Paplašinātā meklēšana

Meklējam tula.

Atrasts vārdos (64):

Atrasts vārdu savienojumos (1):

Tulas apgabals

Atrasts skaidrojumos (221):

ektīma Ādas iekaisumslimība, kam raksturīgas lielas, lēzenas pustulas, kuras pārvēršas čūlās un pārklājas ar kreveli.
ērls Agrajos viduslaikos Anglijā - dzimtaristokrātijas tituls, kas kopš 11. gs. atbilst grāfa titulam.
holangiostomija Aknu izvadkanāla fistulas izveidošana.
sīksvītrainā alveja alveju suga ("Aloe striatula").
iegūšana apbalvojuma, titula u. tml. izcīnīšana un saņemšana
otainis Āra bērzs ("Betula pendula").
oteņbērzs Āra bērzs ("Betula pendula").
otenis Āra bērzs ("Betula pendula").
gultas blakts asinsblakšu dzimtas suga ("Cimex lectularius").
kotula Asteru dzimtas ģints ("Cotula"), sūnām līdzīgi dekoratīvi dārza augi, pa kuriem drīkst nedaudz staigāt, ziedkopas neievērojamas, mazas, sviestdzeltenas podziņas jūlijā-augustā.
Vecdoles viduslaiku pils atradās Salaspils pagastā, Doles salas ziemeļaustrumu daļā, pirmoreiz rakstos minēta 1216. g., no 1288. g. piederēja Rīgas Domkapitulam, 1298. g. to ieņēma un izpostīja Livonijas ordenis.
abdikācija Atteikšanās no troņa, varas, amata vai titula.
rūsa Augu slimība, ko izraisa sēnes, kuras uz auga orgāna veido dažādas formas un lieluma pustulas, kas pildītas ar sporu masu rūsganā krāsā.
plašā balodene balodeņu suga ("Atriplex patula").
kūšu bārzdiņš bārdainais akmeņgrauzis ("Cobitis barbatula" arī "Nemachilus barbatulus").
tulasnellaceae Bazīdijsēņu nodalījuma himēnijsēņu klases holobazīdijsēņu apakšklases tulasnellu rindas dzimta.
bārs Bērzs ("Betula").
bērza Bērzs ("Betula").
bērze Bērzs ("Betula").
bērzis Bērzs ("Betula").
pundurbērzs Bērzu dzimtas suga ("Betula nana"), neliels (0,3-1 m augsts) krūms ar mazām lapām un sarkanbrūniem zariem, tipisks tundras augs, Latvijā sastopams gk. purvos.
dzeltenais bērzs bērzu suga ("Betula alleghaniensis").
akmens bērzs bērzu suga ("Betula ermannii") ar balti rozā stumbru, ko Latvijā reizēm audzē kā dekoratīvu koku.
zemais bērzs bērzu suga ("Betula humilis").
papīra bērzs bērzu suga ("Betula papyrifera").
āra bērzs bērzu suga ("Betula pendula", arī "Betula alba" un "Betula verrucosa").
purva bērzs bērzu suga ("Betula pubescens").
Himalaju bērzs bērzu suga ("Betula utilis"), ko reizēm audzē parkos.
amfiblastula Blastula ar nevienādiem blastomēriem.
diskoblastula Blastula, kas izveidojusies diskoidālās drostalošanās rezultātā.
diblastula Blastula, kura ir gan ektoderma, gan endoderma.
invaginācija Blastulas sienas daļas ieliekšanās, veidojoties gastrulai; līdzīgs process ir, veidojoties acij un ausij.
blastulācija Blastulas veidošanās.
bronhostomija Bronha fistulas izveidošana cauri krūšu sienai.
bosacu Budistu svēto tituls Japānā; atbilst bodisatvas titulam Indijā.
Ķirbas purvs dabas liegums Piejūras zemienes Bārtavas līdzenumā, Rucavas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība - 1095 ha, sastopamas daudzas retas lakstaugu sugas un vistālāk uz rietumiem augošais zemais bērzs ("Betula humilis").
žube Dārza stērste ("Emberiza hortulana").
zubre Dārza stērste ("Emberiza hortulana").
