Paplašinātā meklēšana
Meklējam sekta.
Atrasts vārdos (4):
Atrasts vārdu savienojumos (2):
Atrasts skaidrojumos (132):
- tenrikjo "Dievišķās gudrības reliģija", ko Japānā nodibināja Miki Nakajama un kuras centrs bija Tenri pilsēta netālu no Naras, kur atradās sektas dibinātājas māja; gandrīz divi miljoni sektas locekļu to uzskata par pasaules centru un vietu, kur realizējas dievišķā mājās pārnākšana.
- valdensieši 12. gadsimtenī Pētera Valdus dibināta sekta, kas centās atjaunot pirmo kristīgo dzīvi, neatzina pāvesta varu, neticēja paradīzei, ellei un miroņu augšāmcelšanai.
- menonīti 16. gadsimtā izveidojusies anabaptisma sekta, kas prasa baznīcas priekšrakstu bezierunu ievērošanu un neatzīst bruņotu cīņu; šīs sektas locekļi; mennonieši.
- anabaptisms 16. gadsimta reformācijas kustības novirziens (reliģiska plebeju sekta) un tā mācība, kurā, prasot baznīcas reformas, tika izteikts arī sociāls protests pret feodālo iekārtu.
- amanīti 17. gs. beigās no menonītiem atzarojusies protestantu sekta, kuras kopienas mūsdienās sastopamas ASV un Kanādā un kura noraida moderno un pilsētniecisko dzīvesveidu; eimiši.
- jaunapustuļi 18. gs. Anglijā izveidojusies sekta, ko dibinājis Eduards Irvings.
- valentīnieši 2. gadsimtenī Aleksandrijas zinātnieka Valentīna dibināta gnostiķu sekta, kas neatzina miroņu augšāmcelšanos.
- sēmipelagiāņi 5. g. s. Kasiāna dibināta sekta, kas mācīja, ka pirmdzimtais grēks cilvēka dabu nav tā samaitājis, lai tas vairs nespētu labu vēlēties un to darīt.
- cirkumcellioni Agonistiķi - kristiešu sekta Ziemeļāfrikā, 4.-5. gs., kas vērsās pret sociālo nevienlīdzību, oficiālajām katoļu baznīcas dogmām.
- agonistiķis Agonistiķu sektas loceklis.
- ismaēlieši Alarodu tautiņa Sīrijas rietumos, runā arābu valodā, turas pie asasīnu (šiītu sektas) ticējumiem, kam 12. un 13. gs. bij svarīga loma Sīrijas dzīvē.
- pārkristītāji Anabaptisti - sekta, kas neatzīst bērnu kristību, bet kristī tikai pieaugušas apzinīgas personas un mēdz kristīt no jauna uzņemot draudzē tos, kas jau kristīti bērnībā.
- metodisti Anglikāņu baznīcas sekta; šīs sektas locekļi.
- ranteri Angļu reliģiska sekta, kas radās Anglijas Pilsoņu kara laikā 17. gs. vidū, slaveni ar ekstātiskiem izsaucieniem dievkalpojumu laikā, arī izlaidību.
- asasīni Ap 1080 g. dibināta muhamedāņu reliģiski politiska sekta, kuras savervētie jaunekļi akli un fanātiski izpildīja priekšnieka rīkojumus, veica slepkavības; asanīti; asasīdi.
- asasīdi Ap 1080 g. dibināta muhamedāņu reliģiski-politiska sekta, kuras savervētie jaunekļi akli un fanātiski izpildīja priekšnieka rīkojumus, veica slepkavības; asanīti; asasīni.
- asanīti Ap 1080 g. dibināta muhamedāņu reliģiski-politiska sekta, kuras savervētie jaunekļi akli un fanātiski izpildīja priekšnieka rīkojumus, veica slepkavības; asasīni; asasīdi.
- zindīki Arābiešu sekta 8. gadsimtenī, kas atmeta korānu un Muhamedu un vispārim jebkuru pozitīvu reliģiju.
- ašarīti Arābu teologu sekta, kas aizstāv predestinācijas mācību.
