Paplašinātā meklēšana
Meklējam spriedums.
Atrasts vārdos (9):
Atrasts vārdu savienojumos (12):
Atrasts skaidrojumos (62):
- non sequitur _burtiski_ "neizriet"; slēdziens, kura galaspriedums loģiski neizriet no premisām.
- prējūdicijs Aizspriedums.
- krimināllietu atjaunošana sakarā ar jaunatklātiem apstākļiem ārkārtēja tiesvedība, kas var notikt tikai tad, ja lietā, kurā likumīgā kārtā spēkā stājies tiesas spriedums vai lēmums, atklājas jauni apstākļi, kas pirms tam nav konstatēti un nav bijuši zināmi pirmtiesas izmeklēšanas un tiesas iestādēm; šiem apstākļiem jābūt tik būtiskiem, ka tie var ietekmēt likumīgā spēkā stājušos tiesas nolēmumu likumību un pamatotību.
- divvērtīgums Divvērtīguma princips loģikā - ikviens spriedums ir vai nu patiess, vai nepatiess.
- doktrinārisms Doktrināram 1 raksturīgais domāšanas veids, spriedums, rīcība.
- pieļāvums doma, ideja, spriedums par kā iespējamu, varbūtēju pastāvēšanu (kādos apstākļos).
- pieņēmums Doma, ideja, spriedums, priekšstats, ko uzskata par patiesu, parasti bez stingra pamatojuma.
- secinājums doma, spriedums, atziņa, kas iegūta, analizējot parādības, apkopojot faktus u. tml.
- atsevišķas domas domas vai spriedums, kas nesaskan ar vairākuma domām
- doma Domāšanas rezultāts (atziņa, spriedums, ideja, pieņēmums).
- asertorisks Faktu konstatējošs, piem., asertorisks spriedums.
- perempcija Galīgs spriedums, strīdus izšķiršana.
- parti pris iepriekš izveidojies viedoklis, aizspriedums.
- aizspriedums Iepriekš pieņemts (bieži aplams) negatīvs spriedums, vērtējums.
- rēķins Iepriekšējs spriedums, apsvērums, nolūks (par ko).
- fatva Islāmā autoritatīvs paziņojums vai spriedums (piemēram, nāves spriedums).
- paudums Izteikums, spriedums, atsauksme.
- retorisks jautājums jautājums, ar kuru grib kaut ko kaismīgi apgalvot vai noliegt, nevis dabūt atbildi; jautājuma formā izteikts spriedums.
- probabilisms Katoļu baznīcas kazuistiskā mācībā pieņēmums, ka katrs baznīcas autoritātes spriedums ir paticami pareizs, kam vienkāršais ticīgais var sekot, nerūpējoties, vai tas nav pretrunā ar citu autoritāšu spriedumu.
- apgalvojums Konkrēti izteikta doma, spriedums.
- sprieduma izpildīšana krimināllietā - notiek tad, kad pirmās instances tiesas spriedums stājies likumīgā spēkā pēc tā pārsūdzības termiņa - 10 dienu notecēšanas no pasludināšanas brīža, ja par spriedumu iesniegta apelācijas vai kasācijas sūdzība, tad, ja spriedums netiek atcelts, tas stājas spēkā pēc apelācijas vai kasācijas instances nolēmuma pasludināšanas.
- verdikts Lēmums, rīkojums, spriedums.
- salīdzināt Lieto, lai norādītu, ka (kas, piemēram, spriedums, raksturojums) ir patiess, arī tiek pamatots sakarībā ar ko citu; salīdzinājumā.
- subkontrars Loģikā partikulārs apstiprinošs (vai noliedzošs) tipa spriedums attiecībā pret partikulāro noliedzošo (vai apstiprinošo) tipa spriedumu, kam tas pats subjekts un predikāts.
- Zālamana spriedums ļoti izsvērts, gudrs spriedums; arī atjautigs sarežģītas lietas atrisinājums.
- paškritika Negatīvs sevis, sava darba vērtējums, negatīvs spriedums par sevi, savu darbu.
- kritika Negatīvs vērtējums, spriedums.
- distinkcija Noskaidrojošs spriedums, izšķiršana.
- estimācija Novērtējums, spriedums.
- viest Panākt, būt par cēloni, ka rodas, veidojas (psihisks vai fizioloģisks stāvoklis, arī attieksme pret kādu, ko, arī priekšstats, spriedums u. tml.).
- bērna dzīvesvieta parasti bērna vecāku dzīvesvieta; ja bērna vecāki ir šķīrušies, tad parasti tā ir mātes dzīvesvieta, ja vien vecāki nav vienojušies par dzīvesvietu pie tēva vai pieņemts attiecīgs tiesas spriedums; bērnu nams - bāreņiem un bez vecāku apgādības palikušiem bērniem.
