Paplašinātā meklēšana
Meklējam slimn..
Vārdos nav.
Vārdu savienojumos nav.
Atrasts skaidrojumos (336):
- plaušu mukormikoze "Mucorales" rindas sēņu izraisīta infekcija, parasti vērojama diabēta slimniekiem vai imūndeficīta gadījumā; raksturīgs bronhīts, kavernu veidošanās, asinsspļaušana, var būt ar letālu iznākumu dažu mēnešu laikā.
- salvatorietes 1888. g. dibināta biedrība "Dievišķā Pestītāja māsas", mērķis - mācība skolās, slimnieku kopšana, patversmju vadība, misija.
- vilkēde Ādas ekzēma, kam raksturīgi kniepadatas galviņas vai zirņa lieluma izsitumi un rētas (parasti slimniekam uz sejas, retāk deguna, mutes un rīkles gļotādā).
- pseidoagrāfija Agrāfijas veids, kad slimnieks spēj norakstīt, bet nespēj rakstīt patstāvīgi.
- ehogrāfija Agrāfijas veids, kura gadījumā slimnieks spēj rakstīt pēc diktāta vai pārrakstīt uzrakstīto, bet nespēj izteikt savas domas rakstveidā.
- lazarete Agrāk slimnīca slimniekiem ar lipīgām slimībām, īpaši ar lepru; mēra nams.
- aizdusnieks Aizdusas slimnieks.
- ksiloze Aldopentoze, augos atrodama ksilāna sastāvā; medicīnā lieto par cukura aizstājēju diabēta slimnieku uzturā.
- asilābija Aleksijas veids, kurā slimnieks pazīst atsevišķus burtus, bet nesaprot tos zilbēs un vārdos.
- favīds Alerģiska rakstura izsitumi ķermeņa un locekļu ādā kraupja slimniekiem.
- skeptofilakse Alerģiska slimnieka desensibilizācija ar mazu alergēna devu, piem., pirms antiseruma ievadīšanas.
- epidermofitīdi Alerģiski izsitumi epidermofītijas slimniekiem, kas rodas tālu no galvenā bojājumu perēkļa un izpaužas kā folikulāri papulozi mezgliņi, eritemoskvamozi plankumi vai sīki pūslīši.
- trihofitīdi Alerģiski izsitumi trihofītijas slimniekiem plankumu, miliāru papulu vai vezikulu veidā.
- doktorāts Ambulance - ārstnieciska un profilakses iestāde, kas sniedz palīdzību slimniekam gan savās telpās, gan mājās.
- Amoka skrējiens amoka slimnieka skrējiens, parasti ar dunci uzbrūkot visiem, kas gadās ceļā
- autoanamnēze Anamnēze, ko sniedz pats slimnieks.
- vietējā anestēzija anestēzija, ko veic, lai radītu nejūtību kādā ķermeņa rajonā, slimniekam saglabājot apziņu un kustīgumu.
- nitazoksanīds Antimikrobiska viela; lieto kriptosporidiozes ārstēšanai HIV nēsātājiem vai AIDS slimniekiem.
- elektroihnogrāfs Aparāts cilvēka gaitas pētīšanai reģistrējot pēdas atbalsta laiku un novietojumu, soļu garumu un platumu, gaitas virzienu u. c. rādītājus (180 parametru), izmanto slimnieku rehabilitēšanā pēc traumām, sportistu un invalīdu apmācīšanā, jaunu apavu modeļu pārbaudīšanā.
- apkužināt Apčužināt, apkopt (slimnieku, mazu bērnu), it sevišķi sakārtuojuot guļas vietu un drēbes.
- kopt Aprūpēt (piemēram, bērnu, slimnieku), gādājot, parasti par tīrību, ēdināšanu, ārstēšanas režīma ievērošanu.
- obsesija Apsēstība - stāvoklis, kad slimnieks atrodas spaidu idejas varā, viņu māc domas, atmiņas, bailes, tieksmes u. tml., no kurām viņš nevar atbrīvoties, kaut saprot to bezjēdzību.
- pārsiet Aptīt, apņemt ar pārsēju brūci, ķermeņa daļu (slimniekam, ievainotajam).
- rehabilitēt Ar attiecīgu pasākumu kompleksu pasargāt (slimnieku) no iespējamas invaliditātes, kā arī rast iespēju (tam) atgūt maksimālu fizisko, sociālo, profesionālo u. tml. pilnvērtību, ja ir īslaicīgi vai paliekoši zaudēta darba spēja.
- placebo efekts ārstējošais efekts, kas tiek panākts, dodot slimniekam farmakoloģiski neiedarbīgu vielu, ko viņš uzskata par ārstniecisku vielu.
- haimoterapija Ārstēšana ar asinīm, ievadot tās slimnieka organismā, ārpus barības vada.
- aizvietotājterapija ārstēšana ar medikamentiem, kas kompensē dabisko vielu trūkumu organismā (piemēram, insulīns cukura diabēta slimniekiem).
- autouroterapija Ārstēšana ar slimnieka paša urīnu, ievadot to parenterāli.
- autotuberkulinizācija Ārstēšana ar tuberkulīnu, kas iegūts no slimnieka paša mikobaktērijām.
- autoterapija Ārstēšana, ievadot organismā paša slimnieka serumu vai sekrētus.
- teleterapija Ārstēšana, kad terapeitiskās iedarbības avots atrodas zināmā attālumā no slimnieka, piem., staru terapijas gadījumā.
- ambulatorā ārstēšana ārstēšana, kas neparedz slimnieka uzņemšanu slimnīcā, bet parakstītie medikamenti tiek lietoti mājās.
- autoseroterapija Ārstēšana, slimniekam injicējot viņa paša asins serumu.
- telegammaterapija Ārstēšanas metode, apstarojot ar virzītu gamma starojumu no avota, kas atrodas noteiktā attālumā no slimnieka ķermeņa.
- homeopātija Ārstēšanas metode, pēc kuras slimniekam mazās devās dod tādu līdzekli, kas lielās devās veselam cilvēkam izraisa attiecīgai slimībai raksturīgās pazīmes.
- autohemoterapija Ārstēšanas veids; slimniekam izdara no viņa vēnas ņemtu asiņu intramuskulāru injicēšanu.
- nogulēt slimnīcā ārstēties slimnīcā (visu laikposmu) un pabeigt ārstēties.
- gulēt slimnīcā ārstēties slimnīcā.
- stacionārs Ārstniecības iestāde, kur slimnieki ārstēšanās laikā uzturas pastāvīgi vai ar pārtraukumiem.
