgalā stāvēja slavenais Šamils, kuram krītot tā izira
Kizilkums Kizilkuma rezervāts - atrodas Uzbekistānā, Buhāras vilojatā, Amudarjas palienē, platība - 40 kvadrātkilometru, dibināts 1971. g., lai pētītu tugaju-smiltāju kompleksus, staltbriežu (Buhāras pasuga), džeirānu un fazānu ekoloģiju un un izstrādātu aizsardzības metodes
klērūchs Kleruhijas iedzīvotājs ar Atēnu pilsonību, kam lozējot piešķirts klērs zemes
Kluhora Kluhoras pārkāpe - atrodas Galvenajā Kaukāza grēdā, starp Teberdas un Kodori augšteci, uz Gruzijas un Krievijas (Stavropoles novada) robežas, augstums - 2781 m, tā ir Suhumu kara ceļa posms
Podjuhņeviči Krāslavas novada Robežnieku pagasta apdzīvotās vietas "Podjuhnevici" nosaukuma variants
desmana Krievijas vihuholi
Desmana moschata Krievijas vihuhols
dubinuška Krievu strādnieku (strūdzinieku) dziesma (Ei, uhņem!), populāra cara laiku revolucionārā inteliģencē
Romas katoļu un ortodoksālās baznīcas sakraments kristīšana, euharistija, iesvētīšana, laulības, ordinācija, gandarīšana un pēdējā svaidīšana (slimo iesvaidīšana)
Dņepras-Bugas kanāls kuģojams kanāls Baltkrievijā, Brestas apgabalā, savieno Pinu (Pripetes pieteka) ar Muhavecu (Bugas pieteka), garums 196 km (110 km mākslīga gultne, 10 slūžu, 12 aizsprostu un dambju), izbūvēts 1775.-1884. g.
Kuchva Kuhva, Veļikajas pieteka
Kukva Kuhva, Veļikajas pieteka
Abū Mīna kultūras mantojuma piemineklis Ēģiptē (_Abū Mīnā_), Aleksandrijas muhāfazā
desmanini Kurmju dzimtas vihuholu cilts
Kuveita Kuveitas Valsts - valsts Āzijā ("Al Kuwayt"), Arābijas pussalas ziemeļaustrumos, ietver Būbijānu un mazākas salas Persijas līcī, platība - 17818 kvadrātkilometru, 2692500 iedzīvotāju (2009. g.), administratīvais iedalījums - 6 muhāfazas, robežojas ar Saūda Arābiju un Irāku
Mēdba Ķeltu mitoloģijā - dievišķas izcelsmes burve, Konahtas valdniece, Olsteras varoņu Konhobara un Kuhulina galvenā pretiniece karā, par ko vēsta eposs "Kulaņas buļļu nolaupīšana"
Katbads Ķeltu mitoloģijā - druīds, nozīmīgs tēls leģendās par Olsteras varoņiem Konhobaru un Kuhulinu, dižs pareģis un varoņu skolotājs
Svaltams Ķeltu mitoloģijā - karotājs, Olsteras valdnieka Konhobara māsas Deirdres vīrs, Kuhulina tēvs
Nabatija Libānas muhāfaza, atrodas valsts dienvidaustrumu daļā
Beirūta Libānas Republikas galvaspilsēta un muhāfazas centrs, atrodas Vidusjūras krastā, 390500 iedzīvotāju (2006. g.)
Tripole Lībijas galvaspilsēta (angļu valodā "Tripoli"), muhāfazas centrs, osta Vidusjūras krastā, 1,2 miljoni iedzīvotāju (2007. g.)
imamisti Lielākais musulmaņu šiītu grupējums, kas uzskata, ka divpadsmitais imāms Muhammeds al-Mahdī pēdējā dienā no jauna parādīsies kā mahdī
Akbars Lielais Lielo Mogolu impērijas valdnieks Indijā ("Jalal ud-Din Muhammad Akbar", 1542.-1605. g.), apvienoja sīkās valstiņas un paplašināja impēriju
Vorošilovgrada Luhanska - pilsēta Ukrainā, tās nosaukums 1935.-1958. g. un 1970.-1990. g.
Lutugina Lutuhine, pilsēta Ukrainā
Laudonka Ļudonka, Kuhvas pieteka
Bauhina mauraga mauragu suga ("Hieracium bauhinii")
zonārs Melna josta, ko Turcijā nēsā kristīgie un žīdi atšķirībā no muhamedāņiem
Bātina mintaka Omānas Sultanātā, Omānas līča piekrastē, robežojas ar Maskatas muhāfazu, Dāhilījas un Zāhiras mintaku, kā arī ar Apvienotajiem Arābu Emirātiem
muedins Muedzins - muhamedāņu kulta persona
Moha Muha, pilsēta Jemenas dienvidrietumos ("Moncha")
Akaba muhāfaza (_Al ʻAqabaqh_) Jordānijas dienvidrietumos
Aleksandrija muhāfaza Ēģiptē (_Al Iskandariyah_), Vidusjūras piekrastē, robežojas ar Matrūhas un Buheirātas muhāfazu
Asjūta muhāfaza Ēģiptē (_Asyūț_), robežojas ar Minjas, Bahr el Ahmaras, Sauhāgas un Vādī el Džedīdas muhāfazu
Benī Suveifa muhāfaza Ēģiptē, Nīlas abos krastos, robežojas ar Gīzas, Bahr el Ahmara, Minjas un Faijūmas muhāfazu
Bahr el Ahmara muhāfaza Ēģiptes dienvidaustrumos, Sarkanās jūras un Suecas līča piekrastē
Asuāna muhāfaza Ēģiptes dienvidu daļā, abos Nīlas krastos
Anbāra muhāfaza Irākā (_Al Anbār_), valsts rietumu daļā, administratīvais centrs - Ramādī
Bābila muhāfaza Irākā (_Bābil_), dienvidos no Bagdādes, robežojas ar Bagdādes, Dijālas, Vāsitas, Kādisījas, Nedžefas, Kerbelas un Anbāras muhāfazu
Basra muhāfaza Irākas dienvidaustrumos, robežojas ar Mutannas, Dīkāras un Meisānas muhāfazu, kā arī ar Irānu un Kuveitu
Amrāna muhāfaza Jemenā (_'Amrān_), valsts rietumu daļā
Abjāna muhafāza Jemenā (_Abyān_), Adenas līča piekrastē, administratīvais centrs Zindžibāra
Amena el Asma muhāfaza Jemenā (_Amanah al ‘Așmah_), aptver valsts galvaspilsētu Sanu
Adena muhāfaza Jemenā (_ʻAdan_), Adenas līča krastā, ietver arī Sokotras salu un mazākas salas tās tuvumā
Baida muhāfaza Jemenas dienvidrietumu daļā, robežojas ar Maaribas, Šebvas, Abjānas, Lehidžas, Taizas un Demāras muhāfazu
Ammāna muhāfaza Jordānijā (_‘Ammān_), robežojas ar Balkas, Zarkas, Maānas, Kerakas un Mādebas muhāfazu, kā arī ar Saūda Arābiju
Adžlūna muhāfaza Jordānijā (_ʻAjlūn_), valsts ziemeļrietumu daļā
Balka muhāfaza Jordānijā, ŗobežojas ar Adžūnas, Džerašas, Zarkas un Ammānas muhāfazu, kā arī ar Palestīnu, administratīvais centrs - Salta
Bekaa muhāfaza Libānas ziemeļaustrumu daļā, robežojas ar Nabatijas, Kalnu Libānas un Ziemeļlibānas muhāfazu, kā arī ar Sīriju
Tartūsa muhāfaza Sīrijas rietumos (_Țarțūs_), Vidusjūras piekrastē, robežojas ar Latākijas, Hanas un Himsas muhāfazu, kā arī ar Libānu
mahdisti Muhameda Ahmeda piekritēji Sudānas tautas cīņā pret turku un ēģiptiešu virskundzību
Ali Muhameda brālēns (Ali ibn Abī Talib, ap 599.-661. g.); šiīti Ali un viņa pēcnācējus uzskata par Muhameda patiesajiem mantiniekiem
nakts ceļojums Muhameda ceļojums no Mekas tempļa uz Jeruzalemes templi, kas aprakstīts Korānā, un no kura viņš atgriezās ar norādījumiem ticīgajiem
kuraiši Muhameda cilts, kas bija pievērsusies elkdievībai un tika sakauti Muhameda uzbrukumā Mekai 630. gadā
sandžakšerifs Muhameda karogs Konstantinopolē, ko cienīja kā svētu
Abass Muhameda tēvabrālis (ap 565.-653. g.)
hidžra Muhameda un pirmo musulmaņu pārcelšanās 622. g. 16. jūlijā no Mekas uz Jasribu (Medīnu), kur tika dibināta pirmā musulmaņu kopiena
Osmāns bin Afans Muhameda znots, kurš 644. gadā kļuva par halīfu un valdīja līdz 656. gadam, kad sacelšanās laikā viņu nogalināja; viņa halifāta laikā tika radīta Korāna galīgā autoritatīvā versija
nabobs Muhamedāņu augstmaņu tituls (Indijā); cilvēks, kam ir šāds tituls
muderris Muhamedāņu augstskolas profesora tituls
lielmoguls Muhamedāņu dinastijas valdnieku Bāburu tituls Indijā, dib. 1526. g., pastāvēja līdz 1858. g.
