Paplašinātā meklēšana

Meklējam tula.

Atrasts vārdos (67):

Atrasts vārdu savienojumos (1):

Tulas apgabals

Atrasts skaidrojumos (222):

ektīma Ādas iekaisumslimība, kam raksturīgas lielas, lēzenas pustulas, kuras pārvēršas čūlās un pārklājas ar kreveli
ērls Agrajos viduslaikos Anglijā - dzimtaristokrātijas tituls, kas kopš 11. gs. atbilst grāfa titulam
holangiostomija Aknu izvadkanāla fistulas izveidošana
sīksvītrainā alveja alveju suga ("Aloe striatula")
iegūšana apbalvojuma, titula u. tml. izcīnīšana un saņemšana
Karstula apdzīvota vieta Somijā (_Karstula_), Vidussomijas reģionā
otainis Āra bērzs ("Betula pendula")
oteņbērzs Āra bērzs ("Betula pendula")
otenis Āra bērzs ("Betula pendula")
gultas blakts asinsblakšu dzimtas suga ("Cimex lectularius")
kotula Asteru dzimtas ģints ("Cotula"), sūnām līdzīgi dekoratīvi dārza augi, pa kuriem drīkst nedaudz staigāt, ziedkopas neievērojamas, mazas, sviestdzeltenas podziņas jūlijā-augustā
Vecdoles viduslaiku pils atradās Salaspils pagastā, Doles salas ziemeļaustrumu daļā, pirmoreiz rakstos minēta 1216. g., no 1288. g. piederēja Rīgas Domkapitulam, 1298. g. to ieņēma un izpostīja Livonijas ordenis
abdikācija Atteikšanās no troņa, varas, amata vai titula
rūsa augu slimība, ko izraisa sēnes, kuras uz auga orgāna veido dažādas formas un lieluma pustulas, kas pildītas ar sporu masu rūsganā krāsā
plašā balodene balodeņu suga ("Atriplex patula")
kūšu bārzdiņš bārdainais akmeņgrauzis ("Cobitis barbatula" arī "Nemachilus barbatulus")
tulasnellaceae Bazīdijsēņu nodalījuma himēnijsēņu klases holobazīdijsēņu apakšklases tulasnellu rindas dzimta
bārs Bērzs ("Betula")
bērza Bērzs ("Betula")
bērze Bērzs ("Betula")
bērzis Bērzs ("Betula")
pundurbērzs Bērzu dzimtas suga ("Betula nana"), neliels (0,3-1 m augsts) krūms ar mazām lapām un sarkanbrūniem zariem, tipisks tundras augs, Latvijā sastopams gk. purvos
dzeltenais bērzs bērzu suga ("Betula alleghaniensis")
akmens bērzs bērzu suga ("Betula ermannii") ar balti rozā stumbru, ko Latvijā reizēm audzē kā dekoratīvu koku
zemais bērzs bērzu suga ("Betula humilis")
papīra bērzs bērzu suga ("Betula papyrifera")
āra bērzs bērzu suga ("Betula pendula", arī "Betula alba" un "Betula verrucosa")
purva bērzs bērzu suga ("Betula pubescens")
Himalaju bērzs bērzu suga ("Betula utilis"), ko reizēm audzē parkos
amfiblastula Blastula ar nevienādiem blastomēriem
diskoblastula Blastula, kas izveidojusies diskoidālās drostalošanās rezultātā
diblastula Blastula, kura ir gan ektoderma, gan endoderma
invaginācija Blastulas sienas daļas ieliekšanās, veidojoties gastrulai; līdzīgs process ir, veidojoties acij un ausij
blastulācija Blastulas veidošanās
bronhostomija Bronha fistulas izveidošana cauri krūšu sienai
bosacu Budistu svēto tituls Japānā; atbilst bodisatvas titulam Indijā
Ķirbas purvs dabas liegums Piejūras zemienes Bārtavas līdzenumā, Rucavas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība - 1095 ha, sastopamas daudzas retas lakstaugu sugas un vistālāk uz rietumiem augošais zemais bērzs ("Betula humilis")
žube Dārza stērste ("Emberiza hortulana")
zubre Dārza stērste ("Emberiza hortulana")
Portulaca oleracea dārzeņu portulaka