- klīnika Ārstniecības iestāde, kurā stacionāro slimnieku ārstēšana saistīta ar zinātnisko un pedagoģisko darbību.
- ārstētava Ārstniecības iestāde; slimnīca.
- gultas režīms ārstniecības režīms, kas paredz slimniekam atrasties guļus stāvoklī.
- sanatorija Ārstnieciski profilaktiska stacionāra iestāde, kura slimnieku ārstēšanai izmanto galvenokārt dabiskos dziedniecības līdzekļus kopā ar fizikālo terapiju, psihoterapiju, diētisko uzturu u. tml.
- ordinators Ārsts (piemēram, slimnīcā, poliklīnikā, dzemdību namā), kurš nodaļas vadītāja vadībā tieši veic ārstniecisko un profilaktisko darbu.
- terapeuts Ārsts; slimnieku kopējs.
- hipostāze Asiņu sastrēgums apakšējās ķermeņa daļās vai zemāk novietotos orgānos slimniekiem ar pavājinātu sirdsdarbību.
- lancinējošs Ass, šaujošs, urbjošs, griezīgs; par tabesa slimnieku sāpēm - zibenīgs.
- pseidoatetoze Atetotiskas pirkstu kustības, ja slimnieks izstiepj rokas un aizver acis; novēro tabesa un multiplas sklerozes gadījumā.
- rekompresija Atkārtota pakļaušana paaugstinātam atmosfēras spiedienam; kesona slimības ārstēšanas metode, novietojot slimnieku atkal paaugstinātā spiedienā.
- pseidomnēzija Atmiņas traucējums, kad slimniekam šķiet, ka viņš atceras notikumus, kas nekad nav bijuši.
- Ofēlijas sindroms atmiņas zudums slimniekiem ar limfogranulomatozi; veiksmīgi ārstējot, atmiņa atjaunojas.
- Ērgļu viduslaiku pils atradās Madonas novada Ērgļos, netālu no Ērgļu slimnīcas, celta 14. gs. 2. pusē Ogres labajā krastā, 25 m augstas kraujas malā, norobežojis \~10 m dziļš grāvis, taisnstūrveidīga (~40 x 30 m), 15. gs. uzbūvēts kvadrātisks (8 x 8 m) tornis ar šaujamlūkām; 18. gs. sākumā pamesta un pamazām sabrukusi.
- Saldus viduslaiku pils atradās Saldū, varbūtēji celta 1341. g., vēstures avotos pirmoreiz minēta 1411. g. kā Livonijas ordeņa pils, nopostīta 18. gs. sākumā Ziemeļu kara laikā, 20. gs. 70. gados tās vietā uzcelts Saldus slimnīcas jaunais korpuss.
- baraka Atsevišķa vienstāva ēka slimnīcas teritorijā (parasti saslimušajiem ar lipīgajām slimībām).
- ievest Atvest (ar transportlīdzekli) un ievietot (slimnieku slimnīcā).
- diagnoze Atzinums (par slimību, tās būtību, raksturu, gaitu) pēc slimnieka izmeklēšanas dotumiem.
- izklausīšana Auskultācija - viena no slimnieka izmeklēšanas pamatmetodēm, kuras būtība ir iekšējos orgānos radušos skaņu novērtēšana.
- ekofobija Bailes atgriezties mājās pēc izrakstīšanās no psihiatriskās slimnīcas.
- automizofobija Bailes no piesārņojuma, kas liek slimniekam visu laiku mazgāties, mazgāt rokas.
- holerafonija Balss zudums holeras slimniekiem smagā stāvoklī.
- balbieris bārddziņi Rīgā viduslaikos, 1494. g. tika apstiprināti pirmie šī amata statūti, viņi skuva bārdas, ārstēja ievainojumus un kaulu lūzumus, apkopa slimniekus, rāva zobus, strādāja pirtīs; 17. gs. uzņēma Rīgas Mazajā ģildē.
- BKUS Bērnu klīniskā universitātes slimnīca.
- Ziemeļblāzma bezalkohola biedrība "Ziemeļblāzma" - sabiedriska organizācija, atrodas Rīgā, Ziemeļblāzmas ielā 36, dibināta 1904. g., slēgta 1940. g., atjaunota 1989. g., aizstāv atkarību slimnieku un tiem līdzatkarīgo intereses, rīko izglītojošus seminārus, konsultē Vecmīlgrāvja iedzīvotājus par atkarību problēmām, veicina līdzatkarīgo pašpalīdzības grupu veidošanos.
- melanogēns Bezkrāsaina viela, kurai oksidējoties rodas melanīns; atrodama melanomas slimnieku urīnā.
- murgi Bezsamaņas stāvoklis, kad slimnieks ir nemierīgs un murgo.
- egofonija bronhofonijas forma, kurā slimnieka izrunātā "a" skaņa dzirdama kā platais "ē", līdzīga kazas blēšanai.
- bulīmiķis Bulīmijas slimnieks.
- trimetreksāts C~19~H~23~N~5~O~3~, folijskābes antagonists, strukturāli radniecīgs metotreksānam; eksperimentāli lieto antineoplastiskai terapijai, kā arī kopā ar leikovorīnu pneimocistu izraisītas pneimonijas ārstēšanai AIDS slimniekiem.
- propiltiouracils C~7~H~10~N~2~OS, vairogdziedzera inhibitors; lieto hipertireozes ārstēšanai, kā arī gatavojot slimniekus vairogdziedzera operācijai.
- kapliča Celtne (kapsētā, slimnīcā), arī telpa (piemēram, slimnīcā) mirušo novietošanai pirms apbedīšanas un parasti arī bēru ceremonijai.
- baskājainie ārsti cilvēki ar elementāro praktiskās medicīnas izglītību, kuri nodarbojas ar slimnieku aprūpi lauku rajonos; izteiciens radās 60. gadu Ķīnā kultūras revolūcijas laikā.
- abortmahers Cilvēks, kas izdara abortu ārpus slimnīcas.
- parafāzija Daļējas afāzijas veids, kad slimnieks runājot izlaiž atsevišķas skaņas vai vārdus vai aizvieto tos ar citiem.
- impulsterapija Dažādu fizikālo faktoru (elektriskās strāvas, elektriskā un magnētiskā lauka, ultraskaņas u. c.) iedarbība uz slimnieka organismu atsevišķu, ritmisku, īslaicīgu impulsu veidā.
- transiluminācija Deguna blakusdobumu apgaismošana ar slimnieka mutē ievietotu gaismas avotu.
