Paplašinātā meklēšana
Meklējam tss.
Atrasts vārdos (45):
- tss:1
- Aliotss:1
- kūtssāni:1
- nindžitss:1
- biktssols:1
- jaktssuns:1
- kūtssolis:1
- kūtsstāve:1
- naktssals:1
- džiudžitss:1
- klētssargs:1
- klētssiena:1
- naktssalna:1
- naktssargs:1
- naktsskāšu:1
- naktsskāte:1
- naktsskati:1
- naktssvece:1
- pirtsslota:1
- klētsstūris:1
- naktssardze:1
- naktsskātes:1
- naktsspaile:1
- naktsstunda:1
- naktssvārki:1
- taktssvītra:1
- žultsskābes:1
- naktsspuldze:1
- naktssvecīte:1
- pirtsslotiņa:1
- valstssvētki:1
- gruntssmēlējs:1
- naktssakrēsla:1
- naktssardzene:1
- naktsskapītis:1
- naktssvečaugi:1
- pirtssesdiena:1
- vērtssūtījums:1
- dzimtssarakstu:1
- naktsskaistule:1
- naktsstaigulis:1
- pirtssestdiena:1
- klintsslieksnis:1
- naktssikspārnis:1
- valstssacīkstes:1
Vārdu savienojumos nav.
Atrasts skaidrojumos (123):
- Amanita alba baltā makstssēne.
- Myotis mystacinus bārdainais naktssikspārnis.
- Myotis brandti Branta naktssikspārnis.
- Oenothera caespitosa ciņu naktssvece.
- Oenothera tetragona četršķautņu naktssvece.
- kūts solis darbu kopums, kas jāveic kūtī, kopjot lauksaimniecības dzīvniekus; šo darbu veikšana; kūtssolis.
- pirtsslotiņa Dem. --> pirtsslota.
- Myotis dasycneme dīķa naktssikspārnis.
- shizantus Divdīgļlapju augu ģints nakts naktsskāšu dzimtā, viengadīgi lakstaugi ar plūksnotām lapām un divlūpainu zieda vainagu.
- scopolia Divdīgļlapju augu ģints naktsskāšu dzimtā, lakstaugi ar spēcīgu zemes stumbru, veselām lapām, savrupiem ziediem netīra purpura vai zaļā krāsā ar zvana veida kausiņu, 4 sugas, no tām 3 Āzijā un 1 Dienvideiropā, kas kultivēta arī vairāk uz ziemeļiem līdz pat Kurzemei.
- lopezija Divdīgļlapju augu ģints naktssveču dzimtā, kādas 12 sugas Vidusamerikā, dažas gaišsarkaniem un purpurkrāsas plankumiem rotātiem ziediem.
- Oenothera biennis divgadīgā naktssvece.
- Oenothera drumondii Drumonda naktssvece.
- Amanita fulva dzeltenbrūnganā makstssēne.
- tārkšis Dzinēju klabeklis medībās; naktssarga klabeklis.
- tāršķis Dzinēju klabeklis medībās; naktssarga klabeklis.
- džidžits Džiudžitss - japāņu pašaizsargāšanās māksla un cīņas veids.
- džidzits Džiudžitss.
- jiu-jitsu Džiudžitss.
- holskābe Galvenā žultsskābe cilvēka un liellopu žultī.
- izpirināt Ilgāku laiku, daudz pērties ar pirtsslotu.
- Oenothera perennis ilggadīgā naktssvece.
- izapērties Izpērties pirtī ar pirtsslotu.
- rīgels klintsslieksnis.
- holeīnskābe Komplekss, kas rodas no taukskābēm un žultsskābēm; labi šķīst ūdenī un veicina tauku resorbciju no zarnām.
- Oenothera speciosa krāšņā naktssvece.
- Oenothera fruticosa krūmveida naktssvece.
- Myotis myotis lielais naktssikspārnis.
- amanitopsis Makstssēnes.
- čapāt Mazgājoties pērt ar pirtsslotu (bērnu valodā).
- pirināt Mazgāt (vairākkārt), perot ar pirtsslotu.
- Oenothera missouriensis Misūri naktssvece.
- klabyns naktssarga klabatas.
- varde Naktssarga saimniecības apgaita.
- tarksis Naktssarga tarkšis.
- pļera Naktssarga tarkšķis, klabeklis.
- pļerra Naktssarga tarkšķis, klabeklis.
- varde Naktssarga tarkšķis.
- baldaha Naktssargs.
- balģa Naktssargs.