Portulaca oleracea dārzeņu portulaka.
dārza portulaka dārzeņu portulaka.
sējas portulaka dārzeņu portulaka.
blastoderma daudzšūnu dzīvnieku dīgļa - pūslīša (blastulas) sieniņa, kas sastāv no vienas šūnu kārtas.
primārais ķermeņa dobums, blastocēle daudzšūnu dzīvnieku dīgļa dobums blastulas stadijā.
gastrula Daudzšūnu dzīvnieku embrionālās attīstības stadija (pēc blastulas stadijas), kurā izveidojušās divas (sūkļiem, zarndobumaiņiem) vai trīs dīgļlapas (pārējiem dzīvniekiem, cilvēkam).
degumdzeguzene Deguma dzegužpuķe ("Orchis ustulata").
tarantisms Dejošanas mānija, kas rodoties no tarantula kodiena.
Matulaniški Demenes pagasta apdzīvotās vietas "Matulanišķi" nosaukuma variants.
nošķeltā didimohlēna didimohlēnu suga ("Didymochlaena truncatula").
mazais dīķgliemezis dīķgliemežu suga ("Galba truncatula"), čaulas augstums 1 cm, dzīvo seklos ūdeņos un arī pļavās.
bērzs Divdīgļlapju klases burvjlazdu apakšklases rinda ("Betulales").
portulaka Divdīgļlapju klases dzimta ("Portulacaceae"), viengadīgs vai daudzgadīgs lakstaugs, retāk puskrūms vai krūms, >20 ģinšu, 400-500 sugu, Latvijā konstatētas 2 ģintis, abas lakstaugi.
montija Divdīgļlapju klases portulaku dzimtas ģints ("Montia"), nelieli viengadīgi vai daudzgadīgi lakstaugi, kas aug upju krastmalās, sēkļos, pļavās, purvos; \~15 sugu, Latvijā 1 suga.
Cotula dioica divmāju kotula.
duodenostomija Divpadsmitpirkstu zarnas fistulas izveidošana.
kutinizācija Dobuma, piem., kaula fistulas izklāšana ar ādu operatīvā ceļā.
blastocēle dobums daudzšūnu dzīvnieku organisma embrijā blastulas stadijā.
domkungs Domkapitula loceklis.
kollēgiātiestāde Domkapitulam analoga garīdznieku apvienība pie baznīcām, kas nav bīskapa katedrāles; kollegiātkapituls.
kollēgiātkapituls Domkapitulam analoga garīdznieku apvienība pie baznīcām, kas nav bīskapa katedrāles.
deguma dzegužpuķe dzegužpuķu suga ("Orchis ustulata").
akaulioze Dziļā dermatomikoze; tai raksturīga primāra pustula un sekundāri limfvadu apkaimes infiltrāti un mezgli, kas sabrūk, veidojot čūlas.
depula Embrija attīstības stadija, kurā blastula pārvēršas par gastrulu.
epistola Epistula.
brīvkungs Feodālās aristokrātijas zemākais tituls Vācijā no 11 gs.; dižciltīga vācu muižnieka tituls viduslaiku beigās, pēc ranga zemāks par firstu un grāfu; 18. gs. Krievijas cars Pēteris I ieviesa šo titulu arī Igaunijas un Vidzemes muižniecībai; Francijā un Anglījā šim titulam atbilda barona tituls; cilvēks, kam ir šāds tituls.
fistulektomija Fistulas izgriešana.
hepatikostomija Fistulas izveidošana aknu izvadkanālā.
holedohostomija Fistulas izveidošana kopējā žultsvadā.
gastrostomija Fistulas izveidošana kuņģa sienā mākslīgai barošanai.
nefrostomija Fistulas izveidošana nieres bļodiņā.
histerosalpingostomija Fistulas izveidošana starp dzemdi un olvada distālo daļu, ja ir olvada striktūra.
cistokolostomija Fistulas izveidošana starp urīnpūsli un resno zarnu.
cistoproktostomija Fistulas izveidošana starp urīnpūsli un taisno zarnu.
uretrostomija Fistulas izveidošana urīnizvadkanāla diafragmas daļā (starpenē).
cistostomoze Fistulas izveidošana urīnpūšļa sienā; cistostomija.
cistostomija Fistulas izveidošana urīnpūšļa sienā.
fistulotomija Fistulas pāršķelšana.
artrostomija Fistulas radīšana locītavā, parasti drenāžas nolūkā.
trabekulektomija Fistulas veidošana starp acs priekšējo kameru un zemkonjunktīvas telpu; izmanto, lai sekmētu intraokulārā šķidruma drenāžu glaukomas gadījumā.
fistulizācija Fistulas veidošana vai rašanās.
melnpunktu gliemezene gliemezeņu suga ("Hygrophorus pustulatus").