dārza portulaka dārzeņu portulaka
sējas portulaka dārzeņu portulaka
blastoderma daudzšūnu dzīvnieku dīgļa - pūslīša (blastulas) sieniņa, kas sastāv no vienas šūnu kārtas
primārais ķermeņa dobums, blastocēle daudzšūnu dzīvnieku dīgļa dobums blastulas stadijā
gastrula Daudzšūnu dzīvnieku embrionālās attīstības stadija (pēc blastulas stadijas), kurā izveidojušās divas (sūkļiem, zarndobumaiņiem) vai trīs dīgļlapas (pārējiem dzīvniekiem, cilvēkam)
degumdzeguzene Deguma dzegužpuķe ("Orchis ustulata")
tarantisms Dejošanas mānija, kas rodoties no tarantula kodiena
Matulaniški Demenes pagasta apdzīvotās vietas "Matulanišķi" nosaukuma variants
nošķeltā didimohlēna didimohlēnu suga ("Didymochlaena truncatula")
mazais dīķgliemezis dīķgliemežu suga ("Galba truncatula"), čaulas augstums 1 cm, dzīvo seklos ūdeņos un arī pļavās
bērzs Divdīgļlapju klases burvjlazdu apakšklases rinda ("Betulales")
portulaka Divdīgļlapju klases dzimta ("Portulacaceae"), viengadīgs vai daudzgadīgs lakstaugs, retāk puskrūms vai krūms, >20 ģinšu, 400-500 sugu, Latvijā konstatētas 2 ģintis, abas lakstaugi
montija Divdīgļlapju klases portulaku dzimtas ģints ("Montia"), nelieli viengadīgi vai daudzgadīgi lakstaugi, kas aug upju krastmalās, sēkļos, pļavās, purvos; \~15 sugu, Latvijā 1 suga
Cotula dioica divmāju kotula
duodenostomija Divpadsmitpirkstu zarnas fistulas izveidošana
kutinizācija Dobuma, piem., kaula fistulas izklāšana ar ādu operatīvā ceļā
blastocēle dobums daudzšūnu dzīvnieku organisma embrijā blastulas stadijā
domkungs Domkapitula loceklis
kollēgiātkapituls Domkapitulam analoga garīdznieku apvienība pie baznīcām, kas nav bīskapa katedrāles
kollēgiātiestāde Domkapitulam analoga garīdznieku apvienība pie baznīcām, kas nav bīskapa katedrāles; kollegiātkapituls
deguma dzegužpuķe dzegužpuķu suga ("Orchis ustulata")
akaulioze Dziļā dermatomikoze; tai raksturīga primāra pustula un sekundāri limfvadu apkaimes infiltrāti un mezgli, kas sabrūk, veidojot čūlas
depula Embrija attīstības stadija, kurā blastula pārvēršas par gastrulu
epistola Epistula
brīvkungs Feodālās aristokrātijas zemākais tituls Vācijā no 11. gs.; dižciltīga vācu muižnieka tituls viduslaiku beigās, pēc ranga zemāks par firstu un grāfu; 18. gs. Krievijas cars Pēteris I ieviesa šo titulu arī Igaunijas un Vidzemes muižniecībai; Francijā un Anglījā šim titulam atbilda barona tituls; cilvēks, kam ir šāds tituls
fistulektomija Fistulas izgriešana
hepatikostomija Fistulas izveidošana aknu izvadkanālā
holedohostomija Fistulas izveidošana kopējā žultsvadā
gastrostomija Fistulas izveidošana kuņģa sienā mākslīgai barošanai
nefrostomija Fistulas izveidošana nieres bļodiņā
histerosalpingostomija Fistulas izveidošana starp dzemdi un olvada distālo daļu, ja ir olvada striktūra
cistokolostomija Fistulas izveidošana starp urīnpūsli un resno zarnu
cistoproktostomija Fistulas izveidošana starp urīnpūsli un taisno zarnu
uretrostomija Fistulas izveidošana urīnizvadkanāla diafragmas daļā (starpenē)
cistostomija Fistulas izveidošana urīnpūšļa sienā
cistostomoze Fistulas izveidošana urīnpūšļa sienā; cistostomija
fistulotomija Fistulas pāršķelšana
