Paplašinātā meklēšana
Meklējam traucējums.
Atrasts vārdos (3):
Atrasts vārdu savienojumos (1):
Atrasts skaidrojumos (237):
- pseidofakija Acs lēcas attīstības traucējums, kad lēcu aizstāj taukaudi vai saistaudi.
- dispnoja Aizdusa, apgrūtināta elpošana; katrs elpošanas ritma, frekvences vai dziļuma traucējums.
- dispankreātisms Aizkuņģa dziedzera funkcijas traucējums.
- dishepātija Aknu funkcijas traucējums.
- iedzimtā aneirisma aneirisma, kuras cēlonis ir attīstības traucējums.
- askēlija Apakšstilba vai kājas attīstības traucējums, trūkums.
- dispermātija Apgrūtināta sēklas izvade; sēklas veidošanās traucējums.
- malasimilācija Asimilācijas traucējums.
- frigorisms Asinsrites traucējums, kas radies ilgstošā aukstuma ietekmē.
- angiodistrofija Asinsvadu sienu trofikas traucējums.
- pseidomnēzija Atmiņas traucējums, kad slimniekam šķiet, ka viņš atceras notikumus, kas nekad nav bijuši.
- dismnēzija Atmiņas traucējums.
- motoriskā apraksija atsevišķu kustību pareizības traucējums, dažreiz atsevišķu pirkstu kustības nespēja.
- hipostomija Attīstības traucējums, kad anomāli maza mutes atvere atrodas nevis horizontāli, bet vertikāli.
- platibāzija Attīstības traucējums, kad uz pakauša kaula pamatu spiež ass skriemeļa zobs; novēro neiroloģiskus simptomus.
- pleonotija Attīstības traucējums, kam raksturīga lieka auss uz kakla.
- hemididīmija Attīstības traucējums, kas izpaužas kā augļa ķermeņa vidusdaļas divkāršošanās (divkāršas muguras smadzenes, hordas un zarnu caurulītes).
- didelfija Attīstības traucējums, ko raksturo divkārša dzemde un divkārša maksts.
- hemiektromēlija Attīstības traucējums, ko raksturo locekļu nepilnīga izveidošanās ķermeņa vienāpusē.
- hipofalangija Attīstības traucējums, kurā falangu skaits ir mazāks par normālo.
- iedzimtā kloāka attīstības traucējums, kura gadījumā taisnā zarna atveras uroģenitālajā traktā.
- uroģenitālā kloāka attīstības traucējums, kura gadījumā urīnizvadkanālam un makstij ir viena kopēja atvere.
- kriptorhisms attīstības traucējums, kurā sēklinieki nenoslīd sēklinieku maisiņā, bet paliek vēdera dobumā vai cirkšņu kanālā.
- horistija Audu attīstības traucējums, kura dēļ normālu šūnu grupas atdalās no kāda orgāna un iekļaujas kaimiņu audos.
- horistoma Audu attīstības traucējums, kura dēļ normālu šūnu grupas atdalās no kāda orgāna un iekļaujas kaimiņu audos.
- aplāzija Audu vai orgānu iedzimts trūkums vai attīstības traucējums.
- orotacidūrija Autosomāli recesīvi pārmantots piramidīna metabolisma traucējums, ko rada orotātfosforiboziltransferāzes (OPRT) vai orotidīn-5-fosfātdekarboksilāzes (ODC) deficīts; raksturīga orotskābes kristalizēšanās un pārmērīga izdale ar urīnu, megaloblastiska anēmija un fiziska un garīga atpalicība.
- idioglosija Bērna valodas traucējums, kad bērns jauc patskaņus vai līdzskaņus.
- uzmanības trūkums bērnības vai pusaudža vecuma traucējums, ko raksturo impulsīva uzvedība, ļoti īslaicīga uzmanība, paātrinātas kustības.
- kļūme Bojājums (piemēram, ierīcē, mehānismā); traucējums (piemēram, ierīces, mehānisma) darbībā.