mektebe Muhamedāņu elementārskola; mektebs
muhadžiri Muhamedāņu emigranti no bijušām Turcijas pakļautības zemēm, kas aiz reliģiskiem motīviem negribēdami palikt ārpus Turcijas, izceļojuši uz Turciju
fess Muhamedāņu galvassega: sarkana apaļa cepurīte ar pušķi
redžebs Muhamedāņu kalendārā 7. mēnesis
ševals Muhamedāņu kalendārā desmitais mēnesis, kas sākas 7. jūlijā
gazī Muhamedāņu pagodinājuma tituls, kas tiek dots tiem, kuriem sevišķi nopelni "svētajā karā" (sk. gazavats)
babisti Muhamedāņu sekta Persijā, dibināta 1844/45. g.
parandža Muhamedāņu sieviešu virsējais apģērbs - garš, plats, melns galvā uzmaucams apmetnis ar garām piedurknēm un astru tīkliņu sejas aizklāšanai
Semsem Muhamedāņu svētavots Mekā
Kurbān-Beirams Muhamedāņu svētki par piemiņu Ābrahamam, kad tas Dievam upurēja savu dēlu Ismaēlu
vakufs Muhamedāņu zemēs - nekustams īpašums (galvenokārt zeme), kuru neapliek ar nodokļiem un neatsavina un kuru kā dāvinājumu vai pēc testamenta mēdz piešķirt mošejai, reliģiskai skolai vai labdarības iestādei
kalifs Muhamedāņu zemēs - valdnieks, kam pieder laicīgā un garīgā vara; šī valdnieka tituls; halīfs
Mohammedija Muhammedīja, pilsēta Marokas rietumos
Muhuveins Muhu šaurums Baltijas jūrā
umma Musulmaņu kopiena; tie, kas caur Muhamedu ir saņēmuši Dieva atklāsmi un dzīvo saskaņā ar to
hadīss Musulmaņu leģenda, kas balstās uz kādu notikumu Muhameda dzīvē vai uz viņa izteicienu
hādžs Musulmaņu svētceļojums uz Mekas Kaabas svētnīcu vai Muhameda kapa vietu Medīnā; viens no galvenajiem musulmaņu pienākumiem
Lailatulišvalmirādžs Musulmaņu svētki, kuros piemin pravieša Muhameda Nakts ceļojumu
Nabatija et Tehta Nabatijas muhāfazas administratīvais centrs, 84000 iedzīvotāju (2003. g.)
Aštūm el Gemīla nacionālais parks nacionālais parks Ēģiptē (_Ashtūm al Jamīl_), Būrsaīdas muhāfazas ziemeļos, Vidusjūras piekrastē
Baltā tuksneša nacionālais parks nacionālais parks Ēģiptē, Matrūhas muhāfazas rietumu daļā, izveidots 2002. g., platība - 300 km^2^
Matsalu nacionālais parks nacionālais parks Igaunijas rietumu daļā, Kazari lejteces apkaimē, ietilpst sauszeme, Matsalas līča akvatorija un 50 Muhu šauruma salu, platība - 135 kvadrātkilometri, dibināts 1958. g. kā Matsalas rezervāts, lai saglabātu dabas kompleksus un putnu faunu
Keinastu neliela sala Baltijas jūras Veinameri līča dienvidos, Muhu salas ziemeļrietumu piekrastē
juktzābaki no juhtādas darināti zābaki
Novijbuga Novijbuha, pilsēta Ukrainā
Azrakas oāze oāze Jordānijā (_Azraq, Wāḩat al_), Zarkas muhāfazā
Faijūma Oāze un muhāfaza Ēģiptē ("Al Fayyūm"), Lībijas tuksneša ziemeļaustrumos, platība - \~1800 kvadrātkilometru
Omāna Omānas Sultanāts - valsts Āzijas dienvidrietumos (_ʻUmān_), Arābijas pussalas dienvidaustrumos, platība - 309500 km^2^, 3418000 iedzīvotāju (2009. g.), galvaspilsēta - Maskata, administratīvais iedalījums - 5 mintakas (Bātinas, Zāhiras, Dāhilijas, Šerkijas un Vustas) un 4 muhāfazas (Musendema, Buraimī, Maskatas un Zufāras), robežojas ar Jemenu, Sauda Arābiju un Apvienotajiem Arābu Emirātiem, apskalo Arābijas jūra un Omānas līcis
Laucesas pagasts pagasts Augšdaugavas novadā ar administratīvo centru Mirnijā, robežojas ar Daugavpils pilsētu un Tabores, Skrudalienas, Demenes, Medumu un Kalkūnes pagastu; bijušie nosaukumi: vāciski — Kalkuhnen, krieviski — Kalkunskaja
Rundāles pagasts pagasts Bauskas novadā ar administratīvo centru Pilsrundālē, robežojas ar Mežotnes, Codes, Īslīces, Svitenes un Viesturu pagastu, kā arī ar Bauskas pilsētu un Lietuvu; bijušie nosaukumi: vāciski — Ruhenthal, krieviski — Ruentaļskaja
Zaubes pagasts pagasts Cēsu novadā, robežojas ar Nītaures un Skujenes pagastu, kā arī ar Ogres un Siguldas novadu; bijušie nosaukumi: Jaunpils pagasts, vāciski — Jurgensburg, Neuhof, krieviski — Jaunpiļskaja
Pūres pagasts pagasts Tukuma novadā, robežojas ar Zentenes, Sēmes, Tumes, Jaunsātu, Kandavas un Cēres pagastu; bijušie nosaukumi: vāciski — Puhren, krieviski — Purenskaja
hādži pagodinājuma tituls musulmanim, kas veicis svētceļojumu uz Mekas svētnīcu Kaabu vai uz Medīnu, kur atrodas Muhameda kapavieta
incuhtlīnija Pašapputes līnija - augu paaudzes, kas iegūtas no svešapputes augiem, tiem vairākkārt izdarot piespiedu pašapputi (incuhti)
Abhāzijas Republika pašpasludināta valsts Krievijas aizbildniecībā, "de iure" Gruzijas sastāvdaļa, atrodas Aizkaukāza ziemeļrietumu daļā, Melnās jūras piekrastē, galvaspilsēta - Suhumi, platība - 8660 km2, 180000 iedzīvotāju (2007. g.), robežojas ar Krieviju un Gruziju, apskalo Melnā jūra
Amidžs periodiski izsīkstoša upe Irākā (_'Amij, Wādī_), Haurāna labā krasta pieteka, Anbāras muhāfazā
Abū Gārs periodiski izsīkstoša upe Rihāba tuksnesī (_Abū Ghār, Shaʼīb_), Irākā, Mutannas un Dīkāras muhāfazā
Pervomaiska Pervomajska, pilsēta Ukrainā, Luhanskas apgabalā
šokolādes jungūnija piepju sēņu grupas jungūniju ģints suga ("Junghuhnia collabens")
spožā jungūnija piepju sēņu grupas jungūniju ģints suga ("Junghuhnia nitida")
piepju jungūnija piepju sēņu grupas jungūniju ģints suga ("Junghuhnia pseudozilingiana")
Mārupe pilsēta (no 01.07.2022.) tāda paša nosaukuma novadā 6 km no Rīgas, izveidojusies bijušās Bieriņu muižas "Lindenruhe" teritorijā, novada centrs
Gaha pilsēta Azerbaidžānā ("Qax"), Lielā Kaukāza dienvidaustrumu nogāzēs piekājē, Kurmuhčajas krastos, rajona administratīvais centrs, 12200 iedzīvotāju (2008. g.)
Muharraka pilsēta Bahreinā ("Muharraq"), osta, atrodas tāda paša nosaukuma salā, 91300 iedzīvotāju (2001. g.)
Kobrina pilsēta Baltkrievijā, Brestas apgabalā, pie Muhavecas un Dņepras-Bugas kanāla satekas, 51200 iedzīvotāju (2014. g.)
Dobriča pilsēta Bulgārijā ("Dobrič"), apgabala administratīvais centrs, 96700 iedzīvotāju (2014. g.); 1949.-1991. g. saucās - Tolbuhina
Akota pilsēta Dienvidsudānā (_Akot_), Buheirātas vilājā
Averiala pilsēta Dienvidsudānā (_Awerial_), Buheirātas vilājas dienvidu daļā
Atāka pilsēta Ēģiptē (_‘Atāqah_), Suvaisas muhāfazā, Suecas līča ziemeļrietumu piekrastē
Abnūba pilsēta Ēģiptē (_Abnūb_, أبنوب), Asjūtas muhafāzā, Nīlas labajā krastā, \~67500 iedzīvotāju (2006. g.)