šmuctituls Grāmatās īss titula apzīmējums uz lapas pirms galvenā titula.
kontekstatkarīgā gramatika gramatika, kuras izvedumkārtulas (atšķirībā no kontekstneatkarīgās gramatikas) ir šādas: zaz-->xyz, kur a - palīgsimbols, bet x, y, z - patvaļīgas pamatsimbolu un palīgsimbolu ķēdītes; ķēdītes x un z var būt arī tukšas (t. i. nesaturēt nevienu simbolu.
baltā greznulīte greznulīšu sēņu suga ("Delicatula integrella").
Žakmana bērzs Himalaju bērzu pasuga ("Betula utilis Jackemontii") ar varakrāsas mizu, ko audzē kā dekoratīvu koku.
Lecidea crustulata huiliju sugas "Huilia crustulata" nosaukuma sinonīms.
marķīzs Ievērojams feodālis (viduslaiku Francijā, Itālijā), pēc titula pakāpes starp grāfu un hercogu.
suņu ilzīte ilzīšu suga ("Anthemis cotula"), Latvijā adventīva.
bullozais impetigo impetigo, kurā pustulas saplūst, veidojot pūšļus.
zoonoze Infekcijas slimība, kuras ierosinātājs parazitē kādā dzīvnieku sugā vai vairākās sugās (piemēram, trakumsērga, tuberkuloze, tularēmija).
graduālis Īss dziedājums starp epistulas (2) un evaņģēlija lasījumiem dievkalpojumā.
nekroloģijs Kāda klostera, kapitula vai draudzes mirušo locekļu un labdaru nāves dienu saraksts, kas noderēja par pamatu šo dienu gadskārtējai piemiņai.
Gereče Kalni Ungārijā ("Gerece"), Dunāntulas līdzenumā, starp Donavu ziemeļos un Tatabūņu dienvidos, augstākā virsotne - Gereče 634 m.
prebenda Kanoniķa vai kapitula locekļa atalgojums, arī īpašums vai desmitā tiesa, kas nodrošina šo atalgojumu.
kanoniķis Kapitula (1) loceklis.
paralelograma likums kārtula divu nekolineāru vektoru grafiskai saskaitīšanai: vektoru a un b summa a+b ir šo vektoru veidotā paralelograma diagonālei atbilstošs vektors ar to pašu sākumpunktu.
graduāle Katoļu dievkalpojuma daļa pēc epistulas nolasīšanas, kad dzied t. s. graduālpsalmus, priesterim stāvot uz altāra kāpnēm.
cotula Kotulas.
divmāju kotula kotulu suga ("Cotula dioica").
sarainā kotula kotulu suga ("Cotula hispida").
zeltpīpeņlapu kotula kotulu suga ("Cotula pyrethrifolia").
retēju kotula kotulu suga ("Cotula potentillina").
skarbā kotula kotulu suga ("Cotula squalida").
zāģene Krāsu zeltlape ("Serratula tinctoria").
zeltlapa Krāsu zeltlape ("Serratula tinctoria").
lāsumainā krāšņžubīte krāšņžubīšu dzimtas suga ("Lonchura punctulata").
spilvbērzs Krūmējāds Viduseiropas kalnu un ziemeļu purvāju un staignāju bērzs, ar bieziem smalkiem matiņiem (spilvītēm) klātiem jauno zaru galiem (meiju bērzs); purva bērzs ("Betula pubescens").
zeltlape Kurvjziežu dzimtas ģints ("Serratula"), daudzgadīgi lakstaugi, Eirāzijā \~70 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga.
greznulīte lapiņu sēņu ģints ("Delicatula").
