Paplašinātā meklēšana

Meklējam užu.

Atrasts vārdos (42):

Vārdu savienojumos nav.

Atrasts skaidrojumos (317):

dermestidae Ādgraužu dzimta
muzejvabole Ādgraužu dzimtas ģints ("Anthrenus"), vaboles 1,7-4 mm garumā ar ovālu zvīņām klātu ķermeni, kāpuri grauž ādas un vilnas izstrādājumus; Latvijā 5-6 sugas
baltpunktu ādgrauzis ādgraužu dzimtas suga ("Attagenus pellio")
Smirnova ādgrauzis ādgraužu dzimtas suga ("Attagenus smirnovi")
jostainais ādgrauzis ādgraužu dzimtas suga ("Dermestes lardarius")
graudu ādgrauzis ādgraužu dzimtas suga ("Trogoderma granarium"), kas pārtiek no augu poduktiem
misgurnus Akmeņgraužu dzimtas ģints
noemacheilus Akmeņgraužu dzimtas ģints
atāla zāle akmeņlaužu dzimtas lakstaugs baltiem ziediem, diezgan parasts, sevišķi mitrās mežu pļavās
bubene Alpu zustrene ("Ribes alpinum"), akmeņlaužu dzimtas krūms, dzeltenīgiem ziediņiem, sarkanām ogām, jāņogulāju radinieks, bieži mitros ēnainos mežos; buburene
idille Antīkās bukoliskās dzejas paveids; dzejolis, kas attēlo mierīgas, bezrūpīgas dzīves ainas, ar dabu cieši saistītu lauku ļaužu dzīvi
vide apkārtējo apstākļu, arī ļaužu kopums, kurā noris cilvēka dzīve
lielais apšgrauzis apsgraužu suga ("Saperda carcharias")
Saperda populnea apšgraužu suga
Saperda scalaris apšgraužu suga
Strazdes pilskalns atrodas Talsu novada Strazdes pagastā, ir \~19 m augsts paugurs, lēzenākajā pusē nocietināts ar grāvi un valni, plakums - \~50 x 35 m, domājams, ka saistāms ar 1291. g. minēto Strazdes ciemu ("villa Stratzen"); Dzegužu kalns; Dzegužu pilskalns
pauzēt Atskaņojot skaņdarbu, pārtraukt skanējumu atbilstoši paužu apzīmējumiem nošu rakstā
Rūstužu purvs augstais purvs Viļķenes un Limbažu pagastā, platība - 572 ha, kūdras slāņa vidējais dziļums - 2,2 m, lielākais dziļums - 8,5 m; Lielais Rūstužu purvs
augstenieki Augstmaņi, augstākajai ļaužu kārtai piederīgie
kama Bars, pūlis (ļaužu, bišu)
bužot Biedēt bērnus ar bužu
krējumoties Bieži parādīties dažādos bagātu ļaužu saietos, piedalīties "sabiedrības krējuma" rīkotajos pasākumos
Brankužu Brankužu ezers - Brenkūžu ezers Katvaru pagastā
Strautene Braslas kreisā krasta pieteka Straupes pagastā, iztek no Plaužu ezera; Strautiņupe
burska Burza, drūzma ļaužu pūlī
Usumbura Bužumbura - Burundi Republikas galvaspilsētas senāks nosaukums
lepturinae Celmgraužu apakšdzimta
leptura Celmgraužu apakšdzimtas ģints
strangalia Celmgraužu apakšdzimtas ģints
zaļais celmgrauzis celmgraužu suga ("Anoplodera virens")
sarkanais celmgrauzis celmgraužu suga ("Leptura melanura")
skujkoku melnsarkanais celmgrauzis celmgraužu suga ("Leptura melanura")
ķēvādietis Citu ļaužu dotā iesauka, palama vainižniekiem (Limbažu novada Umurgas pagasta apdzīvotās vietas "Vainiži" iedzīvotājiem)
vējbiksis Citu pagastu ļaužu dotā iesauka mazstraupiešiem
zilvēdaris Citu pagastu ļaužu dota iesauka, palama augstroziešiem
melldirsietis Citu pagastu ļaužu dotā iesauka, palama rozuliešiem
dasiphora Čužu ģints "Pentaphylloides" nosaukuma sinonīms
krūma čuža čužu ģints suga ("Pentaphylloides fruticosa syn. Dasiphora fruticosa"), kas Latvijā ir aizsargājama, dažos avotos tā tiek dēvēta par retēju sugu ("Potentilla fruticosa"), dekoratīvs, līdz 1,5 m augsts krūms ar dzelteniem ziediem
Fridrihsena čuža čužu suga ("Pentaphylloides x friedrichsenii"), ko Latvijā paretam audzē kā krāšņumaugu
Dasiphora fruticosa čužu sugas "Pentaphylloides fruticosa" nosaukuma sinonīms
DAF Darbaļaužu apvienotā fronte
ņudzums daudz ļaužu kopā; sasviesti žagari
Graužupīte Daugavas labā krasta pieteka Rembates pagastā un Lielvārdes pilsētā; Graužupe
Aužuļu liepa dižkoks, liepa Dienvidkurzemes novada Vērgales pagastā, Ziemupē, stumbra apkārtmērs - 6,7 m (otra resnākā liepa Latvijā) koka augstums - 18 m, vainaga diametrs - 22 m, stumbrs 2 m augstumā sadalās 2 žuburos; aug klajā laukā, senāk pie liepas bijušas Aužuļu mājas
