Paplašinātā meklēšana

Meklējam užu.

Atrasts vārdos (42):

Vārdu savienojumos nav.

Atrasts skaidrojumos (316):

dermestidae Ādgraužu dzimta.
muzejvabole Ādgraužu dzimtas ģints ("Anthrenus"), vaboles 1,7-4 mm garumā ar ovālu zvīņām klātu ķermeni, kāpuri grauž ādas un vilnas izstrādājumus; Latvijā 5-6 sugas.
baltpunktu ādgrauzis ādgraužu dzimtas suga ("Attagenus pellio").
Smirnova ādgrauzis ādgraužu dzimtas suga ("Attagenus smirnovi").
jostainais ādgrauzis ādgraužu dzimtas suga ("Dermestes lardarius").
graudu ādgrauzis ādgraužu dzimtas suga ("Trogoderma granarium"), kas pārtiek no augu poduktiem.
misgurnus Akmeņgraužu dzimtas ģints.
noemacheilus Akmeņgraužu dzimtas ģints.
atāla zāle akmeņlaužu dzimtas lakstaugs baltiem ziediem, diezgan parasts, sevišķi mitrās mežu pļavās.
bubene Alpu zustrene ("Ribes alpinum"), akmeņlaužu dzimtas krūms, dzeltenīgiem ziediņiem, sarkanām ogām, jāņogulāju radinieks, bieži mitros ēnainos mežos; buburene.
idille Antīkās bukoliskās dzejas paveids; dzejolis, kas attēlo mierīgas, bezrūpīgas dzīves ainas, ar dabu cieši saistītu lauku ļaužu dzīvi.
vide apkārtējo apstākļu, arī ļaužu kopums, kurā noris cilvēka dzīve.
lielais apšgrauzis apsgraužu suga ("Saperda carcharias").
Saperda populnea apšgraužu suga.
Saperda scalaris apšgraužu suga.
Strazdes pilskalns atrodas Talsu novada Strazdes pagastā, ir \~19 m augsts paugurs, lēzenākajā pusē nocietināts ar grāvi un valni, plakums - \~50 x 35 m, domājams, ka saistāms ar 1291. g. minēto Strazdes ciemu ("villa Stratzen"); Dzegužu kalns; Dzegužu pilskalns.
pauzēt Atskaņojot skaņdarbu, pārtraukt skanējumu atbilstoši paužu apzīmējumiem nošu rakstā.
Rūstužu purvs augstais purvs Viļķenes un Limbažu pagastā, platība - 572 ha, kūdras slāņa vidējais dziļums - 2,2 m, lielākais dziļums - 8,5 m; Lielais Rūstužu purvs.
augstenieki Augstmaņi, augstākajai ļaužu kārtai piederīgie.
kama Bars, pūlis (ļaužu, bišu).
bužot Biedēt bērnus ar bužu.
krējumoties Bieži parādīties dažādos bagātu ļaužu saietos, piedalīties "sabiedrības krējuma" rīkotajos pasākumos.
Brankužu Brankužu ezers - Brenkūžu ezers Katvaru pagastā.
Strautene Braslas kreisā krasta pieteka Straupes pagastā, iztek no Plaužu ezera; Strautiņupe.
burska Burza, drūzma ļaužu pūlī.
Usumbura Bužumbura - Burundi Republikas galvaspilsētas senāks nosaukums.
lepturinae Celmgraužu apakšdzimta.
leptura Celmgraužu apakšdzimtas ģints.
strangalia Celmgraužu apakšdzimtas ģints.
zaļais celmgrauzis celmgraužu suga ("Anoplodera virens").
sarkanais celmgrauzis celmgraužu suga ("Leptura melanura").
skujkoku melnsarkanais celmgrauzis celmgraužu suga ("Leptura melanura").
ķēvādietis Citu ļaužu dotā iesauka, palama vainižniekiem (Limbažu novada Umurgas pagasta apdzīvotās vietas "Vainiži" iedzīvotājiem).
vējbiksis Citu pagastu ļaužu dotā iesauka mazstraupiešiem.
zilvēdaris Citu pagastu ļaužu dota iesauka, palama augstroziešiem.
melldirsietis Citu pagastu ļaužu dotā iesauka, palama rozuliešiem.
dasiphora Čužu ģints "Pentaphylloides" nosaukuma sinonīms.
krūma čuža čužu ģints suga ("Pentaphylloides fruticosa syn. Dasiphora fruticosa"), kas Latvijā ir aizsargājama, dažos avotos tā tiek dēvēta par retēju sugu ("Potentilla fruticosa"), dekoratīvs, līdz 1,5 m augsts krūms ar dzelteniem ziediem.
Fridrihsena čuža čužu suga ("Pentaphylloides x friedrichsenii"), ko Latvijā paretam audzē kā krāšņumaugu.
Dasiphora fruticosa čužu sugas "Pentaphylloides fruticosa" nosaukuma sinonīms.
DAF Darbaļaužu apvienotā fronte.
ņudzums Daudz ļaužu kopā; sasviesti žagari.
Graužupīte Daugavas labā krasta pieteka Rembates pagastā un Lielvārdes pilsētā; Graužupe.
Aužuļu liepa dižkoks, liepa Dienvidkurzemes novada Vērgales pagastā, Ziemupē, stumbra apkārtmērs - 6,7 m (otra resnākā liepa Latvijā) koka augstums - 18 m, vainaga diametrs - 22 m, stumbrs 2 m augstumā sadalās 2 žuburos; aug klajā laukā, senāk pie liepas bijušas Aužuļu mājas.
