Paplašinātā meklēšana
Meklējam uh.
Atrasts vārdos (417):
- uh:1
- buh:1
- puh:1
- uhū:1
- Buha:2
- Buha:1
- čuha:1
- duha:1
- duhā:1
- duhs:1
- Huhs:1
- kuhs:1
- Luha:1
- Ļuhe:1
- Muha:1
- Muhi:1
- Muhu:1
- Nuha:1
- ņuhs:1
- puha:1
- buhāt:1
- Buhlo:1
- Buhsa:1
- buhte:1
- čuhaķ:1
- čuhņa:1
- Eruha:1
- Kuhmo:1
- kuhņa:1
- Kuhva:1
- Lauha:1
- luhaķ:1
- Luhde:1
- luhji:1
- Luhuo:1
- Muhti:1
- ņuhāt:1
- pruha:1
- Puhja:1
- Ruhnu:1
- Suhrs:1
- Suuha:1
- šļuha:1
- šuher:1
- Tauha:1
- uhars:1
- Uruha:1
- žuhaķ:1
- Ancuha:1
- Beluha:2
- Beluha:1
- buduhi:1
- buhalo:1
- Buhara:1
- Buhāra:1
- Buhari:1
- Buhene:1
- Buhera:1
- buhņīt:1
- buhojs:1
- Buhova:1
- buhtēt:1
- Buhuši:1
- Čaluhe:1
- Čoruha:1
- Daduhe:1
- domuha:1
- duhans:1
- duhkha:1
- Duhren:1
- Džuhai:1
- einuhs:1
- eunuhs:1
- ginuhi:1
- Huhoto:1
- Huhuja:1
- kasuha:1
- kožuha:1
- kuruha:1
- Kužuhs:1
- lapuhs:1
- luhnuķ:1
- mačuha:1
- Manuha:1
- matuha:1
- muhļīt:1
- Muhosa:1
- Neuhof:1
- Nuhūda:1
- ņuhala:1
- petuhs:1
- Puhnen:1
- puhnuķ:1
- Puhosa:1
- Puhren:1
- rižuha:1
- Ruhmen:1
- ruhnuķ:1
- Samuha:1
- siņuha:1
- sluhāt:1
- suhačs:1
- suhaja:1
- Suhaņa:1
- Suhara:1
- Suhāra:1
- Suhari:1
- suhars:1
- Suhona:1
- Suhumi:1
- špruhs:1
- špuhts:1
- šuhers:1
- Šuhuta:1
- tatuha:1
- Treuhi:1
- Triuhi:1
- truhaķ:1
- Tuhola:1
- Tuhova:1
- uhrkaķ:1
- Valuhi:1
- vezuha:1
- Vuhaņa:1
- zuhers:1
- balduha:1
- baluhji:1
- Barauha:1
- Bauhaus:1
- Beižuhe:1
- boltuha:1
- Buhaina:1
- buhalka:1
- Buhodle:1
- Buhtala:1
- Buluhta:1
- bžeduhi:1
- Couhapa:1
- Čaibuha:1
- Čauhara:1
- černuha:1
- Černuha:1
- Čluhova:1
- Čuhloma:1
- Čuhnāni:1
- Čuhnova:1
- Duhcova:1
- duhovka:1
- dvižuha:1
- gambuha:1
- Gauhātī:1
- gluhars:1
- Gluhars:1
- Gluhoje:1
- Gluhova:1
- Hauheta:1
- Hluhiva:1
- Huhhota:1
- incuhte:1
- incuhts:1
- Jalpuhs:1
- Juhniki:1
- Juhnova:1
- juhtāda:1
- Kauhava:1
- kirjuha:1
- Kluhori:1
- kļikuha:1
- kobluha:1
- kruhans:1
- Kruhten:1
- Kuhruds:1
- kutuhta:1
- lantuhi:1
- mokruha:1
- muhafsa:1
- muhtars:1
- Muhtiņi:1
- Muhtuja:1
- Nauhans:1
- Neuhall:1
- Obuhiva:1
- Olgaruh:1
- paļtuha:1
- poņuhaķ:1
- Pšisuha:1
- Puhnjen:1
- Ruhlova:1
- sabuhīt:1
- Sauhāga:1
- staruha:1
- Suhocki:1
- Suhrābs:1
- šilluhi:1
- šuheriķ:1
- tauhida:1
- Tauhiri:1
- Truhiļa:1
- truhņīt:1
- uhlopaķ:1
- uvažuha:1
- vozduhs:1
- zabuhaķ:1
- Zduhāčs:1
- zolbuhs:1
- Zuhresa:1
- Acalluhi:1
- Altuhova:1
- ambaruha:1
- Ancuhihi:1
- Anduhara:1
- Asalluhi:1
- bauhauzs:1
- bauhinia:1
- Beruruha:1
- Bistruha:1
- Brauheds:1
- buhagani:1
- buhalovo:1
- buhanovo:1
- Buholova:1
- Buhtarma:1
- Buhuruka:1
- Čauhtana:1
- čuhārija:1
- Čuhujiva:1
- Deguhnen:1
- duhobori:1
- duhovojs:1
- dvuhodka:1
- fuhtelis:1
- Gaojouhu:1
- Glauhava:1
- gluharjs:1
- guhjakas:1
- Kožuhova:1
- Kuhtiški:1
- Kuhulins:1
- Labuhana:1
- Luhanska:1
- Luhovici:1
- Lutuhine:1
- magazuha:1
- Manuhina:1
- muhāfaza:1
- Muhameds:1
- Muhausis:1
- onbuhimo:1
- Otmuhova:1
- paraduha:1
- pentjuhs:1
- Petesuhs:1
- Petuhova:1
- pokazuha:1
- pomazuha:1
- pripuhaķ:1
- Pruhņika:1
- Puhheima:1
- rosipuha:1
- Ruhental:1
- Ruhlande:1
- sabuhņīt:1
- samuhļīt:1
- sistruha:1
- skripuha:1
- sprinuha:1
- Stuhrhof:1
- Suhiņiči:1
- Suhovola:1
- Truhiljo:1
- truhmēņi:1
- Turuhana:1
- uhertips:1
- Ulānbuhs:1
- Ustiluha:1
- vihuhols:1
- vikiduha:1
- Vuluhana:1
- zakazuha:1
- zamuhļiķ:1
- zavaruha:1
- Zerdkuhs:1
- Anibuhiča:1
- Bādbuhava:1
- Bakauheni:1
- Bareuheds:1
- barmatuha:1
- Belijluha:1
- Biļdzjuhi:1
- Bintuhana:1
- Birkenruh:1
- Boguhvala:1
- Buhalanse:1
- buhalters:1
- Buheirāta:1
- Buhmuruna:1
- Čaumuhāni:1
- duhoborci:1
- Duhrenhof:1
- einuhisms:1
- einuhoīds:1
- eozuhijas:1
- firuzkuhi:1
- Gluholazi:1
- Juhņeviči:1
- Kalkuhnen:1
- Karlsruhe:1
- Kauhajoki:1
- Kisluhina:1
- kleruhija:1
- Kuhališki:1
- Lauhheima:1
- Lindenruh:1
- monauhēns:1
- muhadžiri:1
- Muharraka:1
- muharrams:1
- Muharrams:1
- Muhremois:1
- Muhuveins:1
- Neuhausen:1
- Ngauruhoe:1
- Novijbuha:1
- Ogecuhime:1
- Perkuhnen:1
- Popolvuha:1
- Puhejervi:1
- raslabuha:1
- raspisuha:1
- Ruhengeri:1
- Saruhanli:1
- Serpuhova:1
- Suhailina:1
- Suhbātara:1
- Suhedņova:1
- Suhindola:1
- Suhojloga:1
- špuhteris:1
- šuharnojs:1
- Tolbuhina:1
- treuhieši:1
- triuhieši:1
- vertuhajs:1
- Vuhledara:1
- zuhdijāta:1
- Ajerpuluha:1
- atčuhāties:1
- Bogoduhova:1
- Bohoduhiva:1
- Bruhkēbele:1
- buhalteris:1
- Buharkenta:1
- Buhdeskaln:1
- buhmanisms:1
- Duhovščina:1
- Garačuhura:1
- Kalabuhina:1
- kazikumuhi:1
- Kolobuhina:1
- Kolobuhino:1
- Lauhammere:1
- Lindenruhe:1
- Luhačovice:1
- pasportuha:1
- rauhtopazs:1
- saņuhāties:1
- Suhebatora:1
- Suhodiļska:1
- Suhorukova:1
- truhņīties:1
- Ulānsuhaja:1
- Valdenbuha:1
- Vuhibinani:1
- Ambuhimanga:1
- Bādnauheima:1
- Brjuhovecka:1
- buhaltērija:1
- Conradsruhe:1
- Čerjomuhova:1
- euhēmerisms:1
- fluhtvasers:1
- fruhtvasers:1
- Mijadzuhime:1
- Minhenbuhzē:1
- muhamedānis:1
- Muhammedīja:1
- proterozuhs:1
- Suhojpoluja:1
- šeuhcerijas:1
- šuher-maher:1
- vuhererioze:1
- Ambuhimahaso:1
- Bādlauhštate:1
- Bukldimuhuna:1
- einuhoīdisms:1
- Hanhuhijnula:1
- incuhtlīnija:1
- Klein-Duhren:1
- Kuhlmannshof:1
- notruhņīties:1
- Podjuhnevici:1
- Podjuhņeviči:1
- zašuheritsja:1
- Hercogenbuhzē:1
- jaunbuharieši:1
- Klein-Kruhten:1
- Merkišbuholca:1
- muhamedānisms:1
- Ulānsuhainūrs:1
- Ambuhičalanana:1
- Klein-Ruhental:1
- Labuhanlomboka:1
- Atnanga-Puhaime:1
- Hanhuhijnorgils:1
- Južnosuhokumska:1
- Ronneburg-Neuhof:1
- Adala-Šuhgelmeers:1
Atrasts etimoloģijās (27):
- _Beluha, gora_; _Muztaw_ (šķirklī Beluha)
- _Belyj Luh_ (šķirklī Belijluha)
- _Bildziuhi_ (šķirklī Biļdzjuhi)
- _Bintuhan_ (šķirklī Bintuhana)
- _Bystruha_ (šķirklī Bistruha)
- rumāņu: _Buhuși_ (šķirklī Buhuši)
- _Bakauheni_ (šķirklī Bakauheni)
- No latīņu _alcool, alcohol_, kam pamatā arābu _al-kuhl_ 'smalks pulveris'. (šķirklī alkohols)
- _Brjuhoveckaja_ (šķirklī Brjuhovecka)
- _Buhain Gol_ (šķirklī Buhaina)
- _Bouhalla_ (šķirklī Būhalla)