Portulaca grandiflora lielziedu portulaka.
viņš Lieto kādas laicīgas vai reliģiskas hierarhijas augsta pārstāvja titula sastāvā, uzrunājot šādu pārstāvi vai runājot par to.
kolostomija Lokzarnas fistulas izveidošana.
vartulavieši Ludzas novada Rundēnu pagasta apdzīvotās vietas "Vartulava" iedzīvotāji.
tā sauktā "vārpu pele" mājas peļu pasuga ("Mus musculus hortulanus").
divplankumu māņmīkstspārnis māņmīkstspārņu suga ("Malachius bipustulatus").
divplankumu māņspīdulis māņspīduļu suga ("Rhizophagus bipustulatus").
sīkais māņstrazds māņstrazdu suga ("Catharus ustulatus").
smalkā melanēlija melanēliju suga ("Melanelia elegantula"), kas ir reta un aizsargājama, atrasta Ežezera salās, Slīterē un citās vietās, tās lapoņa virspusē ļoti daudz cilindrisku izīdiju.
asociācija meža tipoloģijas taksons, ko nodala meža tipa ietvaros pēc mežaudzes 2 vai vairāku stāvu dominantēm un kondominantēm, nosaukumu vienkāršākā gadījumā veido pēc kokaudzē un zemsedzes lakstaugu stāvā biežāk sastopamo 1—3 sugu nosaukumiem, ko savieno ar pluszīmi, bet stāvu no stāva norobežo ar mīnuszīmi, piemēram, egļu + bērzu – zaķskābeņu + žagatiņu vēris (Picea abies + Betula pendula – Oxalis acetosella + Majanthemum bifolium).
fistulotoms Nazis fistulas pāršķelšanai.
-stomija Norāda uz atveres vai fistulas izveidošanu.
fistuloenterostomija Operācija, kad fistula savienota ar zarnu; fistula vienmērīgi iztukšojas zarnā.
esquire Pagodinājuma vārds ar ko uzrunā katru cienījamāku vīru, kam nav sevišķa dižciltības titula.
celoblastula Parastais blastulas tips; no blastomēriem sastāvošs pūslītis.
baltskabardzis Parastais skābardis ("Carpinus betula").
skabarda Parastais skābardis ("Carpinus betula").
skābarde Parastais skābardis ("Carpinus betula").
skabārdis Parastais skābardis ("Carpinus betula").
skābardze Parastais skābardis ("Carpinus betula").
skābarži Parastais skābardis ("Carpinus betula").
vīksna Parastais skābardis ("Carpinus betula").
vīksne Parastais skābardis ("Carpinus betula").
trijskaitļu Parasti savienojumā "trijskaitļu likums": kārtula, kā aprēķināt proporcijas vienu nezināmo locekli, ja pārējie trīs locekļi ir zināmi.
smalkā parmēlija parmēliju ģints ķērpju suga ("Parmelia elegantula"), izplatīta uz platlapu kokiem mitrākās vietās, Latvijā sastopama reti, aizsargājama.
cekostomija Pastāvīgas fistulas izveidošana aklajā zarnā.
lumbokolostomija Pastāvīgas fistulas izveidošana lokzarnā ar griezienu jostas apvidū.
vītolu vējmietiņš pelcīšu suga ("Peplis portula").
pilienu mīkstpiepe piepju sēņu grupas mīkstpiepju ģints suga ("Postia guttulata", syn. "Oligoporus guttulatus").
sarkankrūšu piepjvabole piepjvaboļu dzimtas suga ("Dacne hipustulata").
arhimonerula Pirmatnējā monerula, kas seko arhicitulai.
arhimorula Pirmatnējā morula, dīgļa attīstības sākumstadija, kas seko arhicitulai.
proktokolpoplastika Plastiska taisnās zarnas un maksts operācija; rektovaginālas fistulas slēgšana.
proktocistoplastika Plastiska taisnās zarnas un urīnpūšļa operācija; rektovezikālas fistulas slēgšana.
dzegužpodiņš Pļavas pulkstenīte ("Campanula patula").
platpulkstenīte Pļavas pulkstenīte ("Campanula patula").
pulksteniņš Pļavas pulkstenīte ("Campanula patula").
zvaniņi Pļavas pulkstenīte ("Campanula patula").
pudeņi Pļavas pulkstenītes ("Campanula patula").
resnsetas polija poliju suga ("Pohlia delicatula"), Latvijā sastopama ļoti reti un ir aizsargājama.