- dubaks Naktssargs.
- naktsvakte Naktssargs.
- naktsvakts Naktssargs.
- rundzinieks Naktssargs.
- vardātājs Naktssargs.
- vardnieks Naktssargs.
- peļauši Naktssikspārņi - sikspārņu dzimtas ģints, ķermeņa garums - 3,5-8,5 cm, spārni plati un strupi, ausis vidēji lielas, entomofāgi, \~80 sugu, Latvijā 5 sugas, kas ir retas vai ļoti retas, visas aizsargājamas.
- myotis Naktssikspārņi.
- Branta naktssikspārnis naktssikspārņu suga ("Myotis brandti syn. Myotis mystacinus brandti").
- dīķa naktssikspārnis naktssikspārņu suga ("Myotis dasycneme").
- ūdeņu naktssikspārnis naktssikspārņu suga ("Myotis daubentoni").
- lielais naktssikspārnis naktssikspārņu suga ("Myotis myotis").
- bārdainais naktssikspārnis naktssikspārņu suga ("Myotis mystacinus").
- Naterera naktssikspārnis naktssikspārņu suga ("Myotis nattereri"), no citiem sikspārņiem atšķiras ar ļoti garām ausīm (16-20 mm), Latvijā aizsargājams, zināmas 4 ziemošanas vietas (smilšakmens alās Līgatnē un Svētciemā, dolomīta alā pie Cēsīm un mitrā pagrabā Gaujienā).
- pamaša Naktsskāšu suga.
- naktsskāšu Naktsskāte.
- naktssvecīte Naktssvece ("Oenothera").
- svecene Naktssvece ("Oenothera").
- smaršulītes Naktssveces ("Oenothera").
- oenothera Naktssveces.
- onagraceae Naktssveču dzimta.
- oenotheraceae Naktssveču dzimtas "Onagraceae" nosaukuma sinonīms.
- šaurlapu kazroze naktssveču dzimtas daudzgadīgs lakstaugs ar violeti sārtiem ziediem galotnes ķekarā; šaurlapu ugunspuķe.
- ugunspuķe naktssveču dzimtas ģints ("Chamaenerion"), daudzgadīgs lakstaugs ar violeti sārtiem ziediem galotnes ķekarā, \~20 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga.
- raganzālīte Naktssveču dzimtas ģints ("Circaea"), daudzgadīgs lakstaugs ar sīkiem, parasti baltiem vai sārtiem, ziediem, 8 sugas, Latvijā konstatētas 3 sugas.
- klarkija Naktssveču dzimtas ģints ("Clarkia"), viengadīgs dekoratīvs lakstaugs ar dažādas krāsas ziediem lapu žāklēs, 10 sugu (pēc citiem datiem 4 sugas), Latvijā audzē kā krāšņumaugu 1 sugu un tās šķirnes.
- kazroze Naktssveču dzimtas ģints ("Epilobium"), daudzgadīgs lakstaugs ar ziediem ķekaros augšējo lapu žāklēs vai stumbra galotnē, \~180 sugu, Latvijā konstatētas 9 sugas.
- fuksija Naktssveču dzimtas ģints ("Fuchsia"), zemi krūmi vai puskrūmi ar nokareniem dažādas krāsas zvanveida ziediem, \~100 sugu, Latvijā audzē dārzos dobēs vai traukos, visvairāk telpās, formas un šķirnes, kas iegūtas no vairākām sugām.
- gaura Naktssveču dzimtas ģints ("Gaura"), dekoratīvi, graudzālēm līdzīgi, graciozi izliekti augi ar sarkaniem plankumiem uz lapām, var audzēt starp bruģakmeņiem vai oļiem saulainā vietā vai pusēnā.
- godēcija Naktssveču dzimtas ģints ("Godetia"), viengadīgi lakstaugi, \~20 s. (Ziemeļamerikā, īpaši Klifornijā).
- ludvigija Naktssveču dzimtas ģints ("Jussiaea"), dekoratīvs ūdensaugs ar tumšzaļām lapām un dzelteniem ziediem 5 cm diametrā.
- divgadīgā naktssvece naktssveču suga ("Oenothera biennis").
- ciņu naktssvece naktssveču suga ("Oenothera caepitosa").
- Drumonda naktssvece naktssveču suga ("Oenothera drummondii").
- krūmveida naktssvece naktssveču suga ("Oenothera fruticosa").
- Misūri naktssvece naktssveču suga ("Oenothera missouriensis").
- ilggadīgā naktssvece naktssveču suga ("Oenothera perennis").