artrostomija Fistulas radīšana locītavā, parasti drenāžas nolūkā
trabekulektomija Fistulas veidošana starp acs priekšējo kameru un zemkonjunktīvas telpu; izmanto, lai sekmētu intraokulārā šķidruma drenāžu glaukomas gadījumā
fistulizācija Fistulas veidošana vai rašanās
melnpunktu gliemezene gliemezeņu suga ("Hygrophorus pustulatus")
tituli grāmatās grāmatā var būt dažādi tituli – aizsargtituls, ieskaņas tituls, galvenais tituls, prettituls; nākamajā lappusē aiz galvenā titula ievieto svarīgākos bibliogrāfiskos datus – autora vārdu un uzvārdu, grāmatas un izdevniecības nosaukumu, izdošanas vietu un gadu
šmuctituls Grāmatās īss titula apzīmējums uz lapas pirms galvenā titula
kontekstatkarīgā gramatika gramatika, kuras izvedumkārtulas (atšķirībā no kontekstneatkarīgās gramatikas) ir šādas: zaz-->xyz, kur a - palīgsimbols, bet x, y, z - patvaļīgas pamatsimbolu un palīgsimbolu ķēdītes; ķēdītes x un z var būt arī tukšas (t. i. nesaturēt nevienu simbolu
baltā greznulīte greznulīšu sēņu suga ("Delicatula integrella")
Žakmana bērzs Himalaju bērzu pasuga ("Betula utilis Jackemontii") ar varakrāsas mizu, ko audzē kā dekoratīvu koku
Lecidea crustulata huiliju sugas "Huilia crustulata" nosaukuma sinonīms
marķīzs Ievērojams feodālis (viduslaiku Francijā, Itālijā), pēc titula pakāpes starp grāfu un hercogu
suņu ilzīte ilzīšu suga ("Anthemis cotula"), Latvijā adventīva
bullozais impetigo impetigo, kurā pustulas saplūst, veidojot pūšļus
zoonoze Infekcijas slimība, kuras ierosinātājs parazitē kādā dzīvnieku sugā vai vairākās sugās (piemēram, trakumsērga, tuberkuloze, tularēmija)
graduālis Īss dziedājums starp epistulas (2) un evaņģēlija lasījumiem dievkalpojumā
nekroloģijs kāda klostera, kapitula vai draudzes mirušo locekļu un labdaru nāves dienu saraksts, kas noderēja par pamatu šo dienu gadskārtējai piemiņai
Gereče kalni Ungārijā ("Gerece"), Dunāntulas līdzenumā, starp Donavu ziemeļos un Tatabūņu dienvidos, augstākā virsotne - Gereče 634 m
prebenda Kanoniķa vai kapitula locekļa atalgojums, arī īpašums vai desmitā tiesa, kas nodrošina šo atalgojumu
kanoniķis Kapitula (1) loceklis
paralelograma likums kārtula divu nekolineāru vektoru grafiskai saskaitīšanai: vektoru a un b summa a+b ir šo vektoru veidotā paralelograma diagonālei atbilstošs vektors ar to pašu sākumpunktu
graduāle Katoļu dievkalpojuma daļa pēc epistulas nolasīšanas, kad dzied t. s. graduālpsalmus, priesterim stāvot uz altāra kāpnēm
cotula Kotulas
divmāju kotula kotulu suga ("Cotula dioica")
sarainā kotula kotulu suga ("Cotula hispida")
zeltpīpeņlapu kotula kotulu suga ("Cotula pyrethrifolia")
retēju kotula kotulu suga ("Cotula potentillina")
skarbā kotula kotulu suga ("Cotula squalida")
zāģene Krāsu zeltlape ("Serratula tinctoria")
zeltlapa Krāsu zeltlape ("Serratula tinctoria")
lāsumainā krāšņžubīte krāšņžubīšu dzimtas suga ("Lonchura punctulata")
spilvbērzs Krūmējāds Viduseiropas kalnu un ziemeļu purvāju un staignāju bērzs, ar bieziem smalkiem matiņiem (spilvītēm) klātiem jauno zaru galiem (meiju bērzs); purva bērzs ("Betula pubescens")
zeltlape Kurvjziežu dzimtas ģints ("Serratula"), daudzgadīgi lakstaugi, Eirāzijā \~70 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga
greznulīte lapiņu sēņu ģints ("Delicatula")
Portulaca grandiflora lielziedu portulaka
viņš lieto kādas laicīgas vai reliģiskas hierarhijas augsta pārstāvja titula sastāvā, uzrunājot šādu pārstāvi vai runājot par to
kolostomija Lokzarnas fistulas izveidošana
vartulavieši Ludzas novada Rundēnu pagasta apdzīvotās vietas "Vartulava" iedzīvotāji
vārpu pele mājas peļu pasuga ("Mus musculus hortulanus")
divplankumu māņmīkstspārnis māņmīkstspārņu suga ("Malachius bipustulatus")
divplankumu māņspīdulis māņspīduļu suga ("Rhizophagus bipustulatus")
sīkais māņstrazds māņstrazdu suga ("Catharus ustulatus")
smalkā melanēlija melanēliju suga ("Melanelia elegantula"), kas ir reta un aizsargājama, atrasta Ežezera salās, Slīterē un citās vietās, tās lapoņa virspusē ļoti daudz cilindrisku izīdiju
asociācija meža tipoloģijas taksons, ko nodala meža tipa ietvaros pēc mežaudzes 2 vai vairāku stāvu dominantēm un kondominantēm, nosaukumu vienkāršākā gadījumā veido pēc kokaudzē un zemsedzes lakstaugu stāvā biežāk sastopamo 1—3 sugu nosaukumiem, ko savieno ar pluszīmi, bet stāvu no stāva norobežo ar mīnuszīmi, piemēram, egļu + bērzu – zaķskābeņu + žagatiņu vēris (Picea abies + Betula pendula – Oxalis acetosella + Majanthemum bifolium)
fistulotoms Nazis fistulas pāršķelšanai
-stomija norāda uz atveres vai fistulas izveidošanu
fistuloenterostomija Operācija, kad fistula savienota ar zarnu; fistula vienmērīgi iztukšojas zarnā
esquire Pagodinājuma vārds ar ko uzrunā katru cienījamāku vīru, kam nav sevišķa dižciltības titula
celoblastula Parastais blastulas tips; no blastomēriem sastāvošs pūslītis
baltskabardzis Parastais skābardis ("Carpinus betula")
skabarda Parastais skābardis ("Carpinus betula")
skābarde Parastais skābardis ("Carpinus betula")
skabārdis Parastais skābardis ("Carpinus betula")
skābardze Parastais skābardis ("Carpinus betula")
skābarži Parastais skābardis ("Carpinus betula")
vīksna Parastais skābardis ("Carpinus betula")
trijskaitļu parasti savienojumā "trijskaitļu likums": kārtula, kā aprēķināt proporcijas vienu nezināmo locekli, ja pārējie trīs locekļi ir zināmi
smalkā parmēlija parmēliju ģints ķērpju suga ("Parmelia elegantula"), izplatīta uz platlapu kokiem mitrākās vietās, Latvijā sastopama reti, aizsargājama
cekostomija Pastāvīgas fistulas izveidošana aklajā zarnā
lumbokolostomija Pastāvīgas fistulas izveidošana lokzarnā ar griezienu jostas apvidū
vītolu vējmietiņš pelcīšu suga ("Peplis portula")
pilienu mīkstpiepe piepju sēņu grupas mīkstpiepju ģints suga ("Postia guttulata", syn. "Oligoporus guttulatus")
sarkankrūšu piepjvabole piepjvaboļu dzimtas suga ("Dacne hipustulata")
arhimonerula Pirmatnējā monerula, kas seko arhicitulai
arhimorula Pirmatnējā morula, dīgļa attīstības sākumstadija, kas seko arhicitulai
proktokolpoplastika Plastiska taisnās zarnas un maksts operācija; rektovaginālas fistulas slēgšana
proktocistoplastika Plastiska taisnās zarnas un urīnpūšļa operācija; rektovezikālas fistulas slēgšana
dzegužpodiņš Pļavas pulkstenīte ("Campanula patula")
platpulkstenīte Pļavas pulkstenīte ("Campanula patula")