- sēbaptisti Baptistu sekta 17. gadsimtenī, tie kristīja paši sevi.
- Šķīstās zemes sekta budistu sekta, kuru nodibināja ķīniešu mūks Huijuaņs (334.-416. g.), viņa piekritēji caur ticību cerēja nokļūt mītiskajā "šķīstajā zemē".
- digambara Džainistu mūks, kas pieder pie sektas, kura piekopj pilnīgi kaila ķermeņa kultu.
- švetāmbaras Džainu mūku sekta, kuras locekļi valkā baltu gurnautu - pretstatā digambaru sektai, kas uzskata, ka džainu mūkam jābūt pilnīgi kailam.
- eseni Ebreju reliģiska sekta Jūdejā (2. gs. 2. pusē pr. Kr.-l. gs. pēc Kr.); izveidoja askētisku mūku ordeni, dzīvoja kopienā, atsacījās no upurēšanas, karadienesta, tirdzniecības u. c.
- karaīmi Ebreju sekta, kas neatzīst mutisko mācību un vēlākos rakstu mācītāju priekšrakstus; radusies 8. gs. vidū Bābelē.
- maranata Ekstātiska kristiešu sekta, kas izveidojās 20. gs. 60. gados izstājoties no Vasarasvēku draudzes (vārds aramiešu valodā nozīmē - "mūsu Kungs ir nācis").
- samarieši Etniska grupa, Samarijas iedzīvotāji, kas pēc atgriešanās no eksila vairs netika atzīti par pilntiesīgiem jūdiem; reliģiska sekta (Jordānijā, Izraēlā), kas Bībelē atzīst tikai 5 Mozus grāmatas.
- singona Ezoteriska budistu sekta, kuras mācība 9. gadsimtā ienākusi Japānā no Ķīnas.
- konvulsionāri Fanātiska sekta, kas izcēlās 1730. g. Francijā aiz jansenistu vajāšanām.
- duhobori Gara kristiešu sekta; radās Krievija 18. gs. 2. pusē, noraidīja pareizticības kultu, sakramentus, garīdzniecības un mūku kārtu; cara valdības vajāšanu dēļ daļa 19. gs. izceļoja uz Kanādu.
- elkesaīti Gnostiķu sekta, nodarbojās ar astroloģiju, maģiju, turējās cieši pie bauslības, apgraizīšanas un Kristus progresīvas inkarnācijas.
- dokēti Gnostiska sekta kristiānisma pirmlaikos, kas mācīja, ka Kristus tikai šķietami licies parādāmies cilvēka veidā.
- ibādīti Haridžītu sektas atzars, dibināts un vēl joprojām pastāv Džerbā, kā arī dažos Alžīrijas novados.
- čitraka Hinduistu sektas zīme uz pieres, kas tās nēsātājam ik dienas jāatjauno.
- kulorumi Ievērojamas slepenas, mistiskas Filipīnu sektas biedri.
- čams Ikgadējās svētku mistērijas, kurās piedalās gelugpas sektas tempļu mūki - krāšņas speciālās maskās tērptu mūku izrādes par budisma mitoloģijas un doktrīnu tēmām.
- guru Indijā - garīgais audzinātājs vai sektas vadītājs.
- almoravidi Islama sekta un dinastija, ko Āfrikas ziemeļrietumu daļā ap 1040. g. nodibināja Abdallahs ibn Jasins, no 1062. g. rezidence Marakešā, Marokā, valdīja arī Spānijā un Baleāru salās (1086.-1149. g.).
- jezīdi Islāma sekta, kas veidojusies no šeiha Adi ibn Musafira - sūfiju svētā (12. gs.) - mācekļiem.
- šingona Japānas budisma "Patiesā vārda" sekta, kas dibināta 9. gs. un ko raksturo sakramentālu un maģisku rituālu kopums, kuru, iespējams, ir ietekmējis tantrisms un vietējās sintoisma prakses.
- agapetes Jaunavu sekta 4. gs.
- karaīti Jūdaisma sektas locekļi, radās 8. gs. Babilonijā, neatzīst Talmudu un par dievišķu uzskata tikai Veco Derību.