- _Buhera_ (šķirklī Buhera)
- _Bouhachem_ (šķirklī Bū Hāšems)
- _Buhoodle_ (šķirklī Buhodle)
- angļu: _Buhl_ (šķirklī Būla)
- _Buluhta, ozero_ (šķirklī Buluhta)
- _Buholovo_ (šķirklī Buholova)
- _Buhtal_ (šķirklī Buhtala)
- _Boucle du Mouhoun_ (šķirklī Bukldimuhuna)
- angļu: _Buhler_ (šķirklī Būlera)
- _Choqu_, _Luhua_ (šķirklī Heišui)
- _Čajbuha_ (šķirklī Čaibuha)
- _Chaluhe_ (šķirklī Čaluhe)
- _Changle_, _Wuhang_ (šķirklī Čanle)
- _Chauhtan_ (šķirklī Čauhtana)
- _Čeremuhovo_ (šķirklī Čerjomuhova)
- _Černuha_ (šķirklī Černuha)
Atrasts normatīvajos komentāros (2):
- Teoloģiska satura darbos šo vārdu raksta ar *eu-* (*euharistija*), kas ir precīzāks oriģinālformas atveidojums. Tomēr atveidot grieķu valodas *eu-* ar divskani *ei-* ir sena latviešu valodas tradīcija, ko respektē arī latviešu valodas pareizrakstības vārdnīcas. (šķirklī eiharistija)
- Teoloģiska satura darbos šo vārdu raksta ar *eu-* (*euharistisks*), kas ir precīzāks oriģinālformas atveidojums. Tomēr atveidot grieķu valodas *eu-* ar divskani *ei-* ir sena latviešu valodas tradīcija, ko respektē arī latviešu valodas pareizrakstības vārdnīcas. (šķirklī eiharistisks)
Atrasts vārdu savienojumos (36):
- Abū ed Duhūra
- Abū Suhaira
- Ain Ibn Fuheida
- Ain Suhna
- Bauhina mauraga
- Bistruhas smaile
- Bordž Muhtara
- Bruha gimnokalīcijs
- Buhāras Emirāts
- Buhāras Haniste
- Buhāras īriss
- Buhāras vilajets
- Buhtarmas ūdenskrātuve
- Crataegus x uhrovae
- čujs, ņuhs un poņa
- Ephestia kuhniella
- Gluhoja ezers
- Gluhoje ezers
- hals un beinbruh
- Hieracium bauhinii
- Huhujas province
- Juhnovas kultūra
- Kluhoras pārkāpe
- Krievijas vihuhols
- Muhu šurums
- Novaja Buhāra
- Pantjuhina bezdibenis
- Pelabuhanratu līcis
- Pireneju vihuhols
- Sudzuhes rezervāts
- Suha Beskidzka
- Suhdola pie Lužnices
- Suhlovas slāņi
- Suhorukovas ezers
- Tribuhovas ezers
- vzjaķ buharja
Atrasts skaidrojumos (400):
- raja "Lopu bars" - nemuhamedāņu tautu apzīmējums dažās islāma valstīs.
- koronavīrusi 2019. g. decembra beigās uhaņā (Ķīnā) konstatētais vīruss "SARS-CoV-2" (saīsinājums no "Severe Acute Respiratory Syndrome Coronavirus 2"), ko pazīst arī kā "Covid-19" vai vienkārši koronavīrusu.
- pastalāda Āda, no kuras gatavo pastalas; juhtāda
- Karahanīdu valsts agrā feodālisma valsts (10. gs. 90.gados - 13. gs.), ko izveidoja tjurku ciltis Austrumturkestānā, Semirečjē un Pietjanšana dienvidu daļā, likvidēja Horezmas šahs Muhammeds
- Austrumgobi aimaks Mongolijā (_Dornogovǐ_), valsts dienvidaustrumu daļā, robežojas ar Dienvidgobi, Vidusgobi, Henteju un Suhebatora aimaku, kā arī ar Ķīnu
- Austrumi aimaks Mongolijas austrumos (_Dornod_), robežojas ar Henteja un Suhebatora aimaku, kā arī ar Krieviju un Ķīnu; Austrumu aimaks
- kizilbaši Alarodu tautiņas atliekas Armēnijā un Mazāzijā, formāli muhamedāņi, bet faktiski turas pie veciem pirmticējumiem
- asasīni Ap 1080 g. dibināta muhamedāņu reliģiski politiska sekta, kuras savervētie jaunekļi akli un fanātiski izpildīja priekšnieka rīkojumus, veica slepkavības; asanīti; asasīdi
- asasīdi Ap 1080 g. dibināta muhamedāņu reliģiski-politiska sekta, kuras savervētie jaunekļi akli un fanātiski izpildīja priekšnieka rīkojumus, veica slepkavības; asanīti; asasīni
- asanīti Ap 1080 g. dibināta muhamedāņu reliģiski-politiska sekta, kuras savervētie jaunekļi akli un fanātiski izpildīja priekšnieka rīkojumus, veica slepkavības; asasīni; asasīdi
- Sece apdzīvota vieta (lielciems) Aizkraukles novadā (2009.-2021. g. Jaunjelgavas novadā, 1990.-2009. g. Aizkraukles rajonā) 15 km no Aizkraukles pilsētas, izveidojusies bijušās muižas "Neuhof" teritorijā, pagasta centrs
- Kalkūni apdzīvota vieta (lielciems) Augšdaugavas novadā 3 km no Daugavpils, izveidojusies bijušās muižas "Kalkuhnen" teritorijā, Kalkūnes pagasta centrs
- Pilsrundāle apdzīvota vieta (lielciems) Bauskas novadā (2009.-2021. g. Rundāles novadā, 1990.-2009. g. Bauskas rajonā) 15 km no Bauskas, izveidojusies bijušās muižas "Ruhental" teritorijā, Rundāles pagasta administratīvais centrs; ietver arī bijušo atsevišķo apdzīvoto vietu "Rundāle"
- Pūņas apdzīvota vieta (lielciems) Talsu novada Valdgales pagastā 13 km no Talsiem, izveidojusies bijušās muižas "Puhnjen", Valdgales pagasta administratīvais centrs
- Pūre apdzīvota vieta (lielciems) Tukuma novadā 16 km no Tukuma, izveidojusies bijušās muižas "Puhren" teritorijā, vēstures avotos pirmo reizi minēta 1230. g., pagasta centrs
- Abrapampa apdzīvota vieta Argentīnā, Huhujas štata ziemeļu daļā
- Abū Minkāra apdzīvota vieta Ēģiptē (_Abī Minqār_, _Abu Minqar_, أبو منقار), Vādī el Džedīdas muhāfazā, Farāfira tuksnesī
- Abū Girga apdzīvota vieta Ēģiptē (_Abū Jirj_), Minjas muhāfazā
- Aijāta apdzīvota vieta Ēģiptē (_Al ʻAyyāț_), Gīzas muhāfazā, Nīlas kreisajā krastā
- Atfīha apdzīvota vieta Ēģiptē (_Ațfīḩ_), Benī Suveifa muhāfazā. Nīlas labajā krastā
- Ain Suhna apdzīvota vieta Ēģiptē (_ʻAyn Sukhnah_), Suvaisas muhāfazā, Suecas līča rietumu krastā
- Burg el Arab el Gedīda apdzīvota vieta Ēģiptē, Aleksandrijas muhāfazā
- Kuivastu apdzīvota vieta Igaunijā, Sāremā apriņķī, Muhu salas dienvidaustrumos
- Līva apdzīvota vieta Igaunijā, Sāremā apriņķī, Muhu salas vidienē
- Alī eš Šerkī apdzīvota vieta Irākā (_Alī ash Sharqī_), Meisānas muhāfazā, Tigras krastos
- Akāšāta apdzīvota vieta Irākā (_ʻAkāshāt_), Anbāras muhāfazas rietumos, Sīrijas tuksnesī
- Busaija apdzīvota vieta Irākā, Mutannas muhāfazas austrumu daļā
- Anbarāna apdzīvota vieta Irānā (_‘Anbarān_), Ardabīlas muhāfazas austrumos
- Ahvara apdzīvota vieta Jemenā (_Aḩwar_), Abjānas muhāfazas dienvidaustrumos
- Absa apdzīvota vieta Jemenā (_ʻAbs_, عبس), Hadžas muhāfazā
- Azrak el Dženūbīja apdzīvota vieta Jordānijā (_Al Azraq al Janūbīyah_), Zarkas muhāfazā
- Azrak eš Šemālī apdzīvota vieta Jordānijā (_Al Azraq ash Shamālī_), Zarkas muhāfazā
- Āla apdzīvota vieta Jordānijā, Ammānas muhāfazā
- Adira apdzīvota vieta Jordānijā, Kerakas muhāfazā