pulksteniņš Pļavas pulkstenīte ("Campanula patula")
zvaniņi Pļavas pulkstenīte ("Campanula patula")
pudeņi Pļavas pulkstenītes ("Campanula patula")
resnsetas polija poliju suga ("Pohlia delicatula"), Latvijā sastopama ļoti reti un ir aizsargājama
portulaca Portulaka
sīkainīši Portulaka ("Portulaca")
sīkas Portulaka ("Portulaca")
portulacaceae Portulaku dzimta
portulakaugi portulaku dzimta, tās augi
anakampseri Portulaku dzimtas augi, savvaļā aug Āfrikā un Austrālijā, zemi sukulenti ar bumbuļsīpoliem; audzē arī istabās
levīzija Portulaku dzimtas ģints ("Lewisia"), akmeņdārziem piemēroti dekoratīvi augi, kam nepieciešama ūdenscaurlaidīga augsne, nav salcietīgi
Peplis portula portulaku pelcītis
lielziedu portulaka portulaku suga ("Portulaca grandiflora"), ko Latvijā audzē kā krāšņumaugu
dārzeņu portulaka portulaku suga ("Portulaca oleracea"), kas Latvijā ir adventīva, zināma kopš 1942. g., sastopama ļoti reti uz dzelzceļiem vai nezālienēs
pļavas pulkstenīte pulkstenīšu suga ("Campanula patula")
pabērze Pundurbērzs ("Betula nana")
pabērzis Pundurbērzs ("Betula nana")
pabērzs Pundurbērzs ("Betula nana")
balzambērzs Purva bērzs ("Betula pubescens")
pūkbērzs Purva bērzs ("Betula pubescens")
purainis Purva bērzs ("Betula pubescens")
purainīte Purva bērzs ("Betula pubescens")
purvainis Purva bērzs ("Betula pubescens")
pseidomikoze Pustulozs recidivējošs plaukstu un pēdu iekaisums: mēreni niezošas, nekonfluējošas pustulas uz plaukstām un pēdām; pustulas vēlāk kļūst hemorāģiskas, izžūst un lobās; bieži palmoplantāra hiperkeratoze un hiperhidroze; bakterioloģiski izmeklējot, pūslīšu saturs sterils
Cotula potentillina retēju kotula
rudbārzis Rudspārniņš ("Cobitis barbatula")
rudbārdis Rudspārnis jeb bārdainais akmeņgrauzis ("Noemacheilus barbatulus", senāk "Cobitis barbatula")
priekštituls Saīsināts grāmatas tituls, ko ievieto lapā galvenā titula priekšā, lai aizsargātu to no bojāšanās; aizsargtituls
zemā samtene samteņu suga ("Tagetes patula")
Cotula hispida sarainā kotula
četrplankumu sēņgrauzis sēņgraužu dzimtas suga ("Mycetophagus quadripustulatus"), Latvijā visvairāk izplatītais sēņgrauzis
ksantopsidrācija Sīkas dzeltenas (holesterīnu u. c. lipoīdus saturošas) pūtītes vai pustulas uz ādas
plaisājošā rūtaine sīkpiepju dzimtas rūtaiņu ģints sēņu suga ("Xylobolus frustulatus"), Latvijā sastopama reti, aizsargājama, aug klājeniski lielās grupās cieši cits pie cita uz bojā gājušu ozolu stumbriem
rūsganais vakarsikspārnis sikspārņu dzimtas suga (“Nyctalus noctula”), aizsargājams dzīvnieks, izplatīts jauktos un platlapju mežos, Latvijas populācijas ir migranti
sistēmas politika sistēmas noteikumi un kārtulas, kas ir prioritētas attiecībā pret lietotāja iestatījumiem
parastais skābardis skābaržu ģints suga (“Carpinus betula”), līdz 20 m augsts dekoratīvs koks, Latvijā sastopams reti, tikai dienvidrietumu daļā, aizsargājams
miss Skaistuma konkursa uzvarētājas tituls vai titula sastāvdaļa
mis Skaistumkonkursa uzvarētāja (titula sastāvdaļa)
Cotula squalida skarbā kotula
spatula Spatula clypeata - platknābja "Anas clypeata" nosaukuma sinonīms
komandčempionāts sporta sacensība starp komandām par čempiona titula iegūšanu individuālā sporta veidā