- ebionīti Jūdu kristiešu sekta līdz 4. gs., kura stingri turējās pie Mozus bauslības, Jēzu uzskatot par cilvēku, nevis Dieva dēlu un Mesiju.
- nācarieši Jūdu kristīgo sekta m. ē. pirmajos gadsimtos.
- adepts Kādas mācības, sektas, idejas sekotājs, piekritējs.
- mandieši Kādas reliģiskas sektas locekļi, kas vēl 20 gs. nelielā skaitā bija sastopami Dienvidu Mezopotāmijā, iespējama radniecība ar pirmo gs. reliģiskām kustībām un sakari ar Jāni Kristītāju.
- kaodaisti Kao Dai sektas dalībnieki, kas pielūdz dievišķo garu, kurš mīt Augstākajā Būtnē ("Kao Dai"), kā arī Budu, Jēzu Kristu un vairākus svētos, to skaitā arī Ļevu Tolstoju un Viktoru Igo.
- muridi Kaukāzā muhamedāņu sekta (19. gadsmiteņa pirmā pusē), kas prasīja nerimstīgu cīņu ar neticīgajiem, bet sevišķi ar krieviem; sektas priekšgalā stāvēja slavenais Šamils, kuram krītot tā izira.
- nestorisms Konstantinopoles patriarha Nestorija 5. gs. dibināta kristietisma sekta; atzīst, ka Jēzum Kristum ir divas atšķirīgas dabas - dievišķā un cilvēciskā.
- paškovieši Krievu pareizticības sekta 19. gs. un 20. gs. sākumā, nodarbojās arī ar filantropiju.
- piecdesmitnieki Kristiešu sekta - vasarsvētku draudze; šīs sektas locekļi.
- šeikeri Kristiešu sekta (18. gadsimtā Anglijā un Amerikas Savienotajās Valstīs), kas sludināja atgriešanos pie agrīnās kristietības laika kopienas; šīs sektas locekļi.
- amalrihieši Kristiešu sekta 13. gs., kas atmeta sakramentus, svēto pielūgšanu un pāvestu ieskatīja par antikristu.
- arhontiķi Kristiešu sekta 2. gs., kas mācīja, ka pasauli radījuši debesu valstības augstākie ierēdņi arhonti.
- agonistiķi Kristiešu sekta Ziemeļāfrikā, 4.-5. gs., kas vērsās pret sociālo nevienlīdzību, oficiālajām katoļu baznīcas dogmām.
- independenti Kristiešu sekta, galvenokārt Amerikas Savienotajās Valstīs; kongregacionālisti.
- ābramīti Kristiešu sekta, kas 18. gs. izveidojās Bohēmijā pasludinot, ka seko "Ābrahāma reliģijai", proti, senebreju reliģijai līdz apgraizīšanas rituāla ieviešanai.
- apustulieši Kristiešu sekta, kas apvienoja zemnieku un plebeju antifeodālās kustības dalībniekus 13. gs. 2. p. - 14. gs. sāk. Z-Itālijā; prasīja atjaunot sociālo vienlīdzību agrās kristietības izpratnē.
- sabatisti Kristiešu sekta, kurai raksturīga nedēļas septītās dienas (sestdienas) svinēšana; šīs sektas locekļi.
- brāļu draudze kristiešu sekta, kuras darbība 18. un 19. gadsimtā (Latvijā, Igaunijā) izvērtās par zemnieku kustību ar sabiedriski politisku ievirzi; hernhūtisms; brāļu unitāte.
- kristadelfiāņi Kristiešu sekta, kuru ASV nodibināja Džons Tomass (1805.-1871. g.), noliedz mācību par Trīsvienību, Kristus piedzimšanu cilvēka veidā, uzskata Bībeli par nemaldīgu, nav mācītāju.
- huterīti Kristīga sekta, ko 1527. g. dibinājis anabaptistu līderis Jakobs Huters no Tiroles, aizceļoja uz Ziemeļameriku 19. gs. beigās, mūsdienās Kanādā un ASV pastāv gandrīz 500 huterītu koloniju.
