Paplašinātā meklēšana
Meklējam susi.
Atrasts vārdos (21):
Vārdu savienojumos nav.
Atrasts skaidrojumos (141):
- indigo bērns 20. gadsimta 80. gadu sākumā šo terminu ieviesusi bērnu psiholoģe Nensija Anna Teipa (Tape), kas cilvēka īpašības un uzvedības modeļus saistīja ar viņa elektromagnētiskā lauka jeb auras krāsām - t. s. sarežģīto bērnu aurā N. A. Teipa konstatējusi indigo jeb dziļo zilo krāsu.
- lasmins Āliņģis, neaizsalusi vai atkususi vieta.
- bēgsme Anomāls stāvoklis, kurā persona emocionāla stresa ietekmē pēkšņi pamet mājas un, savu parasto dzīvi šķietami pilnīgi aizmirsusi, iemanto jaunu identitāti.
- Eiselmērs Ar 33 km garu dambi no Ziemeļjūras Vadenzē līča nodalītās un daļēji nosusinātās ūdenstilpes ziemeļu daļa.
- nosusināšanas norma ar nosusināšanu panākamais optimālais gruntsūdens līmenis, kas nodrošina vēlamo mežaudzes augsnes aerāciju visā veģetācijas periodā.
- raust Ar strauju rokas kustību viegli virzīt nost, susināt (parasti sviedrus, asaras).
- atkusums Atkususi vieta.
- ļāpsna atplīsis gabals, ielāps; atplīsusi ādas skranda.
- atskabarga Atplīsusi ādas sloksnīte pie naga.
- atskarba Atplīsusi apģērba vai cita strēmele.
- atskarbe Atplīsusi apģērba vai cita strēmele.
- ļaupsna Atplīsusi miza vai āda, kas vēl karājas klāt.
- šķerbulis Atplīsusi skaida, skaidas gabals; atskabarga; šķēpele, šķemba.
- šterbulis Atplīsusi skaida, skaidas gabals; atskabarga; šķērbulis.
- ploskats Atplīsusi stērbele.
- atskārbala Atplīsusi strēmele pie apģērba.
- Ceplīšu ezers atradās Baldones pagastā, nosusināts.
- Jēču ezers atradās Drustu pagastā, nosusināts.
- Zvidzes ezers atradās Madonas novada Ošupes pagastā, nosusināts.
- Kaparāmura ezers atradās Ogres novada Tīnūžu pagastā, 1 km uz ziemeļiem no Ikšķiles dzelzceļa stacijas, nosusināts ap 1960. g., agrākā platība - 15 ha; Gulbja ezers.
- Asaru ezers atradās Rušonu pagastā, nosusināts.
- Mārsnēnu purvs atrodas Cēsu novada Mārsnēnu pagastā un Smiltenes novada Blomes un Raunas pagastā, platība - 3043 ha, kūdras slāņa lielākais dziļums - 4 m, \~960 ha nosusināti ar drenāžu un \~110 ha ar vaļējiem grāvjiem.
- šķerba Atšķelta, atplīsusi skaida.
- Briģu tīrelis augstais un pārejas purvs Bauskas novada Vecsaules pagastā, platība — 835 ha, kūdras slāņa vidējais dziļums — 2 m, lielākais dziļums — 4,7 m, nosusināts ar vaļējiem grāvjiem.
- adventīvs augs augu suga, kas kādā apgabalā ieviesusies cilvēka darbības rezultātā.
- Bikstupe Bērzes kreisā krasta pieteka Jaunpils novadā un Dobeles novada rietumu daļā, garums - 32 km, kritums - 49 m, tās izteka ir Austrumkursas augstienes dienvidaustrumu nogāzē, pārpurvotā, bet nosusinātā teritorijā, vidustece atrodas tuvu Abavas augštecei un lielu palu laikā notiek ūdeņu pārtece no Abavas, lejtecē plūst cauri Dambjakroga un Apsauju ezeram; Bikste.
- drenu kolektors cauruļvads, kas kopējā drenu sistēmā apvieno atsevišķas nosusināšanas drenas un palīgbūves.
- promteka Dabiska vai mākslīga gultne, arī ūdenstilpe, kurā ieplūst nosusināšanas sistēmas ūdeņi.
- kanons Dogma, noteikums, rits, ko ieviesusi un sankcionējusi baznīca.