sīkainīši Portulaka ("Portulaca").
sīkas Portulaka ("Portulaca").
portulaca Portulaka.
portulakaugi portulaku dzimta, tās augi
portulacaceae Portulaku dzimta.
anakampseri Portulaku dzimtas augi, savvaļā aug Āfrikā un Austrālijā, zemi sukulenti ar bumbuļsīpoliem; audzē arī istabās.
levīzija Portulaku dzimtas ģints ("Lewisia"), akmeņdārziem piemēroti dekoratīvi augi, kam nepieciešama ūdenscaurlaidīga augsne, nav salcietīgi.
Peplis portula portulaku pelcītis.
lielziedu portulaka portulaku suga ("Portulaca grandiflora"), ko Latvijā audzē kā krāšņumaugu.
dārzeņu portulaka portulaku suga ("Portulaca oleracea"), kas Latvijā ir adventīva, zināma kopš 1942. g., sastopama ļoti reti uz dzelzceļiem vai nezālienēs.
pļavas pulkstenīte pulkstenīšu suga ("Campanula patula").
pabērze Pundurbērzs ("Betula nana").
pabērzis Pundurbērzs ("Betula nana").
pabērzs Pundurbērzs ("Betula nana").
balzambērzs Purva bērzs ("Betula pubescens").
pūkbērzs Purva bērzs ("Betula pubescens").
purainis Purva bērzs ("Betula pubescens").
purainīte Purva bērzs ("Betula pubescens").
purvainis Purva bērzs ("Betula pubescens").
pseidomikoze Pustulozs recidivējošs plaukstu un pēdu iekaisums: mēreni niezošas, nekonfluējošas pustulas uz plaukstām un pēdām; pustulas vēlāk kļūst hemorāģiskas, izžūst un lobās; bieži palmoplantāra hiperkeratoze un hiperhidroze; bakterioloģiski izmeklējot, pūslīšu saturs sterils.
Cotula potentillina retēju kotula.
rudbārzis Rudspārniņš ("Cobitis barbatula").
rudbārdis Rudspārnis jeb bārdainais akmeņgrauzis ("Noemacheilus barbatulus", senāk "Cobitis barbatula").
priekštituls Saīsināts grāmatas tituls, ko ievieto lapā galvenā titula priekšā, lai aizsargātu to no bojāšanās; aizsargtituls.
zemā samtene samteņu suga ("Tagetes patula").
Cotula hispida sarainā kotula.
četrplankumu sēņgrauzis sēņgraužu dzimtas suga ("Mycetophagus quadripustulatus"), Latvijā visvairāk izplatītais sēņgrauzis.
ksantopsidrācija Sīkas dzeltenas (holesterīnu u. c. lipoīdus saturošas) pūtītes vai pustulas uz ādas.
plaisājošā rūtaine sīkpiepju dzimtas rūtaiņu ģints sēņu suga ("Xylobolus frustulatus"), Latvijā sastopama reti, aizsargājama, aug klājeniski lielās grupās cieši cits pie cita uz bojā gājušu ozolu stumbriem.
rūsganais vakarsikspārnis sikspārņu dzimtas suga (“Nyctalus noctula”), aizsargājams dzīvnieks, izplatīts jauktos un platlapju mežos, Latvijas populācijas ir migranti.
sistēmas politika sistēmas noteikumi un kārtulas, kas ir prioritētas attiecībā pret lietotāja iestatījumiem.
parastais skābardis skābaržu ģints suga (“Carpinus betula”), līdz 20 m augsts dekoratīvs koks, Latvijā sastopams reti, tikai dienvidrietumu daļā, aizsargājams.
miss Skaistuma konkursa uzvarētājas tituls vai titula sastāvdaļa.
mis Skaistumkonkursa uzvarētāja (titula sastāvdaļa).