ēsma Drūzma, ļaužu pūlis
cuculidae Dzegužu dzimta
cuculus Dzegužu dzimtas ģints
purne dzegužu purne - Eiropas saulpurene ("Trollius europaeus")
parastā dzeguze dzegužu suga ("Cuculus canorus"), slaids putns ar smailiem spārniem, garu asti, pelēku muguru un ar gaišām un tumšām šķērssvītrām uz krūtīm un vēdera
austrumu dzeguze dzegužu suga ("Cuculus saturatus"), kas retumis ieceļo Latvijas austrumu daļā
vārsma Dzejas valodas ritma organizācijas pamatvienība, kas balstās uz uzsvērtu un neuzsvērtu zilbju, paužu u. c. valodas elementu noteiktu izkārtojumu; atsevišķa rinda dzejolī
sešzobis Egļu sešzobis - gremdgraužu dzimtas suga ("Pityogenes chalcographus"), vaboles ķermenis cilindrisks, 1,7-2,2 mm garš, brūns, segspārnu abās pusēs 3 zobi; egļu sešzobu mizgrauzis
asimilēšana Etnopolitiska darbība, kas vērsta uz kādas tautības vai citas etniskas grupas īpatnību izskaušanu un tās dzīvesveida un izturēšanās pielīdzināšanu pārējam (vairākuma) etniskajam ļaužu kopumam
Silītis ezers Aiviekstes pagastā, platība - 1,1 ha; Alaužu ezers; Sīlītis
Karaļu ezers ezers Andzeļu pagastā, platība — 14,8 ha; Plaužu ezers
Vanadziņš ezers Aronas paugurlīdzenumā, Madonas novada Mārcienas pagastā, 97,2 m vjl., platība - 1,4 ha, garums - \~300 m, lielākais platums - \~150 m, ietilpst Lazdonas ezeru Dienvidrietumu grupā; Rudužu ezers; Vanaga ezers; Vanagu ezers
Paužezers ezers Limbažu novada Brīvzemnieku pagastā, platība - 15,5 ha; Paužas ezers; Paužu ezers
Lubūzis ezers Raunas pagastā, platība - 14,2 ha; Lubūža ezers; Lubužu ezers; Lubūžu ezers
Slutaisis ezers Raunas pagastā, platība - 2,8 ha; Ramaužu ezers; Slutaušu ezers; Slutaužu ezers; Žūru-Slutausis
Meirauka ezers ezers Rušonas pagastā, platība - 5,2 ha; Meirišķu ezers; Meirovka ezers; Melaušu ezers; Melaužu ezers
Kārtūžu ezers ezers Siguldas novada Mores pagastā, platība — 1,1 ha; Kartužu ezers; Kartūžu ezers; Kurtūžu ezers
Ķūžu ezers ezers Zaubes pagastā, platība - 6,8 ha; Ķužu ezers
Mazais Bauzis ezers Ziemeļvidzemes (Tālavas) zemienes Burtnieka līdzenuma dienvidos, Cēsu novada Raiskuma pagastā un Valmieras novada Vaidavas pagastā, 61 m vjl., platība 32 ha, garums 1,1 km, platums 340 m, dziļums līdz 3 m, ziemeļrietumos savienots ar Lielo Bauzi, austrumos notece pa Baužupīti uz Mazmuižnieku ezeru; Banušlānu ezers
Kolorado vabole gaļēdāju vaboļu apakškārtas lapgraužu dzimtas suga (_Leptinotarsa decemlineata_), vidēja lieluma dzeltena vai rūsgana vabole ar desmit melnām gareniskām svītrām uz segspārniem; kartupeļu lapgrauzis
Skaļupe Gaujas kreisā krasta pieteka Līgatnes pagastā, lejtecē robežupe ar Drabešu pagastu, garums - 16 km, avotaina; Skalupe; Skāļupe; Skaļupīte; Zužupe
uzgrābāt Grābājot savākt (piemēram, gružus); uzgrābstīt (1)
uzgrābt Grābjot savākt (piemēram, gružus)
uzgrābstīt Grābstot savākt (piemēram, gružus); uzgrābāt (1)
Graužupe Graužupīte, Daugavas pieteka
pityogenis Gremdgraužu dzimtas ģints
tomicus Gremdgraužu dzimtas ģints
scolytidae Gremzdgraužu dzimta
ips Gremzdgraužu dzimtas ģints
pundurmizgrauzis Gremzdgraužu dzimtas ģints ("Crypturgus"), 1-1,4 mm garas vaboles brūnā vai brūnmelnā krāsā, sastopami uz skuju kokiem, Latvijā konstatētas \~5 sugas
sakņgrauži Gremzdgraužu dzimtas ģints ("Hylastes"), Latvijā konstatētas 5 sugas, kas sastopamas tikai uz skuju kokiem, attīstās novājinātu koku stumbru lejasdaļā vai saknēs
egļu astoņzobis gremzdgraužu dzimtas suga ("Ips typographus"), vaboles ķermenis cilindrisks, 4-6 mm garš, brūns, klāts ar matiņiem, segspārnu abās pusēs 4 konusveidīgi zobi
egļu sešzobis gremzdgraužu dzimtas suga ("Pityogenes chalcographus")
mazais priežu lūksngrauzis gremzdgraužu dzimtas suga ("Tomicus minor syn. Blastophagus minor, Myelophilus minor"); mazais priežu dārznieks