- verificēt Pārbaudīt, vai spriedums, konstatējums, atziņa, hipotēze ir patiesa; pierādīt vai konstatēt, ka hipotēze ir patiesa.
- valīds Pareizs - tāds (par slēdzienu), kurā galaspriedums no premisām tiešām izriet; tāds (par formulu), kas ir patiess jebkurā interpretācijā.
- pārspriedums Pārrunās, pārdomās iegūts atzinums, spriedums, vērtējums (par ko); šāda atzinuma, sprieduma, vērtējuma apcere, apcerējums.
- komentārs Paskaidrojums, secinājums, spriedums (par kādu notikumu, pasākumu u. tml.).
- vispārinājums Paveikta darbība, rezultāts --> vispārināt; spriedums, atzinums, izteikums u. tml., kurā (kas) tiek vispārināts.
- minējums Pēc patiesīguma nedrošs izteikums, spriedums, doma (par ko nezināmu, daļēji zināmu).
- notiesāta persona persona, kuru tiesa ar notiesājošu spriedumu ir atzinusi par vainīgu noziegumā; tai tiek piemērots kriminālkodeksā noteiktais sods par nodarījumu, un spriedums iegūst likuma spēku.
- kontradikcija Pretrunīgs spriedums, izteikums; pretruna, kas neatbilst formālās loģikas likumiem.
- atklātuma princips princips, ka tiesas sēdes notiek atklāti; princips, ka tiesas spriedums vienmēr ir publisks
- radīt Psihiskā darbībā veidot (piemēram, priekšstatu, jēdzienu, spriedumu); būt par cēloni tam, ka veidojas (piemēram, priekšstats, jēdziens, spriedums).
- prējūdicijs Romiešu tiesībās spriedums, ko vēlāk par mērauklu ņēma visi tiesneši.
- deduktīvs slēdziens slēdziens, kas parāda, ka kāds spriedums (tā sauktais galaspriedums) izriet no cita sprieduma vai spriedumiem (parasti viens no tiem ir vispārīgāks par pierādāmo spriedumu).
- hipotētiskais siloģisms slēdziens, kurā vismaz viena premisa ir nosacījuma spriedums.
- verificējamība Sprieduma (atziņas, hipotēzes, konstatējuma utt.) pārbaudāmība - tas, ka iespējams pārbaudīt, vai attiecīgais spriedums ir patiess.
- apgalvojuma spriedums spriedums ar apgalvojošo kopulu "ir".
- nolieguma spriedums spriedums ar noliedzošo kopulu "nav".
- universāls spriedums spriedums, kas attiecas uz visu subjekta klasi; vispārējs spriedums.
- attaisnojošs tiesas spriedums spriedums, kas visos gadījumos pilnīgi attaisno tiesājamo.
- tiesas nolēmums spriedums, koleģiāls vai vienpersonīgs lēmums tiesas lietā.
- hipotētisks spriedums spriedums, kurā apgalvojums ir atkarīgs no noteiktiem nosacījumiem.
- notiesājošs spriedums spriedums, pēc kura apsūdzētais tiek atzīts par vainīgu un tam tiek piespriests attiecīgs sods.
- propozīcija spriedums. izteikums.
- induktīvs slēdziens tāds slēdziens, kuram galasprieduma patiesums no premisu patiesuma izriet tikai ar daļēju ticamību; tā premisas ir par atsevišķām kādas klases lietām, bet galaspriedums - par visām šās klases lietām.
- arguments tēzes vai apgalvojuma pamatojums; spriedums vai spriedumu kopums, ko lieto cita sprieduma vai spriedumu kopuma patiesuma apstiprināšanai.
- precedents Tiesas spriedums, ko izmanto līdzīgas lietas izskatīšanai tiesā.
- lāgadība Tiesas spriedums.
- vispārējs spriedums universāls spriedums.
- disjunktīvs spriedums vairākdaļīgs (salikts) spriedums, kura atsevišķās daļas savstarpēji saista propozicionālā saitiņa, kuras funkcija atbilst šķiramā saikļa "vai" vai "vai nu..., vai" jēgai (piem., "Vai nu drīzumā uzlīs lietus, vai būs neraža").
- sprieduma modalitāte veids (arī laiks, aspekts utt.), kādā spriedums ir patiess vai aplams.
- prātojums Vispārēja rakstura doma, spriedums.
- zālamonisks spriedums Zālamana spriedums.
spriedums citās vārdnīcās:
MLVV
LLVV
MEV