- diabētiķis Diabēta slimnieks; cukurslimnieks.
- izodiagnoze Diagnozes noteikšana, ievadot slimnieka asinis dzīvniekam, kas uzņēmīgs pret varbūtējo infekciju.
- klusā stunda dienas atpūtai paredzētais laiks (piemēram, slimnīcā, sanatorijā).
- Māra Dievība senlatviešu mitoloģijā, galvenā gādniece par cilvēkiem un dzīvniekiem, nosaka cilvēka dzīvi, piešķir tikumu, rūpējas par bāreņiem un slimniekiem, nes svētību sētai.
- multiplais ataktiskais neirīts difterijas slimniekam vērojams simptomu komplekss, kas atgādina dorsālo tabesu: ataksija un dziļās jušanas traucējumi.
- kutānreakcija Diloņslimniekiem ādas sarkanumi un tulznojumi 1-2 dienas pēc tuberkulīna iepotēšanas.
- delme Diloņslimnieks.
- aliterācija Disfāzijas veids, kurā slimnieks lieto vārdus, kas sākas ar vienu un to pašu līdzskani.
- dizanagnozija Disleksijas veids, kurā slimnieks noteiktus uzrakstītus vārdus nepazīst un to vietā izlasa citus.
- ruminācija Domu atgremošana, psihiatrijā neatlaidīga nodošanās vienai domai vai domu sistēmai, kas pārvalda slimnieka prātu, par spīti visām pūlēm no tās atbrīvoties.
- drudzinieks Drudža slimnieks.
- Ai-ais Dziedinošs avots Greitfišas kanjonā Dienvidāfrikā (hotentotu val. - liels siltums), līdz 85 Celsija grādiem sasilušais ūdens atjauno veselību daudziem smagiem slimniekiem.
- pelēko māsu patversme dziednīca un slimnieku kopēju mītne Rīgā viduslaikos, izveidoja Franciskāņu ordeņa terciārietes (tērpa krāsas dēļ viņas dēvēja par pelēkajām mašām), kas nodarbojās ar slimnieku kopšanu, bērnu mācīšanu un labdarību, darbību sāka 13. gs. beigās, bet reformācijas laikā 16. gs. sākumā beidza.
- elektrokonvulsīvā terapija elektrošoka terapija ir metode, ar ko ārstē depresijas, maniakālās depresijas un dažu veidu šizofrēnijas slimniekus, izraisot konvulsijas laižot caur smadzenēm elektrisko strāvu.
- mikroviļņu terapija elektroterapijas veids, kad slimnieku apstaro ar ultraīsiem elektromagnētiskiem viļņiem.
- hipotaksija Emocionāls saskaņas stāvoklis hipnozes sākumā starp slimnieku un hipnotizētāju.
- klīniskā farmakoloģija farmakoloģijas nozare, kurā pēta zāļu vielu iedarbību uz veselu un slimu organismu slimnīcas apstākļos.
- katarze Freida metode psihoneirozes ārstēšanai, pamudinot slimnieku "izkratīt" visu, kas nomāc viņa apziņu (psihokatarse jeb abreakcija).
- operācijas galds galdam līdzīga ierīce, uz kuras operē slimnieku.
- autosplenektomija Gandrīz pilnīga liesas izzušana progresējošas fibrozes sakarā un šā orgāna sarukšanas dēļ, piem., sirpjveida šūnu anēmijas slimniekiem.
- furiosus Gara slimnieks (ārprātīgais, vājprātīgais), kam Romā jau pēc 12 tabulu likumiem noteica aizgādnību.
- kapelāns garīdznieks (bruņotajos spēkos, slimnīcās u. tml.).
- eihelaions Grieķu baznīcā - slimnieku sakraments.
- gripinieks Gripas slimnieks.
- guldenis Gulošs slimnieks.
- guldens Gulošs slimnieks.
- lipoīdā nekrobioze ģeneralizēta, atrofiska dermatoze ar lipodistrofiju cukura diabēta slimniekiem: atsevišķas vai multiplas, mazliet spīdīgas, dažāda lieluma papūlas, kas pamazām pārveidojas asi norobežotās pangās ar dzeltenīgu centru un sārtu vai zilganvioletu apmali; pangu centrs vēlāk atrofējas un kļūst redzamas teleangiektāzijas.
- Tērnera sindroms ģenētiska patoloģija ("syndromus Turner"), kuras cēlonis ir vienas x hromosomas trūkums sievietēm, kas sastopams vienai no 2000-2500 jaundzimušo meiteņu; slimniecēm raksturīgs mazs augums, vāji attīstītas sekundārās dzimumpazīmes, ādas kroka uz kakla, ādas hiperpigmentācija, bieži arī kāda sirdskaite.
- Papardes zieds ģimenes plānošanas un seksuālās veselības asociācija, kas informē sabiedrību par seksuālās un reproduktīvās veselības jautājumiem, īpašu uzmanību pievērš jauniešu un sociālā riska grupu informēšanu par kontracepcijas līdzekļiem, aizstāv AIDS slimnieku tiesības u. c.
- limfokentrinskābe Hidroksiskābe, atrodama limfoleikozes slimnieku urīnā; ierosina leikopoētiskās sistēmas šūnu proliferāciju.
- neīstā anoreksija histērijā novērojams stāvoklis: slimnieks atklāti nekā neēd, bet ēd slepeni.
- boopija Histērijas slimnieku sapņainais skatiens.
- atdarināšanas horeja horejiskas kustības veseliem bērniem, kuriem ir saskare ar horejas slimniekiem.
- vašpitālis Hospitālis, slimnīca.
- autopioterapija Hronisku sastrutojumu ārstēšana, injicējot slimniekam sterilas strutas, kas ņemtas no viņa strutu perēkļa.
- likties slimnīcā ierasties, tikt uzņemtam slimnīcā, lai ārstētos.
- vizīte Ierašanās pie slimniekiem (mājās, slimnīcā) un to apskate (par medicīnas darbiniekiem).
- tiposkops Ierīce sāngaismas izslēgšanai, kas nepieciešama, kataraktas un ambliopijas slimniekiem lasot.
- monitors Ierīce, ar ko pastāvīgi kontrolē narkozē esošu slimnieku dzīvības pazīmes vai novēro un reģistrē fizioloģiskos raksturlielumus, piem., pulsa biežumu un asinsspiedienu.
- Jura hospitālis iestāde slimnieku, invalīdu un trūkumcietēju aprūpei un ārstēšanai, pirmsākums 1220. g., 1846. g. uzcelta divstāvu ēka tagadējā Kungu ielā 34, darbojās līdz 1936. g.