Abū el Mātamīra pilsēta Ēģiptē (_Abū al Māțamīr_), Buheirātas muhāfazā
Abū Hammāda pilsēta Ēģiptē (_Abū Ḩammād_), Šerkījas muhāfazā
Abū Hummusa pilsēta Ēģiptē (_Abū Ḩummus_, أبو حمص), Buheirātas muhāfazā
Abū Kebīra pilsēta Ēģiptē (_Abū Kabīr_, ابو كبير), Šerkījas muhāfazā
Abū Halīfa pilsēta Ēģiptē (_Abū Khalīfah_), Ismaīlījas muhāfazā
Abū Kurkāsa pilsēta Ēģiptē (_Abū Qurqāș_), Minjas muhāfazā
Abū Rudeisa pilsēta Ēģiptē (_Abū Rudays_, _Ras Abu Rudeis_, راس أبو رديس), Suecas līča austrumu krastā, Sīnāja pussalā, Dienvidsīnāja muhāfazā
Abū Suvaira el Mahata pilsēta Ēģiptē (_Abū Ṣuwayr al Maḩațțah_, _Abu Suwayr al Mahattah_), Ismaīlījas muhāfazā
Abū Suveira pilsēta Ēģiptē (_Abū Suwayrah_), Dienvidsīnāja muhāfazā
Abū Tīga pilsēta Ēģiptē (_Abū Tīj_, _Abu Tij_, أبوتيج), Asjūtas muhāfazā, Nīlas kreisajā krastā
Abū Zaabela pilsēta Ēģiptē (_Abū Zaʻbal_, _Abu Zabal_, أبو زعبل), Kaljūbījas muhāfazā
Abū Zenīma pilsēta Ēģiptē (_Abū Zanīmah_, أبو زنيمة), Dienvidsīnājas muhāfazā, Sīnāja pussalā, osta Suecas līča krastā
Ahmīma pilsēta Ēģiptē (_Akhmīm_), Sauhāgas muhāfazā, Nīlas labajā krastā
Agemījīna pilsēta Ēģiptē (_Al Ajamīyīn_, _Al Ajamiyyin_, العجميين), Faijūmas muhāfazā
Bāgūra pilsēta Ēģiptē (_Al Bājūr_), Minūfijas muhāfazā
Alemeina pilsēta Ēģiptē (_Al ʻAlamayn_), Matrūhas muhāfazas ziemeļaustrumu daļā, Vidusjūras Arābu līča krastā
Armenta pilsēta Ēģiptē (_Armant_), Luksoras muhāfazā, osta Nīlas kreisajā krastā, Senajā Grieķijā bija pazīstama arī ar nosaukumu "Hermonthis"
Ašmūna pilsēta Ēģiptē (_Ashmūn_), Minūfījas muhāfazas dienvidu daļā
Aulād Sakra pilsēta Ēģiptē (_Awlād Șaqr_), Šerkījas muhāfazā
Ausīma pilsēta Ēģiptē (_Awsīm_), Gīzas muhāfazas ziemeļaustrumu daļā
Āšir min Ramadāna pilsēta Ēģiptē (_Madīnat al ‘Āshir min Ramaḑān_), Šerkījas muhāfazas dienvidu daļā
Abā el Vakfa pilsēta Ēģiptē ("Abā al Waqf", أبا الوقف ), Minjas muhāfazas Megāgas markazā, Nīlas kreisā krasta zaļajā zonā
Faijūma pilsēta Ēģiptē ("Al Fayyūm"), muhāfazas administratīvais centrs, 305000 iedzīvotāju (2005. g.)
Demenhūra pilsēta Ēģiptē ("Damanhūr"), Nīlas deltas rietumu malā, muhāfazas administratīvais centrs, 240000 iedzīvotāju (2005. g.)
Dumjāta pilsēta Ēģiptē ("Dumyat"), Vidusjūras krastā, pie Nīlas deltas austrumu atzara, tāda paša nosaukuma muhāfazas administratīvais centrs, 102900 iedzīvotāju (2005. g.)
Ismaīlīja pilsēta Ēģiptē ("Ismailia"), Suecas kanāla krastā, tāda paša nosaukuma muhāfazas administratīvais centrs, 366700 iedzīvotāju (2012. g.)
Kefr ed Dauvāra pilsēta Ēģiptē, Aleksandrijas muhāfazā, 273400 iedzīvotāju (2005. g.)
Bedārī pilsēta Ēģiptē, Asjūtas muhāfazā, Nīlas labajā krastā
Beranīsa pilsēta Ēģiptē, Bahr el Ahmara muhāfazā, Sarkanās jūras rietumu krastā,
Behbešīna pilsēta Ēģiptē, Benī Suveifa muhāfazā, Nīlas kreisā krasta ielejā
Bedra pilsēta Ēģiptē, Buheirātas muhāfazas dienvidaustrumu daļā
Mītgemra pilsēta Ēģiptē, Garbijas muhāfazā, 118800 iedzīvotāju (2005. g.)
Bērāgīla pilsēta Ēģiptē, Gīzas muhāfazā, Kairas piepilsēta
Bedrašeina pilsēta Ēģiptē, Gīzas muhāfazā, Nīlas kreisajā krastā
Bavītī pilsēta Ēģiptē, Gīzas muhāfazas dienvidu daļā, Bahrījas oāzē
Baltīma pilsēta Ēģiptē, Kef eš Šeiha muhāfazas ziemeļu daļā
Benī Mezāra pilsēta Ēģiptē, Minjas muhāfazā, Nīlas kreisā krasta ielejā
Benī Ahmeda pilsēta Ēģiptē, Minjas muhāfazā, Nīlas rietumu krasta zemienē
Minja pilsēta Ēģiptē, muhāfazas administratīvais centrs, upes osta Nīlas kreisajā krastā, 230600 iedzīvotāju (2005. g.)
Tanta pilsēta Ēģiptē, Nīlas lejtecē, Garbijas muhāfazas administratīvais centrs, 422000 iedzīvotāju (2005. g.)
Zekāzīka pilsēta Ēģiptē, Nīlas lejtecē, Šerkījas muhāfazas administratīvais centrs, 422000 iedzīvotāju (2005. g.)
Benha pilsēta Ēģiptē, osta Nīlas deltā, Kalūbījas muhāfazas administratīvais centrs, 160000 iedzīvotāju (2005. g.)
Luksora pilsēta Ēģiptē, tāda paša nosaukuma muhāfazas administratīvais centrs, 180500 iedzīvotāju (2005. g.)
Kina pilsēta Ēģiptē, tāda paša nosaukuma muhāfazas administratīvais centrs, 181200 iedzīvotāju (2005. g.)
Sauhāga pilsēta Ēģiptē, tāda paša nosaukuma muhāfazas administratīvais centrs, 204300 iedzīvotāju (2005. g.)
Asfūna pilsēta Ēģiptē, Vādīelgedīda muhāfazā, Nīlas kreisajā krastā
Asuāna pilsēta Ēģiptes dienvidos (_Aswān_), osta Nīlas krastā, muhāfazas administratīvais centrs, 247600 iedzīvotāju (2005. g.)
Kena pilsēta Ēģiptes vidienē (_Qena_), osta Nīlas labajā krastā, muhāfazas administratīvais centrs, 230400 iedzīvotāju (2012. g.)
Šibīn el Kauma pilsēta Ēģiptes ziemeļos ("Shibīn al Kawn"), Nīlas deltā, Minūfījas muhāfazas administratīvais centrs, 186300 iedzīvotāju (2012. g.)
Benī Suveifa pilsēta Ēģiptes ziemeļos, osta Nīlas kreisajā krastā, muhāfazas administratīvais centrs, 200800 iedzīvotāju (2005. g.)
Mersāmatrūha pilsēta Ēģiptes ziemeļrietumos, Matrūhas muhāfazas administratīvais centrs, zvejas osta Vidusjūras krastā, 68300 iedzīvotāju (2011. g.)
Alemketema pilsēta Etiopijā (_'Alem Ketema_), Amaras muhāfazas dienvidu daļā
Ajerpuluha pilsēta Indonēzijā (_Ayerpuluh_), Riau Salu provinces Bulanas salas ziemeļu daļā
Pelabunratu pilsēta Indonēzijā, Javas salā, Rietumjavas provincē, Pelabuhanratu līča piekrastē
Afaka pilsēta Irākā (_'Afak_), Kādisījas muhāfazā
Alī el Garbī pilsēta Irākā (_‘Alī al Gharbī_), Meisānas muhāfazā, Tigras krastos
Āna pilsēta Irākā (_‘Anah_), Anbāras muhāfazas ziemeļos, Eifratas labajā krastā
Arabita pilsēta Irākā (_‘Arabit_), Suleimānījas muhāfazā
Abulhasība pilsēta Irākā (_Abū al Khașīb_), Basras muhāfazas austrumos, Irānas pierobežā
Abū Gureiba pilsēta Irākā (_Abū Ghurayb_), Bagdādes piepilsēta Anbāras muhāfazā
Abū Suhaira pilsēta Irākā (_Abū Ṣukhayr_), Nedžefas muhāfazā, Eifratas labajā krastā
Akrē pilsēta Irākā (_Akrė_), Kurdistānas reģiona Dahūkas muhāfazā, tās nosaukums kurdu valodā; Akra (arābu _ʻAgrah_)
Amādīja pilsēta Irākā (_Al ‘Amādīyah_), Kurdistānā, Dahūkas muhāfazā; kurdu valodā - Amēdī (_Amêdî_)
Azīzīja pilsēta Irākā (_Al 'Azīzīyah_), Vāsitas muhāfazā, Tigras kreisajā krastā
Alema pilsēta Irākā (_Al ʻAlam_), Salāh ed Dīna muhāfazā, Tigras kreisajā krastā
Altunkupri pilsēta Irākā (_Altun Kupri_), Kurdistānā, Erbīlas muhāfazā; kurdu - Pirdē
Amurlī pilsēta Irākā (_Amurlī_), Salāh ed Dīna muhāfazas austrumu daļā
Baakūba pilsēta Irākā (_Ba‘qūbah_), Dijālas muhāfazas administratīvais centrs, 146600 iedzīvotāju (2003. g.)