ēsma Drūzma, ļaužu pūlis.
cuculidae Dzegužu dzimta.
cuculus Dzegužu dzimtas ģints.
purne dzegužu purne - Eiropas saulpurene ("Trollius europaeus").
parastā dzeguze dzegužu suga ("Cuculus canorus"), slaids putns ar smailiem spārniem, garu asti, pelēku muguru un ar gaišām un tumšām šķērssvītrām uz krūtīm un vēdera.
austrumu dzeguze dzegužu suga ("Cuculus saturatus"), kas retumis ieceļo Latvijas austrumu daļā.
vārsma Dzejas valodas ritma organizācijas pamatvienība, kas balstās uz uzsvērtu un neuzsvērtu zilbju, paužu u. c. valodas elementu noteiktu izkārtojumu; atsevišķa rinda dzejolī.
sešzobis Egļu sešzobis - gremdgraužu dzimtas suga ("Pityogenes chalcographus"), vaboles ķermenis cilindrisks, 1,7-2,2 mm garš, brūns, segspārnu abās pusēs 3 zobi; egļu sešzobu mizgrauzis.
asimilēšana Etnopolitiska darbība, kas vērsta uz kādas tautības vai citas etniskas grupas īpatnību izskaušanu un tās dzīvesveida un izturēšanās pielīdzināšanu pārējam (vairākuma) etniskajam ļaužu kopumam.
Silītis ezers Aiviekstes pagastā, platība - 1,1 ha; Alaužu ezers; Sīlītis.
Karaļu ezers ezers Andzeļu pagastā, platība — 14,8 ha; Plaužu ezers.
Vanadziņš Ezers Aronas paugurlīdzenumā, Madonas novada Mārcienas pagastā, 97,2 m vjl., platība - 1,4 ha, garums - \~300 m, lielākais platums - \~150 m, ietilpst Lazdonas ezeru Dienvidrietumu grupā; Rudužu ezers; Vanaga ezers; Vanagu ezers.
Paužezers ezers Limbažu novada Brīvzemnieku pagastā, platība - 15,5 ha; Paužas ezers; Paužu ezers.
Lubūzis ezers Raunas pagastā, platība - 14,2 ha; Lubūža ezers; Lubužu ezers; Lubūžu ezers.
Slutaisis ezers Raunas pagastā, platība - 2,8 ha; Ramaužu ezers; Slutaušu ezers; Slutaužu ezers; Žūru-Slutausis.
Meirauka ezers ezers Rušonas pagastā, platība - 5,2 ha; Meirišķu ezers; Meirovka ezers; Melaušu ezers; Melaužu ezers.
Kārtūžu ezers ezers Siguldas novada Mores pagastā, platība — 1,1 ha; Kartužu ezers; Kartūžu ezers; Kurtūžu ezers.
Ķūžu ezers ezers Zaubes pagastā, platība - 6,8 ha; Ķužu ezers.
Mazais Bauzis ezers Ziemeļvidzemes (Tālavas) zemienes Burtnieka līdzenuma dienvidos, Cēsu novada Raiskuma pagastā un Valmieras novada Vaidavas pagastā, 61 m vjl., platība 32 ha, garums 1,1 km, platums 340 m, dziļums līdz 3 m, ziemeļrietumos savienots ar Lielo Bauzi, austrumos notece pa Baužupīti uz Mazmuižnieku ezeru; Banušlānu ezers.
Kolorado vabole gaļēdāju vaboļu apakškārtas lapgraužu dzimtas suga ("Leptinotarsa decemlineata"), vidēja lieluma dzeltena vai rūsgana vabole ar desmit melnām gareniskām svītrām uz segspārniem; kartupeļu lapgrauzis.
Skaļupe Gaujas kreisā krasta pieteka Līgatnes pagastā, lejtecē robežupe ar Drabešu pagastu, garums - 16 km, avotaina; Skalupe; Skāļupe; Skaļupīte; Zužupe.
uzgrābāt Grābājot savākt (piemēram, gružus); uzgrābstīt (1).
uzgrābt Grābjot savākt (piemēram, gružus).
uzgrābstīt Grābstot savākt (piemēram, gružus); uzgrābāt (1).
Graužupe Graužupīte, Daugavas pieteka.
pityogenis Gremdgraužu dzimtas ģints.
tomicus Gremdgraužu dzimtas ģints.
scolytidae Gremzdgraužu dzimta.
pundurmizgrauzis Gremzdgraužu dzimtas ģints ("Crypturgus"), 1-1,4 mm garas vaboles brūnā vai brūnmelnā krāsā, sastopami uz skuju kokiem, Latvijā konstatētas \~5 sugas.
sakņgrauži Gremzdgraužu dzimtas ģints ("Hylastes"), Latvijā konstatētas 5 sugas, kas sastopamas tikai uz skuju kokiem, attīstās novājinātu koku stumbru lejasdaļā vai saknēs.
ips Gremzdgraužu dzimtas ģints.
egļu astoņzobis gremzdgraužu dzimtas suga ("Ips typographus"), vaboles ķermenis cilindrisks, 4-6 mm garš, brūns, klāts ar matiņiem, segspārnu abās pusēs 4 konusveidīgi zobi.
egļu sešzobis gremzdgraužu dzimtas suga ("Pityogenes chalcographus")
mazais priežu lūksngrauzis gremzdgraužu dzimtas suga ("Tomicus minor syn. Blastophagus minor, Myelophilus minor"); mazais priežu dārznieks.