- archontiķi Kristīgās ticības sekta 2. gs., kas mācīja, ka pasauli radījuši debesu valstības aigstākie ierēdņi - archonti.
- sabellieši Kristīgo sekta 3. gadsimtenī, kura Trīsvienībā atzina vienīgā Dieva trejādas parādības.
- agnoēti Kristīgo sekta 6. gs., kas apgalvoja, ka Kristus nav bijis visu zinātājs.
- sociniaņi Kristīgo sekta, dibināta 16. gs., kas noliedz Kristus dievību, Svēto Trīsvienību, iedzimto grēku un arī sakramentus, paši sevi dēvē par unitariešiem.
- nazareji Kristīgo sekta, kas piepaturēja arī dažas Mozus mācības.
- abelīti Kristītu ļaužu sekta mūsu ēras 1. gs., kuras locekļi gan devās laulībā, bet atturējās no dzimumdzīves; laulātie adoptēja 1 zēnu un 1 meiteni, kas nākotnē apņēmās dzīvot pēc sektas tradīcijām.
- labadisti Labadi 1674. gadā dibināta reformistu sekta.
- Melhizedeks Melhisedeks, Bībelē pieminēts valdnieks, dēvēts par Salemas valdnieku un "Visaugstākā dieva priesteri"; viņa vārdā nosaukta kāda gnostiska sekta, ko 2. gadsimtenī dibināja Teodots.
- mariavīti Misticiska poļu katoļu sekta, kas centās apcerēt un atdarināt dievmātes Marijas dzīvi un ar pastiprinātu svētceri veicināt klēra un tautas reliģisku, tikumisku un sociālu pacelšanu.
- bāuls Misticiskas bengāļu sektas loceklis; šī sekta kā sevišķu vērtību uzsver brīvību no spaidiem, no dogmām un no sociālo kastu sistēmas un vairās no jebkādām ārējām reliģiskas pielūgsmes izpausmēm.
- martinisti Mistiska sekta, XVIII gadsimtenī dibināta.
- pokomānija Mistiska sinkrētiska sekta Jamaikas salā, kas tic arī burvībām un tumšajiem gariem, kā arī obiamena - maga un burvja varenībai, kuram viņi pakļaujas, lai izvairītos no viņpasaules uzbrukumiem un noslēpumiem.
- babisti Muhamedāņu sekta Persijā, dibināta 1844/45.
- Unifikātu baznīca mūnisti - reliģiska sekta, ko 1954 nodibināja dienvidkorejietis Sun Mjung Mūns (dz. 1920), kopš 1972 darbojas ASV; mācībā apvienoti kristietības un daoisma priekšstati; lielu nozīmi piešķir laulības institūtam.
- nazarieši Nācarieši - kristīgo jūdu sekta (mūsu ēras pirmajos gadsimtos); šīs sektas locekļi.
- lūgšanu nams neliela baznīca (parasti kādai sektai).
- Unifikācijas baznīca neortodoksāla sekta, ko 1954. gadā Korejā nodibināja Sans Mjang Mūns; tās mācības ir ezoteriskas.
- salvācionisms No metodistu sektas cēlusies reliģiska kustība, kas sabiedrības vērību grib griezt uz zemiem un pakritušiem, glābt viņu dvēseli un izraut no netikumības.
- manihēji Pagāniski kristīga sekta 3. gadsimtenī; manihejieši.
- hlisti Pareizticīgo kristiešu sekta; radās 17. gs. b. Krievijā, noliedz garīdzniecību, svētos, baznīcas svētās grāmatas, atzīst cilvēku spēju stāties tiešos sakaros ar Svēto Garu un tā iemiesošanos konkrētos cilvēkos.
- ikonoborci Pareizticīgo sekta, kas neatzīst svētbilžu pielūgšanu un notur dievkalpojumus nevis baznīcā, bet brīvā dabā.
- nīkolaīti Pirmā un otrā gadsimtenī sekta, kas mācīja, ka miesisku prasību apmierināšana ar sievietēm neesot nekāds grēks.
- darbisti Plimutas brāļi - radikāla protestantu sekta, kas 19. gs. pirmajā pusē izveidojās Anglijā un Īrijā.