- miesas bojājums cilvēka organisma audu, orgānu vai sistēmu anatomisks bojājums vai funkcionāls traucējums, kas radies fiziskas, ķīmiskas, bioloģiskas vai psihiskas iedarbības rezultātā.
- hemidistrofija Daļējs audu barošanās traucējums.
- dishromatopsija Daļējs krāsu aklums; krāsu atšķiršanas traucējums.
- kodolu aplāzija dažu galvas smadzeņu nervu kodolu iedzimts attīstības traucējums; izpaužas kā zīšanas un rīšanas grūtības.
- disimbolija Domāšanas traucējums, kas izpaužas kā nespēja izteikt domas vārdos.
- enantiolālija Domāšanas un runas funkcijas traucējums, kura gadījumā izrunātie vārdi ir pretrunā.
- disekretoze Dziedzeru sekrēcijas traucējums.
- pseidohermafrodītisms Dzimumorgānu attīstības traucējums, kad pastāv neatbilstība starp dzimumdziedzeriem, dzimumorgāniem un sekundārajām dzimumpazīmēm.
- frimartīnisms Dzimumorgānu attīstības traucējums, kas izraisa dzīvnieku neauglību.
- disģenitālisms Dzimumorgānu attīstības traucējums; dzimumdziedzeru funkcijas traucējums.
- pseidakūzija Dzirdes traucējums, kad balss skaņu augstums šķiet mainījies; dzirdes halucinācija.
- ehoakūzija Dzirdes traucējums, kura gadījumā šķiet, ka normāli dzirdētā skaņa atkārtojas.
- aldosternisms Elektrolītmaiņas traucējums aldosterona hipersekrēcijas dēļ.
- aldosteronisms Elektrolītu maiņas traucējums kā aldosterona hipersekrēcijas sekas.
- aerofāgija Elpošanas funkcijas traucējums - gaisa iekļūšana barības vadā ieelpas laikā (pneimoskleroze vai citi plaušu izplešanās traucējumi) un tālāka virzīšanās kuņģī izelpas laikā.
- dizembrioplāzija Embrionālās attīstības traucējums.
- disparatireoidisms Epitēlijķermenīšu funkcijas traucējums.
- anoksija Fizisko un garīgo spēju traucējums hipoksijas dēļ.
- defunkcionalizācija Funkcijas traucējums vai zudums.
- disfunkcija Funkcijas traucējums.
- nelabums Funkciju traucējums organismā; arī slimība.
- disbāzija Gaitas traucējums, klibošana.
- encefalodisplāzija Galvas smadzeņu attīstības traucējums.
- gametopātija Gametu attīstības vai nobriešanas primārs traucējums, kas radies hromosomu anomāliju dēļ; iedzimta slimība, radusies kā šī traucējuma sekas.
- aliēnācija Gara traucējums; priekšstatu un jēdzienu sajaukšana, kas ir par cēloni domāšanas kļūdām.
- holergāzija Garīgs traucējums, kas saskalda personības struktūru, piem., šizofrēnija.
- disgeizija Garšas maņas subjektīvs traucējums.
- parageizija Garšas maņas traucējums, kas rada maldinošas garšas sajūtas bez atbilstoša ārēja specifiska kairinājuma.
- kakogeizija Garšas sajūtas traucējums, kas izpaužas kā pretīga garša; bieži idiopātiskās epilepsijas simptoms.
- glikogenoze Glikogēna metabolisma traucējums agrā bērnībā; raksturīgs ar glikogēna nogulsnēšanos aknās, nierēs, sirdī, skeleta un gludajā muskulatūrā u. c. audos; slimība izpaužas kā hepatomegālija, hipoglikēmija, augšanas aizture.
- indigestija Gremošanas traucējums.