- Aiji apdzīvota vieta Jordānijā, Kerakas muhāfazā
- Arhāba apdzīvota vieta Jordānijā, Mefrakas muhāfazas rietumu daļā
- Altuhova apdzīvota vieta Krievijā (_Altuhovo_), Brjanskas apgabala dienvidaustrumu daļā
- Anciferova apdzīvota vieta Krievijā (_Anciferovo_), Pleskavas apgabala rietumos, Kuhvas (Kūkovas) kreisajā krastā
- Boļšoje Selo apdzīvota vieta Krievijā, Jaroslavļas apgabalā, Volgas pietekas Juhotas krastos
- Abrīna apdzīvota vieta Libānā (_Aabrine_, عبرين), Ziemeļlibānas muhāfazas dienvidrietumu daļā
- Aadlūna apdzīvota vieta Libānā (_Aadloun_, عدلون), Dienvidlibānas muhāfazā, Vidusjūras piekrastē
- Ajāta apdzīvota vieta Libānā, Bekaa muhāfazā
- Aina apdzīvota vieta Libānā, Bekaa muhāfazas ziemeļu daļā
- Aadīsa apdzīvota vieta Libānā, Nabatijas muhāfazā, pie Izraēlas robežas
- Abda apdzīvota vieta Libānā, Ziemeļlibānas muhāfazā, Vidusjūras piekrastē
- Andkita apdzīvota vieta Libānā, Ziemeļlibānas muhāfazas ziemeļaustrumu daļā
- Sankara apdzīvota vieta Lielbritānijā (_Sanquhar_), Skotijā, Nitas kreisajā krastā
- Ain Leūha apdzīvota vieta Marokā (_Ain Leuh_), Miknēsa-Tāfīlālta reģiona ziemeļu daļā
- Asgata apdzīvota vieta Mongolijā (_Asgat_), Suhebatora aimakā
- Bajandelgera apdzīvota vieta Mongolijā, Suhebatora aimaka dienvidrietumu daļā
- Cagānhairhana apdzīvota vieta Mongolijā, Uvsnūra aimakā, Hanhuhīūla grēdas ziemeļu nogāzē
- Anāta apdzīvota vieta Palestīnā, Jeruzālemes muhāfazā
- Ašāra apdzīvota vieta Sīrijā (_Al Ashārah_), Deir ez Zoras muhāfazā, Eifratas labajā krastā
- Bektāla apdzīvota vieta Sīrijā, Deir ez Zora muhāfazas dienvidu daļā
- Bureiža apdzīvota vieta Sīrijā, Himsas (Homsas) muhāfazas dienvidu daļā
- Arna apdzīvota vieta Sīrijā, Rīfdimeškas muhāfazas dienvidrietumos
- Ara apdzīvota vieta Sīrijā, Suveidas muhāfazā
- Anāta apdzīvota vieta Sīrijā, Suveidas muhāfazas dienvidos
- Arīka apdzīvota vieta Sīrijā, Suveidas muhāfazas rietumu daļā
- Āsfara apdzīvota vieta Sīrijā, Suveidas muhāfazas ziemeļu daļā
- Muhosa apdzīvota vieta Somijā (_Muhos_), Ziemeļpohjanmā reģionā
- Puhosa apdzīvota vieta Somijā (_Puhos_), Ziemeļpohjanmā reģionā
- Bilokurakine apdzīvota vieta Ukrainā, Luhanskas apgabalā
- Bilovodska apdzīvota vieta Ukrainā, Luhanskas apgabala austrumu daļā
- Bilolucka apdzīvota vieta Ukrainā, Luhanskas apgabala ziemeļu daļā
- juchtāda ar eļļām piesūcināta liellopu āda (ūdenszābaku, zirglietu gatavošanai); juhtāda
- zindīki Arābiešu sekta 8. gadsimtenī, kas atmeta korānu un Muhamedu un vispārim jebkuru pozitīvu reliģiju
- koreišīti Arābu cilts, kas dzīvoja Mekā, un pie kuriem piederēja Muhameds; tās locekļi pārraudzīja Kaabu: līdz 1517 kalifs vienmēr bija no šīs cilts
- Hašimīti Arābu dinastija Irākā un Jemenā, kas esot cēlusies no Muhameda
- Māverannahra arābu nosaukums (no 7. gs.) teritorijai starp Amudarju un Sirdarju, šajā teritorijā ietilpa Samarkanda, Buhara, Hodženta
- Čančana arheoloģisko izrakumu vieta Peru, Lalibertadas reģionā, kas senāk bija Čimoras karalistes galvaspilsēta un lielākā pirmskolumba laikmeta pilsēta Dienvidamerikā, aptuveni 5 km uz rietumiem no mūsdienu Truhiljo pilsētas
- Donecas akmeņogļu baseins atrodas gk Ukrainas dienvidaustrumu daļā, Luhanskas un Doņeckas apgabalā un Krievijas Rostovas apgabalā, platība – >60000 kvadrātkilometru (garums rietumu-austrumu virzienā – 620 km, platums – 70–170 km)
- Hanhuhijnorgils Augstākā virsotne Hanhuhijnula kalnu grēdā Mongolijā, augstums - 2928 m
- Hezars Augstākā virsotne Vidusirānas kalnos ("Hazaran"), Kuhruda grēdas dienvidaustrumu daļā, Irānas dienvidos, aprimis vulkāns, augstums - 4420 m
- Beluha Augstākais kalns Altajā, Katuņas grēdā, Krievijas Altaja novadā, 2 virsotnes: Rietumbeluha (4440 m) un Austrumbeluha (4506 m), apledojums – 70 kvadrātkilometru, nogāzēs šļūdoņi
- pašā Augstāko militārpersonu un civilo augstmaņu goda tituls (sultānu Turcijā, Ēģiptē un dažās citās muhamedāņu zemēs); persona, kam ir šāds tituls
- Avicenna Avicenna Ibn Sīna (980.-1037. g.), filozofs, ārsts, dzejnieks, dzimis netālu no Buhāras, bet darbojies Persijā, darbi stipri ietekmējuši Eiropas filozofijas, medicīnas u. c. zinātņu attīstību
- Hieracium bauhinii Bauhina mauraga, mataino mauragu apakšģints "Pilosella" suga
- Valaki Bērziņu pagasta apdzīvotās vietas "Valuhi" nosaukuma variants
- bacinki Biezas juhtādas saišu zābaki
- Kalabuhina Biķernieku pagasta apdzīvotās vietas "Kolobuhino" nosaukuma variants
- Kolobuhina Biķernieku pagasta apdzīvotās vietas "Kolobuhino" nosaukuma variants
- Bogoduhova Bohoduhiva - pilsēta Ukrainā
- Gymnocalycium bruchii Bruha gimnokalīcijs
- Buhara Buhāra - pilsēta Uzbekistānā
- Buhara Buharas Emirāts - Buharas Hanistes nosaukums pēc 1747. g.
- Buhara Buharas Haniste - valsts Vidusāzijā 16. gs. - 1920. g., galvaspilsēta - Samarkanda
- Buhāras Emirāts Buharas Hanistes nosaukums 1747.-1920. g.
- Iris bucharica Buhāras īriss
- šaria Ceļš, pa ko jāiet ticīgam muhamedānim
- Džohera Čauhara - pilsēta Somālijā
- Čugujeva Čuhujiva - pilsēta Ukrainā
- Austrummongolijas līdzenums dabas apvidus Mongolijas austrumos (_Mongolyn Dornod tai_), Austrumu un Suhebator aimakā
- navābs Dažādu Indijas muhamedāņu valdnieku tituls, sākumā augstu valdības ierēdņu tituls lielmogula valstī
- Hauheta Dieviete ēģiptiešu mitoloģijā, kas Hēliopoles dievu ogdoādē kopā ar dievu Huhu iemieso telpas bezgalību, gaisu un gaismu
- DIN 1451 dizaina standarts, ko 1931. gadā radījusi Vācijas standartu organizācija, pateicoties _Bauhaus_ dizaina principiem, un ir tik precīzs un funkcionāls, ka joprojām tiek plaši lietots satiksmes zīmēm un citām administratīvām un tehniskām vajadzībām
- duhoborci Duhobori
- Grīva Dzelzceļa stacija Daugavpilī, atrodas pie dzelzceļa līnijas Daugavpils-Kurcums, 7 km no Daugavpils dzelzceļa stacijas, atklāta 1862. g. ar nosaukumu "Kalkuhnen", 1920.-1922. g. saucās "Kalkuni"
- jaunbuharieši Džadidisma kustības virziens Buharas hanistē 1916.-20. g.