Cotula squalida skarbā kotula.
spatula Spatula clypeata - platknābja "Anas clypeata" nosaukuma sinonīms.
komandčempionāts Sporta sacensība starp komandām par čempiona titula iegūšanu individuālā sporta veidā.
pustuloze Stāvoklis, kam raksturīgas pustulas.
dārza stērste stērstu suga ("Emberiza hortulana"), reizēm ligzdo Latvijā, aizsargājama.
fliktēna Streptokoku ierosināta plakana ekstrafolikulāra virspusēja pustula.
govmīžas Suņu ilzīte ("Anthemis cotula").
bērzs Šīs dzimtas ģints ("Betula"), koks (retumis krūms) ar baltu mizu un sīki robotām, nelielām lapām, >60 sugu, Latvijā konstatētas 4 sugas, introducēts >20 sugu.
portulaka Šīs dzimtas ģints ("Portulaca"), viengadīgi vai daudzgadīgi sukulenti lakstaugi, 15-20 sugu (ja skaita sīksugas, to skaits var sasniegt pat 600).
lāsumainais monarhķauķis šīs ģints suga ("Monarcha guttula").
bērzs Šīs rindas vienīgā dzimta ("Betulaceae"), kurā ietilpst koki un krūmi ar ziediem spurdzēs vai galviņveida ziedkopās; 7 ģintis, >160 sugu, Latvijā konstatētas 4 ģintis, introducētas 2 ģintis.
pustulveidīgs Tāds, kas līdzīgs pustulai.
bērzu zefīrs tauriņu kārtas zilenīšu dzimtas astainīšu apakšdzimtas suga ("Thecla betulae").
loģikas zinātne teorētisās un lietišķās pētniecības nozare, kas analizē īstenības vispārīgo struktūru, pētī patiesuma likumības un izstrādā loģikas kārtulas; to iedala tradicionālajā loģikā un modernajā, matemātiskajā jeb simboliskajā loģikā.
bērtulaišnieki Tērvetes novada Bukaišu pagasta apdzīvotās vietas "Bērtulaiši" iedzīvotāji.
bērzu tinējsmecernieks tinējsmecernieku dzimtas suga ("Byctiscus betulae").
ureterostomija Urīnvadā fistulas izveidošana.
erc- Vācu priedēklis, kas apzīmē ar vienkāršo vārdu izteiktā titula paaugstinājumu.
iekštituls Vairāksējumu grāmatās bez ārējā vispārējā titula otrs iekšējais tituls.
krokainais vārpstiņgliemezis vārpstiņgliemežu dzimtas suga ("Macrogastra plicatula").
violetais velnābols velnābolu suga ("Datura tatula").
Skutule Ventas kreisā krasta pieteka Saldus novada Nīgrandes pagastā, augštece Lietuvā, garums - 13 km; Skutelis; Skutulis; Lietuvā - Skutulas.
trauslā vijzobe vijzobu suga ("Tortula fragilis"), Latvijā aizsargājama.
platlapu vijzobe vijzobu suga ("Tortula latifolia"), Latvijā aizsargājama.
mēlītes vijzobe vijzobu suga ("Tortula lingulata"), Latvijā aizsargājama.
noras vijzobe vijzobu suga ("Tortula ruralis").
misters vīriešu skaistumkonkursa uzvarētājs (titula sastāvdaļa).
riteņu vītene vīteņu suga ("Marasmius rotula").
vijzobe Zaļsūnu apakšklases potiju dzimtas ģints ("Tortula"), divmāju vai vienmājas augi, kas veido irdenas vai blīvas, līdz 8 cm augstas, nereti sirmas velēnas, \~280 sugu, Latvijā konstatētas 6 sugas.
krāsu zeltlape zeltlapju suga ("Serratula tinctoria"), Latvijā aizsargājama.
Cotula pyrethrifolia zeltpīpeņlapu kotula.
mazā samtene zemā samtene ("Tagetes patula").
ciculiņi Zemā samtene ("Tagetes patula").
rūtene Zemā samtene ("Tagetes patula").
rūtenes Zemā samtene ("Tagetes patula").
santene Zemā samtene ("Tagetes patula").
Tilāna zemesriekstene zemesrieksteņu ģints sēņu suga ("Hydnotrya tulasnei").
platknābis Zosveidīgo kārtas pīļu dzimtas suga ("Anas clypeata syn. Spatula clypeata", senāk "Rhynchaspis clypeata"), putns, kam raksturīgs garš, galā ļoti paplatināts knābis.
tundras kalnžubīte žubīšu dzimtas suga ("Leucosticte pustulata").

Citās vārdnīcās nav šķirkļa tula.