- emanatorijs Iestāde, kurā slimniekus ārstē ar radioaktīviem ūdeņiem un rādija emanācijas inhalācijām.
- makroplanocitoze Ievērojams makroplanocītu skaits kuņģa vēža slimnieku asinīs.
- hospitalizēt Ievietot (slimnieku) stacionārā ārstniecības iestādē.
- hospitālisms Ikviena slimība, kuras izcelšanās saistīta ar uzturēšanos slimnīcā.
- sagulēt slimnīcā ilgāku laiku, arī visu laikposmu ārstēties slimnīcā; ilgāku laiku ārstēties slimnīcā (līdz noteiktam brīdim).
- infekcijas Infekciju slimību slimnīca; infekciju slimību nodaļa (slimnīcā).
- hipnotiskais miegs īpašs hipnozes stāvoklis, kad saglabājas hipnotizētāja kontakts ar slimnieku.
- virpuļdurvju sindroms īstermiņa pacientu atkārtota (ar izteikti ciklisku raksturu) uzņemšana institūcijā; visbiežāk izpaužas situācijās, kad pacienti ar hroniskām psihiska rakstura slimībām pēc recidīva tiek vairākas reizes atkārtoti uzņemti psihiatrijas nodaļā pēc viņu izrakstīšanas no slimnīcas.
- perkutēt Izdarīt (kā) perkusiju, izmeklēt slimnieku ar piesitieniem.
- meticilīnrezistentais stafilokoks izplatītā baktērija "Staphylococcus aureus", kas ieguvusi noturību pret antibiotiku metacilīnu un spēj izraisīt nopietnas infekciju komplikācijas pacientiem, kuri ārstējas slimnīcā (tādēļ šo infekciju sauc arī par slimnīcā iegūto infekciju).
- Abuto Japāņu mitoloģijā - labklājības dievs, kura palīdzību lūdza slimnieki un ceļotāji, arī jūrasbraucēju aizbildnis, kam izlūdzās labu ceļavēju.
- infantorijs Jaunpiedzimušo un zīdaiņu slimnīca.
- dishīrija Jutības traucējuma veids, kad slimnieks nespēj izšķirt, vai pieskaršanās notikusi ķermeņa kreisajā vai labajā pusē.
- kondukcijas jeb asociatīvā afāzija kad slimnieks spēj runāt un rakstīt, bet izlaiž vai atkārto vārdus un apmaina tos ar citiem, jo bojāti frontolentikulārie asodācijas ceļi starp valodas centriem.
- margarītas Katoļu baznīcā dievmaizes daļas slimniekiem.
- kamilliāņi Katoļu slimnieku kopēju ordenis Itālijā no 16. gs. beigām.
- keratomileize Keratoplastika, kuras laikā izgriež daļu slimnieka radzenes, to sasaldē, izveido nepieciešamo liekumu un retransplantē slimniekam; izmanto redzes defektu korekcijai.
- kraucenis Klepotājs, plaušu slimnieks.
- vārčāt Kopt (slimnieku).
- iridizācija Krāsainas gaismas starojums (dārzs) ap gaismas avotu, ko redz glaukomas slimnieki.
- kascele Kruķis (slimniekiem, ievainotajiem u. tml.).
- kurarizācija Kurāres ievadīšana slimniekam, kamēr iestājas terapeitisks efekts - skeleta muskulatūras atslābums.
- katalepsija Ķermeņa vai tā daļu sastingums noteiktā pozā, kādu cilvēks ir ieņēmis vai kādā viņš ir novietots (piemēram, šizofrēnijas slimniekiem, hipnotizētiem cilvēkiem).
- haritē Labdarība, slimnīcu nosaukums.
- paliatīvs Līdzeklis (piemēram, operācija), kas tikai atvieglina slimnieka stāvokli smagas vai neārstējamas slimības gadījumā, bet nenovērš pašu slimību.
- ārstniecības līdzekļi līdzekļi, kas sekmē slimības likvidēšanu un slimnieka izveseļošanos.
- LPCS Liepājas pilsētas centrālā slimnīca (rāj.).
- uzņemt Ļaut (kādam) atrasties, apmesties (celtnē, telpā u. tml.); būt tādam, kurā var atrasties, apmesties (parasti daudzi) - par celtni, telpu u. tml.; ļaut atrasties un ārstēties (slimnīcā, sanatorijā u. tml.).
- ortopnoja Ļoti smags elpas trūkums, kad slimniekam vieglāk elpot stāvot vai sēžot.
- hemodializators Mākslīgā niere - ierīce nieru funkcijas aizstāšanai nieru mazspējas, kā arī akūtas saindēšanas gadījumā; ar tās palīdzību tiek atdalītas vielas, kas parasti izdalās ar urīnu; ierīci pievieno slimnieka asinsvadiem.
- gametocīts Malārijas parazīta dzimumšūna slimnieka asinīs, kura malārijas oda organismā veido gametas.
- gametogonija Malārijas parazīta vīrišķo un sievišķo gamretocītu attīstības fāze slimnieka asinīs.
- internatūra Medicīnas augstskolu absolventu (ārstu) pēcdiploma stažēšanās forma klīnikās un slimnīcās.
- sanitārs Medicīnas darbinieks, kam nav speciālās medicīniskās izglītības un kas strādā veselības aizsardzības iestādē (piemēram, kopj telpas, slimniekus).
- slimnīca Medicīnas iestāde stacionārai slimnieku ārstēšanai.
- ātrā (medicīniskā) palīdzība medicīniska organizācija, kuras uzdevums ir sniegt steidzamu medicīnisko palīdzību pēkšņas saslimšanas un nelaimes gadījumos notikuma vietā, kā arī nogādāt slimo, nelaimes gadījumā cietušo uz slimnīcu; medicīnas darbinieku brigāde, kas veic šādus uzdevumus.
- montelukasts Medikaments, kas bloķē dabisko mediatoru leikotriēnu receptorus un pastiprina medikamentu iedarbību, uzlabo astmas slimnieku vispārīgo stāvokli.
- sidērisms Mesmera paņēmiens slimniekus ārstēt ar peldēm, kurās ielikta magnetizēta dzelzs.
- izgulējums Mīksto audu (ādas un zemādas) atmirums, kura cēlonis ir pastāvīga spiediena radīti asinsrites traucējumi (parasti slimniekam, kas ilgāku laiku guļ vienā un tai pašā stāvoklī); vieta ādā, kur šādā procesā atmiruši mīkstie audi.