Bābāgurgura pilsēta Irākā (_Bābā Gurgur_), Kirkūkas muhāfazā
Ain el Aseda pilsēta Irākā (_ʻAyn al Asad_), Anbāras muhāfazā
Dīvānīja pilsēta Irākā ("Ad Dīwānīyah"), Kādisījas muhāfazas administratīvais centrs, Hillas krastos, 311200 iedzīvotāju (2003. g.)
Kūta pilsēta Irākā ("Al Kūt"), Vāsitas muhāfazas administratīvais centrs, 296300 iedzīvotāju (2003. g.)
Erbīla pilsēta Irākā ("Arbīl"), Kurdistānas reģiona un Erbīlas muhāfazas administratīvais centrs, 925000 iedzīvotāju (2005. g.)
Suleimānija pilsēta Irākā ("Sulaimaniya"), Kurdistānas reģionā, Suleimānijas muhāfazas administratīvais centrs, 591700 iedzīvotāju (2003. g.)
Akra pilsēta Irākā (arābu _ʻAgrah_), Kurdistānas reģiona Dahūkas muhāfazā, 23000 iedzīvotāju (2009. g.); Akrē (kurdu _Akrė_)
Fallūdža pilsēta Irākā, Anbāras muhāfazā, 141400 iedzīvotāju (2003. g.)
Ramādī pilsēta Irākā, Anbāras muhāfazas administratīvais centrs, 288600 iedzīvotāju (2003. g.)
Mahmūdija pilsēta Irākā, Bagdādes piepilsēta Bābilas muhāfazā, 119700 iedzīvotāju (2003. g.)
Zubeira pilsēta Irākā, Basras muhāfazā, 150000 iedzīvotāju (2003. g.)
Beledrūza pilsēta Irākā, Dijālas muhāfazā, Tigras pietekas Rūzas kreisajā krastā
Nāsirīja pilsēta Irākā, Dīkāras muhāfazas administratīvais centrs, 407300 iedzīvotāju (2003. g.)
Batha pilsēta Irākā, Dikāras muhāfazas rietumu daļā
Dahūka pilsēta Irākā, Kurdistānas reģionā, Dahūkas muhāfazas administratīvais centrs, 237000 iedzīvotāju (2003. g.)
Semāva pilsēta Irākā, Mutannas muhāfazas administratīvais centrs, 127700 iedzīvotāju (2003. g.)
Beleda pilsēta Irākā, Salāh ed Dīna muhāfazā
Beidžī pilsēta Irākā, Salāh ed Dīna muhāfazā, Tigras (Didžlas) labajā krastā
Kerbela pilsēta Irākā, tāda paša nosaukuma muhāfazas administratīvais centrs, 457700 iedzīvotāju (2003. g.)
Nedžefa pilsēta Irākā, tāda paša nosaukuma muhāfazas administratīvais centrs, 522000 iedzīvotāju (2003. g.)
Kirkūka pilsēta Irākā, tāda paša nosaukuma muhāfazas administratīvais centrs, 590500 iedzīvotāju (2003. g.)
Bedra pilsēta Irākā, Vāsitas muhāfazas ziemeļaustrumu daļā
Amāra pilsēta Irākas dienvidaustrumos (_Al ‘Amārah_), Tigras kreisajā krastā, Meisānas muhāfazas administratīvais centrs, 344000 iedzīvotāju (2003. g.)
Basra pilsēta Irākas dienvidaustrumos, Šatelarabas krastā, 90 km no Persijas līča, muhāfazas administratīvais centrs, 837000 iedzīvotāju (2007. g.)
Hilla pilsēta Irākas vidienē ("Hilla"), Bābilas muhāfazas administratīvais centrs, 335800 iedzīvotāju (2003. g.)
Mosula pilsēta Irākas ziemeļos (angļu val. "Mosul"), osta Tigras krastā, Nīnavas (Ninīves) muhāfazas centrs, 2,2 mlj iedzīvotāju (2007. g.)
Amrāna pilsēta Jemenā (_'Amrān_), tāda paša nosaukuma muhāfazas administratīvais centrs, 83800 iedzīvotāju (2004. g.)
Azāna pilsēta Jemenā (_'Azzān_), Šebvas muhāfazā
Atāka pilsēta Jemenā (_Atāq_), Šebvas muhāfazā
Bādžila pilsēta Jemenā (_Bājil_), Hudeidas muhāfazā, 61300 iedzīvotāju (2004. g.)
Hudeida pilsēta Jemenā ("Al Hudaydah"), muhāfazas administratīvais centrs, osta Sarkanās jūras krastā, 447900 iedzīvotāju (2004. g.)
Mukella pilsēta Jemenā ("Al Mukallā"), Hadramautas muhāfazas administratīvais centrs, 198700 iedzīvotāju (2004. g.)
Iba pilsēta Jemenā ("Ibb"), tāda paša nosaukuma muhāfazas administratīvais centrs, 262800 iedzīvotāju (2004. g.)
Rada pilsēta Jemenā, Baidas muhāfazā, 53300 iedzīvotāju (2004. g.)
Terīma pilsēta Jemenā, Hadramautas muhāfazā, 52900 iedzīvotāju (2004. g.)
Sejūna pilsēta Jemenā, Hadramautas muhāfazā, 53300 iedzīvotāju (2004. g.)
Šihra pilsēta Jemenā, Hadramautas muhāfazā, 53700 iedzīvotāju (2004. g.)
Beitelfakīha pilsēta Jemenā, Hudeidas muhāfazā
Jerīma pilsēta Jemenā, Ibas muhāfazā, 55600 iedzīvotāju (2004. g.)
Lehidža pilsēta Jemenā, muhāfazas administratīvais centrs, 30700 iedzīvotāju (2012. g.)
Beihān el Kisāba pilsēta Jemenā, Šebvas muhāfazas rietumu daļā
Demāra pilsēta Jemenā, tāda paša nosaukuma muhāfazas administratīvais centrs, 167200 iedzīvotāju (2004. g.)
Taiza pilsēta Jemenā, tāda paša nosaukuma muhāfazas administratīvais centrs, 522600 iedzīvotāju (2004. g.)
Baida pilsēta Jemenas dienvidrietumu daļā, muhāfazas administratīvais centrs
Zebīda pilsēta Jemenas rietumu daļā ("Zabīd"), Hudeidas muhāfazā, 52600 iedzīvotāju (2006. g.)
Ain el Beida pilsēta Jordānijā (_Al Ayn al Baydā'_), Tafīlas muhāfazā
Adžlūna pilsēta Jordānijā (_ʻAjlūn_), muhāfazas administratīvais centrs
Zerka pilsēta Jordānijā ("Az Zarqā"), ziemeļaustrumos no galvaspilsētas Ammānas, muhāfazas administratīvais centrs, 481300 iedzīvotāju (2011. g.)
Askāna Abū Nusaira pilsēta Jordānijā, Ammānas muhāfazas ziemeļos
Mādeba pilsēta Jordānijā, Balkas muhāfazas administratīvais centrs, 70300 iedzīvotāju (2004. g.)
Salta pilsēta Jordānijā, Balkas muhāfazas administratīvais centrs, 73500 iedzīvotāju (2004. g.)
Ramta pilsēta Jordānijā, Irbidas muhāfazā, 71400 iedzīvotāju (2004. g.)
Belama pilsēta Jordānijā, Mefrakas muhāfazas rietumu daļā
Hāšimīja pilsēta Jordānijā, Zerkas muhāfazā, 135500 iedzīvotāju (2004. g.)
Irbida pilsēta Jordānijas ziemeļos ("Irbid"), muhāfazas administratīvais centrs, 250600 iedzīvotāju (2004. g.)
Veļikijustjuga pilsēta Krievijā, Vologdas apgabala ziemeļaustrumos, piestātne Suhonas kreisajā krastā, 32000 iedzīvotāju (2014. g.)
Sokola pilsēta Krievijā, Vologdas apgabalā, piestātne Suhonas krastos, 37700 iedzīvotāju (2014. g.)
Totjma pilsēta Krievijā, Vologdas apgabalā, Suhonas kreisajā krastā, 9900 iedzīvotāju (2014. g.)
Ahmedī pilsēta Kuveitā (_Al Aḩmadī_), muhāfazas administratīvais centrs, 19000 iedzīvotāju (2006. g.)
Uhu pilsēta Ķīnā ("Wuhu"), Aņhui provincē, osta Jandzi labajā krastā, 567000 iedzīvotāju (2002. g.)
Baabda pilsēta Libānā (_B'abdā_), Kalnu Libānas muhāfazas administratīvais centrs, 55000 iedzīvotāju (1998. g.)