lielais priežu lūksngrauzis gremzdgraužu dzimtas suga ("Tomicus piniperda syn. Blastophagus piniperda, Myelophilus piniperda"); lielais priežu dārznieks
spožais gremzdgrauzis gremzdgraužu suga ("Scolytus laevis")
mazais gobu gremzdgrauzis gremzdgraužu suga ("Scolytus multistriatus")
bērzu gremzdgrauzis gremzdgraužu suga ("Scolytus ratzeburgi"), kuras kāpuri ziemo attīstības vietās zem bērzu stumbra mizas, vaboles lido jūnijā; māteseja taisna, vertikāla (garums 7—16 cm), tajā ierīkotas ventilācijas atveres — stumbra ārpusē redzami to apaļie caurumiņi; kaitē mežmalās, stipri izretinātās audzēs un parkos augošiem bērziem, kas vecāki par 40 gadiem
lielais gobu gremzdgrauzis gremzdgraužu suga ("Scolytus scolytus")
Grothusenshof Grotužu muiža, kas atradās Cēsu apriņķa Veļķu pagastā
roidčupa Gružu, saslauku kaudze
roidmēsli Gružu, saslauku kaudze
rūsa Gružu, saslauku, arī nevajadzīgu, nederīgu priekšmetu kopums
Mančupīte Gružupītes kreisā krasta pieteka Smilteness novada Bilskas pagastā
čammāt Gružus taisīt
čaviņš Gultas vieta, kas izveidota kareivim saimes ļaužu kopējā istabā
saslāvīt Iekļūt ļaužu valodās, baumās
čandalā Indijā viszemākā jaukta ļaužu šķira (kasta)
pulčinella Itāliešu delartiskās komēdijas personāžs, kurā lauku puiša vientiesība apvienota ar pilsētas vienkāršo ļaužu izveicību un attapību
izknierēt Iztīrīt, izlasīt gružus, netīrumus
Valdgales pagasta teritorija izveidojusies pēc 2. pasaules kara, tajā iekļauta daļa bijušā Laidzes pagasta teritorijas (Valdgales apkaime), daļa bijušā Ārlavas pagasta (Pūņu un Pobužu apkaime) un daļa bijušā Dundagas pagasta (Ģibzdes apkaime)
Ružusola Jēkabpils novada Dunavas pagasta apdzīvotās vietas "Ružusala" nosaukuma variants
akmeņzivis Karpveidīgo kārtas akmeņgraužu dzimta, nelioelas zivis (gar. līdz 30 cm) cigārveidīgu ķermeni ar sīkām zvīņām vai bez tām \~200 sugu
Kārtūži Kārtūžu ezers - atrodas Siguldas novada Mores pagastā, platība - 1,1 ha; Kartužu ezers; Kartūžu ezers; Kurtūžu ezers
Kartužu Kartužu ezers - Kārtūžu ezers Mores pagastā
Schoeneck Kārtužu muiža, kas atradās Rīgas apriņķa Mores pagastā
būra kaut kas skaitā vai apjomā liels; bars, pulciņš, kādu ļaužu kopa
Kāvužu Kāvužu valks - Tebras kreisā krasta pieteka Sakas pagastā; Kāvūžu valks
klapačas Klaudzināms instruments, ko izmanto saimes ļaužu aicināšanai mājās no laiuku darbiem un ganībām
ūsaiņu dzimta koksngraužu dzimta
cerambycidae Koksngraužu dzimta jeb ūsaiņi
ligzdeņi Koksngraužu dzimtas celmgraužu apakšdzimtas ģints ("Rhagium"), Latvijā konstatētas 3 sugas, vaboles sastopamas uz ziediem, celmiem, zem koku mizas, kāpuri attīstās nokaltušu vai stipri novājinātu koku stumbru lejasdaļā vai celmos zem mizas
asemum Koksngraužu dzimtas ģints
callidium Koksngraužu dzimtas ģints
cerambyx Koksngraužu dzimtas ģints
cryocephalus Koksngraužu dzimtas ģints
ergates Koksngraužu dzimtas ģints
hylotrupes Koksngraužu dzimtas ģints
lamia Koksngraužu dzimtas ģints
necydalis Koksngraužu dzimtas ģints
spondilis Koksngraužu dzimtas ģints
xylotrechus Koksngraužu dzimtas ģints
ūsainis Koksngraužu dzimtas ģints ("Monochamus"), Latvijā konstatētas 3 sugas, vaboļu ķermenis 16,8-32 mm garš, melns, vietām klāts ar pelēcīgām vai iedzeltenām zvīņām, sastopami uz skuju kokiem
vītolu zaļais koksngrauzis koksngraužu dzimtas suga ("Aromia moschata")
lielais ozolu koksngrauzis koksngraužu dzimtas suga ("Cerambyx cerdo")
lielais dižkoksngrauzis koksngraužu dzimtas suga ("Ergates faber")
dižais koksngrauzis koksngraužu dzimtas suga ("Ergates faber"), Latvijā aizsargājama
ēkgrauzis Koksngraužu dzimtas suga ("Hylotrupes bajulus"), 8-20 mm gara vabole, pelēkbrūna ar gaišāku svītru uz segspārniem, kāpuri ļoti bojā koksni
priežu dižkoksngrauzis koksngraužu dzimtas suga ("Prionus coriarius"), Latvijā ļoti reti sastopama, aizsargājama vabole, dzīvo vecās priedēs