- mioglobinūriskais miozīts mioglobinūrija miozīta slimniekiem: sāpes muskuļos un locītavās, muskuļu pietūkums, kustību traucējumi, eritema, drudzis, caureja, mioglobinūrija.
- hipotireotiskā miopātija miopātija hipotireozes slimniekiem: muskuļu hipertrofija, sāpīgas muskuļu spazmas, pseidomiotonija; hipotireozes pazīmes.
- ekstrospektācija Mizofobijas ārīga izpausme, slimniekam pastāvīgi apskatot savu ādu, pārbaudot tās tīrību.
- ādas mukormikoze mukormikoze, kas parasti vērojama diabēta slimniekiem vai imūndeficīta gadījumā; infekcijas izraisītāji parasti ir "Rhizopus" ģints sēnes.
- moristans Muristans - slimnīcas nosaukums Islāma zemēs; tas parasti atradās mošejas vai mauzoleja tuvumā.
- Hizbollah Musulmaņu organizācija Libānā (arābu "Dieva partija"), izveidota 1982. g., pazīstama ar savu pašnāvnieku uzbrukumiem Izraēlas okupācijas varai Libānas dienvidu daļā; apvidū, kurā darbojas, organizē slimnīcu aprūpi, skolas.
- šīberis Naktspods guļošam slimniekam, padube.
- sākumnarkoze Narkoze, ko izraisa, ievadot taisnajā zarnā, vēnā vai muskulī īslaicīgas darbības narkozes līdzekli, lai nodrošinātu mierīgāku slimnieka iemigšanu inhalācijas narkozes laikā; bazālā narkoze; ievadnarkoze.
- ievadnarkoze Narkoze, ko izraisa, ievadot taisnajā zarnā, vēnā vai muskulī īslaicīgas darbības narkozes līdzekli, lai nodrošinātu mierīgāku slimnieka iemigšanu inhalācijas narkozes laikā; bazālā narkoze; sākumnarkoze.
- bazālā narkoze narkoze, ko izraisa, ievadot taisnajā zarnā, vēnā vai muskulī īslaicīgas darbības narkozes līdzekli, lai nodrošinātu mierīgāku slimnieka iemigšanu inhalācijas narkozes laikā.
- ārstnieciskā narkoze narkoze, kuras uzdevums ir izslēgt sāpju sajūtu no slimnieka apziņas.
- klaunisms Nedabiskas pozas, kādas ieņem histēriski slimnieki; arī plānprātīgu, psihopātisku bērnu un šizofrēnijas slimnieku manierība.
- pagulēt slimnīcā neilgu laiku ārstēties slimnīcā.
- neurastēniķis Neirastēniķis - nervu slimnieks.
- aksofāgs Neiroglijas šūna; atrodama mielīta slimnierkiem mielīna dobumos.
- malarioterapija Neirosifilisa ārstēšana, inficējot slimnieku ar malārijas plazmodijiem.
- neurotiķis Neirotiķis - iedomu slimnieks.
- somatofrēnija Neiroze, kuras gadījuma slimnieks pārspīlē savas slimības pazīmes vai iedomājas, ka ir slims.
- dekubitus Nekroze, kas attīstās no spiediena; visbiežāk novērojama vājiem, izdilušiem slimniekiem tais ķermeņa vietās, kur visvairāk izspiežas skeleta daļas, piem., krustos, mugurkaulā u. c.
- ambulance Neliela ārstniecības iestāde (galvenokārt laukos), kuras personāls ārstē atnākušos vai mājās esošos slimniekus.
- lazarete Neliela ārstniecības iestāde (piemēram, karaspēka daļā) īslaicīgai stacionārai slimnieku ārstēšanai.
- aizkrāsne Neliela telpa aiz krāsns; slimnieku un vājinieku uzturēšanās vieta.
- aizkrāsns Neliela telpa aiz krāsns; slimnieku un vājnieku uzturēšanās vieta.
- mazā ķirurģija nelielas operācijas, kuras var veikt arī ārpus slimnīcas.
- paralogisms Nepareiza, neloģiska domāšana; psihisku slimnieku bezjēdzīga runa.
- nealkohola steatohepatīts neskaidras etioloģijas aknu iekaisums, histoloģiski atgādina alkohola izraisīto hepatītu, bet novēro slimniekiem, kas alkoholu nelieto, bieži slimo korpulentas sievietes, kam ir insulīnneatkarīgais cukura diabēts.
- endokrīnā hipertensija neskaidras ģenēzes arteriālā hipertensija slimniekiem ar hormonālu disfunkciju.
- dēkubits No spiediena radies audu atmirums slimniekiem, kam ilgi jāguļ gultā.
- asins banka nodaļa slimnīcā, kurā tiek uzglabātas donoru dotās asinis.
- trepopnoja Noteikts stāvoklis, kādu cenšas atrast slimnieks, lai atvieglotu apgrūtināto elpošanu.
- Dauna slimība oligofrēnijas forma, kurā garīgās un fiziskās attīstības atpalicība saistīta ar īpatnēju somatisku sindromu un slimnieka izskatu, iekšējās sekrēcijas dziedzeru funkcijas traucējumiem, bieži arī ar dažādām kroplībām.
- RKS P. Stradiņa Republikas klīniskā slimnīca.
- paradoksālā kinēzija parādība, kad trīcošās triekas slimnieki, kuriem sakarā ar muskuļu rigiditāti traucēta iešana, palaikam var labi skriet un pat samērā augsti lēkt.
- tremofilija Pārmantota trīce slimniekiem ar svītrotā ķermeņa deģenerāciju (iespējams, autosomāli dominanta pārmantošana): pārtraukumaina trīce miera stāvoklī, to pastiprina sensoriski vai emocionāli kairinājumi; trīci novēro gan atsevišķās ķermeņa daļās, gan visā ķermenī; mērena muskuļu hipotonija.
- tabētiskā ciliārā neiralģija paroksismālas oftalmiskas krīzes dorsālā tabesa slimniekiem: stipras dedzinošas un durstošas lēkmjveida sāpes abās acīs (ciliārā neiralģija); acābola un plakstiņu hiperestēzija; fotofobija ar acs gredzenmuskuļa spazmām; stipra asarošana.
- E541 Pārtikas uzlabotājs - nātrija alumīnija skābais fosfāts, skābuma regulētāji, irdinātāji, iespējamā iedarbība - uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā, jāizvairās sirds slimniekiem.
- angiosklerotiskā intermitējošā diskinēzija pārtraukumains muskulatūras vājums slimniekiem ar obliterējošu arteriosklerozi (pārsvarā aterosklerozi) bez sevišķiem trofikas traucējumiem.