- savācējdrena Drenu sistēmas novadošās daļas elements, kas uzņem susinātājdrenu ūdeņus; arī kolektors (1).
- Doles ezers ezers Smiltenes novada Drustu pagastā, nosusināts.
- saimnieciskais vecums gadu skaits, kādā koki būtu sasnieguši savus pašreizējos apmērus, ja visu laiku būtu auguši meliorētā platībā; šo rādītāju lieto nosusināto mežu taksēšanā, kad nosusināšanas ietekmē kokaudze ir it kā atjaunojusies un tās faktiskais vecums nav izmantojams par argumentu meža apsaimniekošanā, jo pēc nosusināšanas audze iegūst augstāku bonitāti.
- sterve Gara, noplīsusi brunču vīle; sterbele.
- palags Garš, plats (parasti mīksta, pūkaina) auduma izstrādājums ķermeņa nosusināšanai, parasti pēc peldes.
- atdiene Govs, kas atnesusies jau otrā gadā.
- adienīte Govs, kas atnesusies otrajā gadā; atdienīte.
- atdienīte Govs, kas atnesusies otrajā gadā.
- jaunpiengove Govs, kas ir tikko vai nesen atnesusies.
- jaunpiengovs Govs, kas ir tikko vai nesen atnesusies.
- pirmpiena govs govs, kas pirmo reizi atnesusies.
- otrpiene Govs, kura ir otrreiz atnesusies.
- savācējgrāvis Grāvju sistēmas novadošās daļas grāvis, kas uzņem susinātājdrenu, susinātājgrāvju ūdeņus.
- drenāža Grunts nosusināšanas metode, novadot pazemes ūdeņus dabiskos pazeminājumos.
- nosusināšanas pakāpe gruntsūdens līmeņa pazeminājums nosusināšanas ietekmē, ko izsaka centimetros, un tas katrā vietā ir citāds, piemēram, mētru kūdrenī 15 m attālumā no grāvja tas ir 20 cm, 75 m attālumā — 5 cm; tomēr nosusināšanas efekts sniedzas tālāk no grāvja, nekā to iezīmē reāli aprēķināmā nosusināšanas pakāpe.
- ieplīsums Ieplēsta vai ieplīsusi vieta; plaisa, kas radusies plīstot.
- pielaipe Ieplīsusi garoza.
- aiztrūkums Ieplīsusi vieta.
- drenēt Ierīkot drenas; nosusināt (zemi), ierīkojot drenas.
- hukā Indiešu ūdenspīpe, kas ieviesusies arī Āfrikā un citur.
- tabligs Islāma misionāru kustība, kas izvērsusies pēc 1945. gada un cenšas islāmiskās atjaunotnes un reformu idejas novadīt līdz mazizglītotajiem.
- Imeņu ezers Itenis, ezers Lazdukalna pagastā, nosusināts.
- magma Izkususi, ugunīgi šķidra, parasti silikātu, masa, kas rodas Zemes mantijā vai garozā un, lavas veidā nonākot Zemes virspusē, veido izvirduma iežus.
- izžuris Izsusis, izžuvis.
- gurilaka Japāņu lakas tehnika, kas ieviesusies no Ķīnas; sastāv no dažādu krāsu lakas slāņiem ar iegrieztu ģeometrisku rakstu.
- frišpiena govs jaunpiene, govs, kas nesen atnesusies.
- propoitides Kipras salā jaunas meitenes, kuras neesot atzinušas Afrodīti, par ko šī viņām iedvesusi pārlieku nekaunīgu kaislību un beidzot pārvērtusi viņas akmeņos.
- nosusināto mežu augšanas gaita koku augšanas tempa maiņa pēc meža nosusināšanas, kas labvēlīgi ietekmē koku pieaugumu, kas konstatējama jau nākamajā veģetācijas periodā pēc grāvju izrakšanas.
- savācēji Kolektori - nosusināšanas sistēmas novadošās daļas elementi, kas uzņem ūdeņus tieši no susinātājiem; grāvjiem, vagām, drenām u. c.
- purva krokvācelīte krokvācelīšu suga ("Aulacomnium palustre"), kas ir līdz 10 cm augsta; bieži sastopama mežos uz slapjas un nosusinātas kūdraugsnes un pārpurvotas minerālaugsnes (purvājā, niedrājā, grīnī, slapjajā mētrājā, slapjajā damaksnī, šaurlapju kūdrenī), retāk mezotrofiskos mežos uz minerālaugsnes (damaksnī, lānās); tās izskats mainās atkarībā no apēnojuma.