lielais priežu lūksngrauzis gremzdgraužu dzimtas suga ("Tomicus piniperda syn. Blastophagus piniperda, Myelophilus piniperda"); lielais priežu dārznieks.
spožais gremzdgrauzis gremzdgraužu suga ("Scolytus laevis").
mazais gobu gremzdgrauzis gremzdgraužu suga ("Scolytus multistriatus").
bērzu gremzdgrauzis gremzdgraužu suga ("Scolytus ratzeburgi"), kuras kāpuri ziemo attīstības vietās zem bērzu stumbra mizas, vaboles lido jūnijā; māteseja taisna, vertikāla (garums 7—16 cm), tajā ierīkotas ventilācijas atveres — stumbra ārpusē redzami to apaļie caurumiņi; kaitē mežmalās, stipri izretinātās audzēs un parkos augošiem bērziem, kas vecāki par 40 gadiem.
lielais gobu gremzdgrauzis gremzdgraužu suga ("Scolytus scolytus").
Grothusenshof Grotužu muiža, kas atradās Cēsu apriņķa Veļķu pagastā.
roidčupa Gružu, saslauku kaudze.
roidmēsli Gružu, saslauku kaudze.
rūsa Gružu, saslauku, arī nevajadzīgu, nederīgu priekšmetu kopums.
Mančupīte Gružupītes kreisā krasta pieteka Smilteness novada Bilskas pagastā.
čammāt Gružus taisīt.
čaviņš Gultas vieta, kas izveidota kareivim saimes ļaužu kopējā istabā.
saslāvīt Iekļūt ļaužu valodās, baumās.
čandalā Indijā viszemākā jaukta ļaužu šķira (kasta).
pulčinella Itāliešu delartiskās komēdijas personāžs, kurā lauku puiša vientiesība apvienota ar pilsētas vienkāršo ļaužu izveicību un attapību.
izknierēt Iztīrīt, izlasīt gružus, netīrumus.
Valdgales pagasta teritorija izveidojusies pēc 2. pasaules kara, tajā iekļauta daļa bijušā Laidzes pagasta teritorijas (Valdgales apkaime), daļa bijušā Ārlavas pagasta (Pūņu un Pobužu apkaime) un daļa bijušā Dundagas pagasta (Ģibzdes apkaime).
Ružusola Jēkabpils novada Dunavas pagasta apdzīvotās vietas "Ružusala" nosaukuma variants.
akmeņzivis Karpveidīgo kārtas akmeņgraužu dzimta, nelioelas zivis (gar. līdz 30 cm) cigārveidīgu ķermeni ar sīkām zvīņām vai bez tām \~200 sugu.
Kārtūži Kārtūžu ezers - atrodas Siguldas novada Mores pagastā, platība - 1,1 ha; Kartužu ezers; Kartūžu ezers; Kurtūžu ezers.
Kartužu Kartužu ezers - Kārtūžu ezers Mores pagastā.
Schoeneck Kārtužu muiža, kas atradās Rīgas apriņķa Mores pagastā.
būra Kaut kas skaitā vai apjomā liels; bars, pulciņš, kādu ļaužu kopa.
Kāvužu Kāvužu valks - Tebras kreisā krasta pieteka Sakas pagastā; Kāvūžu valks.
klapačas Klaudzināms instruments, ko izmanto saimes ļaužu aicināšanai mājās no laiuku darbiem un ganībām.
cerambycidae Koksngraužu dzimta jeb ūsaiņi.
ūsaiņu dzimta koksngraužu dzimta.
ligzdeņi Koksngraužu dzimtas celmgraužu apakšdzimtas ģints ("Rhagium"), Latvijā konstatētas 3 sugas, vaboles sastopamas uz ziediem, celmiem, zem koku mizas, kāpuri attīstās nokaltušu vai stipri novājinātu koku stumbru lejasdaļā vai celmos zem mizas.
ūsainis Koksngraužu dzimtas ģints ("Monochamus"), Latvijā konstatētas 3 sugas, vaboļu ķermenis 16,8-32 mm garš, melns, vietām klāts ar pelēcīgām vai iedzeltenām zvīņām, sastopami uz skuju kokiem.
asemum Koksngraužu dzimtas ģints.
callidium Koksngraužu dzimtas ģints.
cerambyx Koksngraužu dzimtas ģints.
cryocephalus Koksngraužu dzimtas ģints.
ergates Koksngraužu dzimtas ģints.
hylotrupes Koksngraužu dzimtas ģints.
lamia Koksngraužu dzimtas ģints.
necydalis Koksngraužu dzimtas ģints.
spondilis Koksngraužu dzimtas ģints.
xylotrechus Koksngraužu dzimtas ģints.
vītolu zaļais koksngrauzis koksngraužu dzimtas suga ("Aromia moschata").
lielais ozolu koksngrauzis koksngraužu dzimtas suga ("Cerambyx cerdo").
dižais koksngrauzis koksngraužu dzimtas suga ("Ergates faber"), Latvijā aizsargājama.
lielais dižkoksngrauzis koksngraužu dzimtas suga ("Ergates faber").