pustuloze stāvoklis, kam raksturīgas pustulas
dārza stērste stērstu suga ("Emberiza hortulana"), reizēm ligzdo Latvijā, aizsargājama
fliktēna Streptokoku ierosināta plakana ekstrafolikulāra virspusēja pustula
govmīžas Suņu ilzīte ("Anthemis cotula")
bērzs šīs dzimtas ģints ("Betula"), koks (retumis krūms) ar baltu mizu un sīki robotām, nelielām lapām, >60 sugu, Latvijā konstatētas 4 sugas, introducēts >20 sugu
portulaka šīs dzimtas ģints ("Portulaca"), viengadīgi vai daudzgadīgi sukulenti lakstaugi, 15-20 sugu (ja skaita sīksugas, to skaits var sasniegt pat 600)
lāsumainais monarhķauķis šīs ģints suga ("Monarcha guttula")
bērzs šīs rindas vienīgā dzimta ("Betulaceae"), kurā ietilpst koki un krūmi ar ziediem spurdzēs vai galviņveida ziedkopās; 7 ģintis, >160 sugu, Latvijā konstatētas 4 ģintis, introducētas 2 ģintis
pustulveidīgs tāds, kas līdzīgs pustulai
bērzu zefīrs tauriņu kārtas zilenīšu dzimtas astainīšu apakšdzimtas suga ("Thecla betulae")
loģikas zinātne teorētisās un lietišķās pētniecības nozare, kas analizē īstenības vispārīgo struktūru, pētī patiesuma likumības un izstrādā loģikas kārtulas; to iedala tradicionālajā loģikā un modernajā, matemātiskajā jeb simboliskajā loģikā
bērtulaišnieki Tērvetes novada Bukaišu pagasta apdzīvotās vietas "Bērtulaiši" iedzīvotāji
bērzu tinējsmecernieks tinējsmecernieku dzimtas suga ("Byctiscus betulae")
ureterostomija Urīnvadā fistulas izveidošana
erc- Vācu priedēklis, kas apzīmē ar vienkāršo vārdu izteiktā titula paaugstinājumu
iekštituls Vairāksējumu grāmatās bez ārējā vispārējā titula otrs iekšējais tituls
krokainais vārpstiņgliemezis vārpstiņgliemežu dzimtas suga ("Macrogastra plicatula")
violetais velnābols velnābolu suga ("Datura tatula")
Skutule Ventas kreisā krasta pieteka Saldus novada Nīgrandes pagastā, augštece Lietuvā, garums - 13 km; Skutelis; Skutulis; Lietuvā - Skutulas
trauslā vijzobe vijzobu suga ("Tortula fragilis"), Latvijā aizsargājama
platlapu vijzobe vijzobu suga ("Tortula latifolia"), Latvijā aizsargājama
mēlītes vijzobe vijzobu suga ("Tortula lingulata"), Latvijā aizsargājama
noras vijzobe vijzobu suga ("Tortula ruralis")
misters vīriešu skaistumkonkursa uzvarētājs (titula sastāvdaļa)
riteņu vītene vīteņu suga ("Marasmius rotula")
vijzobe Zaļsūnu apakšklases potiju dzimtas ģints ("Tortula"), divmāju vai vienmājas augi, kas veido irdenas vai blīvas, līdz 8 cm augstas, nereti sirmas velēnas, \~280 sugu, Latvijā konstatētas 6 sugas
krāsu zeltlape zeltlapju suga ("Serratula tinctoria"), Latvijā aizsargājama
Cotula pyrethrifolia zeltpīpeņlapu kotula
mazā samtene zemā samtene ("Tagetes patula")
ciculiņi Zemā samtene ("Tagetes patula")
rūtene Zemā samtene ("Tagetes patula")
rūtenes Zemā samtene ("Tagetes patula")
santene Zemā samtene ("Tagetes patula")
Tilāna zemesriekstene zemesrieksteņu ģints sēņu suga ("Hydnotrya tulasnei")
platknābis Zosveidīgo kārtas pīļu dzimtas suga ("Anas clypeata syn. Spatula clypeata", senāk "Rhynchaspis clypeata"), putns, kam raksturīgs garš, galā ļoti paplatināts knābis
tundras kalnžubīte žubīšu dzimtas suga ("Leucosticte pustulata")

tula citās vārdnīcās:

MEV

tula