- fenilektonūrija Ģenētiskā patoloģija, kuras cēlonis ir aminoskābes fenilalanīna metabolisma traucējums, kas noved pie fenilalanīna un tā derivātu uzkrāšanās audos un cilvēka agrīnās attīstības laikā bojā smadzeņu audus.
- Dauna sindroms ģenētiska rakstura traucējums, ko izraisa nepareizas šūnu dalīšanās procesā radusies hromosomu patoloģija cilvēka organismā, kas ietekmē cilvēka kognitīvās spējas un fizisko attīstību, izraisot vieglus vai mērenus attīstības traucējumus.
- lipohondrodistrofija Hereditārs lipīdmaiņas traucējums, kam raksturīgs punduraugums ar īsu, kifotisku mugurkaulu un īsiem pirkstiem, locītavu stīvums, radzeņu apduļķojums, deguna muguras ieliekums, hepatosplenomegālija un garīga atpalicība.
- dispituitārisms Hipofīzes funkcijas traucējums un tā sekas.
- dishormonisms Hormonu veidošanās vai funkcijas traucējums.
- sprū Hroniska slimība, kas izplatīta tropu zemēs; raksturīgās pazīmes: caureja ar bagātīgiem putainiem izkārnījumiem, aftas uz mutes dobuma gļotādas, anēmija, novājēšana; etioloģija nav zināma; uzskata, ka slimība ir folijskābes deficīta sekas vai lipīdu un ogļhidrātu absorbcijas traucējums.
- fenilketonūrija Iedzimts aminoskābju maiņas traucējums; organismā palielinātā daudzumā uzkrājas fenilalanīna maiņas blakusprodukti, kas izraisa citas vielmaiņas novirzes, tiek traucēta bērna garīgā attīstība.
- ektodermoze Ikviens traucējums, kura cēlonis ir iedzimta nepilnīga ektodermālo orgānu, piemēram, ādas, nervu sistēmas attīstība.
- perturbācija Informācijas traucējums.
- dizinsulīnisms Insulīna sekrēcijas traucējums ar hiperglikēmiju vai hipoglikēmiju.
- disgnozija Izziņas, izpratnes funkcijas traucējums; nespēja pazīt priekšmetus.
- disbulija Jebkurš gribas traucējums; gribas vājums vai trūkums.
- hipnopātija Jebkurš miega traucējums kā slimības simptoms; miega slimība.
- lalopātija Jebkurš runas traucējums.
- tahiaritmija Jebkurš sirds ritma traucējums vienlaikus ar anomāli palielinātu sirdsdarbības ātrumu, pieaugušajiem parasti >100 pulsa sitieniem minūtē.
- trofopātija Jebkurš trofikas vai vielmaiņas traucējums un tā seku slimība.
- dizestēzija Jutības traucējums, kas parasti izpaužas kā sāpes.
- hronotropisms Kādas periodiskas kustības (piem., sirdsdarbības, ritma) traucējums.
- iregularitāte Kārtības, secības, vienmērības traucējums.
- holesteroze Katrs holesterīna vielu maiņas traucējums.
- heteroftongija Katrs runas traucējums.
- kardiopātija Katrs sirdsdarbības traucējums vai patoloģija, sevišķi funkcionāla rakstura.
- heterotrofija Katrs trofikas traucējums.
- anostoze Kaula atrofija; kaula attīstības traucējums.
- osteodisplāzija Kaula formas veidošanās procesu traucējums.
- dizostoze Kaula veidošanās traucējums; embrionālā skrimšļa pārkaulošanās traucējums.
- hipostoze Kaulu attīstības traucējums.
- aiztura Kavēklis, traucējums, bremzēšana, aizture.
- mutņa Klizma, traucējums.
- koloidoklāzija Koloīdu fizikālā līdzsvara traucējums organismā ar anafilaktiskā šoka parādībām, svešiem koloīdiem (proteīniem) iekļūstot asinīs.
- hemiasinerģija Komplicēta kustību akta koordinācijas traucējums ķermeņa vienā pusē.
- hematoporfīrija Konstitucionāls porfīna metabolisma traucējums, kas izpaužas kā uroporfirīna un koproporfirīna izdale urīnā un fekālijās un kā nogulsnēšanās kaulos un ādā.
- inkoordinācija Koordinācijas traucējums vai trūkums; muskuļu kopīgā darba harmoniskas saskaņotības trūkums.
- dismasēzija Košļāšanas traucējums.
- ksantociānopija Krāsu redzes traucējums, kura gadījumā uztver dzeltenu un zilu krāsu, bet neredz sarkanu.
- diskatabrozija Kumosa norīšanas traucējums.
- gastraneirija Kuņģa normālā tonusa un aktivitātes traucējums.
- gastropātija Kuņģa saslimšana vai darbības traucējums.
- hiposinerģija Kustību koordinācijas traucējums.
- astāzija kustību traucējums.
- diskinēzija Kustību, gk. apzinātu kustību, traucējums.
- skafocefālija Laivveida galva; attīstības traucējums, kam raksturīga galvaskausa anteroposteriorā diametra pagarināšanās, priekšlaikus slēdzoties sagitālajai šuvei.
- paraleksija Lasīšanas traucējums, vārdu un zilbju jaukšana.
- dezekvilibrācija Līdzsvara traucējums.
- proksimoataksija Locekļa proksimālās daļas muskuļu koordinācijas traucējums.
- mikrestēzija Maņu traucējums, kura gadījumā priekšmeti šķiet mazāki vai vieglāki nekā īstenībā.
- mikroestēzija Maņu traucējums, kura gadījumā priekšmeti šķiet mazāki vai vieglāki nekā īstenībā.
- darbības traucējums Mašīnas, agregāta, mezgla vai detaļas darbības nepilnība, kas rada novirzes no tās normālas darbības. Darbības traucējums var rasties gan tehniskas vainas, gan regulējuma (vai tā trūkuma) dēļ.
- glososhīze Mēles šķeltne kā attīstības traucējums.
- apraksija Mērķtiecīgu kustību un darbību traucējums kā galvas smadzeņu garozas augstāko novadu bojājuma sekas.
- disomnija Miega traucējums.
- dismīmija Mīmikas traucējums.
- disinerģija Muskuļu koordinācijas traucējums.
- dismiotonija Muskuļu tonusa traucējums.
- distonija Muskuļu tonusa traucējums.
- amūzija Mūzikas izpratnes vai atskaņošanas spējas traucējums.
- mikropodija Nenormāli mazas kājas kā attīstības traucējums.
- defekts Nepilnība, funkciju traucējums (organismā, orgānā).
- disneirija Nervu funkcijas traucējums.
- horeomānija Nervu sistēmas darbības traucējums, kas izpaužas dejošanā vai citās ritmiskās kustībās; dejošanas mānija.
- inkoherence Nesakarība, domu sakarības traucējums, piem., miegā; patoloģiski - epileptiskā krēslas stāvoklī, simptomātisko psihožu, amences gadījumā.
- ataksofēmija Nesakarīga valoda, runas muskuļu koordinācijas traucējums.
- disharmonija Nesaskaņa, griezīgs skanējums; saskaņas, harmonijas traucējums.
- čakars Neveiksme; traucējums.
- parafora Niecīgs garīgs traucējums.
- aksonopātija Normālas aksona funkcionēšanas traucējums.
- imperforācija Normālas atveres trūkums kā attīstības traucējums.
- hondrodistrofija Normālās skrimšļu pārkaulošanās traucējums.
- dizovārisms Olnīcu funkcijas traucējums.
- dizorganoplāzija Orgāna attīstības traucējums.
- dizerģija Organisma reaktivitātes traucējums.
- planotopokinēzija Orientācijas spējas traucējums.
- asintaksija Pareizas embrionālās attīstības traucējums.
- sniega aklums pārejošs redzes traucējums, ko radījusi sniega atstarota spilgta saules gaisma.
- dizartrija Patoloģisks runas traucējums, kas apgrūtina atsevišķu vārdu, zilbju vai skaņu izrunāšanu.
- perturbācija Pēkšņs (parādības, norises u. tml.) normālās gaitas traucējums, sarežģījums.
- apopleksija Pēkšņs smadzeņu asinsrites traucējums, insults jeb trieka, simptomu komplekss, ko izraisa asins izplūdums vai embolija galvas smadzenēs vai kādā citā orgānā (plaušās, liesā, olnīcā, acī u. c).
- insults Pēkšņs smadzeņu asinsrites traucējums, kas parasti ir saistīts ar smadzeņu vielas bojājumiem un funkciju traucējumiem.
- enzimopātija Piedzimts metabolisma traucējums, kas saistīts ar enzīma defektu vai pilnīgu tā trūkumu organismā.
- disgalaktija Piena sekrēcijas traucējums vai zudums.
- porfīrija Porfirīna metabolisma traucējums, kam raksturīga pastiprināta porfirīnu rašanās un ekskrēcija.
- dismegalopsija Priekšmetu lieluma un formas uztveres traucējums.
- amnestiskā afāzija priekšmetu nosaukšanas traucējums; spontānu runu raksturo vārdu nabadzība, lai gan teikumu uzbūve saglabājusies un vārdu izruna pareiza.
- apture Programmas izpildes pārtraukšana, kuras cēlonis ir neparedzēta traucējumsituācija, iepriekš plānota vajadzība vai izpildes pabeigšana.
- amiloidoze Proteīnu vielu maiņas traucējums, kas izpaužas kā amiloīda nogulsnēšanās dažādos orgānos vai, retāk, kādā atsevišķā orgānā, piem., nierē.
- merergāzija Psihiatrijā personības struktūras traucējums, kas izpaužas kā neirotiska vai psihoneirotiska reakcija.
- robežsindroms Psihisks traucējums klasifikācijas laukā starp neirozi un psihozi.
- bromomānija Psihisks traucējums no broma savienojumu pārmērīgas lietošanas.
- dizergāzija Psihisks traucējums uz intoksikācijas pamata.
- pseidomānija Psihisks traucējums, kad slimnieks apvaino sevi noziegumos, kuros viņš nav vainīgs.
- evirācija Psihisks traucējums, kad vīrietim šķiet, ka viņš ir sieviete.
- akatīzija Psihisks traucējums, kas izpaužas kā slimnieka nespēja ilgstoši nosēdēt.
- parafronija Psihisks traucējums, kas rada rakstura pārmaiņas.
- sofomānija Psihisks traucējums, kura gadījumā slimnieks uzskata sevi par gudrāko no visiem.
- insanīts Psihisks traucējums.
- timopātija Psihisks traucējums.
- citoplazmatiskā vīrišķā sterilitāte putekšņu funkcijas traucējums, nespēja apaugļot olšūnu, ko parasti nosaka iedzimtības faktori.
- paragrāfija Rakstības traucējums, kura gadījumā slimnieks izlaiž burtus, zilbes vai vārdus.
- grafospasma Rakstīšanas krampji, profesionāla neiroze, rokas muskuļu kustību koordinācijas traucējums.
- triplopija Redzes traucējums, kad priekšmetus redz trīskāršotus.
- makropsija Redzes traucējums, kam raksturīgs priekšmetu šķietams palielinājums.
- ksantofoze Redzes traucējums, kas izpaužas ar dzeltenu plankumu rašanos redzes laukā.
- metamorfopsija Redzes traucējums, kas izpaužas priekšmetu apveida izkropļotā uztverē.
- histeropija Redzes traucējums, kas rodas histērijas gadījumā.
- pseidomiopija Redzes traucējums, ko rada akomodācijas spazma.
- hromatopsija Redzes traucējums, kurā bezkrāsainus priekšmetus redz krāsainus vai krāsainus priekšmetus nedabiskā krāsā.
- diktiopsija Redzes traucējums, kurā priekšmeti šķiet miglaini, skatāmi it kā caur zirnekļa tīklu.
- anortopija Redzes traucējums, kurā taisnas līnijas liekas līkas.
- dizopija Redzes traucējums.
- paropsija Redzes traucējums.
- parorāze Redzes vai krāsu uztveres traucējums; halucinācija.
- pararefleksija Refleksu darbības traucējums.
- alkaptonūrija Rets vielu maiņas traucējums, alkaptona izdale.
- aerofāgija Rīšanas funkcijas traucējums - plaša rīšanas kustība un mazs norijamais kumoss, ko var izraisīt ēšana steigā, novērsta uzmanība, pārāk mazs kumoss vai šķidruma tilpums, rīkles gala kairinājuma vai iekaisuma stāvoklis.
- pārsitiens Ritma traucējums (mehānisma, ierīces u. tml. darbībā).
- disritmija Ritma traucējums vai nepareizība.
- akroataksija Rokas vai kājas pirkstu muskuļu koordinācijas traucējums.
- šļupstēšana Runas traucējums - neskaidra vai nepareiza skaņu artikulācija, ko izraisa, piemēram, mēles nepilnīga attīstība vai darbība, zobu trūkums vai defekti.
- stostīšanās Runas traucējums - runas plūsmas īslaicīgi pārtraukumi, skaņu vai zilbju atkārtojumi runas orgānu muskuļu krampju dēļ.
- logopātija Runas traucējums (piemēram, stostīšanās, šļupstēšana).
- dislālija Runas traucējums kā runas orgānu defekta sekas.
- heterofāzija runas traucējums, kad vārds, zilbe vai skaņa tiek izrunāta cita vārda, zilbes vai skaņas vietā; heterolalija.
- paragramatisms Runas traucējums, kam raksturīga nespēja runāt gramatiski pareizi.
- paragrammatisms Runas traucējums, kam raksturīga nespēja runāt gramatiski pareizi.
- paralālija Runas traucējums, kura gadījumā vienu skaņu aizstāj ar citu.
- heterolālija runas traucējums, kurā lieto citādus vārdus, nekā gribēts; heterofāzija.
- jotacisms Runas traucējums, kurā pārāk bieži un nevietā lieto j skaņu.
- disfāzija Runas un runas saprašanas traucējums kā smadzeņu centru bojājumu sekas.
- ekscess Sabiedriskās kārtības patvarīgs traucējums; arī vardarbība.
- zaļš gar acīm noskrien saka, ja uz brīdi rodas redzes traucējums pēc trieciena, spēcīga pārdzīvojuma.
- disociācija sakarīguma traucējums (psihiskajos procesos); domāšanas un darbības saiknes sairums.
- polialgēzija Sāpju sajūtas traucējums, kad vienu adatas dūrienu sajūt kā vairākus dūrienus.
- hemidizestēzija Sāpju un taustes maņas traucējums ķermeņa vienā pusē.
- komocija Satricinājums; iekšēja orgāna funkciju traucējums no satricinājuma.
- distermozija Siltuma produkcijas traucējums.
- asinapse Sinaptonemālā kompleksa veidošanās traucējums, kas vājina vai pilnīgi izslēdz homoloģisko hromosomu konjugāciju.
- mirgošanas aritmija sirds ritma traucējums - nekoordinēta atsevišķu muskuļšķiedru raustīšanās (priekškambaru sistoles vietā); fibrilācija.
- pārsitiens Sirds ritma traucējums - visas sirds vai tās nodalījuma ārpuskārtas, priekšlaicīga saraušanās.
- absolūtā aritmija sirds ritma traucējums, kad ir pārtraukta regulāra impulsu rašanās sirds vadīšanas sistēmā, tomēr priekškambaru muskulatūrā rodas dažāda stipruma ierosas impulsi.
- kardiataksija Sirdsdarbības koordinācijas traucējums.
- acidoze Skābju un sārmu attiecību traucējums organismā ar novirzi uz skābju pusi.
- alkaloze Skābju-sārmu līdzsvara traucējums organismā ar novirzi uz sārmainuma pusi.
- disdipsija Slāpju sajūtas traucējums.
- sopors Smags apziņas traucējums - dziļš, patoloģisks miegs.
- parataksija Sociālo attiecību traucējums.
- sirdslēkme Spējš, krass sirdsdarbības traucējums, tā izpausme.
- teratospermija Spermatozoīdu attīstības traucējums.
- diszoospermija Spermatozoīdu ģenēzes traucējums.
- centrofoze Subjektīva gaismas sajūta, kuras cēlonis ir redzes centra traucējums.
- dishidroze Sviedru atdalīšanās traucējums.
- diskatapozija Šķidruma norīšanas traucējums.
- diashīze Šokam līdzīgs funkcijas traucējums atsevišķos nervu centros, kas anatomiski saistīti ar bojāto apvidu nervu sistēmā.
- dekompensēts Tāds (orgānu vai tā daļu) bojājums, funkciju traucējums, ko organisms nespēj kompensēt.
- dizāfija Taustes traucējums.
- makroestēzija Taustes un telpas maņas traucējums, kura gadījumā visi priekšmeti šķiet lielāki, nekā tie ir.
- krītne Tektonisks traucējums, kur ar lūzuma plaisu zemes garozā viens slāņu komplekss jeb blāķis pārmainījis savu stāvokli attiecībā pret otru, nokrītot uz leju, paceļoties uz augšu vai sabīdoties sāniski.
- agalaktija Tesmeņa darbības traucējums, kam raksturīgs piena trūkums.
- disūrija Urinēšanas traucējums sakarā ar mehāniskiem vai reflektoriska rakstura kavējumiem.
- pseidohalucinācija Uztveres traucējums, spilgta uztvere bez reāla ārēja stimula, kuru slimnieks pats uzskata par halucinatorisku.
- pluridiskrinija Vairāku endokrīno dziedzeru funkcijas traucējums.
- pluridiskrīnija Vairāku endokrīno dziedzeru funkcijas traucējums.
- metonīmija Valodas traucējums: pareizā vārda vietā slimnieks lieto ar to jēdzieniski saistītu nepareizu vārdu.
- aninkretinoze Veselības traucējums, kura cēlonis ir viena vai vairāku iekšējās sekrēcijas dziedzeru darbības trūkums.
- tezaurismoze Vielmaiņas traucējums, kad dažas vielas uzkrājas organisma audos neparasti lielā daudzumā.
- cistinūrija Vielmaiņas traucējums, kas izpaužas kā cistīna izdale urīnā.
- dismetabolisms Vielmaiņas traucējums.
- hemikrānija Vienas galvaskausa puses attīstības traucējums.
- topodizestēzija Vietējs jutības traucējums.
- panmielopātija Visu kaulu smadzeņu funkciju traucējums.
- mikropsija Vizuālās uztveres traucējums, kuram raksturīgs priekšmetu šķietams samazinājums.
- ekrāna mirgoņa vizuāls traucējums (piemēram, attēla spilgtuma maiņa), kas parādās tādu monitoru ekrānos, kam zems atsvaidzināšanas ātrums; mirgoņa.
- mirgoņa vizuāls traucējums (piemēram, attēla spilgtuma maiņa), kas parādās tādu monitoru ekrānos, kam zems atsvaidzināšanas ātrums.
- enteroneiroze Zarnu darbības traucējums neirastēnijā.
- dizodontoze Zobu izšķilšanās traucējums.
- opistogēnija Žokļu attīstības traucējums un mazs zods ankilozes dēļ.
- disholija Žults veidošanās vai izvades traucējums; pārmaiņas žults normālajā sastāvā.
traucējums citās vārdnīcās:
MLVV
LLVV