ēkgrauzis Koksngraužu dzimtas suga ("Hylotrupes bajulus"), 8-20 mm gara vabole, pelēkbrūna ar gaišāku svītru uz segspārniem, kāpuri ļoti bojā koksni.
priežu dižkoksngrauzis koksngraužu dzimtas suga ("Prionus coriarius"), Latvijā ļoti reti sastopama, aizsargājama vabole, dzīvo vecās priedēs.
divkrāsu koksngrauzis koksngraužu dzimtas suga ("Rhamnusium virgo").
rūsganbrūnais koksngrauzis koksngraužu dzimtas suga ("Stenocorus meridianus").
skujkoku dižkoksngrauzis koksngraužu dzimtas suga ("Tragosoma depsarium").
apšgrauži Koksngraužu dzimtas vaboļu ģints ("Saperda"), Latvijā konstatētas 5 sugas, vaboļu ķermenis garš, klāts ar bieziem, dzeltenīgiem matiņiem, segspārnu gali noapaļoti, virspuse ar dzelteniem un melniem matiņiem, kas izkārtoti grupas un veido plankumainu zīmējumu.
Callidium violaceum koksngraužu suga.
koku tārpi koksngraužu, mizgraužu kāpuri.
sētiena Kolektīvs zemes īpašums (senajā Krievzemē); radniecīgu lauku ļaužu grupas apmetne.
ružupolieši Krāslavas novada Kaplavas pagasta apdzīvotās vietas "Ružupole" iedzīvotāji.
abelīti Kristītu ļaužu sekta mūsu ēras 1. gs., kuras locekļi gan devās laulībā, bet atturējās no dzimumdzīves; laulātie adoptēja 1 zēnu un 1 meiteni, kas nākotnē apņēmās dzīvot pēc sektas tradīcijām.
baratērija Kuģa kapteiņa vai ļaužu nelikumīga rīcība, no kā kuģa īpašniekam ceļas zaudējumi.
atmusturēšana Kuģa ļaužu formāla atlaišana no dienesta, ko izdara kādā iestādē.
anoplodera Kukaiņu klases vaboļu kārtas koksngraužu dzimtas celmgraužu apakšdzimtas ģints.
novadnieki Kurzemē kuršu ķoniņu ciemu brīvo ļaužu jeb brīvnieku nosaukums.
Gunguns ķīniešu mitoloģijā - ūdens dievs, pēc dažiem mītiem, labdabīgā uguns dieva un Visuma valdnieka Džužuna dēls, kuru attēloja kā būtni ar čūskas ķermeni, cilvēka seju un sarkaniem matiem.
Kampenhauzena patversme labdarības iestāde Rīgā, nodibināta 1492. g., uzturēta no ziedojumiem, bija domāta gan pilsētas vienkāršo ļaužu, gan namnieku atraitnēm, pastāvēja līdz 20. gs. 30. gadiem.
chrysomelidae Lapgraužu dzimta.
vairogvabole Lapgraužu dzimtas apakšdzimta ("Cassidinae"), Latvijā konstatēts >20 sugu.
zaigvabole Lapgraužu dzimtas apakšdzimta ("Donaciinae"), nelielas, parasti metāliski zaigojošas vaboles, kas dzīvo uz ūdensaugiem, fitofāgi, >1200 sugu, Latvijā konstatētas 3 ģintis, >25 sugas.
sparģeļgrauzis Lapgraužu dzimtas ģints ("Crioceris"), Latvijā konstatētas 2 sugas, vaboļu ķermenis iegareni ovāls, segspārni sarkandzelteni ar melnu punktveida zīmējumu vai zilganzaļi ar iedzeltenu zīmējumu, taustekļi melni, samērā gari, sastopami tikai uz asparāgiem.
slēpgalvis Lapgraužu dzimtas ģints ("Cryptocephalus"), Latvijā konstatētas 35 sugas, vaboļu ķermenis gandrīz cilindrisks, ar izliektu virsu, priekškrūšu vairogs priekšpusē noliekts uz leju un no virspuses nosedz galvu, kas ir samērā liela un parasti ievelkama priekškrūtīs, segspārni koši.
chrysolina Lapgraužu dzimtas ģints.
chrysomela Lapgraužu dzimtas ģints.
clytra Lapgraužu dzimtas ģints.
leptinotarsa Lapgraužu dzimtas ģints.
phaedon Lapgraužu dzimtas ģints.
lilijgrauzis Lapgraužu dzimtas vaboļu ģints ("Lilioceris"), vaboļu ķermenis 6-8 mm garš, segspārni sarkani, samērā gari melni taustekļi, Latvijā konstatētas 2 sugas.
cassidinae Lapgraužu dzimtas vairogvaboļu apakšdzimta.
donaciinae Lapgraužu dzimtas zaigvaboļu apakšdzimta.
Cryptophagus pseudodentatus Latvijā biežāk sastopamā pelējumgraužu suga.
Zlēku traģēdija Latvijas civiliedzīvotāju iznīcināšanas akcija 2. pasaules kara laikā, kad nacistu soda ekspedīcija 1944. g. 7.-10. decembrī, nodedzināja Zlēku pagasta Dižķīru, Graužu, Mūrnieku, Vēveru un Zilumu mājas un nošāvavai dzīvus sadedzināja >160 šo un citu apkārtējo māju iedzīvotājus.
gardīnu sprediķis laulātu ļaužu pārmetumi savā starpā.
Vadaiņa grāvis Laužu kanāls Zvārtavas un Grundzāles pagastā; Vadainis.
Vadainis Laužu kanāls Zvārtavas un Grundzāles pagastā.
bezpersonu fonds līdzekļi, kas iestādes budžetā paredzēti to cilvēku darba atalgošanai, kuri nav šīs iestādes štata darbinieki; bezļaužu fonds; ārštata fonds.
meždārznieks Lielais priežu lūksngrauzis - gremzdgraužu dzimtas suga ("Tomicus piniperda syn. Blastophagus piniperda, Myelophilus piniperda"); lielais priežu dārznieks.
melnkāju lilijgrauzis lilijgraužu suga ("Lilioceris lilii"), Latvijā savairojies dārzos uz liliju dzimtas augiem.
Lilioceris merdiger lilijgraužu suga.
linčošana Linča tiesa, tiesas spriešanas veids, kad ļaužu pūlis patvaļīgi, bez izmeklēšanas un tiesas sprieduma nogalina noziedznieku vai aizdomās turēto; nosaukums, domājams, cēlies pēc Virdžīnijas plantatora kapteiņa Čārlza Linča (m. 1796), kurš pašrocīgi sprieda tiesu.
blastophagus Lūksngaužu ģints nosaukuma sinonīms.
mazais ošu lūksngrauzis lūksngraužu suga ("Hylesinus fraxini").
burkste Ļaužu drūzma.
frakcija ļaužu grupa ar kopīgām profesionālajām vai cunftes interesēm.
nazīrieši Ļaužu grupa Izraēlā, kuri bija devuši īpašu atturības solījumu un īpaši iesvētīti kalpošanai Dievam.
šenši Ļaužu kārta, kas izveidojās feodālajā Ķīnā un pastāvēja līdz 1949. g.; bija izglītoti un ieņēma augstus amatus valsts un vietējā pārvaldē; valkāja īpašu apģērbu, bija atbrīvoti no nodokļiem, miesassodiem, karadienesta.
vakarēšana Ļaužu pulcēšanās vienkopus rudens un ziemas vakaros; Latvijā vakarētāji (viena vai vairākas saimes) pulcējās dzīvojamajā rijā vai saimes istabā, kur sievietes strādāja rokdarbus, vīrieši gatavoja un laboja darbarīkus, iedzīves priekšmetus; līdztekus darbam stāstīja pasakas, teikas, minēja mīklas, dažkārt kāds lasīja priekšā.
koliberti Ļaužu šķira Bretaņā, kas cēlusies no uzvarētām tautiņām un tiek nicināta.
ļaužu mutē ļaužu valodās.
gargote Ļaužu virtuve, arī slikta viesnīca.
acanthocinus Malkcirši - vaboļu kārtas koksngraužu dzimtas ģints.
Mancupīte Mančupīte, Gružupītes pieteka.
Podnieku grāvis Mančupīte, Gružupītes pieteka.
oedemeridae Māņkoksngraužu dzimta.
oedemera Māņkoksngraužu dzimtas ģints.
zaļganais māņkoksngrauzis māņkoksngraužu suga ("Oedemera lurida").
zaļais māņkoksngrauzis māņkoksngraužu suga ("Oedemera viridis").
lapkoku māņmizvabole māņmizvaboļu suga ("Bothrideres contractus"), vaboles ķermenis 3-5 mm garš, sarkanbrūns, segspārnu šuve tumšāka, ķīļveidīgi pacelta, sastopamas zem nokaltušu vītolu u. c. lapu koku mizas, mizgraužu un ķirmju ejās.
kardmašīna Mašīna šķiedras kāršanai pirms vērpšanas, lai no tās attīrītu sīkās šķiedras un gružus.
gyropidae Matgraužu dzimta.
suņu spalvgrauzis matgraužu grupas suga ("Trichodectes canis"), līdz 1,5 mm garš, gaišdzeltens ar tumšiem laukumiem.
trichodectes Matgraužu grupas suga.
govju matgrauzis matgraužu suga ("Bovicola bovis"), garums līdz 1,4 mm, bālgans ar tumšiem sāniem.
Mellūzis Mellužu ezers Zvārtavas pagastā.
gružot Mest, kaisīt, atstāt aiz sevis gružus.
aizmēzt Mēžot aizvākt, aizslaucīt (mēslus, gružus, netīrumus).
Grūžupe Miegupītes labā krasta pieteka Kauguru pagastā; Gružu strauts.
Nordeķi Mikrorajons Rīgas pilsētas Kurzemes rajonā aptuveni starp Buļļu un Slokas ielu no Dzegužu ielas līdz Bolderājas dzelzceļam.
ipidae Mizgraužu dzimtas "Scolytidae" nosukuma sinonīms.
egļu astoņzobu mizgrauzis mizgraužu dzimtas suga ("Ips typographus"), vaboles ķermenis (garums 4,2—5,5 mm) īsi cilindrisks, tumšbrūns līdz melns, spīdīgs, klāts ar matiņiem, segspārnu ķerīte ar 4 konusveida zobiem katrā pusē; 3. zoba galotne pogveidīga; katrs zobs ir atsevišķi, tiem nav kopīgas pamatnes, ķerītes iekšpuse blāva, it kā ar ziepju plēvīti pārklāta.
tipogrāfs Mizgraužu dzimtas vabole, Eiropas un Sibīrijas priežu un egļu mežu kaitēklis; lielais egles mizgrauzis.
mizgrauži Mizgraužu skudrulītis - skudrulīšu dzimtas vaboļu suga ("Thanassimus formicarius"), segspārni melni ar sarkanu pamatdaļu un 2 baltām šķērsjoslām, Latvijā bieži sastopams priežu mežos, izcirtumos.
Thanassimus formicarius mizgraužu skudrulītis.
parastais skudrulītis mizgraužu skudrulītis.
anthrenus Muzejvaboles - vaboļu kārtas ādgraužu dzimtas ģints.
nabaggājums Nabadzīgu ļaužu kārta.
padaiļoties Nedaudz izrādīties (ļaužu priekšā).
pīkste Neliela karpveidīgo zivju kārtas akmeņgraužu dzimtas suga ("Misgurnus fossilis syn. Cobitis fossilis"), saldūdens zivs ar slaidu, cilindrisku dzeltenīgi brūnganu ķermeni, tumšbrūnām sānu svītrām un taustekļiem ap muti; dūņu pīkste.
šaufele neliela lāpsta ar uzliektām sānmalām atkritumu, gružu uzslaucīšanai, savākšanai; [liekšķere]{e:56052}; [šķipele]{e:56053}
piegružot Nenovācot gružus, arī atkritumus, padarīt (telpu, apkārtni) netīru, nekārtīgu; arī piemētāt (1).
baznīcas tiesības normu kopums, kas regulē baznīcas kā zināmas ļaužu kopības laicīgo organizāciju un dzīvi.
gurupantha Ortodoksālo sikhu reliģijas centrā no 1699. g. esošā kopiena, kas pārņēma dzīvā guru autoritāti un funkcijas, un vadīja ļaužu garīgo un pasaulīgo dzīvi.
politdiena Padomju politiskās propagandas diena, kurā partijas, organizāciju un uzņēmumu vadošie darbinieki tikās ar darbaļaužu kolektīviem.
kritika un paškritika paņēmiens, kā atklāt un pārvarēt kļūdas un trūkumus marksistisko partiju un citu darbaļaužu organizāciju darbībā.
Paražu ezers Paružu ezers Ēdoles pagastā.
Parūžu ezers Paružu ezers Ēdoles pagastā.
cryptophagidae Pelējumgraužu dzimta.
pundurītis Pelējumgraužu dzimtas ģints ("Atomaria"), sīkas, 1-2,5 mm garas vaboles, barojas ar sēnēm, >60 sugu, Latvijā konstatēts 19 sugu.
institūciju iedzīvotāji personas, kuras dzīvo slimnīcās, veco ļaužu pansionātos, viesnīcās, cietumos utt.
Kurliņupe Piejūras zemienes Vidzemes piekrastes upe Limbažu novada Viļķenes un Salacgrīvas pagastā, ietek Rīgas līcī pie Rankuļraga, garums - 10 km, kritums - 8,7 m; Oltūža; Oltužupīte.
sphindiidae Piepjgraužu dzimta.
sphindus Piepjgraužu dzimtas ģints.
grunčains Pilns gružu.
Brūveru pilskalns pilskalns Virgas pagastā, \~3 km uz dienvidaustrumiem no Virgas centra, 100 m uz ziemeļaustrumiem no Nuružu mājām, savrups \~16 m augsts paugurs, visas nogāzes, izņemot dienvidaustrumu pusi, ļoti stāvas, plakums — trapecveidīgs (~30 x 20 m), izteikts kultūrslānis nav konstatēts.
Plaužupīte Plaužu ezera pieteka Oges novadā.
Jaunslaviešu ezers Plaužu ezers Alsviķu pagastā.
Slaviešu ezers Plaužu ezers Alsviķu pagastā.
Slavišu ezers Plaužu ezers Alsviķu pagastā.
Plaušu ezers Plaužu ezers Ķeipenes pagastā.
Plaudes ezers Plaužu ezers Straupes pagastā.
Plaudis Plaužu ezers Straupes pagastā.
Myxobolus brame plaužu miksobola.
plaudinis Plaužu zvejas tīkls.
gnorimus Praulgraužu apakšdzimta.
trichiinae Praulgraužu apakšdzimta.
mycetochara Praulgraužu apakšdzimtas ģints.
osmoderma Praulgraužu apakšdzimtas ģints.
spīdīgais praulgrauzis praulgraužu apakšdzimtas suga ("Gnorimus nobilis"), Latvijā aizsargājama.
blāvais praulgrauzis praulgraužu apakšdzimtas suga ("Gnorimus octopunctatus"), Latvijā aizsargājama.
lapkoku praulgrauzis praulgraužu apakšdzimtas suga (“Osmoderma eremita”), Latvijā ļoti reti sastopama, aizsargājama vabole.
masu psihoze psiholoģiska rakstura izmaiņas cilvēkos, kas dažkārt novērojamas, tiem atrodoties lielā ļaužu pūlī.
atomaria Pundurīši - vaboļu kārtas pelējumgraužu dzimtas ģints.
priežu pundurmizgrauzis pundurmizgraužu suga ("Crypturgus cinereus").
drazāt Radīt atkritumus, gružus; drazu taisīt.
Ķeipenes valnis reljefa paaugstinājums Viduslatvijas nolaidenumā, Ogres novada Ķeipenes un Taurupes pagastā, starp Vatrāni un Laksteni, gar Pečora un Plaužu ezeru, garums — 9 km, platums — 0,2-1,4 km, maksimālais absolūtais augstums — 141,9 m vjl., relatīvais augstums — 35 m.
Fāma Romiešu mitoloģijā - ļaužu valodu, cilvēku reputācijas personifikācija.
Ruessel Rustužu muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Viļķenes pagastā.
sabiedriskais galvojums Sabiedriskās organizācijas vai darbaļaužu kolektīva galvojums.
sačelbt sagrābt (saslaucītus gružus, mēslus).
lielais egļu sakņgrauzis sakņgraužu suga ("Hylastes cunicularius").
mezais egļu sakņgrauzis sakņgraužu suga ("Hylastes opacus").
rūsāties Sakopt gružus.
bruchidae Sēklgraužu dzimta.
bruchus Sēklgraužu dzimtas ģints.
pupiņu sēklgrauzis sēklgraužu suga ("Acanthoscelides obtectus").
dedestiņu sēklgrauzis sēklgraužu suga ("Bruchus loti").
zirņu sēklgrauzis sēklgraužu suga ("Bruchus pisorum").
pupu sēklgrauzis sēklgraužu suga ("Bruchus rufimanus").
mycetophagidae sēņgraužu dzimta.
mycetophagus Sēņgraužu dzimtas ģints.
triphyllus Sēņgraužu dzimtas ģints.
četrplankumu sēņgrauzis sēņgraužu dzimtas suga ("Mycetophagus quadripustulatus"), Latvijā visvairāk izplatītais sēņgrauzis.
mizskrējējs Skrejvaboļu dzimtas ģints ("Dromius"), gk. mīt kokos, kur medī gremzdgraužus, bet bieži sastopami arī zālē gar ūdeņu krastiem; Latvijā konstatētas 9 sugas.
parazītskrejvabole Skrejvaboļu dzimtas ģints ("Lebia"), plakanas vaboles, gk. uz augiem, kāpuri parazitē lapgraužu kūniņās, \~500 sugu, Latvijā - 3 sugas.
mēzt Slaucīt (netīrumus, gružus), parasti ar slotu.
uzslaucīt Slaukot (ar slotu, lupatu u. tml.), savākt (no grīdas, klona, ielas u. tml., piemēram, gružus, izlijušu šķidrumu); slaukot uzvirzīt (piemēram, gružus, putekļus uz kā).
uztīrīt Slaukot, mazgājot savākt (uz grīdas, klona, piemēram, gružus, izlijušā šķidrumu).
menopon Spalvgraužu grupas ģints.
baložu spalvgrauzis spalvgraužu suga ("Columbicola columbae").
vistu spalvgrauzis spalvgraužu suga ("Menopon gallinae").
1. oktobris Starptautiskā veco ļaužu diena.
drāza Steidzīgu ļaužu pūlis.
drāzma Steidzīgu ļaužu pūlis.
Plaužupīte Strautenes kreisā krasta pieteka Straupes pagastā, iztek no Plaužu ezera.
izsukāt Sukājot iztīrīt (piemēram, gružus, putekļus).
pasukāt Sukājot patīrīt (piemēram, gružus, putekļus).
džentrija Šeņši - ļaužu kārta, kas izveidojās feodālajā Ķīnā, zemes īpašnieki.
bezpersonu Tāds, kas neattiecas uz noteiktām personām, štata vienībām; bezļaužu.
mēslains Tāds, kur ir daudz atkritumu, gružu.
gružains Tāds, kur ir daudz gružu.
gružots Tāds, kur ir daudz gružu.
pilskunga tiesa tiesu iestāde Kurzmes hercogistē un Kurzemes guberņā, atbilstoši administratīvajam iedalījumam pastāvēja 8 šādas iestādes - Bauskā, Dobelē, Durbē, Grobiņā, Kandavā, Saldū, Skrundā un Ventspilī; izsprieda hercoga muižu zemnieku, u. c. ļaužu, kā arī privātmuižās dzīvojošo brīvo ļaužu civillietas un krimināllietas.
mēzt Tīrīt (piemēram, istabu, grīdu), izvācot netīrumus, gružus.
notīrīt Tīrot atdalīt, novirzīt nost (piemēram, netīrumus, gružus no kā virsmas).
proletariāts To ļaužu šķira, kuru iztikas galvenais avots ir algotais darbs; strādniecība.
burkulis Troksnis, nemiers ļaužu starpā (kādā sapulcē).
corylophidae Trūdgaružu dzimtas "Orthoperidae" nosaukuma sinonīms.
orthoperidae Trūdgraužu dzimta.
orthoperus Trūdgraužu dzimtas ģints.
brūnkāju trūdgrauzis trūdgraužu suga ("Orthoperus brunnipes").
monochamus Ūsaiņi - koksngraužu dzimtas ģints.
Mēra ūdenskrātuve uzpludināta uz Gružupītes Smiltenes novada Bilskas pagastā, platība — 1,6 ha.
attagenus Vaboļu kārtas ādgraužu dzimtas ģints.
dermestes Vaboļu kārtas ādgraužu dzimtas ģints.
ķirpis Vaboļu kārtas dzimta ("Ciidae syn. Cisidae"), >250 sugu, Latvijā 11 sugas, vaboļu ķermenis 1-3,5 mm garš, sastopami piepēs, dažreiz arī mizgraužu ejās.
asmalis Vaboļu kārtas dzimta ("Ostomidae syn. Peltidae"), plēsīgas vaboles, daudzas iznīcina mizgraužus un to kāpurus, Latvijā konstatētas \~6 sugas.
māņspīdulis Vaboļu kārtas dzimta ("Rhizophagidae"), 50 sugu, Latvijā konstatētas 9 sugas, vaboļu ķermenis šaurs, 2-4 mm garš, gandrīz cilindrisks, gk. brūns vai melns, mīt zem koku mizas, piepēs, ļoti bieži mizgraužu un ķirmju ejās.
lūksngrauzis Vaboļu kārtas gremzdgraužu dzimtas 2 ģintis ("Tomicus" un "Hylesinus"), sīkas vai nelielas vaboles, kuru kāpuri pārtiek parasti no lūksnes, Latvijā konstatētas 2 sugas.
stublājgrauzis Vaboļu kārtas koksngraužu dzimtas 2 ģintis ("Agapanthia" un "Phytoecia").
celmgrauzis Vaboļu kārtas koksngraužu dzimtas apakšdzimta ("Lepturinae"), Latvijā konstatēto vaboļu ķermenis izstiepts, 6-20 mm garš, klāts ar matiņiem, segspārni brūni vai sinepjdzelteni, bieži ar melnām joslām vai plankumiem, Latvijā konstatētas 42 sugas.
dižkoksngrauzis Vaboļu kārtas koksngraužu dzimtas grupa.
malkcirtis Vaboļu kārtas koksngraužu dzimtas ģints ("Acanthocinus"), brūna vabole ar tumšiem plankumiem un šķērssvītru, garums - 12-20 mm, gari taustekļi, kāpuri dzīvo zem nokaltušu koku mizas, Latvijā konstatētas 2 sugas.
aromia Vaboļu kārtas koksngraužu dzimtas ģints.
agapanthia Vaboļu kārtas koksngraužu dzimtas viena no 2 stublājgraužu ģintīm.
spradzis Vaboļu kārtas lapgraužu dzimtas apakšdzimta ("Halticinae"), neliela, parasti melna, zili vai zaļi mirdzoša vabole, kas spēj tālu lēkt, Latvijā konstatēts >110 sugu; zemes blusa.
kārklgrauzis Vaboļu kārtas lapgraužu dzimtas ģints ("Phratora").
agelastica Vaboļu kārtas lapgraužu dzimtas ģints.
kartupeļu lapgrauzis vaboļu kārtas lapgraužu dzimtas suga ("Leptinotarsa decemlineata"), Kolorado vabole.
kriksis Vaboļu kārtas pelējumgraužu dzimtas ģints ("Thelmatophilus"), Latvijā konstatētas 3 sugas, vaboļu ķermenis 1,5-3 mm garš, iegarens, melns, brūnganmelns vai dzeltenbrūns, virspuse punktota, sastopami uz ūdensaugiem.
acanthoscelides Vaboļu kārtas sēklgraužu dzimtas ("Bruchidae") ģints.
kokspīdulis Vaboļu kārtas spīduļu dzimtas ģints ("Epuraea"), vaboļu ķermenis 2-4 mm garš, plakans, visbiežāk brūns, sastopami uz ziediem, pie tekošas koku sulas, mizgraužu ejās, uz piepēm, Latvijā maz pētīti, konstatētas \~20 sugas.
aphthona Vaboļu klases lapgraužu dzimtas spradžu apakšdzimtas ģints.
purināt Vairākkārt, ar spēcīgām, biežām roku kustībām censties notīrīt (piemēram, smiltis, gružus no apģērba).
masu nekārtības valsts varas noteiktās sabiedriskās kārtības pārkāpšana un tās nodrošināšanas pasākumu neievērošana, ko izdara stihiski sapulcējies ļaužu bars (pūlis) un kas saistīta ar vardarbību pret cilvēkiem, grautiņiem, postījumiem, dedzināšanu, citādu mantas iznīcināšanu vai bojāšanu, vai pretošanos (t. sk. bruņotu) varas pārstāvjiem.
vecumvakars Veco ļaužu godināšanas vakars; vecajiem ļaudīm veltīts sarīkojums.
nabagļaudis Veco ļaužu pansionāts.
prijuts Veco ļaužu, invalīdu pansionāts.
eternizācija Vēlme pagarināt savu zemes dzīvi (ļaužu atmiņās, nostāstos u. tml.) pāri nāves robežai.
pelēkās māsas vēsturisks termins, kas lietots attiecībā uz begīnēm (_beguines_), 12. gs. Brabantē radušās reliģiskas labdarības kopienas loceklēm, kas veica slimnieku aprūpi un ārstēšanu, nespējīgu ļaužu kopšanu, rūpējās par bāreņiem.
Lielais Kristaps viduslaiku Rīgā folklorizējies Sv. Kristofora (tiltu, pārcēlāju, plostnieku, nastu nesēju, mazo un neaizsargāto ļaužu patrona) tēls.
rūsājs vieta, kur var atrast kādam nevajadzīgus vai nederīgus priekšmetus, arī gružus un saslaukas.
Dzegužkalns Viļņveida kāpa Baltijas ledus ezera smilšainajā līdzenumā, Daugavas ielejas malā, Rīgā, Kurzemes rajonā, Iļģuciemā, starp Daugavgrīvas, Embūtes un Dzegužu ielu, garums - 1 km, platums - 0,3 km, relatīvais augstums - 16-18 m, kāpas ziemeļu galā ir augstākais dabiskais zemes virsas punkts Rīgā - 28 m vjl.
jūgs Zemnieku un ārpilsētas ļaužu naudas un naturālās nodevas valstij Krievijā 15. gs. - 18. gs. sākumā; no 18. gs. līdz 19. gs. vidum nosacīta nodokļu aplikuma vienība muižnieka labā.
cobitidae Zivju klases karpveidīgo kārtas akmeņgraužu dzimta.
cobitis Zivju klases karpveidīgo kārtas akmeņgraužu dzimtas ģints.

Citās vārdnīcās nav šķirkļa užu.