- sārtstublāja naktssvece naktssveču suga ("Oenothera rubricaulis"), kas Latvijā ir autohtona.
- krāšņā naktssvece naktssveču suga ("Oenothera speciosa").
- četršķautņu naktssvece naktssveču suga ("Oenothera tetragona").
- Oenothera perangusta naktssveču suga.
- Oenothera renneri naktssveču suga.
- Oenothera suaveolens naktssveču suga.
- mirabile Naktsziežu dzimtas ģints ("Mirabilis"), daudzgadīgs lakstaugs ar gumveida saknēm un baltiem, sārtiem, sarkaniem vai raibiem ziediem, kas atveras vakaros; naktsskaistule.
- Myotis nattereri Naterera naktssikspārnis.
- Naterera sikspārnis Naterera naktssikspārnis.
- nopičāt Nopērt (pirtī ar pirtsslotu).
- novicoties Nopērties ar pirtsslotu.
- holānskābe Ogļūdeņraža koprostāna derivāts, no kura veidojas nepāra žultsskābes.
- Amanita crocea oranžā makstssēne.
- Amanita vaginata pelēkā makstssēne.
- appērt Perot (ar pirtsslotu), skart (visapkārt vai vairākās vietās).
- iepērt Peroties padarīt (pirtsslotu) lokanu, mīkstu, piekļāvīgu.
- kvestēt Pērt ar pirtsslotu.
- nopērt Pērt un pabeigt pērt (pirtī ar pirtsslotu), arī nomazgāt (pirtī).
- izpērt Pērt un pabeigt pērt (pirtī ar pirtsslotu), arī nomazgāt.
- nopērties Pērties un pabeigt pērties (pirtī ar pirtsslotu), arī nomazgāties (pirtī).
- dvīņbastardi Pie naktssveces novērota parādība, ka atsevišķas sugas un to mutanti dod divējāda tipa bastardus, abus parasti vienādā skaitā.
- peramā slota pirtsslota.
- peramslota Pirtsslota.
- perīca Pirtsslota.
- uzpara Pirtsslota.
- Oenothera rubricaulis sārtstublāja naktssvece.
- naktssardzene Sieviete, kas veic naktssarga pienākumus.
- diaptazs silikātu klases gredzenveida apakštipa minerāls, vara silikāta hidrātssmaragdzaļā krāsā; caurspīdīgos kristālus izmanto juvelieru darbiem.
- žvicināt Sist (ar pirtsslotu); vicināt, ātri kustināt.
- takts Skaņdarba posms no vienas uzsvērtas metra daļas līdz nākamajai metra daļai, kam ir tāds pats uzsvērums; skaņdarba posms starp divām taktssvītrām.
- Bainičeks slāvu mitoloģijā - pirts gars, kas mitinājās pirtī un spēja kļūt neredzams, taču reizēm cilvēkiem parādījās kaila, pinkaina veča izskatā, netīrs un aplipis ar pirtsslotas lapām.
- apdūmošana Stādu audzētavu aizsardzība pret vēlām pavasara naktssalnām ar dūmu palīdzību.
- slota šāds, parasti bērza zaru, saišķis, ar kuru peras pirtī; pirtsslota.
- sarus pērt tautas medicīnā - pērt ar pirtsslotu pirtī bērnu, kas noziests ar mīklu vai ietīts ar mīklu noziestā drānā.
- Myotis daubentoni ūdeņu naktssikspārnis.
- Stasi Vācu "Staatssicherheitsdienst" (Valsts drošības dienests) -- bijušās Vācijas Demokrātiskās Republikas drošības spēki, Padomju Savienības VDK analogs; StaSi.
- pērt Vairākkārt sist (parasti pirtī, piemēram, ar pirtsslotu), mazgājot, sviedrējot, ārstējot.
- tapica Veca pirtsslota.
- kurtnieks Vidzemē zviedru laikos muižas naktssargs.
- glikoholskābe Viena no žultsskābēm, kuru hidrolīzē rodas glikokols un holskābe.
- boznieks Vīrs ar bozi; naktssargs.
- žagas Zari ar lapām, pirtsslota.
- litoholskābe Žultsskābe žultsakmeņos un žultī.
- dezoksiholskābe Žultsskābe, kas atrodama žultī savienojumā galvenokārt ar glicīnu vai taurīnu.
- glikoholeīnskābe Žultsskābe.
- holalēmija Žultsskābes asinīs.
tss citās vārdnīcās:
MLVV
LLVV