Baalbeka pilsēta Libānā (_Ba‘labakk_), Bekaa muhāfazā, 33800 iedzīvotāju (1998. g.)
Sūra pilsēta Libānā (arābu: صور, Ṣūr, feniķiešu: צור, Ṣur), senāk Tīra (ivritā: צוֹר, Tzor, grieķu: Τύρος, Týros; latīņu: Tyrus), Dienvidlibānas muhāfazā, 117100 iedzīvotāju (2003. g.)
Andžara pilsēta Libānā, Bekaa muhāfazā
Zehla pilsēta Libānā, Bekaa muhāfazas administratīvais centrs, 93000 iedzīvotāju (1998. g.)
Ain Ata pilsēta Libānā, Bekaa muhāfazas dienvidos
Āna pilsēta Libānā, Bekaa muhāfazas dienvidrietumu daļā
Aināta pilsēta Libānā, Bekaa muhāfazas ziemeļrietumu daļā
Saida pilsēta Libānā, Dienvidlibānas muhāfazas administratīvais centrs, 149000 iedzīvotāju (2003. g.)
Āleiha pilsēta Libānā, Kalnu Libānas muhāfazā
Antaljāsa pilsēta Libānā, Kalnu Libānas muhāfazā
Aželtūna pilsēta Libānā, Kalnu Libānas muhāfazā
Ain Dāra pilsēta Libānā, Kalnu Libānas muhāfazā
Ain Zhalta pilsēta Libānā, Kalnu Libānas muhāfazā
Žūnija pilsēta Libānā, Kalnu Libānas muhāfazā, 75000 iedzīvotāju (2003. g.)
Amšīta pilsēta Libānā, Kalnu Libānas muhāfazas ziemeļrietumos, Vidusjūras piekrastē
Ākūra pilsēta Libānā, Kalnu Libānas muhāfazas ziemeļu daļā
Aitā eš Šaaba pilsēta Libānā, Nabatijas muhāfazas dienvidos
Amjūna pilsēta Libānā, Ziemeļlibānas muhāfazā
Aržisa pilsēta Libānā, Ziemeļlibānas muhāfazā
Tarābulusa pilsēta Libānā, Ziemeļlibānas muhāfazas administratīvais centrs, 212900 iedzīvotāju (2003. g.)
Avādī pilsēta Libānā, Ziemeļlibānas muhāfazas ziemeļaustrumos
Barūnurta pilsēta Mongolijas austrumu daļā, Suhebatora aimaka administratīvais centrs, 13000 iedzīvotāju (2009. g.)
Suveika pilsēta Omānā, Bātinas muhāfazā, 101100 iedzīvotāju (2003. g.)
Rustāka pilsēta Omānā, Bātinas muhāfazā, 74200 iedzīvotāju (2003. g.)
Berkā pilsēta Omānā, Bātinas muhāfazā, 75500 iedzīvotāju (2003. g.)
Sahama pilsēta Omānā, Bātinas muhāfazā, 85000 iedzīvotāju (2003. g.)
Suhāra pilsēta Omānā, Bātinas muhāfazas administratīvais centrs, 104300 iedzīvotāju (2003. g.)
Burajmī pilsēta Omānā, Burajmī muhāfazas administratīvais centrs, 68000 iedzīvotāju (2003. g.)
Beia pilsēta Omānā, Musendemas muhāfazā
Akraba pilsēta Palestīnā (Rietumkrastā), Nāblusas muhāfazā
Audža pilsēta Palestīnā, Arīhas muhāfazā
Nusairāta pilsēta Palestīnā, Gazas joslā, Deilerbelehas muhāfazā, 59500 iedzīvotāju (2003. g.)
Džebālija pilsēta Palestīnā, Gazas joslā, Gazas muhāfazā, 159000 iedzīvotāju (2003. g.)
Hānjūnisa pilsēta Palestīnā, Gazas joslā, muhāfazas administratīvais centrs, 130600 iedzīvotāju (2006. g.)
Rafaha pilsēta Palestīnā, Gazas joslā, muhāfazas administratīvais centrs, 145100 iedzīvotāju (2003. g.)
Deirelbeleha pilsēta Palestīnā, Gazas joslā, muhāfazas administratīvais centrs, 45900 iedzīvotāju (2003. g.)
Beit Lāhija pilsēta Palestīnā, Gazas joslā, Ziemeļgazas muhāfazā, 53700 iedzīvotāju (2003. g.)
Atīla pilsēta Palestīnā, Jordānas Rietumkrastā, Tūlkarmas muhāfazā
Azūna pilsēta Palestīnā, Klakīljas muhāfazā
Halīla pilsēta Palestīnā, Rietumkrastā (angļu val. "Hebron", arābu val. "al-Khalil"), muhāfazas administratīvais centrs, 166000 iedzīvotāju (2006. g.), Ābrama un viņa ģimenes kapavieta - ebreju un musulmaņu svētvieta, kuras dēļ radies konflikts, tās nodošana palestīniešiem sākusies 1977. g.; Hebrona
Ain es Sultāna pilsēta Palestīnā, Rietumkrastā, Arīhas muhāfazā
Nāblusa pilsēta Palestīnā, Rietumkrastā, muhāfazas administratīvais centrs, 134100 iedzīvotāju (2003. g.)
Tūlkarma pilsēta Palestīnā, Rietumkrastā, muhāfazas administratīvais centrs, 43000 iedzīvotāju (2003. g.)
Rāmalla pilsēta Palestīnā, Rietumkrastā, Rāmallas un Bīras muhāfazas administratīvais centrs, 25500 iedzīvotāju (2003. g.)
Anebta pilsēta Palestīnā, Tūlkarmas muhāfazā
Arāba pilsēta Palestīnas Autonomijā, Jordānas Rietumkrasta Dženīnas muhāfazā
Ain Ibn Fuheida pilsēta Saūda Arābijā (_ʻAyn Ibn Fuhayd_), Kasīmas mintakas austrumos
Medīna pilsēta Saūda Arābijas rietumos (arābu val.: المدينة, Madinah, arī "Al Madīnah al Munawwarah") 169 km attālumā no Mekas, Muhameda politiskais centrs laikā no 622. gada līdz Mekas iekarošanai; ap 1319000 iedzīvotāju (2005. g.); sākotnējais nosaukums Jatriba
Meka pilsēta Saūda Arābijas rietumos (arābu val.: مكة المكرمة, Makkah al-Mukarramah), Rietumu provinces centrs, 1,4 mlj iedzīvotāju (2007. g.), vieta, kur saskaņā ar leģendu dzimis Muhameds, islāma garīgais centrs
Afrīna pilsēta Sīrijā (_‘Afrīn_), Halebas muhāfazas ziemeļrietumos
Āmuda pilsēta Sīrijā (_'Amudah_), Hasakas muhāfazas ziemeļos, pie Turcijas robežas
Asāl el Varda pilsēta Sīrijā (_'Assāl al Ward_), Damaskas muhāfazā, Libānas pierobežā
Abū ed Duhūra pilsēta Sīrijā (_Abū aḑ Ḑuhūr_, أبو الضهور), pilsēta Sīrijā, Idlibas muhāfazā
Abū Kemāla pilsēta Sīrijā (_Abū Kamāl_, arī _Al Bukamal_, البو كمال), Deir ez Zoras muhāfazas dienvidaustrumos, Eifrātas labajā krastā, netālu no Irākas robežas
Ahterīna pilsēta Sīrijā (_Ahtarīn_), Halebas muhāfazā
Bāba pilsēta Sīrijā (_Al Bāb_), Halebas muhāfazā, 118000 iedzīvotāju (2003. g.)
Akraka pilsēta Sīrijā (_Al ʻAkrak_), Latākijas muhāfazas ziemeļos, Vidusjūras piekrastē
Arīha pilsēta Sīrijā (_Arīḩā_), Idlibas muhāfazā
Armenāza pilsēta Sīrijā (_Armanāz_), Idlibas muhāfazas ziemeļrietumu daļā
Arraja pilsēta Sīrijā (_Arra’ya_), Halebas muhāfazas ziemeļos
Ain el Arāba pilsēta Sīrijā (_ʻAyn al ʻArāb_), Halebas muhāfazas ziemeļaustrumos
Tartūsa pilsēta Sīrijā (_Țarțūs_), Vidusjūras austrumu krastā, muhāfazas administratīvais centrs
Lādikīja pilsēta Sīrijā ("Al Lādhiqīyah"), Vidusjūras piekrastē, Latākijas muhāfazas administratīvais centrs, osta Vidusjūras krastā, 383700 iedzīvotāju (2004. g.), dibināta XIV gs. p. m. ē.; Latākija
Kusaira pilsēta Sīrijā ("Al Qusayr"), Homsas muhāfazā, 29800 iedzīvotāju (2013. g.)
Raka pilsēta Sīrijā ("Ar Raqqah"), muhāfazas administratīvais centrs, 168200 iedzīvotāju (2003. g.)
Deir ez Zora pilsēta Sīrijā ("Deir ez Zor", ديرالزور), Eifratas labajā krastā, muhāfazas administratīvais centrs, 223200 iedzīvotāju (2003. g.)
Hama pilsēta Sīrijā ("Hamāh"), muhāfazas administratīvais centrs, 427400 iedzīvotāju (2003. g.)