- Ēģipte Ēģiptes Arābu Republika – valsts Āfrikas ziemeļaustrumos un Sinaja pussalā Āzijā, 81,7 mlj iedzīvotāju (2008. g.), administratīvais iedalījums – 26 muhāfazas, robežojas ar Izraēlu, Jordāniju, Saūda Arābiju, Sudānu un Lībiju, apskalo Vidusjūra un Sarkanā jūra
- mehdī Ēģiptieša Muhameda Ahmeta pievārds, kas 1881. gadā Sudānā rīkoja sacelšanos
- Huhs Ēģiptiešu mitoloģijā - Hēliopoles dievu ogdoādē kopā ar dievieti Hauhetu iemieso telpas bezgalību, gaisu un gaismu
- einuhisms Einuha stāvoklis
- sarisimi Einuhi Jūdejā, kas sevi kastrēja, lai sasniegtu pilnību un tiktu uzskatīti par gudrajiem
- einuks Einuhs
- eunuhs Einuhs
- Svētais vakarēdiens euharistija
- Glušenis ezers Andzeļu pagastā, plaatība - 1,7 ha; Glušaks; Gluhoje ezers; Mamonu ezers
- Limins ezers Kastuļinas pagastā, platība - 4,8 ha; Gluhoja ezers; Gluhoje ezers; Limans; Līmanu ezers
- Zaisans ezers Kazahstānas austrumu daļā, 395 m vjl., ieplakā starp Altaja dienvidu grēdām un Tarbagataju, platība - 1800 kvadrātkilometri (kopā ar Buhtarmas ūdenskrātuvi 5510 kvadrātkilometru), garums - >500 km, platums - līdz 35 km, lielākais dziļums - 17 m, pēc Buhtarmas HES izbūves Irtišā līmenis paaugstināts par 7 m
- Kubenas ezers ezers Krievijā, Vologdas apgabalā 100 m vjl., platība — 648 kvadrātkilometru, vidējais dziļums — \~3 m, garums — \~60 km, platums — līdz 15 km, ietek \~30 upju, iztek Suhona
- Tribuku ezers ezers Latgales augstienē, Ludzas novada Pureņu pagastā, >139 m vjl., platība — 14,7 ha, garums — 0,83 km, lielākais platums — 0,26 km, lielākais dziļums — 2 m; Mazais Kivdalovas ezers; Mazais Kivdaļu ezers; Mazais Kivdulova ezers; Tribuhovas ezers
- Lauderu ezers ezers Latgales auhstienes Rāznavas paugurainē, Lauderu pagastā, 139,3 m vjl., platība — 55,3 ha, garums — 2 km, lielākais platums — 0,5 km, lielākais dziļums — 6,5 m, krasti slīpi 3-8 m augsti, eitrofs, stipri aizaudzis
- Airagnūrs ezers Mongolijā (_Ajrag nuur_), Uvsnūra aimakā, iekļauts Hanhuhīūla-Hjargasnūra nacionālajā parkā
- Kokandas haniste feodāla valsts Fergānas ielejā 1710.-1876. g., izveidojās atdaloties no Buhāras hanistes, 1876. g. teritorija pievienota Krievijas impērijai
- Hulaguīdu valsts feodāla valsts Tuvajos Austrumos (1256. g. - 14. gs. vidus), radās pēc Mogolu impērijas sabrukuma, dibināja Čingishana mazdēls Hulaguhans, ietilpa Irāna, daļa tagadējās Afganistānas teritorijas, lielākā daļa Turkmenistānas, Aizkaukāza, kā arī Mazāzijas austrumu daļa,
- UTAG Fiduciārā izceļošanas akciju sabiedrība (vācu "Umsiedlungs Treuhand Aktiengesellschaft"), dibināta saskaņā ar 30.10.1939. Latvijas-Vācijas līgumu par baltvācu izceļošanu
- Kuhruds Galvenā kalnu grēda Vidusirānas kalnos ("Kuhrud"), Irānas vidienē, garums - \~900 km, vidējais augstums - 2000-3000 m, augstākā virsotne - 4420 m (Hezara kalns)
- Gaobaohu Gaojouhu - ezers Ķīnas austrumu daļā
- Bekaa ieleja garena starpkalnu ieleja Libānā, Bekaa muhāfazā, ziemeļaustrumos iesniedzas arī Sīrijā
- Suņepu ezers Gluhoje ezers Riebiņu pagastā
- namazliks Grīdsega, uz kuras muhamedāņi izdara namazu jeb ikdienēju lūgšanu
- jungūnija himēnijsēņu klases piepju sēņu grupas ģints ("Junghuhnia")
- Gluhova Hluhiva, pilsēta Ukrainā
- Huhoto Huhhota - pilsēta Ķīnā
- Žužuja Huhuja - pilsēta Argentīnā
- mikroorhisms Iedzimta sēklinieku hipoplāzija; var būt saistīta ar einuhoīdismu
- galbansveķi Iegūti no "Ferula galbaniflua Boiss. et Buhse"; senāk lietoti kā kairinātājs un atkrēpošanas līdzeklis, ārīgi - čulgu radīšanai plāksteros
- Karaugoms Ielejas šļūdonis Galvenās Kaukāza grēdas ziemeļu nogāzē, Ziemeļosetijas-Alānijas Republikā, garums - 14 km, noslīd līdz 1820 m vjl., sākas Terekas pieteka Uruha
- Muharrams Ikgadēja atceres diena, ko musulmaņu šiīti atzīmē pieminot Muhameda mazdēla Huseina noslepkavošanu 680. gada muharrama mēneša desmitajā dienā
- tukani Indiāņu cilšu grupa (tukani, desani, tujuki, eruliji, buhagani, coli, makuni, kvereti, jahuni, gvanani, kobevi, orehoni, koregvahi, sioni u. c.), dzīvo Brazīlijas un Kolumbijas robežrajonos, kā arī Peru ziemeļos, Ekvadoras un Kolumbijas robežrajonā, valoda veido īpašu saimi, spēcīgas tēvas ģints paražas, animistiski ticējumi, šamanisms
- Bagdāde Irākas galvaspilsēta (angļu val. "Baghdad"), muhāfazas centrs, atrodas pie Tigras upes, 5,8 mlj iedzīvotāju (2007. g.), dibināta 762. g.
- Kurdistānas reģions Irākas Republikas administratīva vienība, kurā ietilpst 3 muhāfazas (Dahūka, Erbīla un Suleimānīja), administratīvais centrs — Erbīla, platība — 38650 kvadrātkilometru, 3941500 iedzīvotāju (2007. g.), valoda — kurdu, ticīgie — musulmaņi sunnīti
- Barzu Irāņu mitoloģijā - varonis, varonīgā Suhrāba dēls un spēkavīra Rustama mazdēls, kurš kļuva par ļaunā Afrāsijāba viltus upuri
- rasuls Islāma dibinātāja pravieša Muhameda tituls, kas viņu atšķir no visiem citiem praviešiem un apzīmē viņa Dievišķo Misiju īstenās ticības sludināšanā
- Munkars un Nakīrs islāma mitoloģijā - eņģeļi, kas pārbauda mirušo cilvēku ticību Allāham, kas naktī pēc apbedīšanas iekļūst kapā, pieceļ mirušo un uzdod jautājumu par Muhamedu, ja atbilde ir pareiza, eņģeļi atver kapa malā durvis, pa kurām pastardienā varēs iekļūt paradīzē; neticīgos viņi līdz pat pastardienai drausmīgi sit
- Alboraks Islāma mitoloģijā - erceņģeļa Džibrīla sudrabspalvainais zirgs, ar kuru viņš un Muhameds naktī devās uz Jeruzālemi, no turienes izjāja cauri visām septiņām debesīm un atgriezās atpakaļ Mekā
- Huseins Islāma mitoloģijā - Muhameda meitas Fātimas un viņas vīra Alī dēls, kuru halīfa Jazīda karavīri nogalināja 680. g., šiīti viņu godā kā svēto mocekli, kas kritis kaujas laukā, viņa kapavieta Kerbelā (Irākā) ir viena no šiītu galvenajām svētvietām
- isra Islāma mitoloģijā - Muhameda nakts ceļojums uz Jeruzālemi ar spārnoto dzīvnieku Burāku
- Alī Islāma mitoloģijā - pravieša Muhameda brālēns un viņa meitas Fātimas vīrs; dēvu un pūķu uzvarētājs
- mirādžs Islāma mitoloģijā - pravieša Muhameda ceļojums uz debesīm
- Mūsa Islāma mitoloģijā - pravietis, atbilst Bībeles Mozum, pēc Korāna Muhameda priekštecis, kas māca to pašu, ko Muhameds
- Burāks Islāma mitoloģijā - teiksmains dzīvnieks, ar kuru Muhameds eņģeļa Džibrīla pavadībā devās ceļojumā no Mekas uz Jeruzālemi
- džāhilīja Islāma mitoloģijā un reliģijā - laiks, pirms Muhameds piedzīvoja savu atklāsmi un Allāhs viņam atklāja Korānu
- zulfakārs Islāma mitoloģiskajā tradīcijā - pravieša Muhameda zobens, kuram piemitis maģisks spēks un kuru viņš ieguva kādā kaujā
- musulmanis Islāma piekritējs, islāmticīgais; muhamedānis
- vahābītisms Islāma reliģiski politiska mācība, kas radās Arābijā XVIII gs. un nosaukta Muhameda ibn Abdela Vahaba vārdā, kurš aicināja arābu ciltis apvienoties un cīnīties pret turku kundzību; XIX gs. vahābītu mācība kļuva par arābu feodāļu ideoloģiju un mūsu dienās ir oficiāla ideoloģija Saūda Arābijā; vahābītisms; vahābisms
- sunna Islāma tekstu krājums, kurā ietilpst leģendas par Muhamedu, kā arī korāna papildinājumi un iztulkojumi
- šerīfs Islāma zemēs - Muhameda pēcteča tituls; persona, kam ir šāds tituls