- dizagregācija Pastāvīga izklaidība, kas neļauj slimniekam uztvert kādu domu ārpus tās, kura pastāvīgi nodarbina viņa prātu.
- autopatogrāfija Paša slimnieka uzrakstīta slimības vēsture.
- uzmācīgas domas patoloģiskas domas, atmiņas, šaubas, bailes, tieksmes un darbības, kas intensīvi un neatvairāmi rodas pretēji slimnieka gribai.
- kriminoze Patoloģisks stāvoklis, kurā slimnieka rīcība uzrāda noziedzīgas tieksmes.
- PSKS Paula Stradiņa klīniskā slimnīca.
- PSKUS Paula Stradiņa Klīniskā universitātes slimnīca.
- Stradiņi Paula Stradiņa Klīniskā universitātes slimnīca.
- pentolīze Pentozes noārdīšana, konstatēta vēža slimnieku serumā; ieteikta vēža diagnostikai.
- skleromalācija Perēkļaina cīpslenes atmiekšķēšanās, vērojama reimatoīdā artrīta slimniekiem.
- institūciju iedzīvotāji personas, kuras dzīvo slimnīcās, veco ļaužu pansionātos, viesnīcās, cietumos utt.
- idiopātiska mēles un rīkles nerva neiralģija piepešas, neciešamas, naža dūrienam līdzīgas sāpes vienā aukslēju loka pusē, rijot cietu (it īpaši karstu vai aukstu) ēdienu, kā arī košļājot, žāvājoties vai skaļi runājot; sāpju lēkme ilgst apmēram 2 min; sāpes izstaro uz mēli, žokļiem, pieguļošo kakla daļu un ausi; stipro sāpju dēļ slimnieks vairās ēst (tāpēc stipri novājē), runā klusināti un neskaidri.
- Baldones kūrorts pirmais balneoloģiskais kūrorts Latvijā, vēstures avots minēts jau 15. gs., pirmās kūrmājas uzceltas 18. gs. vidū, 1795. g. saņemta atļauja iekārtot sērūdeņu dziednīcu un atklāta pirmā vannu māja, 1818. g. uzcelts pirmais vannu korpuss un sākts veidot parku; 1920. g. kļuva par valsts īpašumu, 1990. g. ārstējās \~10000 slimnieku, bet kopš 1993. g. slimniekus vairs neuzņem.
- autokeratoplastika Plastiska radzenes operācija, kurā izmanto transplantātu no paša slimnieka otras acs.
- autocistoplastika Plastiska urīnpūšļa operācija, kurā ņem audus transplantātam no paša slimnieka organisma.
- emfizemātiķis Plaušu emfizēmas slimnieks.
- dilonīgs Plaušu slimnieks.
- pļaušinieks Plaušu slimnieks.
- Lielbērze Plaušu tuberkulozes slimnīca, dibināta 1935. g., izvietota bijušās Lielbērzes muižas ēkās, 100 vietu, ārstē pieaugušos tuberkulozes slimniekus.
- diloņslimnieks Plaušu tuberkulozes slimnieks.
- klīnika Privāta slimnīca vai ambulatoriska ārstniecības iestāde.
- pienesums Produktu, sadzīves priekšmetu kopums, ko nodod kādam (piemēram, slimnīcā, cietumā).
- trako māja psihiatriskā slimnīca.
- trako nams psihiatriskā slimnīca.
- trako māja (arī nams) psihiatriskā slimnīca.
- traķene psihiatriskā slimnīca.
- kreizene Psihiatriskā slimnīca.
- psihene Psihiatriskā slimnīca.
- psihuška Psihiatriskā slimnīca.
- krezomānija Psihiska slimnieka iedoma, ka viņš ir lielu bagātību īpašnieks.
- nekromimēze Psihiska slimnieka iedoma, ka viņš ir miris.
- cinantropija Psihiska slimnieka iedoma, ka viņš pārvērsts par suni un viņam jāizturas kā sunim.
- hiperfrāzija Psihiska slimnieka juceklīga pļāpība.
- paranojālā seksuālā metamorfoze psihiska slimnieka murgi par savu piederību pie pretējā dzimuma.
- galeantropija Psihiska slimnieka murgi, ka viņš pārvērsts par kaķi.
- amoks Psihiska traucējuma veids, kas sastopams Malajas arhipelāga iedzīvotājiem; slimnieks pēc īslaicīgas lēkmes metas skriet, iznīcinot visu, kas gadās ceļā.
- periblepsija Psihiska vai drudža slimnieka neprātīgais skatiens.
- abreakcija Psihiskas traumas seku vai psihoneirozes novēršana, kur slimnieks traumējošo notikumu izdzīvo iztēlē, ļaudams brīvi izpausties emocijām tādējādi atraisīdamies no afekta.
- ekstroverts Psihisks slimnieks, kas interesējas tikai par citiem cilvēkiem un lietām.
- dereisms Psihisks stāvoklis, kad slimnieks iegrimst fantāzijā un izslēdz apkārtējo vidi.
- pseidomānija Psihisks traucējums, kad slimnieks apvaino sevi noziegumos, kuros viņš nav vainīgs.
- akatīzija Psihisks traucējums, kas izpaužas kā slimnieka nespēja ilgstoši nosēdēt.
- sofomānija Psihisks traucējums, kura gadījumā slimnieks uzskata sevi par gudrāko no visiem.
- iluminisms Psihisku slimnieku eksaltācijas stāvoklis; iedomas un halucinācijas par sakariem ar pārdabiskām būtnēm.
- pasīvais negatīvisms psihisku slimnieku noliedzoša attieksme pret ārējām ietekmēm un iekšējiem impulsiem.
- fagomānija Psihisku slimnieku patoloģiski kāpināta ēstgriba.
- glosolālija Psihisku slimnieku runāšana it kā svešā, nepazīstamā valodā; nesaprotams žargons.
- narkolīze Psihoanalīze, ko lieto, slimniekam atrodoties vieglas narkozes stāvoklī.
- grafoanalīze Psihoanalīzes paņēmiens, kurā slimnieks rakstveidā izteic savas domas.
- autokatarze Psihoterapijas metode, kurā slimniekam ieteic aprakstīt savus pārdzīvojumus, lai atbrīvotos no psihiskiem konfliktiem.
- autokatarse Psihoterapijas metode, kurā slimniekiem ieteic atcerēties un aprakstīt savus piedzīvojumus, lai atbrīvotos no iekšējiem psihiskiem konfliktiem.