divkrāsu koksngrauzis koksngraužu dzimtas suga ("Rhamnusium virgo")
rūsganbrūnais koksngrauzis koksngraužu dzimtas suga ("Stenocorus meridianus")
skujkoku dižkoksngrauzis koksngraužu dzimtas suga ("Tragosoma depsarium")
apšgrauži Koksngraužu dzimtas vaboļu ģints ("Saperda"), Latvijā konstatētas 5 sugas, vaboļu ķermenis garš, klāts ar bieziem, dzeltenīgiem matiņiem, segspārnu gali noapaļoti, virspuse ar dzelteniem un melniem matiņiem, kas izkārtoti grupas un veido plankumainu zīmējumu
Callidium violaceum koksngraužu suga
koku tārpi koksngraužu, mizgraužu kāpuri
sētiena Kolektīvs zemes īpašums (senajā Krievzemē); radniecīgu lauku ļaužu grupas apmetne
ružupolieši Krāslavas novada Kaplavas pagasta apdzīvotās vietas "Ružupole" iedzīvotāji
abelīti Kristītu ļaužu sekta mūsu ēras 1. gs., kuras locekļi gan devās laulībā, bet atturējās no dzimumdzīves; laulātie adoptēja 1 zēnu un 1 meiteni, kas nākotnē apņēmās dzīvot pēc sektas tradīcijām
baratērija Kuģa kapteiņa vai ļaužu nelikumīga rīcība, no kā kuģa īpašniekam ceļas zaudējumi
atmusturēšana Kuģa ļaužu formāla atlaišana no dienesta, ko izdara kādā iestādē
anoplodera kukaiņu klases vaboļu kārtas koksngraužu dzimtas celmgraužu apakšdzimtas ģints
novadnieki Kurzemē kuršu ķoniņu ciemu brīvo ļaužu jeb brīvnieku nosaukums
Gunguns ķīniešu mitoloģijā - ūdens dievs, pēc dažiem mītiem, labdabīgā uguns dieva un Visuma valdnieka Džužuna dēls, kuru attēloja kā būtni ar čūskas ķermeni, cilvēka seju un sarkaniem matiem
Kampenhauzena patversme labdarības iestāde Rīgā, nodibināta 1492. g., uzturēta no ziedojumiem, bija domāta gan pilsētas vienkāršo ļaužu, gan namnieku atraitnēm, pastāvēja līdz 20. gs. 30. gadiem
chrysomelidae Lapgraužu dzimta
vairogvabole Lapgraužu dzimtas apakšdzimta ("Cassidinae"), Latvijā konstatēts >20 sugu
zaigvabole Lapgraužu dzimtas apakšdzimta ("Donaciinae"), nelielas, parasti metāliski zaigojošas vaboles, kas dzīvo uz ūdensaugiem, fitofāgi, >1200 sugu, Latvijā konstatētas 3 ģintis, >25 sugas
chrysolina Lapgraužu dzimtas ģints
chrysomela Lapgraužu dzimtas ģints
clytra Lapgraužu dzimtas ģints
leptinotarsa Lapgraužu dzimtas ģints
phaedon Lapgraužu dzimtas ģints
sparģeļgrauzis Lapgraužu dzimtas ģints ("Crioceris"), Latvijā konstatētas 2 sugas, vaboļu ķermenis iegareni ovāls, segspārni sarkandzelteni ar melnu punktveida zīmējumu vai zilganzaļi ar iedzeltenu zīmējumu, taustekļi melni, samērā gari, sastopami tikai uz asparāgiem
slēpgalvis Lapgraužu dzimtas ģints ("Cryptocephalus"), Latvijā konstatētas 35 sugas, vaboļu ķermenis gandrīz cilindrisks, ar izliektu virsu, priekškrūšu vairogs priekšpusē noliekts uz leju un no virspuses nosedz galvu, kas ir samērā liela un parasti ievelkama priekškrūtīs, segspārni koši
lilijgrauzis Lapgraužu dzimtas vaboļu ģints ("Lilioceris"), vaboļu ķermenis 6-8 mm garš, segspārni sarkani, samērā gari melni taustekļi, Latvijā konstatētas 2 sugas
cassidinae Lapgraužu dzimtas vairogvaboļu apakšdzimta
donaciinae Lapgraužu dzimtas zaigvaboļu apakšdzimta
Cryptophagus pseudodentatus Latvijā biežāk sastopamā pelējumgraužu suga
Zlēku traģēdija Latvijas civiliedzīvotāju iznīcināšanas akcija 2. pasaules kara laikā, kad nacistu soda ekspedīcija 1944. g. 7.-10. decembrī, nodedzināja Zlēku pagasta Dižķīru, Graužu, Mūrnieku, Vēveru un Zilumu mājas un nošāvavai dzīvus sadedzināja >160 šo un citu apkārtējo māju iedzīvotājus
gardīnu sprediķis laulātu ļaužu pārmetumi savā starpā
Vadainis Laužu kanāls Zvārtavas un Grundzāles pagastā
Vadaiņa grāvis Laužu kanāls Zvārtavas un Grundzāles pagastā; Vadainis
bezpersonu fonds līdzekļi, kas iestādes budžetā paredzēti to cilvēku darba atalgošanai, kuri nav šīs iestādes štata darbinieki; bezļaužu fonds; ārštata fonds