- mārpuķīte Kurvjziežu dzimtas ģints ("Bellis"), \~7 sugas, Latvijā sastopama 1 suga, kas kā dārzbēglis ieviesusies no kultūras.
- apsusināt Mazliet nosusināt (no ārpuses, virspuses).
- Mēķes ezers Mēķes ezers - atradās Piejūras zemienē, Nīcas pagastā, 0,7 m vjl., platība - \~50 ha, nosusināts 1960. gadu sākumā, izbūvējot Mēķes polderi, notekupe Tosele (33 km) saīsināta līdz 10 km.
- nosusināšana Meliorācijas pasākumu komplekss - liekā ūdens novadīšana no saimnieciskai darbībai izmantojamām zemes platībām; nosusinātā augsnē kultūraugu ražība ir lielāka.
- mētru kūdrenis meža augšanas apstākļu tips nosusinātās kūdraugsnēs, aizņem 1,0% Latvijas mežaudžu kopplatības, izveidojas pēc niedrāja vai priedēm un bērziem apauguša pārejas purva nosusināšanas, augsne nabadzīga, skāba. Zemsega (detrīts) vidēji sadalījusies, skāba, veidojusies no koku, grīšļu, mētru, spilvu un sfagnu atliekām.
- platlapju kūdrenis meža augšanas apstākļu tips nosusinātās kūdraugsnēs, aizņem 3,0% Latvijas mežaudžu kopplatības; tas izveidojas pēc dumbrāja vai zemā purva nosusināšanas, augsne bagāta, vāji skāba, zemsega (detrīts) labi sadalījusies, veidojusies no lapkoku un grīšļu atliekām.
- viršu kūdrenis meža augšanas apstākļu tips nosusinātās kūdraugsnēs, kas aizņem 1,0% Latvijas mežaudžu kopplatības; izveidojas pēc purvāja vai priedēm apauguša augstā purva nosusināšanas.
- šaurlapju kūdrenis meža augšanas apstākļu tips nosusinātās kūdraugsnēs, kas aizņem 5,0% Latvijas mežaudžu kopplatības; izveidojas pēc niedrāja, pārejas vai zemā purva nosusināšanas.
- mētru ārenis meža augšanas apstākļu tips nosusinātās minerālaugsnēs, kas aizņem 2,0% Latvijas mežaudžu kopplatības; izveidojas pēc slapjā mētrāja nosusināšanas, augsne nabadzīga, skāba; podzolēta un glejota smilts ar rūsakmens slāni; zemsega (detrīts) mēreni sadalījusies, skāba, veidojusies no koku, mētru un sfagnu atliekām.
- šaurlapju ārenis meža augšanas apstākļu tips nosusinātās minerālaugsnēs, kas aizņem 6,0% Latvijas mežaudžu kopplatības; izveidojas pēc slapjā damakšņa vai slapjā vēra nosusināšanas.
- kūdreņi Meži nosusinātās kūdras augsnēs.
- ārenis Mežs nosusinātās minerālaugsnēs un nosusināti slapjaiņu meži.
- kūdrenis Mežs, kas izveidojies nosusinātā kūdras augsnē.
- atmitrinātājs Mitruma uzsūcējs; nosusinātājs.
- kuraiši Muhameda cilts, kas bija pievērsusies elkdievībai un tika sakauti Muhameda uzbrukumā Mekai 630. gadā.
- lāsmenis Neaizsalusi vai atkususi vieta (ūdenstilpē); arī āliņģis; lasmenis.
- lasmenis Neaizsalusi vai atkususi vieta (ūdenstilpē); arī āliņģis; lāsmenis.
- lasminis Neaizsalusi vai atkususi vieta (ūdenstilpē); arī āliņģis; lāsmenis.
- pasusināt Neilgu laiku, mazliet susināt.
- spoliju sūdzība no kanoniskām tiesībām ģermāņu civiltiesībās ieviesusies sūdzība, ar ko atprasīja nelikumīgi iegūtu valdījumu.
- hidromodulis No zemes platības vienības aizvadītā (nosusināšanā) vai uz zemes platības vienību pievadītā (apūdeņošanā) ūdens daudzuma rādītājs.