- sīkeri protestantiskas sektas (Anglijā 17. gs.).
- kvēkeri Protestantu sekta (Anglijā, Amerikas Savienotajās Valstīs) ar noslieci uz labdarību, kurai nav ne sakramentu, ne ordinētu mācītāju; šīs sektas locekļi.
- mennonīti Protestantu sekta, dibināta 16. gadsimtenī, neatzīst karu un zvērestu, tic, ka zemes virsū nodibināsies Dieva valstība.
- antitrinitāriji Protestantu sekta, kas neatzīst Dieva trīsvienību.
- ūnitāriji Protestantu sekta, kas neatzīst Dieva trīsvienību.
- Plimutas brāļi radikāla protestantu sekta, kas 19. gs. pirmajā pusē izveidojās Anglijā un Īrijā, centās atjaunot agrīnās kristietības principus, noraidīja garīdzniecības un baznīcas hierarhiju.
- skriptūristi Rakstu pazinēji; anabaptistu sekta, kura tic tikai tam, kas svētos rakstos skaidri pateikts.
- sauskotīti Reliģiska kustība, kas radās 19. gs pirmajā pusē Anglijā un tās sekotāji ASV izveidoja tādas sektas kā "Kristiešu izraelīti" un "Dāvida nams".
- hiliasms Reliģiska mācība par tūkstošgadu miera valsti, kas iestāsies pirms pastarās tiesas; tā bija izplatīta agrīnās kristietības laikā - aptuveni līdz 11. gs.; kopš reformācijas tā izpaužas dažos sektantiskos novirzienos.
- mormoņi Reliģiska sekta (Amerikas Savienotajās Valstīs) - Pēdējo dienu svēto Jēzus Kristus baznīca, kuras ticējumu pamatā ir politeisma un kristietības elementi; šīs sektas locekļi.
- babīdi Reliģiska sekta Irānā, izveidojās 19. gs. 40. gados.
- harmonīti Reliģiska sekta, kas 19. gs. sākumā (~700 cilvēku) apmetās Z-Amerikā pie Pitsburgas meža biezoknī.
- irvingieši Reliģiskā sekta, kas katolisko rituālu savienojusi ar agrās kristietības elementiem un sludina apokaliptiskas idejas.
- skopci Reliģiska sekta, kas radās Krievijas centrālajās guberņās 18. gs. 60.-70. gados, atdaloties no hlistiem, sākotnēji izcēlās ar galēju askētismu, veica savu locekļu kastrāciju; pastāvēja līdz 20. gs. 20. gadiem.
- totalitāra sekta reliģiska sekta, kas uz saviem piekritējiem iedarbojas ar psiholoģiska spiediena (dažkārt - zombēšanas) metodēm un prasa no viņiem pilnīgu pakļaušanos sektas interesēm.
- bakti Reliģiska sektantiska kustība Indijā 12.-17. gs., kas noliedza kastu sistēmu.
- heugieši Reliģiskas kustības dalībnieki Norvēģijā 19. gs. 1. pusē; pēc sludinātāja H. N. Heuges vārda, piētisma novirziens; 20. gs. neliela sekta.
- tonhaki Reliģiskas kustības dalībnieki un sektas locekļi Korejā 19. gs. otrajā pusē, kas cīnījās par ticības brīvību un vienlīdzību.
- sektants Reliģiskas sektas loceklis.
- sikhi Reliģiski politiska indiešu sekta, kas izveidojusies muhamedānisma ietekmē kā islāma un hinduisma sintēze.
- mandēji Sabiešu reliģiskas sektas atliekas; haldeju pāgānības sajaukums ar bībeles sajēgumiem; ap 20000 askētu, kas dzīvoja Mesopotamijā.
- sektantisks Saistīts ar sektantismu (1), tam raksturīgs.
- sektantisks Saistīts ar sektantismu (2), tam raksturīgs.
- sektantisms Savrupu reliģisku draudžu, savrupu reliģisku grupējumu nošķirtība no kādas galvenās, vaidošās baznīcas, reliģijas, saglabājot tās elementus; piederība pie sektas (1).
- Nāves jūras tīstokļi senas jūdu sektas svētie raksti, kas 1947. gadā tika atrasti Kumrānā, Nāves jūras rietumu piekrastē.
- atventists Septītās dienas adventistu sektas loceklis.
- soka Soka gakkai - "vērtības radoša sabiedrība", kurā ietilpst Japānas budistu Ņičirena sektas locekļi.
- alavīti Šiītu sekta Sīrijā.
- hurūfīs Šiītu sekta, izplatīta gk. Turcijā, uzskata burtus par dievišķīgu un pārpasaulīgu būtņu simboliem.
- samarieši Šīs etniskās grupas un reliģiskās sektas piederīgais.
- nātha-sampradāja Šivaistiska tantriska sekta, kas izveidojās Bengālijas ziemeļaustrumos un izplatījās arī citos Indijas apvidos.
- tačikava Tantriska budisma skola, kas 11., 12. gs. atdalījās no japāņu sektas singona un centās atjaunot sākotnējo hindu tantrismu ar tam raksturīgajiem seksuālajiem rituāliem, oficiāli tika aizliegta, taču turpināja darboties līdz 1689. g.
- čitralieši Tauta, dzīvo Pakistānas ziemeļos, valoda pieder pie indoeiropiešu saimes dardu grupas, reliģija - islāms (gk. ismailītu sekta).
- karaīmi Tautība, kas dzīvo galvenokārt Ukrainā (vēsturiskā dzimtene Krima), Lietuvā, Polijā; runā karaīmu valodā un pieder pie īpašas jūdaistu sektas.
- kollēgianti Ticības sekta 17. un 18. gadu simtenī, kas atmeta garīdzniecību un atļāva pašiem draudzes locekļiem sprediķot; kristīja tikai pieaugušus.
- mūnisti Unifikātu baznīca - reliģiska sekta, ko 1954 nodibināja dienvidkorejietis Sun Mjung Mūns (dz. 1920), kopš 1972 darbojas ASV; šīs baznīcas piekritēji.
- sektantisms Uzskatu ierobežotība, dogmatisms, kas raksturīgi kādai samērā šaurai cilvēku grupai (piemēram, politikā, mākslā); piederība pie sektas (2).
- dankeri Vecā vācu baptistu brālība - dibināta 1723. g. ASV, lielākā sekta, kas atdalījusies no sākotnējā baptistu virziena vāciski runājošās valstīs, mūsdienās ASV ap 4000 dalībnieku.
- raskoļņiki Vecticībnieki, kristīgo sekta, kas Krievijā 1666. g. atšķēlās no valdošās ortodoksālās baznīcas.
- petrobruziāņi Viduslaiku sekta, kas neatzina svētnieku kārtu, sakramentus un krusta pielūgšanu.
- kāpāliki Viduslaiku vāmāčāras skolas sekta, kas jūtami ietekmējusi indusu tantrismu.
- anga Viena no divpadsmit džainisma svētās literatūras daļām, ko atzīst švetāmbaru sekta.
- haridžīti Viena no senākajām islāma sektām; šās sektas locekļi.
- Kumrānas raksti virkne jūdu sektas (domājams, esenu) rokrakstu, kas 1947.-1965. g. tika atrasti alās netālu no Kumrānas.
- sahādža Višnuisma sekta, kas 10. gs. izveidojās Bengālē un pazīst divus galvenos reliģiskos ceļus: pamācību, pienākumu un aizliegumu ceļu un spontānas mīlestības ceļu; sektas locekļi ir izvēlējušies otro ceļu.
- iki Zemnieku sacelšanās feodālajā Japānā (15.-19. gs.); 15.-16. gs. (zināmas 14 sacelšanās) ietilpa pirmsiki (lielākā 1428. g.), ikoiki (budistu iko sektas vadītās, 15.-16. gs.), tokuseiki un kuniiki, 17.-19. gs. - hjakusjoiki.
- universālisti Ziemeļamerikā izplatīta sekta, kas atmet kristīgās ticības dogmatisko pusi un par visu pārāk nostāda tikumības pienākumu.
sekta citās vārdnīcās:
MLVV
LLVV