Atmāna pilsēta Sīrijā, Deras muhāfazā
Himsa pilsēta Sīrijā, Homsas muhāfazas administratīvais centrs, 729700 iedzīvotāju (2003. g.); Homsa
Idliba pilsēta Sīrijā, Idlibas muhāfazas administratīvais centrs, 116100 iedzīvotāju (2003. g.)
Ain el Fīdža pilsēta Sīrijā, Rīfdimeškas muhāfazā
Ain et Tīna pilsēta Sīrijā, Rīfdimeškas muhāfazā
Ain Mnīna pilsēta Sīrijā, Rīfdimeškas muhāfazā
Bānijāsa pilsēta Sīrijā, Tartūsas muhāfazas ziemeļrietumos, Vidusjūras piekrastē
Kāmišlī pilsēta Sīrijas ziemeļaustrumos ("Al Qāmishlī"), Hasekas muhāfazā, 184200 iedzīvotāju (2004. g.)
Haleba pilsēta Sīrijas ziemeļrietumos (arābu val. "Halab", turku val. "Aleppo"), Kuveikas krastos, muhāfazas centrs, 1,6 mlj. iedzīvotāju (2007. g.); Alepo; Alepa
Aazāza pilsēta Sīrijas ziemeļu daļā (_A'zāz_, أعزاز ), Halebas muhāfazā, 31600 iedzīvotāju (2004. g.)
Kauhajoki pilsēta Somijā (_Kauhajoki_), Dienvidpohjanmā reģionā, 14200 iedzīvotāju (2014. g.)
Kuhmo pilsēta Somijā (_Kuhmo_), Kainū reģionā, 9300 iedzīvotāju (2014. g.)
Kaizerštūle pilsēta Šveicē ("Kaiserstuhl"), Ārgavas kantonā, 2130 iedzīvotāju (2013. g.)
Neihauzene pie Reinfalles pilsēta Šveicē (“Neuhausen am Rheinfall”), Šafhauzenes kantonā, 10400 iedzīvotāju (2013. g.)
Buharkenta pilsēta Turcijā ("Buharkent"), Ajdinas ilā, 6800 iedzīvotāju (2013. g.)
Eruha pilsēta Turcijā ("Eruh"), Siirtas ilā, 8500 iedzīvotāju (2013. g.)
Saruhanli pilsēta Turcijā ("Saruhanli"), Manisas ilā, 15800 iedzīvotāju (2013. g.)
Artemivska pilsēta Ukrainā (_Artemivs’k_), Luhanskas apgabalā, Alčevskas piepilsēta, 7500 iedzīvotāju (2013. g.), līdz 1991. g. saucās Artjomovska
Almazna pilsēta Ukrainā (_Алмазна_), Luhanskas apgabalā, 4320 iedzīvotāju (2013. g.)
Aličevska pilsēta Ukrainā (_Алчевськ_), Luhanskas apgabalā, 111360 iedzīvotāju (2013. g.)>
Vahruševa pilsēta Ukrainā ("Vakhrusheve"), Luhanskas apgabalā, 11900 iedzīvotāju (2013. g.)
Miusinska pilsēta Ukrainā, Luhanskas apgabala dienvidos, Miusas krastos, 4700 iedzīvotāju (2014. g.)
Irmino pilsēta Ukrainā, Luhanskas apgabalā, 10040 iedzīvotāju (2013. g.)
Hirske pilsēta Ukrainā, Luhanskas apgabalā, 10100 iedzīvotāju (2013. g.)
Lisičanska pilsēta Ukrainā, Luhanskas apgabalā, 104300 iedzīvotāju (2013. g.)
Sjeverodonecka pilsēta Ukrainā, Luhanskas apgabalā, 109500 iedzīvotāju (2013. g.)
Alčevska pilsēta Ukrainā, Luhanskas apgabalā, 111360 iedzīvotāju (2013. g.); 1931.–1961. g. saucās Vorošilovska, 1961.–1992. g. – Kommunarska
Petrovske pilsēta Ukrainā, Luhanskas apgabalā, 13300 iedzīvotāju (2013. g.)
Zolote pilsēta Ukrainā, Luhanskas apgabalā, 14600 iedzīvotāju (2013. g.)
Červonopartizanska pilsēta Ukrainā, Luhanskas apgabalā, 15660 iedzīvotāju (2013. g.)
Lutuhine pilsēta Ukrainā, Luhanskas apgabalā, 18000 iedzīvotāju (2013. g.)
Svatove pilsēta Ukrainā, Luhanskas apgabalā, 18200 iedzīvotāju (2013. g.)
Starobiļska pilsēta Ukrainā, Luhanskas apgabalā, 18300 iedzīvotāju (2013. g.)
Kreminna pilsēta Ukrainā, Luhanskas apgabalā, 20300 iedzīvotāju (2013. g.)
Suhodiļska pilsēta Ukrainā, Luhanskas apgabalā, 21060 iedzīvotāju (2013. g.)
Popasna pilsēta Ukrainā, Luhanskas apgabalā, 21900 iedzīvotāju (2013. g.)
Molodohvardijska pilsēta Ukrainā, Luhanskas apgabalā, 23330 iedzīvotāju (2013. g.)
Perevaļska pilsēta Ukrainā, Luhanskas apgabalā, 25940 iedzīvotāju (2013. g.)
Kirovska pilsēta Ukrainā, Luhanskas apgabalā, 28500 iedzīvotāju (2013. g.)
Pervomajska pilsēta Ukrainā, Luhanskas apgabalā, 38430 iedzīvotāju (2013. g.)
Roveņki pilsēta Ukrainā, Luhanskas apgabalā, 47850 iedzīvotāju (2013. g.)
Rubižne pilsēta Ukrainā, Luhanskas apgabalā, 60370 iedzīvotāju (2013. g.)
Sverdlovska pilsēta Ukrainā, Luhanskas apgabalā, 65270 iedzīvotāju (2013. g.)
Zorinska pilsēta Ukrainā, Luhanskas apgabalā, 7330 iedzīvotāju (2013. g.)
Stahanova pilsēta Ukrainā, Luhanskas apgabalā, 77600 iedzīvotāju (2013. g.)
Krasnijluča pilsēta Ukrainā, Luhanskas apgabalā, 82750 iedzīvotāju (2013. g.)
Zimohirja pilsēta Ukrainā, Luhanskas apgabalā, 9950 iedzīvotāju (2013. g.)
Priviļļe pilsēta Ukrainā, Luhanskas apgabalā, administratīvi pakļauta Lisičanskas pilsētas padomei, 7700 iedzīvotāju (2013. g.)
Krasnodona pilsēta Ukrainā, Luhanskas apgabalā, Kamenkas kreisajā krastā, 44280 iedzīvotāju (2013. g.)
Brjanka pilsēta Ukrainā, Luhanskas apgabalā, Lozovajas krastos, 47500 iedzīvotāju (2013. g.)
Ščastja pilsēta Ukrainā, Luhanskas apgabalā, Severskijdoņecas kreisajā krastā, 12770 iedzīvotāju (2013. g.)
Bolhrada pilsēta Ukrainā, Odesas apgabalā, Jalpuha ezera krastā, rajona administratīvais centrs, 15600 iedzīvotāju (2013. g.), pilsētas tiesības kopā 1821. g.
Ustiluha pilsēta Ukrainā, Volīnijas apgabala dienvidrietumos, pie Luhas ietekas Bugā, 2200 iedzīvotāju (2015. g.)
Antracita pilsēta Ukrainas austrumos (_Антрацит_), Luhanskas apgabala dienvidu daļā, 54640 iedzīvotāju (2013. g.), līdz 1962. g. saucās Bokovoantracita
Novodružeska pilsēta Ukrainas austrumos, Luhanskas apgabala rietumos, Siverskijdonecas labajā krastā, 7900 iedzīvoytāju (2012. g.)
Kogona pilsēta Uzbekistānā ("Kogon"), Buhāras vilojatā, Zeravšanas ielejā, 58000 iedzīvotāju (2013. g.)
Gazli pilsēta Uzbekistānā, Buhāras vilajetā, 12300 iedzīvotāju (2010. g.), apkārtnē bagātīgas gāzes atradnes
Ghidžduvona pilsēta Uzbekistānā, Buhāras vilajetā, 38600 iedzīvotāju (2003. g.)
Bādnauheima pilsēta Vācijā (_Bad Nauheim_), Hesenes federālajā zemē, 30900 iedzīvotāju (2013. g.)
Karlsrūe pilsēta Vācijā ("Karlsruhe"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 296000 iedzīvotāju (2013. g.)
Landštūle pilsēta Vācijā ("Landstuhl"), Reinzemes-Pfalcas federālajā zemē, 8300 iedzīvotāju (2013. g.)
Mīlheima pilsēta Vācijā ("Mülheim an der Ruhr"), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 166600 iedzīvotāju (2013. g.)
Neihauza pilsēta Vācijā ("Neuhaus am Rennweg"), Tīringenes federālajā zemē, 6900 iedzīvotāju (2013. g.)
Ragūna-Jesnica pilsēta Vācijā ("Raguhn-Jessnitz"), Saksijas-Anhaltes federālajā zemē, 9600 iedzīvotāju (2013. g.)