- Musulmaņu kalendārs islāma zemēs pieņemtais kalendārs, kura gadā ir 354 dienas, sadalītas 12 mēnešos, pārmaiņus ar 29 un 30 dienām, papildus, sākot ar 2. gadu. ik pēc 3 g. pēdējam mēnesim pieliek 1 papildus dienu; gada sākums un pārējie datumi pastāvīgi mainās attiecībā pret Gregora kalendāru un aptuveni atkārtojas 33 gados; nedēļā septiņas dienas un no tām svētī to, kurā notika Muhameda bēgšana, kas sakrīt ar piektdienu mūsu kalendārā; dienas sākumu skaita no Saules norietēšanas
- modžahedi Islāmticīgie kaujinieki, kas Muhameda laikā cīnījās Islāma Svētajā karā (džihadā)
- Jalpugs Jalpuhs, ezers Ukrainā
- meidzi Japānas imperatora Mucuhito valdīšanas laika (1867.-1912. g.) oficiālais nosaukums (no 1868. g.; japāņu "apgaismota valdīšana")
- Akihito Japānas imperators no 1989. g. 7. janvāra līdz 2019. g. 30. aprīlim ("Akihito", dz. 1933. g.), imperatora Hirohito dēls; labprātīgi atkāpās no amata, to nododot savam vecākajam dēlam un troņmantniekam Naruhito
- subuda Javas musulmaņu skolotāja Paka Subuha (dz. 1901. g.) garīga mācība, kas akcentē pakļaušanos Dzīves spēkam ar garīgu vingrinājumu palīdzību, kuru mērķis ir atvērt cilvēku Dieva realitātei un pārvaldīt zemākos dabas līmeņus
- Ammāna Jordānijas galvaspilsēta (_‘Ammān_), muhāfazas centrs, atrodas 40 km uz austrumiem no Jordānas upes, 1,3 miljoni iedzīvotāju (2007. g.); senatnē - Rabatammona, hellēnisma posmā - Filadelfija
- jukta Juhtāda
- juktsāda Juhtāda
- juktāda Juhtāda
- ļēmenes Juhtāda
- Sūrveins jūras šaurums Baltijas jūrā, starp Muhu salu un Igaunijas kontinentālo daļu, savieno Rīgas jūras līci ar Veinameri
- Veikeveins jūras šaurums Igaunijā, starp Sāmsalu un Muhu salu, savieno Veinameri ar Rīgas jūras līci
- kalifāts Kalifa pārvaldītas valsts teokrātiska iekārta (muhamedāņu zemēs); halifāts
- halifāts Kalifāts - kalifa pārvaldītas valsts teokrātiska iekārta (muhamedāņu zemēs)
- Čanji kalna virsotne Argentīnā, Huhujas provincē, augstums - 5896 m
- Būtīna kalna virsotne Irākā, Kurdistānā, Erbīlas muhāfazas ziemeļos. augstums - 2546 m
- Beraka kalna virsotne Jemenā, Hadramauta muhāfazas dienvidrietumu daļā, augstums - 2185 m
- Asfars kalna virsotne Jordānijā (_Așfar, Jabal al_), Mefrakas muhāfazā, augstums - 1073 m
- Ašākifs kalna virsotne Jordānijā (_Ashāqif, Jabal al_), Mefrakas muhāfazā, augstums - 1049 m
- Arabs kalna virsotne Sīrijā (_‘Arab, Jabal al_), Suveidas muhāfazā, augstums - 1803 m
- Agmas plato kalniene Ēģiptē (_‘Ajmah, Jabal al_), Dienvidsīnāja muhāfazā, Sīnāja pussalā
- Atākas kalns kalns Ēģiptē (_‘Atāqah, Jabal_), Suvaisas muhāfazā, augstums - 875 m
- Zerdkuhs kalns Irānas dienvidrietumos ("Zardkuh"), Zagrosa kalnu vidienē, starp Karunas un Bazoftas augšteci, augstums - 4548 m
- Betras kalns kalns Jordānijā, Akabas muhāfazā, augstums - 1555 m
- Donecas skrausts kalnu grēda Austrumeiropas līdzenuma dienvidu daļā, Krievijas Rostovas apgabalā un Ukrainas Luhanskas, Doneckas un Harkivas apgabalā, garums – 370 km, platums – no 50 km austrumos līdz 120 km rietumos, augstums – līdz 367 m
- Kalbas grēda kalnu grēda Kazahstānā, Altaja rietumu daļā, Rūdu Altajā, Buhtarmas ūdenskrātuves rietumu krastā, garums - \~400 km, augstums - līdz 1606 m
- Bogosas grēda kalnu grēda Lielā Kaukāza ziemeļu daļā, starp Avāras Koisu un Andijas Koisu, Krievijas Dagestānas Republikā, garums - \~70 km, augstums - līdz 4151 m (Adala-Šuhgelmeers), korēs apledojums (20 kvadrātkilometru)
- Amūrs kalnu grēda Sahāras Atlasā (_Amour, Djebel_), Alžīrijas Bejedas un Agvātas muhāfazā
- Bišrī grēda kalnu grēda Sīrijā, Homsas, Rakas un Deir ez Zoras muhāfazā, augstākā virsotne – 867 m (Tuleitāvāts)
- Altajs Kalnu sistēma Centrālāzijā (Kazahstānā, Ķīnā, Krievijā, Mongolijā), stiepjas no Rietumsibīrijas līdzenuma rietumos līdz Gobi līdzenumam austrumos vairāk nekā 2000 km, augstākā virsotne - Beluha (4506 m)
- Austrumu Hadžars kalnu sistēma Omānā (_Al Ḩajar ash Sharqī_), Dāhilījas un Šerkījas muhāfazā
- eunūchs Kastrēts, izrūnīts harēma sargs; einuhs
- muridi Kaukāzā muhamedāņu sekta (19. gadsmiteņa pirmā pusē), kas prasīja nerimstīgu cīņu ar neticīgajiem, bet sevišķi ar krieviem; sektas priekšgalā stāvēja slavenais Šamils, kuram krītot tā izira
- klērūchs Kleruhijas iedzīvotājs ar Atēnu pilsonību, kam lozējot piešķirts klērs zemes
- Covid-19 Koronavīruss, 2019. g. decembra beigās uhaņā (Ķīnā) konstatētais vīruss "SARS-CoV-2" (saīsinājums no "Severe Acute Respiratory Syndrome Coronavirus 2")
- Podjuhņeviči Krāslavas novada Robežnieku pagasta apdzīvotās vietas "Podjuhnevici" nosaukuma variants
- desmana Krievijas vihuholi
- Desmana moschata Krievijas vihuhols
- dubinuška Krievu strādnieku (strūdzinieku) dziesma (Ei, uhņem!), populāra cara laiku revolucionārā inteliģencē
- Romas katoļu un ortodoksālās baznīcas sakraments kristīšana, euharistija, iesvētīšana, laulības, ordinācija, gandarīšana un pēdējā svaidīšana (slimo iesvaidīšana)
- Dņepras-Bugas kanāls kuģojams kanāls Baltkrievijā, Brestas apgabalā, savieno Pinu (Pripetes pieteka) ar Muhavecu (Bugas pieteka), garums 196 km (110 km mākslīga gultne, 10 slūžu, 12 aizsprostu un dambju), izbūvēts 1775.-1884. g.
- Kuchva Kuhva, Veļikajas pieteka
- Kukva Kuhva, Veļikajas pieteka
- Abū Mīna kultūras mantojuma piemineklis Ēģiptē (_Abū Mīnā_), Aleksandrijas muhāfazā
- desmanini Kurmju dzimtas vihuholu cilts
- Kuveita Kuveitas Valsts - valsts Āzijā ("Al Kuwayt"), Arābijas pussalas ziemeļaustrumos, ietver Būbijānu un mazākas salas Persijas līcī, platība - 17818 kvadrātkilometru, 2692500 iedzīvotāju (2009. g.), administratīvais iedalījums - 6 muhāfazas, robežojas ar Saūda Arābiju un Irāku
- Mēdba Ķeltu mitoloģijā - dievišķas izcelsmes burve, Konahtas valdniece, Olsteras varoņu Konhobara un Kuhulina galvenā pretiniece karā, par ko vēsta eposs "Kulaņas buļļu nolaupīšana"
- Katbads Ķeltu mitoloģijā - druīds, nozīmīgs tēls leģendās par Olsteras varoņiem Konhobaru un Kuhulinu, dižs pareģis un varoņu skolotājs
- Svaltams Ķeltu mitoloģijā - karotājs, Olsteras valdnieka Konhobara māsas Deirdres vīrs, Kuhulina tēvs
- Burulluss Lagūnas ezers Ēģiptē, Kefr eš Šeiha muhāfazā, Vidusjūras piekrastē, garums – 60 km, platums – 10–18 km, sekls, daudz salu, ietek vairākas Nīlas deltas attekas, no kurām divas izveidotas par kanāliem
- Nabatija Libānas muhāfaza, atrodas valsts dienvidaustrumu daļā
- Beirūta Libānas Republikas galvaspilsēta un muhāfazas centrs, atrodas Vidusjūras krastā, 390500 iedzīvotāju (2006. g.)
- Tripole Lībijas galvaspilsēta (angļu valodā "Tripoli"), muhāfazas centrs, osta Vidusjūras krastā, 1,2 miljoni iedzīvotāju (2007. g.)
- imamisti Lielākais musulmaņu šiītu grupējums, kas uzskata, ka divpadsmitais imāms Muhammeds al-Mahdī pēdējā dienā no jauna parādīsies kā mahdī
- Akbars Lielais Lielo Mogolu impērijas valdnieks Indijā ("Jalal ud-Din Muhammad Akbar", 1542.-1605. g.), apvienoja sīkās valstiņas un paplašināja impēriju
- Vorošilovgrada Luhanska - pilsēta Ukrainā, tās nosaukums 1935.-1958. g. un 1970.-1990. g.
- Lutugina Lutuhine, pilsēta Ukrainā
- Laudonka Ļudonka, Kuhvas pieteka
- Bauhina mauraga mauragu suga ("Hieracium bauhinii")
- andocezi mazu tautu grupas Dagestānā (Krievijā): andi, ahvahi, baguli, botlihi, čamali, godoberi, karāti, tindi, cezi (didoji), bežti, gunzebi, ginuhi, tvarši; saplūst ar tuvu radniecīgajiem avāriem; valoda pieder pie nahu-dagestāniešu valodām
- zonārs Melna josta, ko Turcijā nēsā kristīgie un žīdi atšķirībā no muhamedāņiem
- Bātina mintaka Omānas Sultanātā, Omānas līča piekrastē, robežojas ar Maskatas muhāfazu, Dāhilījas un Zāhiras mintaku, kā arī ar Apvienotajiem Arābu Emirātiem
- muedins Muedzins - muhamedāņu kulta persona
- Moha Muha, pilsēta Jemenas dienvidrietumos ("Moncha")
- Akaba muhāfaza (_Al ʻAqabaqh_) Jordānijas dienvidrietumos
- Aleksandrija muhāfaza Ēģiptē (_Al Iskandariyah_), Vidusjūras piekrastē, robežojas ar Matrūhas un Buheirātas muhāfazu
- Asjūta muhāfaza Ēģiptē (_Asyūț_), robežojas ar Minjas, Bahr el Ahmaras, Sauhāgas un Vādī el Džedīdas muhāfazu
- Benī Suveifa muhāfaza Ēģiptē, Nīlas abos krastos, robežojas ar Gīzas, Bahr el Ahmara, Minjas un Faijūmas muhāfazu
- Buheirāta muhāfaza Ēģiptē, robežojas ar Kefr eš Šeihas, Garbijas, Minūfijas, Gīzas, Matrūhas un Aleksandrijas muhāfazu, ziemeļos apskalo Vidusjūras Abū Kīra līcis
- Būrsaīda muhāfaza Ēģiptē, Suecas kanāla ziemeļu daļas abās pusēs, robežojas ar Ziemeļsināja, Ismaīlijas, Šerkījas, Dekahlījas un Dumjātas muhāfazu, ziemeļos apskalo Vidusjūra
- Bahr el Ahmara muhāfaza Ēģiptes dienvidaustrumos, Sarkanās jūras un Suecas līča piekrastē
- Asuāna muhāfaza Ēģiptes dienvidu daļā, abos Nīlas krastos
- Anbāra muhāfaza Irākā (_Al Anbār_), valsts rietumu daļā, administratīvais centrs - Ramādī
- Bābila muhāfaza Irākā (_Bābil_), dienvidos no Bagdādes, robežojas ar Bagdādes, Dijālas, Vāsitas, Kādisījas, Nedžefas, Kerbelas un Anbāras muhāfazu
- Basra muhāfaza Irākas dienvidaustrumos, robežojas ar Mutannas, Dīkāras un Meisānas muhāfazu, kā arī ar Irānu un Kuveitu
- Amrāna muhāfaza Jemenā (_'Amrān_), valsts rietumu daļā
- Abjāna muhafāza Jemenā (_Abyān_), Adenas līča piekrastē, administratīvais centrs Zindžibāra
- Amena el Asma muhāfaza Jemenā (_Amanah al ‘Așmah_), aptver valsts galvaspilsētu Sanu
- Adena muhāfaza Jemenā (_ʻAdan_), Adenas līča krastā, ietver arī Sokotras salu un mazākas salas tās tuvumā
- Baida muhāfaza Jemenas dienvidrietumu daļā, robežojas ar Maaribas, Šebvas, Abjānas, Lehidžas, Taizas un Demāras muhāfazu
- Ammāna muhāfaza Jordānijā (_‘Ammān_), robežojas ar Balkas, Zarkas, Maānas, Kerakas un Mādebas muhāfazu, kā arī ar Saūda Arābiju
- Adžlūna muhāfaza Jordānijā (_ʻAjlūn_), valsts ziemeļrietumu daļā
- Balka muhāfaza Jordānijā, ŗobežojas ar Adžūnas, Džerašas, Zarkas un Ammānas muhāfazu, kā arī ar Palestīnu, administratīvais centrs - Salta
- Bekaa muhāfaza Libānas ziemeļaustrumu daļā, robežojas ar Nabatijas, Kalnu Libānas un Ziemeļlibānas muhāfazu, kā arī ar Sīriju
- Buraimī muhāfaza Omānā, robežojas ar Bātinas un Zāhiras muhāfazu, kā arī ar Apvienotajiem Arābu emirātiem
- Tartūsa muhāfaza Sīrijas rietumos (_Țarțūs_), Vidusjūras piekrastē, robežojas ar Latākijas, Hanas un Himsas muhāfazu, kā arī ar Libānu
- mahdisti Muhameda Ahmeda piekritēji Sudānas tautas cīņā pret turku un ēģiptiešu virskundzību
- Ali Muhameda brālēns (Ali ibn Abī Talib, ap 599.-661. g.); šiīti Ali un viņa pēcnācējus uzskata par Muhameda patiesajiem mantiniekiem
- nakts ceļojums Muhameda ceļojums no Mekas tempļa uz Jeruzalemes templi, kas aprakstīts Korānā, un no kura viņš atgriezās ar norādījumiem ticīgajiem
- kuraiši Muhameda cilts, kas bija pievērsusies elkdievībai un tika sakauti Muhameda uzbrukumā Mekai 630. gadā
- sandžakšerifs Muhameda karogs Konstantinopolē, ko cienīja kā svētu
- Abass Muhameda tēvabrālis (ap 565.-653. g.)
- hidžra Muhameda un pirmo musulmaņu pārcelšanās 622. g. 16. jūlijā no Mekas uz Jasribu (Medīnu), kur tika dibināta pirmā musulmaņu kopiena
- Osmāns bin Afans Muhameda znots, kurš 644. gadā kļuva par halīfu un valdīja līdz 656. gadam, kad sacelšanās laikā viņu nogalināja; viņa halifāta laikā tika radīta Korāna galīgā autoritatīvā versija
- nabobs Muhamedāņu augstmaņu tituls (Indijā); cilvēks, kam ir šāds tituls
- muderris Muhamedāņu augstskolas profesora tituls
- lielmoguls Muhamedāņu dinastijas valdnieku Bāburu tituls Indijā, dib. 1526. g., pastāvēja līdz 1858. g.
- mektebe Muhamedāņu elementārskola; mektebs
- muhadžiri Muhamedāņu emigranti no bijušām Turcijas pakļautības zemēm, kas aiz reliģiskiem motīviem negribēdami palikt ārpus Turcijas, izceļojuši uz Turciju
- fess Muhamedāņu galvassega: sarkana apaļa cepurīte ar pušķi
- redžebs Muhamedāņu kalendārā 7. mēnesis
- ševals Muhamedāņu kalendārā desmitais mēnesis, kas sākas 7. jūlijā
- gazī Muhamedāņu pagodinājuma tituls, kas tiek dots tiem, kuriem sevišķi nopelni "svētajā karā" (sk. gazavats)
- babisti Muhamedāņu sekta Persijā, dibināta 1844/45. g.
- parandža Muhamedāņu sieviešu virsējais apģērbs - garš, plats, melns galvā uzmaucams apmetnis ar garām piedurknēm un astru tīkliņu sejas aizklāšanai
- Semsem Muhamedāņu svētavots Mekā
- Kurbān-Beirams Muhamedāņu svētki par piemiņu Ābrahamam, kad tas Dievam upurēja savu dēlu Ismaēlu
- vakufs Muhamedāņu zemēs - nekustams īpašums (galvenokārt zeme), kuru neapliek ar nodokļiem un neatsavina un kuru kā dāvinājumu vai pēc testamenta mēdz piešķirt mošejai, reliģiskai skolai vai labdarības iestādei
- kalifs Muhamedāņu zemēs - valdnieks, kam pieder laicīgā un garīgā vara; šī valdnieka tituls; halīfs
- Mohammedija Muhammedīja, pilsēta Marokas rietumos
- Muhuveins Muhu šaurums Baltijas jūrā
- umma Musulmaņu kopiena; tie, kas caur Muhamedu ir saņēmuši Dieva atklāsmi un dzīvo saskaņā ar to
- hadīss Musulmaņu leģenda, kas balstās uz kādu notikumu Muhameda dzīvē vai uz viņa izteicienu
- hādžs Musulmaņu svētceļojums uz Mekas Kaabas svētnīcu vai Muhameda kapa vietu Medīnā; viens no galvenajiem musulmaņu pienākumiem
- Lailatulišvalmirādžs Musulmaņu svētki, kuros piemin pravieša Muhameda Nakts ceļojumu
- Nabatija et Tehta Nabatijas muhāfazas administratīvais centrs, 84000 iedzīvotāju (2003. g.)
- Aštūm el Gemīla nacionālais parks nacionālais parks Ēģiptē (_Ashtūm al Jamīl_), Būrsaīdas muhāfazas ziemeļos, Vidusjūras piekrastē
- Burullusa nacionālais parks nacionālais parks Ēģiptē, Kefr eš Šeiha muhāfazā, Vidusjūras piekrastē, ietver Burullusa sālsezeru
- Baltā tuksneša nacionālais parks nacionālais parks Ēģiptē, Matrūhas muhāfazas rietumu daļā, izveidots 2002. g., platība - 300 km^2^
- Matsalu nacionālais parks nacionālais parks Igaunijas rietumu daļā, Kazari lejteces apkaimē, ietilpst sauszeme, Matsalas līča akvatorija un 50 Muhu šauruma salu, platība - 135 kvadrātkilometri, dibināts 1958. g. kā Matsalas rezervāts, lai saglabātu dabas kompleksus un putnu faunu
- Keinastu neliela sala Baltijas jūras Veinameri līča dienvidos, Muhu salas ziemeļrietumu piekrastē
- juktzābaki no juhtādas darināti zābaki
- Novijbuga Novijbuha, pilsēta Ukrainā
- Azrakas oāze oāze Jordānijā (_Azraq, Wāḩat al_), Zarkas muhāfazā
- Faijūma Oāze un muhāfaza Ēģiptē ("Al Fayyūm"), Lībijas tuksneša ziemeļaustrumos, platība - \~1800 kvadrātkilometru
- Aleksandrija ostas pilsēta Ēģiptē (_Al Iskandarīyah_) pie Nīlas deltas, ko dibināja Maķedonijas Aleksandrs 332. g. p. m. ē., muhāfazas administratīvais centrs, 3770500 iedzīvotāju (2005. g.)
- Laucesas pagasts pagasts Augšdaugavas novadā ar administratīvo centru Mirnijā, robežojas ar Daugavpils pilsētu un Tabores, Skrudalienas, Demenes, Medumu un Kalkūnes pagastu; bijušie nosaukumi: vāciski — Kalkuhnen, krieviski — Kalkunskaja
- Rundāles pagasts pagasts Bauskas novadā ar administratīvo centru Pilsrundālē, robežojas ar Mežotnes, Codes, Īslīces, Svitenes un Viesturu pagastu, kā arī ar Bauskas pilsētu un Lietuvu; bijušie nosaukumi: vāciski — Ruhenthal, krieviski — Ruentaļskaja
- Zaubes pagasts pagasts Cēsu novadā, robežojas ar Nītaures un Skujenes pagastu, kā arī ar Ogres un Siguldas novadu; bijušie nosaukumi: Jaunpils pagasts, vāciski — Jurgensburg, Neuhof, krieviski — Jaunpiļskaja
- Pūres pagasts pagasts Tukuma novadā, robežojas ar Zentenes, Sēmes, Tumes, Jaunsātu, Kandavas un Cēres pagastu; bijušie nosaukumi: vāciski — Puhren, krieviski — Purenskaja
- hādži pagodinājuma tituls musulmanim, kas veicis svētceļojumu uz Mekas svētnīcu Kaabu vai uz Medīnu, kur atrodas Muhameda kapavieta
- Kluhoras pārkāpe pārkāpe Galvenajā Kaukāza grēdā, starp Teberdas un Kodori augšteci, uz Gruzijas un Krievijas (Stavropoles novada) robežas, augstums - 2781 m, Suhumi kara ceļa posms
- incuhtlīnija Pašapputes līnija - augu paaudzes, kas iegūtas no svešapputes augiem, tiem vairākkārt izdarot piespiedu pašapputi (incuhti)
- Abhāzijas Republika pašpasludināta valsts Krievijas aizbildniecībā, "de iure" Gruzijas sastāvdaļa, atrodas Aizkaukāza ziemeļrietumu daļā, Melnās jūras piekrastē, galvaspilsēta - Suhumi, platība - 8660 km2, 180000 iedzīvotāju (2007. g.), robežojas ar Krieviju un Gruziju, apskalo Melnā jūra
- Amidžs periodiski izsīkstoša upe Irākā (_'Amij, Wādī_), Haurāna labā krasta pieteka, Anbāras muhāfazā
- Abū Gārs periodiski izsīkstoša upe Rihāba tuksnesī (_Abū Ghār, Shaʼīb_), Irākā, Mutannas un Dīkāras muhāfazā
- Pervomaiska Pervomajska, pilsēta Ukrainā, Luhanskas apgabalā
- šokolādes jungūnija piepju sēņu grupas jungūniju ģints suga ("Junghuhnia collabens")
- spožā jungūnija piepju sēņu grupas jungūniju ģints suga ("Junghuhnia nitida")
- piepju jungūnija piepju sēņu grupas jungūniju ģints suga ("Junghuhnia pseudozilingiana")
- Mārupe pilsēta (no 01.07.2022.) tāda paša nosaukuma novadā 6 km no Rīgas, izveidojusies bijušās Bieriņu muižas "Lindenruhe" teritorijā, novada centrs
- Gaha pilsēta Azerbaidžānā ("Qax"), Lielā Kaukāza dienvidaustrumu nogāzēs piekājē, Kurmuhčajas krastos, rajona administratīvais centrs, 12200 iedzīvotāju (2008. g.)
- Muharraka pilsēta Bahreinā ("Muharraq"), osta, atrodas tāda paša nosaukuma salā, 91300 iedzīvotāju (2001. g.)
- Kobrina pilsēta Baltkrievijā, Brestas apgabalā, pie Muhavecas un Dņepras-Bugas kanāla satekas, 51200 iedzīvotāju (2014. g.)
- Dobriča pilsēta Bulgārijā ("Dobrič"), apgabala administratīvais centrs, 96700 iedzīvotāju (2014. g.); 1949.-1991. g. saucās - Tolbuhina
- Boromo pilsēta Burkinafaso, Bukldimuhuna reģiona dienvidaustrumu daļā, Melnās Voltas labajā krastā
- Akota pilsēta Dienvidsudānā (_Akot_), Buheirātas vilājā
- Averiala pilsēta Dienvidsudānā (_Awerial_), Buheirātas vilājas dienvidu daļā
- Atāka pilsēta Ēģiptē (_‘Atāqah_), Suvaisas muhāfazā, Suecas līča ziemeļrietumu piekrastē
- Abnūba pilsēta Ēģiptē (_Abnūb_, أبنوب), Asjūtas muhafāzā, Nīlas labajā krastā, \~67500 iedzīvotāju (2006. g.)
- Abū el Mātamīra pilsēta Ēģiptē (_Abū al Māțamīr_), Buheirātas muhāfazā
- Abū Hammāda pilsēta Ēģiptē (_Abū Ḩammād_), Šerkījas muhāfazā
- Abū Hummusa pilsēta Ēģiptē (_Abū Ḩummus_, أبو حمص), Buheirātas muhāfazā
- Abū Kebīra pilsēta Ēģiptē (_Abū Kabīr_, ابو كبير), Šerkījas muhāfazā
- Abū Halīfa pilsēta Ēģiptē (_Abū Khalīfah_), Ismaīlījas muhāfazā
- Abū Kurkāsa pilsēta Ēģiptē (_Abū Qurqāș_), Minjas muhāfazā
- Abū Rudeisa pilsēta Ēģiptē (_Abū Rudays_, _Ras Abu Rudeis_, راس أبو رديس), Suecas līča austrumu krastā, Sīnāja pussalā, Dienvidsīnāja muhāfazā
- Abū Suvaira el Mahata pilsēta Ēģiptē (_Abū Ṣuwayr al Maḩațțah_, _Abu Suwayr al Mahattah_), Ismaīlījas muhāfazā
- Abū Suveira pilsēta Ēģiptē (_Abū Suwayrah_), Dienvidsīnāja muhāfazā
- Abū Tīga pilsēta Ēģiptē (_Abū Tīj_, _Abu Tij_, أبوتيج), Asjūtas muhāfazā, Nīlas kreisajā krastā
- Abū Zaabela pilsēta Ēģiptē (_Abū Zaʻbal_, _Abu Zabal_, أبو زعبل), Kaljūbījas muhāfazā
- Abū Zenīma pilsēta Ēģiptē (_Abū Zanīmah_, أبو زنيمة), Dienvidsīnājas muhāfazā, Sīnāja pussalā, osta Suecas līča krastā
- Ahmīma pilsēta Ēģiptē (_Akhmīm_), Sauhāgas muhāfazā, Nīlas labajā krastā
- Agemījīna pilsēta Ēģiptē (_Al Ajamīyīn_, _Al Ajamiyyin_, العجميين), Faijūmas muhāfazā
- Bāgūra pilsēta Ēģiptē (_Al Bājūr_), Minūfijas muhāfazā
- Alemeina pilsēta Ēģiptē (_Al ʻAlamayn_), Matrūhas muhāfazas ziemeļaustrumu daļā, Vidusjūras Arābu līča krastā
- Armenta pilsēta Ēģiptē (_Armant_), Luksoras muhāfazā, osta Nīlas kreisajā krastā, Senajā Grieķijā bija pazīstama arī ar nosaukumu "Hermonthis"
- Ašmūna pilsēta Ēģiptē (_Ashmūn_), Minūfījas muhāfazas dienvidu daļā
- Aulād Sakra pilsēta Ēģiptē (_Awlād Șaqr_), Šerkījas muhāfazā
- Ausīma pilsēta Ēģiptē (_Awsīm_), Gīzas muhāfazas ziemeļaustrumu daļā
- Āšir min Ramadāna pilsēta Ēģiptē (_Madīnat al ‘Āshir min Ramaḑān_), Šerkījas muhāfazas dienvidu daļā
- Abā el Vakfa pilsēta Ēģiptē ("Abā al Waqf", أبا الوقف ), Minjas muhāfazas Megāgas markazā, Nīlas kreisā krasta zaļajā zonā
- Faijūma pilsēta Ēģiptē ("Al Fayyūm"), muhāfazas administratīvais centrs, 305000 iedzīvotāju (2005. g.)
- Demenhūra pilsēta Ēģiptē ("Damanhūr"), Nīlas deltas rietumu malā, muhāfazas administratīvais centrs, 240000 iedzīvotāju (2005. g.)
- Dumjāta pilsēta Ēģiptē ("Dumyat"), Vidusjūras krastā, pie Nīlas deltas austrumu atzara, tāda paša nosaukuma muhāfazas administratīvais centrs, 102900 iedzīvotāju (2005. g.)
- Ismaīlīja pilsēta Ēģiptē ("Ismailia"), Suecas kanāla krastā, tāda paša nosaukuma muhāfazas administratīvais centrs, 366700 iedzīvotāju (2012. g.)
- Burg el Araba pilsēta Ēģiptē, Aleksandrijas muhāfazā
- Kefr ed Dauvāra pilsēta Ēģiptē, Aleksandrijas muhāfazā, 273400 iedzīvotāju (2005. g.)
- Bedārī pilsēta Ēģiptē, Asjūtas muhāfazā, Nīlas labajā krastā
- Būrsefādža pilsēta Ēģiptē, Bahr el Ahmara muhāfazā, Sarkanās jūras krastā
- Beranīsa pilsēta Ēģiptē, Bahr el Ahmara muhāfazā, Sarkanās jūras rietumu krastā,
- Behbešīna pilsēta Ēģiptē, Benī Suveifa muhāfazā, Nīlas kreisā krasta ielejā
- Biba pilsēta Ēģiptē, Benī Suveifa muhāfazā, Nīlas kreisajā krastā
- Bedra pilsēta Ēģiptē, Buheirātas muhāfazas dienvidaustrumu daļā
- Būrfuāda pilsēta Ēģiptē, Būrsaīdas muhāfazā, Suecas kanāla austrumu krastā pie Vidusjūras
- Bilkāsa pilsēta Ēģiptē, Dekahlījas muhāfazas rietumu daļā
- Mītgemra pilsēta Ēģiptē, Garbijas muhāfazā, 118800 iedzīvotāju (2005. g.)
- Mehalla el Kubra pilsēta Ēģiptē, Garbijas muhāfazā, Nīlas lejtecē, starp tās grīvas atzariem, 485200 iedzīvotāju (2005. g.)
- Besjūna pilsēta Ēģiptē, Garbijas muhāfazā, Nīlas lejteces rietumu atzara labajā krastā
- Bērāgīla pilsēta Ēģiptē, Gīzas muhāfazā, Kairas piepilsēta
- Bedrašeina pilsēta Ēģiptē, Gīzas muhāfazā, Nīlas kreisajā krastā
- Bavītī pilsēta Ēģiptē, Gīzas muhāfazas dienvidu daļā, Bahrījas oāzē
- Baltīma pilsēta Ēģiptē, Kef eš Šeiha muhāfazas ziemeļu daļā
- Burga pilsēta Ēģiptē, Kefr eh Šeihas muhāfazā, Vidusjūras piekrastē
- Bijala pilsēta Ēģiptē, Kefr eš Šeiha muhāfazas dienvidaustrumu daļā
- Benī Mezāra pilsēta Ēģiptē, Minjas muhāfazā, Nīlas kreisā krasta ielejā
- Benī Ahmeda pilsēta Ēģiptē, Minjas muhāfazā, Nīlas rietumu krasta zemienē
- Birket es Seba pilsēta Ēģiptē, Minūfījas muhāfazā
- Minja pilsēta Ēģiptē, muhāfazas administratīvais centrs, upes osta Nīlas kreisajā krastā, 230600 iedzīvotāju (2005. g.)
- Tanta pilsēta Ēģiptē, Nīlas lejtecē, Garbijas muhāfazas administratīvais centrs, 422000 iedzīvotāju (2005. g.)
- Zekāzīka pilsēta Ēģiptē, Nīlas lejtecē, Šerkījas muhāfazas administratīvais centrs, 422000 iedzīvotāju (2005. g.)
- Benha pilsēta Ēģiptē, osta Nīlas deltā, Kalūbījas muhāfazas administratīvais centrs, 160000 iedzīvotāju (2005. g.)
- Luksora pilsēta Ēģiptē, tāda paša nosaukuma muhāfazas administratīvais centrs, 180500 iedzīvotāju (2005. g.)
- Kina pilsēta Ēģiptē, tāda paša nosaukuma muhāfazas administratīvais centrs, 181200 iedzīvotāju (2005. g.)
- Sauhāga pilsēta Ēģiptē, tāda paša nosaukuma muhāfazas administratīvais centrs, 204300 iedzīvotāju (2005. g.)
- Asfūna pilsēta Ēģiptē, Vādīelgedīda muhāfazā, Nīlas kreisajā krastā
- Bīr el Abda pilsēta Ēģiptē, Ziemeļsīnāja muhāfazas ziemeļos
- Asuāna pilsēta Ēģiptes dienvidos (_Aswān_), osta Nīlas krastā, muhāfazas administratīvais centrs, 247600 iedzīvotāju (2005. g.)
- Kena pilsēta Ēģiptes vidienē (_Qena_), osta Nīlas labajā krastā, muhāfazas administratīvais centrs, 230400 iedzīvotāju (2012. g.)
- Šibīn el Kauma pilsēta Ēģiptes ziemeļos ("Shibīn al Kawn"), Nīlas deltā, Minūfījas muhāfazas administratīvais centrs, 186300 iedzīvotāju (2012. g.)
- Benī Suveifa pilsēta Ēģiptes ziemeļos, osta Nīlas kreisajā krastā, muhāfazas administratīvais centrs, 200800 iedzīvotāju (2005. g.)
- Mersāmatrūha pilsēta Ēģiptes ziemeļrietumos, Matrūhas muhāfazas administratīvais centrs, zvejas osta Vidusjūras krastā, 68300 iedzīvotāju (2011. g.)
- Alemketema pilsēta Etiopijā (_'Alem Ketema_), Amaras muhāfazas dienvidu daļā
- Ajerpuluha pilsēta Indonēzijā (_Ayerpuluh_), Riau Salu provinces Bulanas salas ziemeļu daļā
- Pelabunratu pilsēta Indonēzijā, Javas salā, Rietumjavas provincē, Pelabuhanratu līča piekrastē
- Afaka pilsēta Irākā (_'Afak_), Kādisījas muhāfazā
- Alī el Garbī pilsēta Irākā (_‘Alī al Gharbī_), Meisānas muhāfazā, Tigras krastos
- Āna pilsēta Irākā (_‘Anah_), Anbāras muhāfazas ziemeļos, Eifratas labajā krastā
- Arabita pilsēta Irākā (_‘Arabit_), Suleimānījas muhāfazā
- Abulhasība pilsēta Irākā (_Abū al Khașīb_), Basras muhāfazas austrumos, Irānas pierobežā
- Abū Gureiba pilsēta Irākā (_Abū Ghurayb_), Bagdādes piepilsēta Anbāras muhāfazā
- Abū Suhaira pilsēta Irākā (_Abū Ṣukhayr_), Nedžefas muhāfazā, Eifratas labajā krastā
- Akrē pilsēta Irākā (_Akrė_), Kurdistānas reģiona Dahūkas muhāfazā, tās nosaukums kurdu valodā; Akra (arābu _ʻAgrah_)
- Amādīja pilsēta Irākā (_Al ‘Amādīyah_), Kurdistānā, Dahūkas muhāfazā; kurdu valodā - Amēdī (_Amêdî_)
- Azīzīja pilsēta Irākā (_Al 'Azīzīyah_), Vāsitas muhāfazā, Tigras kreisajā krastā
- Alema pilsēta Irākā (_Al ʻAlam_), Salāh ed Dīna muhāfazā, Tigras kreisajā krastā
- Altunkupri pilsēta Irākā (_Altun Kupri_), Kurdistānā, Erbīlas muhāfazā; kurdu - Pirdē
- Amurlī pilsēta Irākā (_Amurlī_), Salāh ed Dīna muhāfazas austrumu daļā
- Baakūba pilsēta Irākā (_Ba‘qūbah_), Dijālas muhāfazas administratīvais centrs, 146600 iedzīvotāju (2003. g.)
- Bābāgurgura pilsēta Irākā (_Bābā Gurgur_), Kirkūkas muhāfazā
- Ain el Aseda pilsēta Irākā (_ʻAyn al Asad_), Anbāras muhāfazā
- Dīvānīja pilsēta Irākā ("Ad Dīwānīyah"), Kādisījas muhāfazas administratīvais centrs, Hillas krastos, 311200 iedzīvotāju (2003. g.)
- Kūta pilsēta Irākā ("Al Kūt"), Vāsitas muhāfazas administratīvais centrs, 296300 iedzīvotāju (2003. g.)
- Erbīla pilsēta Irākā ("Arbīl"), Kurdistānas reģiona un Erbīlas muhāfazas administratīvais centrs, 925000 iedzīvotāju (2005. g.)
- Suleimānija pilsēta Irākā ("Sulaimaniya"), Kurdistānas reģionā, Suleimānijas muhāfazas administratīvais centrs, 591700 iedzīvotāju (2003. g.)
- Akra pilsēta Irākā (arābu _ʻAgrah_), Kurdistānas reģiona Dahūkas muhāfazā, 23000 iedzīvotāju (2009. g.); Akrē (kurdu _Akrė_)
- Fallūdža pilsēta Irākā, Anbāras muhāfazā, 141400 iedzīvotāju (2003. g.)
- Ramādī pilsēta Irākā, Anbāras muhāfazas administratīvais centrs, 288600 iedzīvotāju (2003. g.)
- Mahmūdija pilsēta Irākā, Bagdādes piepilsēta Bābilas muhāfazā, 119700 iedzīvotāju (2003. g.)
- Zubeira pilsēta Irākā, Basras muhāfazā, 150000 iedzīvotāju (2003. g.)
- Beledrūza pilsēta Irākā, Dijālas muhāfazā, Tigras pietekas Rūzas kreisajā krastā
- Nāsirīja pilsēta Irākā, Dīkāras muhāfazas administratīvais centrs, 407300 iedzīvotāju (2003. g.)
- Batha pilsēta Irākā, Dikāras muhāfazas rietumu daļā
- Bnesleva pilsēta Irākā, Kurdistānā, Erbīlas muhāfazā
- Dahūka pilsēta Irākā, Kurdistānas reģionā, Dahūkas muhāfazas administratīvais centrs, 237000 iedzīvotāju (2003. g.)
- Semāva pilsēta Irākā, Mutannas muhāfazas administratīvais centrs, 127700 iedzīvotāju (2003. g.)
- Biādža pilsēta Irākā, Nīnavas (Ninīves) muhāfazas rietumu daļā
- Beleda pilsēta Irākā, Salāh ed Dīna muhāfazā
- Beidžī pilsēta Irākā, Salāh ed Dīna muhāfazā, Tigras (Didžlas) labajā krastā
- Čemčemela pilsēta Irākā, Suleimānījas muhāfazas rietumos
Atrasts piemēros (11):
- ņuhs Ajē, čujs un ņuhs kārtējo reizi ir pastrādājuši godam.
- diskotēka Filmas “Berlīnes balāde” varonis Oto Normalferbrauhers (Otto Normalverbraucher) tagad jūtas nelāgi, viņš labāk saprot kā politiku, tā policiju, ka tās nav ārprātīgo parādes, kad konvertīts, kā Svens Laus, savas “šariata policijas” pavadībā iet pa Vupertāles centra ielām, aicinādams diskotēku un spēļu zāļu apmeklētājus nespēlēt azartspēles, nedzert alkoholiskus dzērienus un neklausīties mūziku.
- ņuhs Izrādījās, ka Nikolajam piemita arī „ņuhs” uz sievietēm.
- muhļīt Nevajag neko tur muhļīt.
- buhāt Paga, a ko tad tas bērns izaudzis gribēs darīt – buhāt?
- garšīgs Pagājušo reizi viņa ēda, uh, cik garšīgu cepeti un pēc tam nenoturējās un pasūtīja veselas divas kūkas pie kafijas.
- ticība Pravietis Muhameds ar sapņa palīdzību pareģoja Islāma ticības virzienu un ieraudzīja svēto pilsētu Meku.
- poņa Suņiem tas ir deguns, cilvēkiem – intuīcija, kā manā jaunībā teica, – čujs, ņuhs un poņa.
- Allāhs Tētis neticēja ne katoļu, ne luterāņu Dievam, ne velnam, ne Allāham, ne kārtīm, ne Muhamedam.
- stopi Tikai vienreiz mēs pirmdien nepaspējām uz darbu, kad janvārī ar stopiem kūlāmies atpakaļ no Miloves Luhanskas apgabalā.
- ņuhs Viņai visos laikos ir bijis ņuhs, ko darīt lai izpelnītos un izceltos.
uh citās vārdnīcās:
MLVV
LLVV
Neatradi meklēto? Iesaki vārdu!
Aicinām Tēzaura lietotājus iesaistīties Tēzaura papildināšanā – iesakiet vārdu, ko latviešu valodā lieto, bet kas līdz šim nav iekļauts Tēzaurā! Norādiet vārdu, tā nozīmes skaidrojumu un lietojuma piemēru.
Varat ieteikt arī jaunas nozīmes vārdiem, kuri Tēzaurā jau ir, un teicienus.
Tēzaura komanda izskatīs ieteikumu, pārbaudīs tā atbilstību Tēzaura vadlīnijām, precizēs informāciju, un jaunais šķirklis būs apskatāms jau kādā no nākamajiem vārdnīcas laidieniem.
Saziņa jautājumiem un ierosinājumiem: iesaki@tezaurs.lv