- ragošana Ragu (banku) likšana slimniekam.
- RCS Rajona centrālā slimnīca (raj., kopā ar nosaukumu, piem., Talsu RCS).
- paragrāfija Rakstības traucējums, kura gadījumā slimnieks izlaiž burtus, zilbes vai vārdus.
- giroze Reiboņa veids, kura slimniekam stāvot liekas, ka viss ap viņu griežas; viņam jāaizver acis, lai nepakristu.
- RLPNS Republikāniskā Liepājas psihoneiroloģiskā slimnīca (raj.).
- vairumpatērētāji Restorāni, bāri, slimnīcas, skolas un tamlīdzīgi uzņēmumi un iestādes, kur pārtikas preces tiek sagatavotas patēriņam.
- RAKUS Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca.
- REAAC Rīgas endokrinoloģisko slimnieku ambulatorās aprūpes centrs.
- primārā astereognoze rodas, ja bojāta galvas smadzeņu paura daivas garoza, tad slimnieks spēj noteikt priekšmeta īpašības, bet to nepazīst.
- sekundārā astereognoze rodas, ja slimniekam traucēta jušana rokā, sevišķi taustes un kustības stāvokļa sajūta; tad slimnieks nespēj noteikt priekšmeta īpašības, tāpēc to nepazīst.
- pass roku kustība pacienta sejas priekšā - paņēmiens, ar kuru slimnieku hipnotizē.
- sklerodaktilija Roku vai kāju pirkstu skleroze slimniekiem ar sklerodermijas akrosklerotisko formu.
- sklerodaktīlija Roku vai kāju pirkstu skleroze slimniekiem ar sklerodermijas akrosklerotisko formu.
- hotentotisms Runas traucējuma veids, kad slimnieks no līdzskaņiem izrunā tikai skaņu "t".
- parasimbolija Runas traucējumi centrālās nervu sistēmas bojājumu dēļ: slimnieks dzirdēto nesaprot un pats runā neskaidri.
- ievietot Rūpēties, gādāt, lai tiek uzņemts (piemēram, slimnīcā), iekārtot (kādā, piemēram, audzināšanas, iestādē).
- sazālīt Sadot (slimniekam) zāles (medikamentus).
- eritroze Sarkanzilgana ādas un gļotādas krāsa policitēmijas slimniekiem.
- sardoniski smiekli sejas muskuļu krampji stingumkrampju slimniekiem.
- pigmalionisms Seksuālās perversijas veids, kad slimnieks iemīlas pats savā (vai citu) darinājumā (piem., statuju apgānīšana).
- lihenifikācija Sekundārs izsitums hronisko niezošo dermatožu slimniekiem; raksturīga ādas infiltrācija, reljefs ādas zīmējums, pigmentācija, lobīšanās.
- izoserums Serums, iegūts no cilvēka, kas pārcietis to pašu slimību, ar kuru slimo ārstējamais slimnieks.
- retraktoriskais nistagms simptomu komplekss slimniekiem ar smadzeņu stumbra bojājumu (iekaisums, audzējs) vidussmadzeņu ūdensvada augšējās atveres apvidū: acu skatiena vertikālā paralīze; anizokorija; konverģences spazmas (īslaicīga toniska acābolu konverģence, mēģinot skatīties uz augšu); savdabīgs nistagms - pārtraukumainas, ātras acābolu (abu vai viena) kustības nazāli ar lēnu atgriešanos sākumstāvoklī; plakstiņu retrakcija, kas nosaka acs spraugas paplašinājumu; plakstiņu trīce.
- infarktnieks sirds miokarda infarkta slimnieks
- luciditāte Skaidrība, skaidras apziņas stāvoklis; slimības simptomu mazināšanās psihiskiem slimniekiem.
- trīsis Slimība, kas slimniekam izraisa drebuļus, trīsēšanu.
- geloterapija Slimības ārstēšana ar smiekliem; slimnieka uzjautrināšana.
- nosokomiālas slimības slimības, kas ceļas no nelabvēlīgiem (ļauniem) apstākļiem slimnīcu dzīvē.
- hallucinācija Slimīga jutekļu mānīšanās, sajutumi, kas rodas bez nekāda ārēja cēloņa, tā, piem., slimnieks redz dažādus tēlus, kuru patiesībā nemaz tur nav.
- sifilomānija Slimīgas bailes no sifilisa; sifilisa slimnieka bailes no turpmākajām sekām.
- dzelte Slimīgi dzeltena ādas nokrāsa aknu un žults slimniekiem.
- neveselis Slimīgs, slimnieks.
- leprozorija Slimnīca lepras slimnieku ārstēšanai; senāk tā bija gk. izolators.
- hospiss Slimnīca vai slimnīcas nodaļa nedziedināmi slimiem pacientiem.
- klīniskā slimnīca slimnīca, kurā ārstēšana ir saistīta ar medicīnas institūtu mācību un zinātnisko darbību.
- slimotne slimnīca.
- slimnīca slimniece
- autoreinfūzija Slimnieka ķermeņa dobumā izplūdušu asiņu vai seruma pārliešana tam pašam slimniekam vēnā (operācijas laikā).
- reduplicējošā paramnēze slimnieka pārliecība par divu priekšmetu, personu, notikumu esamību, lai gan īstenībā ir tikai viens.
- katamnēze Slimnieka stāvokļa vēsture pēc viņa ārstēšanas pabeigšanas vai izrakstīšanas no slimnīcas.
- daunis slimnieks ar garīgo atpalicību.
- palāta Slimnieku istaba (slimnīcā, sanatorijā).
- slimkopis slimnieku kopējs.
- leprozorijs Speciāla ārstniecības un profilakses iestāde lepras slimniekiem.
- imobilizīns Specifiska termostabila antiviela sifilisa slimnieku asinīs.
- ambulants Staigājošs, piem., slimnieks, kas pārcieš slimību staigājot, nemainot dzīves veidu; slimības process, kas pāriet no vienas ķermeņa daļas uz otru.
- neirofonija Stāvoklis, kad slimnieks ekspirācijas un balsenes muskuļu spazmas dēļ izgrūž griezīgus kliedzienus.
- encefalopsija Stāvoklis, kurā slimniekam noteiktas krāsas izraisa noteiktu vārdu, skaitļu, smaržu u. c. priekšstatus.
- autoeholālija Stereotipijas veids, kurā slimnieks pastāvīgi atkārto dažus paša izrunātus vārdus vai izteicienus.
- autoehopraksija Stereotipijas veids, kurā slimnieks pastāvīgi atkārto kādu sava paša veikto izdarību.
- onkolipīds Strukturāli mainīts lipīds, lipoproteīna molekulas daļa, atrodams vēža slimnieka plazmā.
- mielīnlizīns Substance multiplās sklerozes slimnieku serumā, kas noārda mielīnu.
- ksiloterapija Suģestijterapijas veids, pieliekot slimnieka ķermenim noteiktas sugas koka koksni.
- kaumestēzija Svilinoša karstuma sajūta, lai gan slimnieka temperatūra ir normāla.
- staigulis šāda ierīce, kas ļauj stāvus pārvietoties invalīdiem, slimniekiem.
- likantropija Šizofrēnijas slimnieka murgu ideja par pārvēršanos vilkā.
- nozokomiāls Tāds, kas attiecas uz slimnīcu; uz slimību; tāds, kas radies slimnīcā.
- paraoperatīvs Tāds, kas attiecas uz visām darbībām, kuras saistītas ar operāciju un uz slimnieka sagatavošanu tai.
- klinostatisks Tāds, kas novērojams tikai tad, ja slimnieks atrodas guļus.
- nosokomiāls Tāds, kas saistīts ar slimnieku apkopšanu.
- paliatīvs Tāds, kas tikai atvieglina slimnieka stāvokli smagas vai neārstējamas slimības gadījumā, bet nenovērš pašu slimību.
- sanitārs Tāds, ko (parasti bruņotajos spēkos, civilajā aizsardzībā) izmanto ievainoto, slimnieku transportēšanai (par transportlīdzekļiem).
- stacionārs Tāds, kur slimnieki ārstēšanās laikā uzturas pastāvīgi vai ar pārtraukumiem (par ārstniecības iestādi).
- ragotājs Tautas dziednieks, kas lika slimniekiem radziņus (bankas).
- izolators Telpa, kura norobežota no pārējām telpām un kurā novieto cilvēkus (piemēram, slimniekus), kas nedrīkst nonākt kontaktā ar citiem.
- observators Telpa, telpu kopums, kur novēro cilvēkus, kam ir bijusi saskare, piemēram, ar holeras, mēra, īsto baku slimnieku.
- autoserums Terapeitisks serums, kas iegūts no slimnieka paša asinīm.
- graforeja Tieksme pierakstīt daudzas lappuses ar nesakarīgiem vārdiem; pārejošs stāvoklis, visbiežāk maniakāliem slimniekiem.
- suspensijas laringoskopija tiešā laringoskopija, fiksējot slimnieka galvu un laringoskopu; ārstam ir brīvas rokas, lai veiktu manipulācijas.
- disrefleksija Traucēta atbildes reakcija uz adekvātu stimulu; autonomā d., veidojas slimniekiem ar muguras smadzeņu bojājumu virs vidukļa un krūšu apvidus. Raksturīgās pazīmes: paroksimālā hipertensija, bradikardija, stipra svīšana, sejas rauste, deguna aizsprostojums, galvassāpes; izteikta autonoma atbilde uz urīnpūšļa un taisnās zarnas iestiepumu.
- padube Trauks, kuru novieto zem guļoša slimnieka dabisko vajadzību kārtošanai.
- traumas Traumatoloģijas nodaļa (slimnīcā).
- Traumas Traumatoloģijas un ortopēdijas slimnīca.
- autotuberkulīns Tuberkulīns, kas izgatavots no tuberkulozes mikobaktērijām slimnieka paša krēpās.
- tuberkuloznieks Tuberkulozes slimnieks.
- tubiks Tuberkulozes slimnieks.
- ietinums Ūdensdziedniecības procedūra - slimnieka ietīšana samitrinātā palagā, lai panāktu spēcīgu iedarbību uz visu ķermeni.
- pīle Urīna trauks slimniekiem, kam jāievēro gultas režīms.
- pseidohalucinācija Uztveres traucējums, spilgta uztvere bez reāla ārēja stimula, kuru slimnieks pats uzskata par halucinatorisku.
- adiaforisti Vācijas protestantu grupa (radusies ap 1550. gadu), kas uzskatīja, ka noteikti rituāli un darbības (piemēram, konfirmācija, slimnieku sakraments, svēto godināšana u. c.) nav obligātas.
- humiliāti Vairākas askētiskas savienības, kas parādījās Itālijā 12. gs., galveno vērību piegrieza grēku nožēlai un slimnieku kopšanai.
- sindroma Vairāku kaišu parādīšanās vienam slimniekam.
- zoantropija Vājprāta veids, kad slimniekam šķiet, ka viņš ir dzīvnieks.
- autovakcīna Vakcīna, kas gatavota no baktērijām, kuras izraisījušas saslimšanu tam pašam slimniekam, kura ārstēšanai vakcīna paredzēta.
- VRCS Valmieras rajona centrālā slimnīca.
- metonīmija Valodas traucējums: pareizā vārda vietā slimnieks lieto ar to jēdzieniski saistītu nepareizu vārdu.
- ligāts Vārgulis, slimnieks ar kādu nelāgu slimību.
- dzirulis Vārguļotājs, slimnieks.
- kastelāns veļas pārzine slimnīcās, kopmīnēs u. tml.
- pelēkās māsas vēsturisks termins, kas lietots attiecībā uz begīnēm (_beguines_), 12. gs. Brabantē radušās reliģiskas labdarības kopienas loceklēm, kas veica slimnieku aprūpi un ārstēšanu, nespējīgu ļaužu kopšanu, rūpējās par bāreņiem.
- dezinfekcijas līdzekļi vielas, ko lieto infekcijas slimību izraisītāju iznīcināšanai ārējā vidē (uz ādas, telpās, satiksmes līdzekļos, uz sadzīves priekšmetiem un apģērba, kā arī slimnieka izdalījumos).
- pasi Vienmuļas roku kustības slimnieka sejas priekšā - paņēmiens, ar kuru slimnieku hipnotizē.
- autokondukcija Vispārējās darsonvalizācijas metode, ievietojot slimnieku vai tā ķermeņa daļu solenoīdā, kas pievienots transformatora sekundārajam tinumam.
- autokondensācija Vispārējās diatermijas terapijas modificēta metode, kurā slimnieks ir it kā viena no kondensatora plātnēm.
- cerebrālā mukormikoze zibenīga mukormikozes forma, ko izraisa "Mucorales" rindas sēnes, biežāk novēro diabēta vai leikozes slimniekiem, kas saņēmuši imūnsupresīvu terapiju.
Citās vārdnīcās nav šķirkļa slimn..