Rūla pilsēta Vācijā ("Ruhla"), Tīringenes federālajā zemē, 5800 iedzīvotāju (2013. g.)
Ruhlande pilsēta Vācijā ("Ruhland"), Brandenburgas federālajā zemē, 3750 iedzīvotāju (2013. g.)
Zūla pilsēta Vācijā ("Suhl"), Tīringenes federālajā zemē, 35700 iedzīvotāju (2013. g.)
Fogtsburga Kaizerštūlē pilsēta Vācijā ("Vogtsburg im Kaiserstuhl"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 5800 iedzīvotāju (2013. g.)
Valera pilsēta Venecuēlā ("Valera"), Truhiljo štatā, 250000 iedzīvotāju (2016. g.)
galemys Pireneju vihuholi
Galemys pyrenaicus Pireneju vihuhols
moharems Pirmais mēnesis gadā muhamedāņu kalendārā
Hubāls Pirmsislāma arābu mitoloģijā - Mekā dzīvojošas kureišu cilts - no tās cēlies arī Muhameds - dievs
mahdistu sacelšanās politiski-reliģiska tautas cīņa Sudānā pret turku un ēģiptiešu virskundzību un angļiem 1882-98, ko vadīja Muhameds Ahmeds, nosaucot sevi par mahdī
Ašhara polsēta Omānā (_Al Ashkharah_), Šerkījas muhāfazā, Arābijas jūras piekrastē
hegīra Pravieša Muhameda bēgšana no Mekas uz Medīnu 622. g., kas tāpēc musulmaņu kalendārā tiek uzskatīts par pirmo gadu
Fātima Pravieša Muhameda meita (602.-632. g.), kuru sevišķi godāja šiīti
Hadidža Pravieša Muhameda pirmā sieva
Āiša Pravieša Muhameda trešā un mīļākā sieva, kas neveiksmīgi cīnījās pret ceturto kalifu Ali
euloģija Priestera svētība pār draudzi, arī tik daudz kā euharistija; vēl neiesvētīta maize
vahābītu kustība puritāniska musulmaņu kustība, ko Sauda Arābijā nodibināja Muhameds ibn Abdelvahābs (1703.-1792. g.); atzīst vienīgi Korāna un Sunnas autoritāti
buhmanisms Reliģiski ētiska un politiska kustība, kas izvirza cilvēces glābšanas mācību, kuras centrā ir indivīda morālā pārtapšana, aizsācis 1938. g. amerikāņu luteriešu mācītājs F. Buhmanis
sikhi Reliģiski politiska indiešu sekta, kas izveidojusies muhamedānisma ietekmē kā islāma un hinduisma sintēze
treuhieši Rēzeknes novada Čornajas pagasta apdzīvotās vietas "Treuhi" iedzīvotāji
Triuhi Rēzeknes novada Čornajas pagasta apdzīvotās vietas "Treuhi" nosaukuma variants
triuhieši Rēzeknes novada Čornajas pagasta apdzīvotās vietas "Triuhi" iedzīvotāji
Mordvijas rezervāts rezervāts Krievijas Mordvijas Republikā, Mokšas un Satisas upstarpā, platība — 323 kvadrātkilometri, dibināts — 1936. g., priežu meži, dienvidos — jauktie meži, dzīvo brūnie lāči, vihuholi, aļņi, baltie zaķi un daudzas citas dzīvnieku un putnu sugas
Mukti Riebiņu pagasta apdzīvotās vietas "Muhti" nosaukuma variants
sahibs Sākotnēji - visu muhamedāņu apzīmējums; Indijā viduslaikos šis vārds ieguva kunga nozīmi un tika lietots, apzīmējot vietējos feodāļus, bet vēlāk - apzīmējot un uzrunājot eiropiešus
Veilaida sala Baltijas jūrā, dienvidos no Muhu salas, Igaunijas teritorija
Roņu sala sala Baltijas jūras Rīgas līcī (igauņu "Ruhnu"), kopš 1919. g. 17. janvāra pieder Igaunijai, platība - 1190 ha, garums - 5,5 km, platums - 3,5 km, \~60 pastāvīgo iedzīvotāju (2006. g.), 26 saimniecības, robežsardzes postenis
Monzunda arhipelāgs salu grupa Baltijas jūras austrumu daļā, pieder Igaunijai, platība — \~4000 kvadrātkilometru, ietver 3 lielas salas (Sāmsalu, Hījumā, Muhu) un >500 nelielu salu, no kontinenta šķir Veinameri un Irbes šaurums
Sāremā apriņķis Sāremā apriņķis ir viens no 15 Igaunijas apriņķiem, tas sastāv no Igaunijas lielākās salas Sāmsalas, Muhu, Roņu salas un citām mazākām salām (platība - 2922 km^2^, 33300 iedzīvotāju (2017. g.), administratīvais centrs - Kuresāre); ziemeļos to no Hījumā apriņķa šķir Soelas šaurums, austrumos no Lēnes apriņķa Sūrveina šaurums, bet dienvidos no Latvijas — Irbes šaurums; Sāmsalas apriņķis
turktatāru Vidusāzijas dialekti sartu, uzbeku, taškentiešu, buhariešu un hiviešu valodas, Ilijas ielejas taranču valoda, Austrumturkestānas un Hamijas oāzes valodas
Sohaga Sauhāga - pilsēta Ēģiptē
Abū Tarfa sausgultne Arābijas tuksnesī (_Abū Jarfah, Wādī_), Bahr el Ahmaras un Minjas muhāfazā
Araba sausgultne Ēģiptē (_‘Arabah, Wādi_), Suvaisas muhāfazā, lietus periodā ietek Suecas līcī
Abū Hads sausgultne Ēģiptē (_Abū Ḩadd, Wādī_), Bahr el Ahmaras muhāfazā, lietus periodā ietek Suecas līcī
Abū Harga sausgultne Ēģiptē (_Abū Kharjah, Wādī_), Bahr el Ahmaras muhāfazā
Asjūts sausgultne Ēģiptē (_al Asyūțī, Wādī_), Asjūtas muhāfazā
Adžīdžs sausgultne Irākā (_ʻAjīj, Wādī al_), Nīnavas (Ninīves) muhāfazas rietumu daļā
Adena sausgultne Jemenā (_Adhanah, Wādī_), Maaribas un Amena el Asma muhāfazā
Arma sausgultne Jemenā (_Amah, Wādī_), Hadramautas muhāfazas austrumu daļā
Bāirs sausgultne Jordānijas Maānas muhāfazā un Saūda Arābijas Džaufas mintakā
Andāms sausgultne Omānā (_‘Andām, Wādī_), Šerkījas muhāfazas rietumu daļā
Asvads sausgultne Omānā, Zāhira un Dāhilīja muhāfazā
Akāba sausgultne Sīnāja pussalā (_ʻAqābah, Wādī_), Ziemeļsīnāja muhāfazā, nedaudz iesniedzas arī Dienvidsīnāja muhāfazā
Benī Hasana Senās Ēģiptes apbedījumu vieta, ko galvenokārt izmantoja Viduskaraļvalsts laikā, Ēģiptē, Minjas muhāfazā, Nīlas labajā krastā
vuhererioze Slimība, ko ierosina vuherērijas; limfvadu aizsprostojuma gadījumā novēro limfangītu, limfadenītu, hidrocēli, elefantiāzi
Suhebatora Suhbātara - pilsēta Mongolijā
Akva Suhumi pilsētas nosaukuma gruzīnu valodā eksonīms
sunnīts Sunnisma piekritējs; musulmaņu grupa, kas atzina par valdniekiem arī tos kalifus, kuri nebija pravieša Muhameda pēcteči
Lailatulkadrs Svētlaimes nakts, musulmaņu svētki ramadāna beigās, kuros piemin korāna atklāšanu Muhamedam
Muhu šurums šaurums Baltijas jūrā, starp kontinentu un Monzunda arhipelāgu, savieno Baltijas jūras ziemeļaustrumu daļu ar Rīgas līci, garums — \~83 km, platums — 6-27 km, mazākais dziļums — 1,8 m; Muhuveins; Monzunds
Sukaili Šķeltovas pagasta apdzīvotās vietas "Suhailina" nosaukuma variants
Sukailina Šķeltovas pagasta apdzīvotās vietas "Suhailina" nosaukuma variants
Sukailys Šķeltovas pagasta apdzīvotās vietas "Suhailina" nosaukums latgaliski
arāfs Šķīstīšanās uguns muhamedāņu ticībā, vieta starp paradīzi un elli
Mensu šļūdonis šļūdonis Beluhas kalna ziemeļaustrumu nogāzē Katuņas grēdā, Altajā, Krievijas Altaja Republikā, garums - 10,5 km, platība - 13,2 kvadrātkilometri, noslīd līdz 1930 m vjl., liels leduskritums (augstums - 250 m, platums - 1000 m)
Musa Tā arābi dēvē Mozu, kurš Korānā ir atzīts par vienu no Muhameda priekštečiem
Isa Tā islāmā dēvē Jēzu Kristu, ko musulmaņi godā kā cildenu un cienījamu vēstnesi, kas sūtīts atklāt pasaulei pravieša Muhameda nākšanu
seijids tāda musulmaņa goda tituls, kurš sevi uzskata par pravieša Muhameda pēcteci
luhji tauta Kenijā, Tanzānijā, valoda pieder pie bantu valodām, ticīgie - kristieši, saglabājuši arī tradicionālos ticējumus; baluhji
baluhji tauta, dzīvo Kenijas rietumos un Ungadas dienvidaustrumos, valoda (luhja) pieder pie bantu saimes ziemeļu grupas, saglabājušies vietējie tradicionālie ticējumi (dabas spēku un senču kults), neliels skaits kristīgo
čāraimaki Tautu grupa (džemšidi, firuzkuhi, hazareji, dehizeinati, taimeni, teimuri), dzīvo Afganistānas vidienē un ziemeļrietumos, Irānas ziemeļaustrumos, valodas pieder pie indoeiropiešu saimes irāņu grupas (ar tjurku un mongoļu vārdu piejaukumu), jauktas (mongoļu, tjurku, irāņu, varbūt arī arābu) izcelsmes tautas, kas savstarpēji tuvas pēc kultūras un sadzīves tradīcijām, reliģija - gk. islāms (sunnisms; teimuri - šiīti); aimaki
PAL Televīzijas krāsu sistēma, ko, uzlabojot NTSC sistēmu, radījis Dr. V. Bruhs (W. Bruch, "Telefunken") VFR 1963. g.