- ablūcija Nomazgāšana, šķīstīšana; miesas nošļakstīšana ar slapju drānu, vēlāk viegli nosusinoties.
- izslaucīt Noslaucīt, nosusināt (piemēram, asaras, ūdens lāses).
- susinātāji Nosusināšanas sistēmas elementu vispārējs apzīmējums, ja to uzdevums uztvert un aizvadīt līdz novadošajam tīklam brīvos augsnes un virszemes ūdeņus.
- kanalizācijas pakāpe nosusināšanas tīkla relatīvā biezība, ko izsaka ar grāvju vai drenu garumu uz platības vienību (parasti 1 ha).
- nogrāvot Nosusināt, izrokot grāvjus.
- nosucināt Nosusināt.
- noūdeņot Nosusināt.
- rāvēt Nosusināt.
- zemes hidromelioratīvais fonds nosusinātās un no jauna nosusināmās zemes.
- Tuzers Nosusināts ezers Rēzeknes novada Lendžu pagastā.
- Egļezers Nosusināts ezers, atradās Balvu novada Lazdukalna pagastā; Egļa ezers; Egļu ezers.
- pārsusināt Nosusinot padarīt pārāk sausu.
- šķērsnoteka noteka, kas nodrošina ūdens ieplūdi grāvjos no ceļa seguma vai nosusinātām platībām.
- Ēho Ovidija darbā "Metamorfozes" stāstīts, ka viņa izkususi mīlā pret Narcisu, bet saglabājusi balsi, kas pastāvīgi skanējusi kā atbalss citu vārdiem.
- zaļais koridors pacientu apkalpošanas princips, kas gadījumos, kad ir aizdomas par onkoloģisku saslimšanu, paredz nodrošināt izmeklējumus paātrinātā kārtībā (10 darbdienu laikā no dienas, kad persona vērsusies ārstniecības iestādē, lai veiktu nepieciešamo izmeklējumu)
- apsausināt Padarīt sausāku (parasti no virspuses); apsusināt.
- nosausēt Panākt, būt par cēloni, ka kļūst sausa (kā) virsma, ārpuse; nosusināt.
- agromeliorācija pasākumi augšņu uzlabošanai (piemēram, nosusināšana, kaļķošana, aramkārtas padziļināšana) un dažādu agrotehnisku līdzekļu lietošana (piemēram, aršana šaurās slejās vai reljefa horizontāļu virzienā, tādējādi veicinot nokrišņu infiltrāciju un samazinot augsnes eroziju).
- Čakšu ezers pastāvēja Rēzeknes novada Ilzeskalna pagastā, nosusināts; Gaigalu ezers; Gaigaļu ezers.
- izplīsums Paveikta darbība --> izplīst; izplīsusi vieta.
- Berenīke Pēc teikas – Ēģiptes valdnieka Ptolemaja sieva, kuras skaistie mati bija novietoti Veneras templī; dieviete tos esot aiznesusi pie debesīm un pārvērtusi par zvaigznāju.
- jaunekle Pirmoreiz atnesusies aita.
- dzēšlapa Poraina papīra lapa, ko lieto ar tinti uzrakstītā nosusināšanai.
- suspapīrs Porains papīrs (kā) susināšanai; arī dzēšpapīrs.
- volapiks Praksē neieviesusies mākslīga starptautiska valoda, ko 1880. gadā izveidoja J. Šleiers.
- Reibānu purvs purvs Rugāju pagastā, Lubāna līdzenumā, platība — 714 ha, kūdras slāņa lielākais dziļums — 1,2 m, nosusināti 467 ha.
- šķirpta robs, ieplīsusi vieta (kādā traukā).
- paraferna Romiešu tiesībās visa sievas manta, ko viņa ienesusi laulībā, un arī tā, ko viņa ieguvusi laulības laikā, piem., ar savu darbu vai kā mantojumju.
- parastā rožgalvīte rožgalvīšu suga ("Rhodobryum roseum"), kas sastopama ļoti bieži zemsedzē vidēji mitrās vietās gan uz minerālaugsnes, gan uz nosusinātas kūdraugsnes.
- mugura kūp saka, ja mugura ir sakarsusi, arī mitra (piemēram, intensīvā darbā).
- lelle Saposusies, sapucējusies, sakrāsojusies meitene.
- aizdzist Savienojumā "aizdzisusi maize" - cepot slikti pacēlusies maize, kuras mīkla ir tikusi atdzesēta.
- lancka Skranda, atplīsusi stērbele.
- lanckaris Skranda, atplīsusi stērbele.
- lanckars Skranda, atplīsusi stērbele.
- ņercka Slapja, noplīsusi lupata trauku slaucīšanai.
- noslaucīt Slaukot nosusināt (piemēram, asaras, sviedrus); slaukot notīrīt nost (no kā).
- apslaucīt Slaukot notīrīt, noraust, arī apsusināt.
- pārslaucīt Slaukot susināt, arī tīrīt, spodrināt visu (kā) virsmu; slaukot susināt, arī tīrīt, spodrināt visu (kā) virsmu vēlreiz, no jauna.
- spīdīgā stāvaine stāvaiņu suga ("Hylocomium splendens"), ir viena no visvairāk izplatītajām sūnām vidēji auglīgu un auglīgu sausieņu, kā arī nosusinātu mežu zemsedzē, retāk tā sastopama trūdvielām nabadzīgos sausieņu mežos un uz ciņiem slapjos mežos.
- inciklotropija Stāvoklis, kurā atvērta acs pavērsusies uz iekšpusi.
- berbele Sterbele, atplīsusi skranda.
- bārbala Stērbele, saplīsusi drāna.
- šķēvele Šķemba, atplīsusi skaida.
- filtrācija šķidruma kustība caur porainu vidi, kas notiek hidrostatiska spiediena starpības dēļ filtrācijas apgabala dažādos punktos – 1) ūdens pieplūst drenām, urbumiem, susināšanas grāvjiem u. tml; 2) ūdens plūst caur zemes vai betona aizsprostu ķermeņiem un zem tiem un no grāvju nogāzēm, kur tā ir nevēlama parādība, jo apdraud nogāžu noturību, palielina ūdens zudumus no ūdenskrātuvēm u. tml.
- atsalot Šur un tur brīžiem uzsalt (pēc tam kad zeme jau ir atkususi).
- svaigpiena Tāda (govs), kas nesen atnesusies.
- kanonisks Tāds, ko ir ieviesusi un sankcionējusi baznīca; atbilstošs kanoniem (2).
- hidrotehnika tehnikas nozare, kurā nodarbojas ar ūdens kustības regulēšanu dabā, piemēram, nosusināšanu, apūdeņošanu, aizsardzību pret paliem u. tml.
- sausēklis Tintes susināmais papīrs.
- kontūrgrāvis Ūdens uztveršanas un nosusināšanas grāvis, kas novietots gar kādas teritorijas malu.
- novads ūdenstece, kas uzņem ūdeni no nosusināšanas tīkla, uztver arī virszemes noteci un pieplūstošos gruntsūdeņus un novada uz noteku.
- ķuse Vārot saplīsusi ola.
- Vilkkalna Vilkkalna ezers - atradās Sudas purvā, Līgatnes pagastā, tagad aizaudzis un nosusināts.
- hidromelioratīvais fonds visas meža zemju platības, kurās bez hidrotehniskās meliorācijas (gk. nosusināšanas) nav iespējama racionāla un augsti produktīva mežsaimniecība.
- Mēķes purvs zemais purvs Bārtavas līdzenumā, \~2,5 km uz dienvidiem no Nīcas, platība — 1360 ha, kūdras slāņa vidējais dziļums — 0,8 m, lielākā daļa nosusināta ar drenāžu un vaļējiem grāvjiem.
- Krīvandas purvs zemais purvs Līdumnieku pagastā, platība - 1258 ha, kūdras slāņa lielākais dziļums - 2,7 m, 415 ha nosusināti.
- Ladušu purvs zemais purvs Rēzeknes novada Griškānu pagastā, platība - 544 hs, kūdras slāna lielākais dziļums - 3 m, ar drenāžu nosusināti 148 ha, ko izmanto par ganībām.
- grāvjošana Zemes nosusināšana ar vaļējiem grāvjiem.
- hidromeliorācija Zemes platību ūdensbilances uzlabošana, ko veic, tās nosusinot vai apūdeņojot.
- tamaki Zīmols: iecienīta rīsu šķirne: īsgraudu baltie rīsi, piemēroti susi gatavošanai.
Citās vārdnīcās nav šķirkļa susi.