meždārznieks Lielais priežu lūksngrauzis - gremzdgraužu dzimtas suga ("Tomicus piniperda syn. Blastophagus piniperda, Myelophilus piniperda"); lielais priežu dārznieks
Lilioceris merdiger lilijgraužu suga
melnkāju lilijgrauzis lilijgraužu suga ("Lilioceris lilii"), Latvijā savairojies dārzos uz liliju dzimtas augiem
linčošana Linča tiesa, tiesas spriešanas veids, kad ļaužu pūlis patvaļīgi, bez izmeklēšanas un tiesas sprieduma nogalina noziedznieku vai aizdomās turēto; nosaukums, domājams, cēlies pēc Virdžīnijas plantatora kapteiņa Čārlza Linča (m. 1796), kurš pašrocīgi sprieda tiesu
blastophagus Lūksngaužu ģints nosaukuma sinonīms
mazais ošu lūksngrauzis lūksngraužu suga ("Hylesinus fraxini")
burkste Ļaužu drūzma
frakcija ļaužu grupa ar kopīgām profesionālajām vai cunftes interesēm
nazīrieši Ļaužu grupa Izraēlā, kuri bija devuši īpašu atturības solījumu un īpaši iesvētīti kalpošanai Dievam
šenši Ļaužu kārta, kas izveidojās feodālajā Ķīnā un pastāvēja līdz 1949. g.; bija izglītoti un ieņēma augstus amatus valsts un vietējā pārvaldē; valkāja īpašu apģērbu, bija atbrīvoti no nodokļiem, miesassodiem, karadienesta
vakarēšana Ļaužu pulcēšanās vienkopus rudens un ziemas vakaros; Latvijā vakarētāji (viena vai vairākas saimes) pulcējās dzīvojamajā rijā vai saimes istabā, kur sievietes strādāja rokdarbus, vīrieši gatavoja un laboja darbarīkus, iedzīves priekšmetus; līdztekus darbam stāstīja pasakas, teikas, minēja mīklas, dažkārt kāds lasīja priekšā
koliberti Ļaužu šķira Bretaņā, kas cēlusies no uzvarētām tautiņām un tiek nicināta
ļaužu mutē ļaužu valodās
gargote Ļaužu virtuve, arī slikta viesnīca
acanthocinus Malkcirši - vaboļu kārtas koksngraužu dzimtas ģints
Mancupīte Mančupīte, Gružupītes pieteka
Podnieku grāvis Mančupīte, Gružupītes pieteka
oedemeridae Māņkoksngraužu dzimta
oedemera Māņkoksngraužu dzimtas ģints
zaļganais māņkoksngrauzis māņkoksngraužu suga ("Oedemera lurida")
zaļais māņkoksngrauzis māņkoksngraužu suga ("Oedemera viridis")
lapkoku māņmizvabole māņmizvaboļu suga ("Bothrideres contractus"), vaboles ķermenis 3-5 mm garš, sarkanbrūns, segspārnu šuve tumšāka, ķīļveidīgi pacelta, sastopamas zem nokaltušu vītolu u. c. lapu koku mizas, mizgraužu un ķirmju ejās
kardmašīna Mašīna šķiedras kāršanai pirms vērpšanas, lai no tās attīrītu sīkās šķiedras un gružus
gyropidae Matgraužu dzimta
trichodectes Matgraužu grupas suga
suņu spalvgrauzis matgraužu grupas suga ("Trichodectes canis"), līdz 1,5 mm garš, gaišdzeltens ar tumšiem laukumiem
govju matgrauzis matgraužu suga ("Bovicola bovis"), garums līdz 1,4 mm, bālgans ar tumšiem sāniem
Mellūzis Mellužu ezers Zvārtavas pagastā
gružot Mest, kaisīt, atstāt aiz sevis gružus
aizmēzt Mēžot aizvākt, aizslaucīt (mēslus, gružus, netīrumus)
Grūžupe Miegupītes labā krasta pieteka Kauguru pagastā; Gružu strauts
Nordeķi Mikrorajons Rīgas pilsētas Kurzemes rajonā aptuveni starp Buļļu un Slokas ielu no Dzegužu ielas līdz Bolderājas dzelzceļam
ipidae Mizgraužu dzimtas "Scolytidae" nosukuma sinonīms
egļu astoņzobu mizgrauzis mizgraužu dzimtas suga ("Ips typographus"), vaboles ķermenis (garums 4,2—5,5 mm) īsi cilindrisks, tumšbrūns līdz melns, spīdīgs, klāts ar matiņiem, segspārnu ķerīte ar 4 konusveida zobiem katrā pusē; 3. zoba galotne pogveidīga; katrs zobs ir atsevišķi, tiem nav kopīgas pamatnes, ķerītes iekšpuse blāva, it kā ar ziepju plēvīti pārklāta
tipogrāfs Mizgraužu dzimtas vabole, Eiropas un Sibīrijas priežu un egļu mežu kaitēklis; lielais egles mizgrauzis
Thanassimus formicarius mizgraužu skudrulītis
parastais skudrulītis mizgraužu skudrulītis
mizgrauži Mizgraužu skudrulītis - skudrulīšu dzimtas vaboļu suga ("Thanassimus formicarius"), segspārni melni ar sarkanu pamatdaļu un 2 baltām šķērsjoslām, Latvijā bieži sastopams priežu mežos, izcirtumos
anthrenus Muzejvaboles - vaboļu kārtas ādgraužu dzimtas ģints
nabaggājums Nabadzīgu ļaužu kārta
padaiļoties nedaudz izrādīties (ļaužu priekšā)
pīkste neliela karpveidīgo zivju kārtas akmeņgraužu dzimtas suga ("Misgurnus fossilis syn. Cobitis fossilis"), saldūdens zivs ar slaidu, cilindrisku dzeltenīgi brūnganu ķermeni, tumšbrūnām sānu svītrām un taustekļiem ap muti; dūņu pīkste
šaufele neliela lāpsta ar uzliektām sānmalām atkritumu, gružu uzslaucīšanai, savākšanai; [liekšķere]{e:56052}; [šķipele]{e:56053}
piegružot Nenovācot gružus, arī atkritumus, padarīt (telpu, apkārtni) netīru, nekārtīgu; arī piemētāt (1)
baznīcas tiesības normu kopums, kas regulē baznīcas kā zināmas ļaužu kopības laicīgo organizāciju un dzīvi
gurupantha Ortodoksālo sikhu reliģijas centrā no 1699. g. esošā kopiena, kas pārņēma dzīvā guru autoritāti un funkcijas, un vadīja ļaužu garīgo un pasaulīgo dzīvi
politdiena Padomju politiskās propagandas diena, kurā partijas, organizāciju un uzņēmumu vadošie darbinieki tikās ar darbaļaužu kolektīviem
kritika un paškritika paņēmiens, kā atklāt un pārvarēt kļūdas un trūkumus marksistisko partiju un citu darbaļaužu organizāciju darbībā
Paražu ezers Paružu ezers Ēdoles pagastā
Parūžu ezers Paružu ezers Ēdoles pagastā
cryptophagidae Pelējumgraužu dzimta
pundurītis Pelējumgraužu dzimtas ģints ("Atomaria"), sīkas, 1-2,5 mm garas vaboles, barojas ar sēnēm, >60 sugu, Latvijā konstatēts 19 sugu
institūciju iedzīvotāji personas, kuras dzīvo slimnīcās, veco ļaužu pansionātos, viesnīcās, cietumos utt.
Kurliņupe Piejūras zemienes Vidzemes piekrastes upe Limbažu novada Viļķenes un Salacgrīvas pagastā, ietek Rīgas līcī pie Rankuļraga, garums - 10 km, kritums - 8,7 m; Oltūža; Oltužupīte
sphindiidae Piepjgraužu dzimta
sphindus Piepjgraužu dzimtas ģints
grunčains Pilns gružu
Brūveru pilskalns pilskalns Virgas pagastā, \~3 km uz dienvidaustrumiem no Virgas centra, 100 m uz ziemeļaustrumiem no Nuružu mājām, savrups \~16 m augsts paugurs, visas nogāzes, izņemot dienvidaustrumu pusi, ļoti stāvas, plakums — trapecveidīgs (~30 x 20 m), izteikts kultūrslānis nav konstatēts
Plaužupīte Plaužu ezera pieteka Oges novadā
Jaunslaviešu ezers Plaužu ezers Alsviķu pagastā
Slaviešu ezers Plaužu ezers Alsviķu pagastā
Slavišu ezers Plaužu ezers Alsviķu pagastā
Plaušu ezers Plaužu ezers Ķeipenes pagastā
Plaudes ezers Plaužu ezers Straupes pagastā
Plaudis Plaužu ezers Straupes pagastā
Myxobolus brame plaužu miksobola
plaudinis Plaužu zvejas tīkls
gnorimus Praulgraužu apakšdzimta
trichiinae Praulgraužu apakšdzimta
mycetochara Praulgraužu apakšdzimtas ģints
osmoderma Praulgraužu apakšdzimtas ģints
spīdīgais praulgrauzis praulgraužu apakšdzimtas suga ("Gnorimus nobilis"), Latvijā aizsargājama
blāvais praulgrauzis praulgraužu apakšdzimtas suga ("Gnorimus octopunctatus"), Latvijā aizsargājama
lapkoku praulgrauzis praulgraužu apakšdzimtas suga (“Osmoderma eremita”), Latvijā ļoti reti sastopama, aizsargājama vabole
masu psihoze psiholoģiska rakstura izmaiņas cilvēkos, kas dažkārt novērojamas, tiem atrodoties lielā ļaužu pūlī
atomaria Pundurīši - vaboļu kārtas pelējumgraužu dzimtas ģints
priežu pundurmizgrauzis pundurmizgraužu suga ("Crypturgus cinereus")
drazāt radīt atkritumus, gružus; drazu taisīt
Ķeipenes valnis reljefa paaugstinājums Viduslatvijas nolaidenumā, Ogres novada Ķeipenes un Taurupes pagastā, starp Vatrāni un Laksteni, gar Pečora un Plaužu ezeru, garums — 9 km, platums — 0,2-1,4 km, maksimālais absolūtais augstums — 141,9 m vjl., relatīvais augstums — 35 m
Fāma Romiešu mitoloģijā - ļaužu valodu, cilvēku reputācijas personifikācija
Ruessel Rustužu muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Viļķenes pagastā
sabiedriskais galvojums Sabiedriskās organizācijas vai darbaļaužu kolektīva galvojums
sačelbt sagrābt (saslaucītus gružus, mēslus)
Noasa šķirsts saka par ko lielu, milzīgu, par ļaužu pārpildītu telpu, par vienīgo vietu, kur iespējams paglābties, patverties
lielais egļu sakņgrauzis sakņgraužu suga ("Hylastes cunicularius")
mezais egļu sakņgrauzis sakņgraužu suga ("Hylastes opacus")
rūsāties Sakopt gružus
bruchidae Sēklgraužu dzimta
bruchus Sēklgraužu dzimtas ģints
pupiņu sēklgrauzis sēklgraužu suga ("Acanthoscelides obtectus")
dedestiņu sēklgrauzis sēklgraužu suga ("Bruchus loti")
zirņu sēklgrauzis sēklgraužu suga ("Bruchus pisorum")
pupu sēklgrauzis sēklgraužu suga ("Bruchus rufimanus")
mycetophagidae sēņgraužu dzimta
mycetophagus Sēņgraužu dzimtas ģints
triphyllus Sēņgraužu dzimtas ģints
četrplankumu sēņgrauzis sēņgraužu dzimtas suga ("Mycetophagus quadripustulatus"), Latvijā visvairāk izplatītais sēņgrauzis
mizskrējējs Skrejvaboļu dzimtas ģints ("Dromius"), gk. mīt kokos, kur medī gremzdgraužus, bet bieži sastopami arī zālē gar ūdeņu krastiem; Latvijā konstatētas 9 sugas
parazītskrejvabole Skrejvaboļu dzimtas ģints ("Lebia"), plakanas vaboles, gk. uz augiem, kāpuri parazitē lapgraužu kūniņās, \~500 sugu, Latvijā - 3 sugas
mēzt Slaucīt (netīrumus, gružus), parasti ar slotu
uzslaucīt Slaukot (ar slotu, lupatu u. tml.), savākt (no grīdas, klona, ielas u. tml., piemēram, gružus, izlijušu šķidrumu); slaukot uzvirzīt (piemēram, gružus, putekļus uz kā)
uztīrīt Slaukot, mazgājot savākt (uz grīdas, klona, piemēram, gružus, izlijušā šķidrumu)
menopon Spalvgraužu grupas ģints
baložu spalvgrauzis spalvgraužu suga ("Columbicola columbae")
vistu spalvgrauzis spalvgraužu suga ("Menopon gallinae")
1. oktobris Starptautiskā veco ļaužu diena
drāza Steidzīgu ļaužu pūlis
drāzma Steidzīgu ļaužu pūlis
Plaužupīte Strautenes kreisā krasta pieteka Straupes pagastā, iztek no Plaužu ezera
izsukāt Sukājot iztīrīt (piemēram, gružus, putekļus)
pasukāt Sukājot patīrīt (piemēram, gružus, putekļus)
džentrija Šeņši - ļaužu kārta, kas izveidojās feodālajā Ķīnā, zemes īpašnieki
bezpersonu tāds, kas neattiecas uz noteiktām personām, štata vienībām; bezļaužu
mēslains tāds, kur ir daudz atkritumu, gružu
gružains tāds, kur ir daudz gružu
gružots tāds, kur ir daudz gružu
pilskunga tiesa tiesu iestāde Kurzmes hercogistē un Kurzemes guberņā, atbilstoši administratīvajam iedalījumam pastāvēja 8 šādas iestādes - Bauskā, Dobelē, Durbē, Grobiņā, Kandavā, Saldū, Skrundā un Ventspilī; izsprieda hercoga muižu zemnieku, u. c. ļaužu, kā arī privātmuižās dzīvojošo brīvo ļaužu civillietas un krimināllietas
mēzt Tīrīt (piemēram, istabu, grīdu), izvācot netīrumus, gružus
notīrīt Tīrot atdalīt, novirzīt nost (piemēram, netīrumus, gružus no kā virsmas)
proletariāts To ļaužu šķira, kuru iztikas galvenais avots ir algotais darbs; strādniecība
burkulis Troksnis, nemiers ļaužu starpā (kādā sapulcē)
corylophidae Trūdgaružu dzimtas "Orthoperidae" nosaukuma sinonīms
orthoperidae Trūdgraužu dzimta
orthoperus Trūdgraužu dzimtas ģints
brūnkāju trūdgrauzis trūdgraužu suga ("Orthoperus brunnipes")
monochamus Ūsaiņi - koksngraužu dzimtas ģints
Mēra ūdenskrātuve uzpludināta uz Gružupītes Smiltenes novada Bilskas pagastā, platība — 1,6 ha
attagenus Vaboļu kārtas ādgraužu dzimtas ģints
dermestes Vaboļu kārtas ādgraužu dzimtas ģints
ķirpis Vaboļu kārtas dzimta ("Ciidae syn. Cisidae"), >250 sugu, Latvijā 11 sugas, vaboļu ķermenis 1-3,5 mm garš, sastopami piepēs, dažreiz arī mizgraužu ejās
asmalis Vaboļu kārtas dzimta ("Ostomidae syn. Peltidae"), plēsīgas vaboles, daudzas iznīcina mizgraužus un to kāpurus, Latvijā konstatētas \~6 sugas
māņspīdulis Vaboļu kārtas dzimta ("Rhizophagidae"), 50 sugu, Latvijā konstatētas 9 sugas, vaboļu ķermenis šaurs, 2-4 mm garš, gandrīz cilindrisks, gk. brūns vai melns, mīt zem koku mizas, piepēs, ļoti bieži mizgraužu un ķirmju ejās
lūksngrauzis Vaboļu kārtas gremzdgraužu dzimtas 2 ģintis ("Tomicus" un "Hylesinus"), sīkas vai nelielas vaboles, kuru kāpuri pārtiek parasti no lūksnes, Latvijā konstatētas 2 sugas
stublājgrauzis Vaboļu kārtas koksngraužu dzimtas 2 ģintis ("Agapanthia" un "Phytoecia")
celmgrauzis Vaboļu kārtas koksngraužu dzimtas apakšdzimta ("Lepturinae"), Latvijā konstatēto vaboļu ķermenis izstiepts, 6-20 mm garš, klāts ar matiņiem, segspārni brūni vai sinepjdzelteni, bieži ar melnām joslām vai plankumiem, Latvijā konstatētas 42 sugas
dižkoksngrauzis Vaboļu kārtas koksngraužu dzimtas grupa
aromia Vaboļu kārtas koksngraužu dzimtas ģints
malkcirtis Vaboļu kārtas koksngraužu dzimtas ģints ("Acanthocinus"), brūna vabole ar tumšiem plankumiem un šķērssvītru, garums - 12-20 mm, gari taustekļi, kāpuri dzīvo zem nokaltušu koku mizas, Latvijā konstatētas 2 sugas
agapanthia Vaboļu kārtas koksngraužu dzimtas viena no 2 stublājgraužu ģintīm
spradzis Vaboļu kārtas lapgraužu dzimtas apakšdzimta ("Halticinae"), neliela, parasti melna, zili vai zaļi mirdzoša vabole, kas spēj tālu lēkt, Latvijā konstatēts >110 sugu; zemes blusa
agelastica Vaboļu kārtas lapgraužu dzimtas ģints
kārklgrauzis Vaboļu kārtas lapgraužu dzimtas ģints ("Phratora")
kartupeļu lapgrauzis vaboļu kārtas lapgraužu dzimtas suga (_Leptinotarsa decemlineata_); Kolorādo vabole
kriksis Vaboļu kārtas pelējumgraužu dzimtas ģints ("Thelmatophilus"), Latvijā konstatētas 3 sugas, vaboļu ķermenis 1,5-3 mm garš, iegarens, melns, brūnganmelns vai dzeltenbrūns, virspuse punktota, sastopami uz ūdensaugiem
acanthoscelides Vaboļu kārtas sēklgraužu dzimtas ("Bruchidae") ģints
kokspīdulis Vaboļu kārtas spīduļu dzimtas ģints ("Epuraea"), vaboļu ķermenis 2-4 mm garš, plakans, visbiežāk brūns, sastopami uz ziediem, pie tekošas koku sulas, mizgraužu ejās, uz piepēm, Latvijā maz pētīti, konstatētas \~20 sugas
aphthona Vaboļu klases lapgraužu dzimtas spradžu apakšdzimtas ģints
purināt vairākkārt, ar spēcīgām, biežām roku kustībām censties notīrīt (piemēram, smiltis, gružus no apģērba)
masu nekārtības valsts varas noteiktās sabiedriskās kārtības pārkāpšana un tās nodrošināšanas pasākumu neievērošana, ko izdara stihiski sapulcējies ļaužu bars (pūlis) un kas saistīta ar vardarbību pret cilvēkiem, grautiņiem, postījumiem, dedzināšanu, citādu mantas iznīcināšanu vai bojāšanu, vai pretošanos (t. sk. bruņotu) varas pārstāvjiem
vecumvakars Veco ļaužu godināšanas vakars; vecajiem ļaudīm veltīts sarīkojums
nabagļaudis Veco ļaužu pansionāts
prijuts Veco ļaužu, invalīdu pansionāts
eternizācija Vēlme pagarināt savu zemes dzīvi (ļaužu atmiņās, nostāstos u. tml.) pāri nāves robežai
pelēkās māsas vēsturisks termins, kas lietots attiecībā uz begīnēm (_beguines_), 12. gs. Brabantē radušās reliģiskas labdarības kopienas loceklēm, kas veica slimnieku aprūpi un ārstēšanu, nespējīgu ļaužu kopšanu, rūpējās par bāreņiem
Lielais Kristaps viduslaiku Rīgā folklorizējies Sv. Kristofora (tiltu, pārcēlāju, plostnieku, nastu nesēju, mazo un neaizsargāto ļaužu patrona) tēls
rūsājs vieta, kur var atrast kādam nevajadzīgus vai nederīgus priekšmetus, arī gružus un saslaukas
Dzegužkalns Viļņveida kāpa Baltijas ledus ezera smilšainajā līdzenumā, Daugavas ielejas malā, Rīgā, Kurzemes rajonā, Iļģuciemā, starp Daugavgrīvas, Embūtes un Dzegužu ielu, garums - 1 km, platums - 0,3 km, relatīvais augstums - 16-18 m, kāpas ziemeļu galā ir augstākais dabiskais zemes virsas punkts Rīgā - 28 m vjl.
jūgs Zemnieku un ārpilsētas ļaužu naudas un naturālās nodevas valstij Krievijā 15. gs. - 18. gs. sākumā; no 18. gs. līdz 19. gs. vidum nosacīta nodokļu aplikuma vienība muižnieka labā
cobitidae Zivju klases karpveidīgo kārtas akmeņgraužu dzimta
cobitis Zivju klases karpveidīgo kārtas akmeņgraužu dzimtas ģints

užu citās vārdnīcās:

MEV

užu