reformēto baznīcu sakraments tikai kristīšana un euharistija, jo tās abas ir iedibinājis Kristus
Truhiļa Truhiljo - pilsēta Peru
raija Turcijā nemuhāmedāņu pavalstnieki
seīds Tuvo un Vidējo Austrumu zemēs - to muhamedāņu tituls, kuri uzskata sevi par Muhameda pēctečiem
Asada ūdenskrātuve ūdenskrātuve Sīrijā (_ASad, Buḩayrat al_), uzpludināta uz Eifratas upes Rakas un Halebas muhāfazā
Vama upe Āfrikā ("Ouham"), Centrālāfrikas Republikā un Čadā, Šari kreisā krasta pieteka
Kārūna upe Irānā ("Kārūn"), garums - 820 km, sākas Zerdkuha kalnu nogāzēs, lejtecē veido deltu, viens atzars ietek Šatelarabā, otrs - Persijas līcī
Artjugina upe Krievijā (_Artjugina_), Krasnojarskas novadā, Turuhanskas zemienē, Jeņisejas kreisā krasta pieteka
Katuņa upe Krievijā, Altaja Republikā un Altaja novadā, satekot ar Biju, veido Obu, garums - 688 km, sākas Beluhas kalna dienvidu nogāzē no Katuņas šļūdoņa 1970 m vjl.
Ņižņaja Tunguska upe Krievijā, Irkutskas apgabalā un Krasnojarskas novadā, lielākā Jeņisejas pieteka, garums — 2989 km, sākas Agštunguskas augstienē, pie ietekas Turuhanska
Kostroma upe Krievijā, Kostromas apgabalā (lejtecē arī Jaroslavļas apgabala robežupe), Volgas kreisā krasta pieteka, garums - 354 km, sākas Gaļičas-Čuhlomas augstienes ziemeļu daļā
Poluja upe Krievijā, Tjumeņas apgabala ziemeļos, Obas labā krasta pieteka, veidojas Rietumsibīrijas līdzenumā, satekot Glubokijpolujai un Suhojpolujai, garums - 369 km
Uftjuga upe Krievijā, Vologdas apgabalā, Suhonas kreisā krasta pieteka
Tolšma upe Krievijā, Vologdas apgabalā, Suhonas labā krasta pieteka
Vologda upe Krievijā, Vologdas apgabalā, Suhonas labā krasta pieteka
Juga upe Krievijā, Vologdas un Kirovas apgabalā, satekot ar Suhonu veido Ziemeļu Dvinu, garums - 574 km, sākas Ziemeļuvālos
Ziemeļu Dvina upe Krievijas Eiropas daļas ziemeļos, garums — 744 km (kopā ar Suhonu 1300 km), veidojas, satekot Vičegdai un Mazajai Ziemeļu Dvinai, kas savukārt veidojusies satekot Suhonai un Jugai, ietek Baltajā jūrā; Severnaja Dvina; Ziemeļdvina
Beižuhe upe Ķīnā, Henaņas provincē, Dzjaluhes labā krasta pieteka
Auvālī upe Libānā, Kalnu Libānas muhāfazas dienvidos, lejtecē šīs muhāfazas robežupe ar Dienvidlibānas muhāfazu
Abū Mūsa upe Libānā, Ziemeļlibānas muhāfazā, ietek Vidusjūrā pie Nehr el Bāridas
Abū Alī upe Libānā, Ziemeļlibānas muhāfazā, ietek Vidusjūrā pie Tarābulusas (Tripoles)
Āsa upe Sīrijā (_‘Aș, Nahr al_), Hamas un Idlibas muhāfazā, lejtece Turcijā Hatajas ilā, ietek Vidusjūrā
Belīha upe Sīrijā, Rakas muhāfazā, Eifratas kreisā krasta pieteka, lietus periodā augštece Turcijā, Šanliurfas ilā
Altiparmaka upe Turcijā (_Altıparmak Çavı_), Artvinas ilā, Čoruhas kreisā krasta pieteka
Ajdara upe Ukrainā (_Aidar_), Luhanskas apgabalā, Siverskijdoņecas kreisā krasta pieteka, augštece un izteka Krievijas Belgorodas apgabalā, kur tās nosaukums ir _Aidara_
Rūra upe Vācijā ("Ruhr"), Reinas labā krasta pieteka, garums - 235 km, izteka - Zauerlandē 674 m vjl., ieteka - pie Dīsburgas
Rūra upe Vācijā un Nīderlandē ("Ruhr"), Māsas labā krasta pieteka, garums - 207 km
Rūja upe Valmieras novadā, iztek no Ruhijerva ezera Igaunijā, garums - 77 km, (Latvijā 72 km, 2 km Latvijas un Igaunijas robežupe), kritums - 40 m, ietek Burtniekā
Libāna valsts Āzijas rietumos (arābu val. _Lubnān_, لبنان), Vidusjūras austrumu piekrastē, platība - 10452 kvadrātkilometri, 4017100 iedzīvotāju (2009. g.), galvaspilsēta - Beiruta, administratīvais iedalījums - 6 muhāfazas, robežojas ar Sīriju un Izraēlu
Jordānija valsts Rietumāzijā ("Al Urdunn"), platība - 89342 kvadrātkilometri, 6269300 iedzīvotāju (2009. g.), galvaspilsēta - Ammāna, administratīvais iedalījums - 12 muhāfazu, robežojas ar Sīriju, Irāku, Saūda Arābiju un Izraēlu; Jordānijas Hāšimītu Karaliste
Sīrija valsts Rietumāzijā (arābu val. _Sūriya_), Vidusjūras austrumu krastā, platība - 185200 kvadrātkilometru, 21,7 mlj iedzīvotāju (2009. g.), galvaspilsēta - Damaska, administratīvais iedalījums - 14 muhāfazu, robežojas ar Turciju, Irāku, Jordāniju, Izraēlu un Libānu
Kūkova Veļikajas kreisā krasta pieteka pieteka Krievijā, augštece Ludzas novada Salnavas pagastā, turpinās Balvu novada Baltinavas, Briežuciema un Šķilbēnu pagastā, kā arī Krievijā, garums - 104 km, kritums - 107 m, iztek no Nūmierņas ezera, divos posmos (katrs \~10 km) ir Latvijas un Krievijas robežupe; Kokava; Kuchva; Kuhva; Kukva
saracēņi Viduslaikos - arābi, arī muhamedāņi
islāms viena no izplatītākajām pasaules reliģijām, kuras piekritējus sauc par musulmaņiem; pēc arābu ticējumiem, to nodibinājis pravietis Muhameds 7. gs. Rietumarābijā
Iekšējā Mongolija viens no pieciem Ķīnas autonomajiem reģioniem, atrodas ziemeļu daļā un veido robežu ar Mongolijas Republiku, platība — 1183000 kvadrātkilometru, administratīvais centrs — Huhhota, 24050000 iedzīvotāju (2007. g.)
Krievijas vihuhols vihuholu suga ("Desmana moschata")
Pireneju vihuhols vihuholu suga ("Galemys pyrenaicus")
Uhrovas vilkābele vilkābeļu suga ("Crataegus x uhrovae")
Benāsa rags zemesrags Ēģiptē, Bahr el Ahmara muhāfazā, iesniedzas Sarkanajā jūrā
Alem er Rūms zemesrgs Ēģiptē (_‘Alam ar Rūm, Ra’s_), Matrūhas muhāfazā, Vidusjūras piekrastē

uh citās vārdnīcās:

MLVV

LLVV

Vārdnīcu sastādījis Andrejs Spektors

LU MII Mākslīgā intelekta laboratorija, 2009–2025

Pēdējais atjauninājums: 2025. gada 22. septembrī

Par Tēzauru Apzīmējumi Avoti

Atbildes Autori Iestatījumi

Atvērtie dati Tēzaura API WordNet

Seko mums: