Paplašinātā meklēšana
Meklējam sišana.
Atrasts vārdos (3):
Vārdu savienojumos nav.
Atrasts skaidrojumos (69):
- dornis Āmurs (metāla stienītis) ar sašaurinātu, smailu vienu galu caurumu izsišanai; caurumsitis, rīks caurumu sišanai metāla plāksnēs.
- ebuks Apmēram 2 pēdas garš un pāris collas resns, apaļš koka gabals sišanai vai mešanai.
- rumaks apmēram metru garš koka gabals sišanai vai mešanai.
- bastonāde Barbariska cilvēku sodīšana - sišana ar nūju pa kāju pēdām un muguru.
- vēzēties Ceļot roku, sagatavoties darbībai (sišanai, sviešanai u. tml., parasti ar kādu rīku).
- reaņimators Ciets priekšmets sišanai.
- mūrnieka āmurs darbarīks ar kātu ķieģeļu piesišanai (guldot tos javā) un ķieģeļu pieskaldīšanai.
- belzenis Detaļa (šaujamieroča aizslēgā) patronas kapsulas pārsišanai.
- sneidedzis Dzelzs caurumu izsišanai; snēdedzis.
- snēdedzis Dzelzs caurumu izsišanai.
- pleickāt Dzert laika nosišanai.
- pleikāt Dzert laika nosišanai.
- pleizerēt Dzert laika nosišanai.
- fotoefekts Elektronu izsišana no atomiem un molekulām vielā absorbētās gaismas iedarbībā.
- ārējais fotoefekts elektronu izsišana no cietiem ķermeņiem vai šķidrumiem absorbētās gaismas iedarbībā.
- Nortija etrusku mitoloģijā - likteņa dieviete, kuru attēloja kā jaunu, spārnotu sievieti ar naglu rokā, viņai par godu tika rīkoti svētki, kuros notika naglas iesišanas ceremonija, kas simbolizēja likteņa nenovēršamību.
- skaliņš Garas, plānas, šauras koka plāksnes sienas un griestu apsišanai pirms apmešanas.
- vāle Garens (parasti koka) rīks kā sišanai, dauzīšanai (parasti ar paresninājumu vienā galā).
- aizčikstēties Iečirkstēties (par sienas pulksteni pirms sišanas).
- triecienmehānisms Ierīce patronas (čaulas) kapseles pārsišanai, šaujot ar šaujamieroci.
- nokult Ilgāku laiku izmantojot (ko) kulšanai, sišanai u. tml., nolietot, sabojāt (to).
- blaikš Interjekcija krišanas, sišanas troksnim.
- bika Interjekcija, kas apzīmē grūšanas, sišanas darbības skaņu.
- Ņenčhenthanlha Kalnu grēda Gandisišana kalnu dienvidaustrumu daļā ("Nyainqêntanglha Shan"), Tibetas kalnienes dienvidaustrumos, Ķīnā, garums - \~600 km, augstums - līdz 7088 m, pārkāpes - >5000 m vjl., virsotnēs apledojums.
- Kailašs Kalnu grēda Tibetas kalnienes dienvidos ("Kailas"), Gandisišana kalnos, Ķīnā, garums - \~300 km, augstums - līdz 6714 m, nogāzēs Indas un Cangpo (Bramaputra) iztekas.
- bruņusitējs Karavīrs, kas šauj ar ieroci bruņu pārsišanai.
- kavums Kaušanas, sišanas rezultāts.
- kāvums Kaušanas, sišanas rezultāts.
- slāģis koka āmurs mietu iesišanai (piesienot zirgus).
- burska Koka gabals sišanai.
- bigulis Koka gabals, runga sišanai.
- knūja Koka runga zirga mietiņa iesišanai zemē.
- spērāgs Koks sišanai.
- baznīcas svētki kristīgā ticībā svarīgi svētki, kas saistīti ar būtiskiem notikumiem (advente - 1.-4. svētdiena pirms Ziemassvētkiem; tā Kunga atnākšana Ziemassvētki - 25. decembris, svin, pieminot Jēzus piedzimšanu; Otrie Ziemassvētki - 26. decembris, svin sakarā ar pirmo kristīgo mocekli Stefanu; Jaungada diena - 1. janvāris; Zvaigznes diena - 6. janvāris - gudro vīru Betlēmes apmeklējums; Svētdiena 7 nedēļas pirms Lieldienām - ievada gavēni; Jaunavas Marijas pasludināšanas diena - svētdiena ap 25. martu - eņģeļa vēsts Marijai par Jēzus dzimšanu; Pūpolsvētdiena - svētdiena pirms Lieldienām - Jēzus ierašanās Jeruzalemē - ievada kluso nedēļu; Zaļā ceturtdiena - Lieldienu nedēļā - Jēzus iedibina svēto vakarēdienu; Lielā piektdiena - Jēzus sišana krustā; Lieldienas - 1. svētdiena pēc pirmā pilnmēness pēc pavasara ekvinokcijas - Jēzus augšāmcelšanās; 2. Lieldienas - diena pēc Lieldienu svētdienas; Kristus debesbraukšanas diena - 40. diena pēc Lieldienām; Jēzus debesbraukšana Vasarsvētku diena - 7. svētdiena pēc Lieldienām, Svētais gars nāk pār apustuļiem; Otrie Vasarsvētki - diena pēc Vasarsvētkiem; Svētās Trīsvienības diena - svētdiena pēc Vasarsvētkiem; Kristus atgriešanās - pēdējā vai priekšpēdējā svētdiena novembrī)
- pļotka Lokans, elastīgs priekšmets sišanai; pletne.
- elektroizolācijas papīrs nelīmēts, no sulfatcelulozes izgatavots papīrs, termoizturīgs, ar lielu caursišanas spriegumu un īpatnējo elektrisko pretestību.
- sperģis Nūja (sišanai).
- bimba Nūja mešanai vai sišanai.
- ķeire Nūja ripu sišanai (ķeija).
- ķeiris Nūja ripu sišanai, kādā spēlē ar nūjām un ripu.
- bosāks Nūja sišanai.
- kņute Nūja sišanai.
- pažuks Nūja sišanai.
- šmiga Nūja sišanai.
- bulstarāgs Nūja, runga sišanai.
- vante Pagara nūja bumbas atsišanai.
- plene Plakana ādas pātaga, arī siksnas gabals, kas piestiprināts pie kāta sišanai.
- aplausi Plaukstu sišana, arī sitieni, paužot atzinību, sajūsmu, uzmudinājumu u. tml.
- pletka Pletne (parasti mušu sišanai).
- pļetka Pletne (parasti mušu sišanai).
- knūja Resna nūja sišanai.
- piķene Rīks sišanai.
- švaka Rīkste, nūja sišanai.
- āmurs Roku darba rīks (kātam piestiprināts īpašas formas dzelzs, koka u. tml. materiāla gabals) sišanai.
- vambulis Runga, nūja sišanai.
- koks Runga, nūja, stienis (piemēram, sišanai, rādīšanai).
- guziks Savīts dvielis (sišanai).
- flagellācija Sevis sišana ar žagariem.
- flagellomanija Sevis sišana ar žagariem.
- bizūne Sitamais, koks sišanai.
- sitējslazds Slazds ar mehānismu (noķerto dzīvnieku) nosišanai.
- pretspiedogs Spiedogs dzīles iesišanai.
- bīstaklis Stienis, sišanai vai stumšanai.
- bīsteklis Stienis, sišanai vai stumšanai.
- bīstēkls Stienis, sišanai vai stumšanai.
- sitams Tāds, ar ko sit, ko izmanto sišanai (pa priekšmetu, rīku).
- sitams Tas (piemēram, rīks), ar ko sit, ko izmanto sišanai.
- sitamais Tas, ar ko var sist, kas paredzēts sišanai.
- Longins Viduslaiku mitoloģiskajā tradīcijā - karavīrs, kas pēc Jēzus sišanas krustā iedūra viņam sānos šķēpu.
Citās vārdnīcās nav šķirkļa sišana.